Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.
Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.
Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).
Dažādu nepieciešamo izejvielu konstants deficīts var sadārdzināt gaidāmo ekonomikas zaļo transformāciju un pat to palēnināt. Piemēram, tā paša vara cena Londonas Metālu biržā šobrīd atrodas pie 10 tūkst. ASV dolāriem par tonnu, kur pirms gada tā bija aptuveni uz pusi zemāka.
Nav raktuves
Neskatoties uz šādu cenu pieaugumu, lielo savas produkcijas ziņā diversificēto kalnrūpnieku kapitāla tēriņi šogad sarukšot par 6% un vara ieguvēju – par visiem 10%, liecina analītiķu aplēses, raksta WSJ. Tiek norādīts, ka daudzi kalnrūpnieki nevēlas “sadedzināt naudu”, jo lieliski atminās periodu pēc iepriekšējās krīzes, kas lielā daļa gadījumu tiem ir bija visai pasmags (daudzi kalnrūpniecības uzņēmumi bija spiesti karsi cirpt izmaksas vai bankrotēt). To pašu metālu cena pēc agrākiem lieliem, dārgiem ieguldījumiem to papildu atradnēs bija visai zema, kas daudzas šādas kompānijas nolika eksistenciālu pārdomu priekšā. WSJ piebilst, ka šobrīd šādu kompāniju akcionāri drīzāk grib saņemt lielākas dividendes nevis vēlreiz uzņemties risku un investēt jaunās atradnēs.
Daudz ko labi izceļ vara tirgus - šim metālam ir ļoti plašs pielietojums, kas nozīmē, ka tendences šajā tirgū mēdz visai cieši korelēt ar pasaules ekonomisko temperatūru. S&P Global dati liecina, ka kopš 1990. gada pasaulē atrasti 224 jauni nozīmīgi šī metāla depozīti. Iepriekšējo 10 gadu laikā tie ir vien 10, bet kopš 2015. gada – tikai viens. Pasaules valdības daudz runājušas par ilgtspējīgu un zaļu ekonomiku un pat likušas barjeras dažādu resursu ieguvei. Šajā pašā laikā tie tāpat tiek patērēti, un eksperti norāda, ka ekonomiku pārorientēšana uz tā saucamo ilgtspēju pati par sevi prasīs milzīgu dažādu resursu patēriņu.
Goldman Sachs paredz, ka pieprasījums pēc vara pasaulē līdz 2030. gadam palielināsies par 40%. Savukārt “zaļais” pieprasījums pēc šī metāla augšot par visiem 900%, kas rezultēšoties ar tā deficītu 8,2 miljonu tonnu apmērā. Arī Goldman izceļ – neskatoties uz vara cenas dubultošanos, 12 mēnešos pasaulē nav apstiprināta neviena jauna šī metāla ieguves raktuve.
WSJ gan piebilst, ka atsevišķās kalnrūpniecības daļās, piemēram, attiecībā uz dzelzs rūdu, investīcijas ieguvē gan augot. Tiesa gan, pārsvarā pavadoša tēma tāpat esot naudas nogādāšana atpakaļ investoriem un akcionāriem nevis domas par papildu ieguves kapacitāti. Pie šā brīža metāla cenām Rio Tinto, BHP Group, Anglo American un Glencore peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas varētu būt aptuveni 144 miljardu ASV dolāru apmērā, rēķina Royal Bank of Canada. 2015. gadā, kad metālu cenu varēja uzskatīt par zemu, tie esot bijuši 44 miljardi.
Jaunā realitāte
WSJ vēl ziņo, ka pie krietni augstākām cenām kalnrūpnieki, visticamāk, savus ieguldījumus palielinās. Tiek gan norādīta, ka jaunu atradņu attīstīšanai parasti tāpat nepieciešami 10 līdz 15 gadi. Līdz ar to – ļoti dārgi metāli visai ilgi var būt mūsdienu realitāte. Nav izslēgts, ka tam būs jau pieminētā ietekme uz mūsdienu visa “zaļināšanas” ambīcijām. Lai sasniegtu Parīzes klimata mērķus līdz 2040. gadam, dažādu šim procesam nepieciešamo minerālu piegādi vajagot četrkāršot, ziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA). “Dati liecina, ka draud būt neatbilstība starp pasaules klimata ambīcijām un minerālu pieejamību, kas nepieciešami šo ambīciju piepildīšanai,” IEA vadītājs Fatihs Birols.
Piemēram, IEA paredz, ka litija un kobalta piegādes no esošajām un vēl vien sagaidāmajām raktuvēm līdz 2030. gadam spēs nodrošināt vien pusi no pieprasījuma pēc šiem metāliem. Abi metāli nepieciešami bateriju ražošanai. Tas liek domāt par ļoti augstu šo metālu cenu.Goldman izceļ, ka šobrīd manāmas līdzības ar vairākiem iepriekšējiem izejvielu “supercikliem”. Iepriekšējais šāds ilgstošs to cenu pieaugums aizsākās 90-tajos gados un noslēdzās ap iepriekšējo pasaules finanšu krīzi. Toreiz izejvielu cenu balstīja attīstības valstu – sevišķi Ķīnas - industrializācija un urbanizācija. Arī tad vara cena tad no 2 tūkst ASV dolāriem par tonnu pieauga līdz 10 tūkst. ASV dolāriem par tonnu. Savukārt naftas cena šajā periodā no 20 ASV dolāriem pieauga līdz pat 140 ASV dolāriem par barelu.
Ķīnas ekonomika turpināja strauji augt arī vēl kādu laiku pēc pasaules finanšu krīzes, lai gan pulveris samirka visiem citiem nozīmīgākajiem pasaules ekonomikas dalībniekiem, kuriem nācās glābt savas finanšu sistēmas. Pagājušās desmitgades vidū gan pa bremzēm sāka spiest arī pati Ķīna. Rezultātā, piemēram, S&P/Goldman Sachs apkopotā izejvielu cenu indeksa vērtība iepriekšējās desmitgades laikā saruka par 60%. Lieli izejvielu cenu supercikli, ko pavadīja augošas cenas, vēl vēsturiski saistīti ar Rietumvalstu industrializāciju 19. gadsimta beigās un 20. gs. sākumā. Tāpat vēl šāds periods tiek saistīts, piemēram, ar pēckara Eiropas un Japānas atjaunošanu.
