Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.
2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.
To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.
Samazina degvielas izmaksas
Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.
“2005. gadā saistībā ar dabasgāzes nodokļu politikas izmaiņām un novecojošo aprīkojumu CNG izmantošana autotransportā kļuva nerentabla, kā rezultātā AS Latvijas Gāze (LG) šīs stacijas likvidēja. Interese par CNG autotransportu gan nekur nezuda, jo CNG transports ir ekonomiski izdevīgs. Jau 2009. gadā LG autoparkā bija vairāk nekā desmit CNG automašīnu, tādēļ tika izveidota moderna uzpildes stacija pašu vajadzībām, bet 2012. gadā tai pievienojās vēl viena. Pašlaik Gaso turpina LG iesākto, un mūsu iecirkņos, kas izvietoti reģionos, ir uzstādītas itāļu ražotāja Nardi CNG uzpildes iekārtas,” teic A. Pencis, piebilstot, ka publiskais CNG uzpildes staciju tīkls Latvijā vēl ir attīstības sākuma stadijā.
Videi draudzīgi auto
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām 2025. gadā CNG uzpildes stacijām uz lielajām maģistrālēm jāatrodas ik pēc 150 km, kas nozīmē, ka Latvijā šādas stacijas nepieciešams uzbūvēt vismaz lielākajās pilsētās, kurās pieejama dabasgāze, secina A. Pencis. “AS Virši-A pēdējo trīs gadu laikā ir izvēlējusies investēt CNG uzpildes staciju tīkla izveidē, un Latvijā šobrīd jau ir pieejamas septiņas publiskās uzpildes stacijas,” stāsta Gaso pārstāvis, uzsverot, ka uzņēmējiem un privātpersonām, kas plāno iegādāties CNG auto, ir jārēķinās, ka CNG uzpildes staciju skaits Latvijas teritorijā pagaidām nav liels, tāpēc, lai nodrošinātu nepieciešamo uzpildi, maršruti ir jāpielāgo. Arī SIA Green Motors, kas jau pašlaik klientiem piedāvā iegādāties CNG automašīnas, izpilddirektors Andris Sivickis uzsver – uzpildes staciju infrastruktūra būtiski ietekmē sabiedrības interesi par CNG auto iegādi.
“Līdz ar salīdzinoši lēno smago automašīnu un autobusu autoparku pāreju uz zaļāku degvielu uzpildes staciju tīkls vēl atrodas attīstības stadijā. Interesi par alternatīvajām degvielām noteikti gan veicina vispasaules energoresursu krīze, kuras ietekmē dabasgāze šī gada ietvaros piedzīvojusi cenas kāpumu, kas vietām pat pārsniedz 170% atzīmi,” pauž A. Sivickis, piekrītot, ka saspiestās dabasgāzes transportlīdzekļi ir videi draudzīgāki par dīzeļa vai benzīna dzinēja auto.
“Gāzes sadegšanas procesā praktiski neveidojas cietās daļiņas, kā arī slāpekļa oksīda masa un CO2 izmeši ir ievērojami zemāki nekā iekšdedzes dzinēju auto,” stāsta Green Motors izpilddirektors.
Tīkls attīstās
Līdz šī gada beigām plānots atvērt vēl vienu CNG uzpildes punktu, kā rezultātā CNG produkts būs pieejams kopumā astoņās Virši-A uzpildes stacijās, atklāj Virši-A Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.
“Tīkla attīstību turpināsim arī nākamgad, lai CNG uzpildi būtu iespējams veikt vismaz desmit vietās Latvijā. Jau šobrīd jūtam lielu Latvijas kravas pārvadātāju interesi par šo degvielas veidu, tāpēc strādājam, lai CNG piedāvājums no mūsu puses ietu roku rokā ar pieprasījumu,” atzīmē J. Bethers, uzsverot, ka CNG kā degvielas veids ir labs pārejas instruments kravu pārvadājumu sektoram. “Īstermiņā kravas un pasažieru transportā pieaugs dabasgāzes patēriņš, taču vidējā termiņā dabasgāzi daļēji vai pilnībā aizstās biometāns, kas ir ar viszemākajām, arī ar negatīvām, siltumnīcefekta gāzu emisijām. Šādus procesus jau pašlaik redzam vairākās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Igaunijā,” stāsta J. Bethers.
Ērti izmantojams un parocīgs uzpildes staciju tīkls noteikti ir viens no pamudinājumiem, lai autovadītāji vēlētos lietot CNG auto, piekrīt AS Longo Group valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. “Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai viena CNG uzpildes stacija, šobrīd – septiņas, taču arī tas ir ļoti maz. CNG uzpildes tīkls Latvijā ir faktiski nebūtisks un mazina pircēju interesi par šī tipa automašīnām. CNG daudz populārāks ir Rietumeiropā. Itālijā pašlaik ir 1482 CNG stacijas, Vācijā – 802, Nīderlandē – 188, bet Beļģijā – 166. Kopumā ar CNG darbināmo auto lielākais īpatsvars Eiropā ir personīgās vieglās automašīnas, kam seko kravas auto un autobusi. Kā viens no šobrīd lielākajiem lietoto automašīnu tirgotājiem Baltijā arī mēs piedāvājam transportlīdzekļus ar saspiesto dabasgāzi, tomēr to skaits pastāvīgi ir neliels pieprasījuma trūkuma dēļ. Tie ir tikai daži auto, kas pircējiem ir vienlaikus pieejami visās trīs Baltijas valstīs,” informē E. Cērps, piebilstot, ka auto, kas sākotnēji tika iegādāti Latvijas tirgum, realizēti Igaunijā, jo tur CNG uzpildes staciju tīkls ir aptuveni trīs reizes plašāks.
Vairāk pērk hibrīdus
CNG automašīnas ir ekonomiskāka alternatīva un dažās valstīs, piemēram, Itālijā, – ļoti populāra izvēle, stāsta E. Cērps. “Tomēr papildus gāzei ir nepieciešama arī neliela benzīna rezerve, turklāt ar vienu pilnu uzpildi nobraucamais attālums vēl arvien atpaliek no auto, kas aprīkoti ar dīzeļa un benzīna dzinējiem, tāpēc problemātisks ir ne tikai niecīgais CNG uzpildes staciju skaits, bet arī auto kapacitāte, pašas CNG pieejamība, cena turpmāk un autoražotāju vēlme attīstīt šādu dzinēju transportlīdzekļus. Šobrīd CNG personīgās automašīnas īpašniekam Latvijā ir rūpīgi katru dienu jāplāno braucienu maršruti, lai nepaliktu uz ceļa. Šī iemesla dēļ Latvijā lielāka interese ir par hibrīdauto, kas Zaļā kursa ietekmē aktīvi pāraug interesē par elektroauto. Tas novērojams gan CSDD reģistrēto auto statistikā, gan mūsu pircēju pieprasījuma analīzē,” skaidro Longo Group valdes priekšsēdētājs.
Viņš piekrīt, ka CNG ir videi un ekoloģijai draudzīgāks risinājums nekā ar dīzeļdegvielu vai benzīnu darbināmi auto. “Tas ir aptuveni par trešdaļu ekonomiskāks, rada mazāk CO2 izmešu un, salīdzinot ar elektroauto, to var ātrāk uzpildīt. Viens mīnuss ir, ka šī tipa auto nav tādu priekšrocību kā elektroauto, piemēram, nodokļu, stāvvietu vai pārvietošanās joslu ziņā pilsētās. Otrs mīnuss ir augstāka iegādes cena nekā auto, kas aprīkoti ar dīzeļmotoru vai benzīnmotoru, tāpēc autovadītājiem rūpīgi jākalkulē savas vajadzības un tas, vai viņu situācijā lielākas sākotnējās izmaksas būs izdevīgas, ilgtermiņā samazinot ikdienas izmaksas,” skaidro E. Cērps.
Atšķirība minimāla
Jaunas ar saspiestās dabasgāzes sistēmu aprīkotas Škoda Scala sākumcena ir 17,8 tūkstoši eiro, Škoda Kamiq – 18,8 tūkstoši eiro, bet Škoda Octavia – 23,5 tūkstoši eiro, liecina Green Motors sniegtā informācija. Tieši Octavia ir klientu populārākā saspiestās dabasgāzes auto izvēle, stāsta A. Sivickis, uzsverot, ka šobrīd ar CNG darbināmās Škoda darbmūža ekspluatācijas izmaksas ir zemākas nekā dīzeļa vai benzīna versijai.
“Lietojot saspiestās dabasgāzes auto, būtiski ir atcerēties par obligātajām gāzes tvertņu pārbaudēm reizi četros gados. Ja pārbaude nebūs veikta, sākot ar 2022. gada 1. janvāri CSDD ikgadējo apskates uzlīmi nebūs iespējams iegūt. Uzreiz arī jāsaka – Green Motors pašlaik ir vienīgais vieglo pasažieru automašīnu pilna servisa pilnvarotais pārstāvis Latvijā, kurš ir sertificējis saspiestās dabasgāzes tvertņu pārbaudes procesu, un Škoda zīmola automašīnu lietotāji jau tagad var veikt obligātās pārbaudes pie mums Rīgā,” atzīmē A. Sivickis.
Viņš stāsta, ka Škoda saspiestās dabasgāzes dzinējs faktiski ir uzlabots benzīna dzinējs un, braucot ar to, sajūtas ir līdzīgas, kā sēžot pie benzīna auto stūres. Arī J. Bethers norāda, ka esošie CNG automašīnu īpašnieki nav ziņojuši par būtiskām pārmaiņām, pārsēžoties CNG auto.
“Tas, ko mēs klientiem aicinām izvērtēt, domājot gan par dīzeļdegvielas, gan arī CNG cenām, ir tas, vai degvielas tirgotājs un klients vienojas par ilgtermiņā nemainīgu degvielas cenu, vai arī cena ir mainīga un var būtiski svārstīties. Īstermiņā dabasgāzes cenas ir pieaugušas straujāk nekā dīzeļdegvielas cenas, tāpēc šobrīd ieguvēji ir tie klienti, kuri pavasarī izvēlējās cenas nofiksēt,” atzīmē J. Bethers.
Pārējie iesaistās citos veidos
DB rīcībā nav informācijas, vai tuvāko gadu laikā CNG publisko uzpildes staciju tīklu plāno attīstīt arī citi degvielas tirgotāji, kas līdz šim transporta nozares zaļināšanā iesaistījušies citos veidos. Piemēram, Neste attīstīt alternatīvos enerģijas veidus sāka jau pagājušā gadsimta nogalē, tādā veidā transporta nozarei nodrošinot zaļākus pārvietošanās risinājumus, kas atbilst ES Zaļā kursa mērķiem, stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.
“1996. gadā Neste patentēja tehnoloģiju, ar kuras palīdzību radīt dīzeļdegvielu no pārtikas un zivjrūpniecības atkritumiem un pārstrādes atlikumiem. 2007. gadā izbūvēja pirmo atjaunojamās degvielas rūpnīcu un vēlāk apņēmās, ka turpmākie ieguldījumi tehnoloģijās būs saistīti tikai ar atjaunojamiem un pārstrādājamiem produktiem. Šobrīd Neste atjaunojamā dīzeļdegviela komercializēta ar nosaukumu Neste My un ir pieejama degvielas uzpildes stacijās Latvijā, Zviedrijā, Somijā, Beļģijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un citur. Ņemot vērā, ka šī produkta ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai, bet degšanas procesā radītie izmeši būtiski mazāki nekā fosilajai dīzeļdegvielai, tā kļūst par lielisku zaļāku alternatīvu ikvienam jau šodien, nedomājot par investīcijām jaunās automašīnās un infrastruktūrā, kā tas būtu elektroauto un CNG darbināmu auto gadījumā. CNG enerģijas nākotni mēs vairāk redzam kā uzņēmumu iekšējā transporta vai lauksaimniecības tehnikas enerģijas avotu, kuru izmanto biometāna rašanās vietās. Tas neradītu liekas transportēšanas un infrastruktūras attīstīšanas izmaksas,” teic A. Beiziķis.