Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.
Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?
Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.
Bez tam šodienas realitāte ir tāda, ka auto nekavējoties pat nevar iegādāties un tā piegāde jāgaida daudzus mēnešus. Kad šāda situācija varētu beigties, nav īsti skaidrs, jo īpaši, ja visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ne tikai tajās ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc auto, kas izmanto citu degvielu. Zaļā kursa īstenošanai kā viens no pārejas posmiem būtu saspiestā dabasgāze – CNG –, kas perspektīvā varētu kļūt par bioCNG, ja to ražotu no biometāna, kas savākts fermās.
Taču ir arī vēl cits alternatīvs risinājums – dīzeļdegviela, kas ražota nevis no fosilajiem derīgajiem izrakteņiem – naftas –, bet gan no atjaunojamajiem bioresursiem un pat atkritumiem. Jau pagājušā gadsimta nogalē Neste izstrādāja tehnoloģiju, kas ļauj iegūt degvielu, kā izejvielu izmantojot atkritumus un atlikumus. Šobrīd Nestei ir trīs ražotnes – Porvo (Somijā), Roterdamā (Nīderlandē) un Singapūrā (Āzijā), kurās tiek ražota dīzeļdegviela no pārtikas atkritumiem. Pašlaik aprites ekonomikas produkts – Neste My – ir pieejams ne tikai Somijas, Zviedrijas, Beļģijas, ASV un citos tirgos, bet arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas patērētājiem.
Pašlaik Neste My dīzeļdegviela ir pieejama divās Neste uzpildes stacijas Latvijā, un tā ir salīdzinoši dārgāka nekā no naftas ražotā degviela, jo tai arī tiek piemērots degvielas akcīzes nodoklis. Jāņem vērā, ka Neste My dīzeļdegvielas dzīves ciklā – no ražošanas līdz sadegšanai – auto dzinējā radītie izmeši ir līdz pat 90% zemāki, nekā izmantojot fosilo dīzeļdegvielu. Šis fakts atjaunojamo resursu izcelsmes Neste My dīzeļdegvielu padara par konkurētspējīgu alternatīvās degvielas un vienlaikus CO2 izmešu samazināšanas risinājumu autotransportā. Tas ir ļoti būtiski, it īpaši kravu pārvadājumu segmentā, kur par ekonomiski pamatotu citu alternatīvu risinājumu vismaz pašlaik vēl īsti nevar runāt. Būtībā šis risinājums ir ieguvums gan valstij – mazāki CO2 izmeši no autotransporta –, gan arī auto īpašniekiem – nav jāpērk cits, ievērojami dārgāks auto, bet tikai bākā jāiepilda atjaunojamā dīzeļdegviela.
Tātad ir vajadzīga attiecīga valsts politika!
Tieši tā. Pašlaik jau teju divus gadus izstrādes procesā ir transporta enerģijas likumprojekts, kas ir pieredzējis jau vairākas redakcijas, taču pagaidām tālāk par Ministru kabineta gaiteņiem tas vēl nav ticis, jo ir ļoti daudz iesaistīto un ieinteresēto pušu. Piemēram, no valdības puses šī dokumenta projekta izstrādē piedalās četras – Ekonomikas, Satiksmes, Finanšu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības – ministrijas.
Eiropā ir diskusijas par to, kas tad ir uzskatāma par tīru enerģiju transportā, kā arī par tā dēvēto CO2 izmešu nodokli katram konkrētam degvielas veidam (fosilajai degvielai tas būtu ievērojami augstāks nekā degvielai, kas ražota no atjaunojamajiem resursiem). Salīdzinājumam Skandināvijas valstīs atjaunojamā degviela tika definēta jau pirms vairāk nekā 10 gadiem un pašlaik tās īpatsvars transportā pārsniedz 20%. Nenoliedzami, ka katrā Baltijas valstī pašlaik ir atšķirīgas prasības, piemēram, par obligāto biopiejaukumu dīzeļdegvielai.
Latvijā normatīvie akti nosaka obligāto biopiejaukumu katram dīzeļdegvielas litram 7% apmērā laikā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, savukārt Lietuvā biopiedevas piemaisījumam visu gadu jābūt 7% līmenī, Igaunijā ir noteikts kopējais šādas degvielas apmērs visam gadam, nevis vienam litram. Nedaudz citāda aina ir ar bioetanola piejaukumu – 10% apmērā 95. markas benzīnam tam jābūt visu gadu gan Latvijā, gan Igaunijā, gan arī Lietuvā. Protams, Eiropas Savienība ikvienai dalībvalstij deva salīdzinoši lielu brīvību izvirzītā mērķa sasniegšanai, kā rezultātā, piemēram, Igaunija prasību par obligāto biopiejaukumu ieviesa ļoti strauji – vienā brīdī, savukārt Latvija uz ES noteikto apmēru virzījās pakāpeniski vairāku gadu garumā.
Augstāku biopiejaukuma īpatsvaru (dīzeļdegvielai 7% apmērā, benzīnam 10% līmenī) nevar īstenot, jo auto ražotāji virs minētajiem griestiem atsakās sniegt garantijas dzinējiem.
Vai aprites ekonomikas kontekstā nav iespējams ražot dīzeļdegvielu arī no citiem atkritumiem?
Pētījumus šajā virzienā Neste veic jau vairāk nekā 20 gadus un joprojām turpina to darīt. Sākotnējie testi tika veikti ar augu eļļām, pašlaik galvenokārt kā izejvielas tiek izmantoti atkritumi un atlikumi no pārtikas pārstrādē izmantotās eļļas, taukiem un citiem resursiem, kas jau šobrīd veido vairāk nekā 90%.
Pašlaik ir noslēgta sadarbība starp Nesti un Hesburger, kur ēdiena pagatavošanā izmantotā (un citādi vairs neizmantojamā) eļļa tiek savākta no vairāk nekā 300 restorāniem četrās valstīs, tostarp Latvijā, un nogādāta uz ražotni Somijā, kur tā tiek izmantota kā izejviela Neste My dīzeļdegvielai. Savukārt Hesburger pildīs savas pārvadājumu automašīnas ar Neste My atjaunojamo dīzeļdegvielu. Šis ir lielisks aprites ekonomikas piemērs. Bez tam Neste pēdējo divu gadu laikā ir iegādājusies vairākus uzņēmumus, kuri nodarbojas ar atkritumu savākšanu, tādējādi rodot iespējas kontrolēt piegādes un arī to, kādas kvalitātes izejviela tiek savākta. Šis process turpināsies, jo Nestes pētījumi rāda, ka degvielu var radīt, arī izmantojot pašlaik otrreizējā pārstrādē neizmantojamo plastmasas iepakojumu, kas nonāk atkritumu poligonos.
Protams, pagaidām šie eksperimenti vēl notiek tikai laboratorijās, un visticamāk, ka līdz komerciālas ražošanas uzsākšanai būs vajadzīgs laiks. Taču, tā kā pēdējos gados pārmaiņu procesi ir radījuši būtisku paātrinājumu aprites ekonomikas pilnvērtīgai un visaptverošai iedzīvināšanai, tad, iespējams, izlietotās pārtikas plastmasas pārstrāde degvielā nav nemaz tik tāla nākotne.
Prognozēju, ka nākamajos gados pasaulē arvien vairāk būs tādu kompāniju kā Neste, kuras dažādus atkritumus pārstrādās aprites ekonomikas produktā – degvielā, un tādējādi arī varētu palielināties šāda produkta pieejamība un samazināties šādai ražošanai nepieciešamo tehnoloģiju cenas, kas padarītu atjaunojamās dīzeļdegvielas cenu draudzīgāku tās pircējiem.
Vienlaikus zemāku cenu atjaunojamajai dīzeļdegvielai varētu nodrošināt lēmums tai nepiemērot vai arī piemērot ievērojami zemāku akcīzes nodokļa likmi jau nevis tikai Latvijas, bet gan visas ES līmenī. No atjaunojamajiem resursiem var ražot ne tikai dīzeļdegvielu, bet arī aviācijas degvielu. Nestes ražoto aviācijas degvielu iegādājas arvien vairāk aviokompāniju, tādējādi uzsverot savu zaļumu.