Degvielas mazumtirgotājs SIA "Neste Latvija" pagājušajā gada rudenī nolēmis slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus "Neste Easy Deli", sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Neste Latvija" ir vienojies ar pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Narvesen", ka janvārī šajos veikalos sāks strādāt "Narvesen" ar sava koncepta veikaliem, kuros būs arī pārdevējs.

Viņš atgādināja, ka "Neste Latvija" pirmo bezkontakta pašapkalpošanās veikalu atvēra 2021.gadā, papildinot, ka pārdoto preču apjoms nebija tāds, lai varētu segt uzņēmuma ieguldītās investīcijas.

"Mūsuprāt, tas ir ļoti labs koncepts, kas noteikti nākotnē attīstīsies, bet laikam mēs šajā tirgū iegājām par ātru. Arī Somijā tika pieņemts lēmums par veikalu slēgšanu," sacīja Beiziķis.

Viņš arī sacīja, ka tehnoloģijas, ko var izmantot šādos veikalos, pašlaik mainās ļoti strauji, kas prasa jaunas investīcijas, papildinot, ka visdrīzāk vēl ir nedaudz jānogaida, lai attīstās tehnoloģijas, un klientiem var piedāvāt vislabāko koncepciju.

Patlaban obligātās biokomponentes prasības ietekme uz benzīna cenu nav vērojama, intervijā aģentūrai LETA sacīja degvielas tirgotāja "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš papildināja, ka prasība pievienot benzīnam bioetanolu ir spēkā jau no šī gada 1.janvāra, un tas būs jāpievieno visu gadu.

"Nekāda ietekme uz benzīna cenu šai prasībai nav vērojama, jo pašlaik etanola cena ir pat zemāka nekā benzīna cena par tonnu," norādīja Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka no šā gada 1.aprīļa biokomponente 7% apjomā būs obligāti jāpievieno dīzeļdegvielai, papildinot, ka pašlaik ir grūti prognozēt, kāda tam būs ietekme uz dīzeļdegvielas cenu.

"Viens jautājums ir, kā mainīsies pašu naftas produktu cenas, otrs, kādas būs bioproduktu cenas. Latvijā tiek piedāvāti divu veidu produkti - rapša biokomponente jeb tā saucamais pirmās paaudzes biodīzelis un atjaunojamā dīzeļdegviela - otrās paaudzes biodegviela, kuras ražošanā tiek izmantoti dažādi atkritumi un atlikumi no citiem ražošanas procesiem," sacīja kompānijas vadītājs.

Degvielas tirgotājs Neste ar saules paneļu uzstādīšanu uz Neste DUS Rīgā, Lielirbes ielā jumta, uzsāk sava tīkla DUS aprīkošanu ar saules enerģijas spēkstacijām.

Plānots, ka uzstādītie 44 saules paneļi gada laikā saražos ap 17 000 kWh, tādējādi daļēji nosedzot degvielas uzpildes stacijas pašpatēriņu. Pirmās stacijas aprīkošanā investēti ap 20 000 eiro.

“Neste misija ir palīdzēt mūsu klientiem transporta, aviācijas, polimēru un ķīmijas produktu ražošanas nozarēs padarīt savus biznesus ilgtspējīgākus, izmantojot Neste produktus no atjaunojamiem resursiem. Vienlaikus mēs arī sekojam līdzi pašu darbībai un esam uzstādījuši ambiciozus mērķus CO2e samazināšanā. Latvijā jau pirms vairākiem gadiem pārgājām uz 100% atjaunojamās enerģijas iegādi, savukārt kopš 2021.gada attīstām lokālu atjaunojamās enerģijas ražošanas risinājumu uzstādīšanu, lai samazinātu mūsu staciju pašpatēriņu. Plānots, ka līdz 2025. gadam aprīkosim vismaz 10 Neste DUS ar vēja turbīnām vai saules paneļiem,” stāsta Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšana, kas paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī, varētu veicināt degvielas cenas paaugstināšanos, liecina degvielas tirgotāju aptauja.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšana kopējā degvielas portfelī noteikti kāpinās cenu, jo tas saistīts gan ar papildu infrastruktūras izbūvi degvielas tirgotājiem, gan arī faktu, ka biopiejaukums ir dārgāks nekā fosilā degviela.

"Jau patlaban klasisko degvielu "Circle K Latvia" saņem no dažādiem piegādātājiem Eiropā, arī biokomponentes tiek pasūtītas atsevišķi. Faktiski varam teikt, ka mūsu degviela tiek ražota tepat Latvijā, " papildināja Titovs.

Tādējādi viņš pauda pārliecību, ka uzņēmums prasībām pielāgosies, tomēr degvielas izmaksas jebkurā gadījumā pieaugs atbilstoši biopiejaukuma cenai.

Degvielas mazumtirgotājs Neste atklājis jaunu degvielas uzpildes staciju (DUS), kas atrodas Daugavpilī, Kraujas ielā, informē uzņēmums.

Pēc kopskaita šī ir jau 77. stacija Latvijā un trešā Daugavpilī, kuras izveidē Neste ir investējusi vairāk nekā 900 tūkstošus eiro.

“Līdz ar trešās Neste degvielas uzpildes stacijas atvēršanu Daugavpilī, mēs paplašinām autovadītāju iespējas iegādāties un ikdienā izmantot ne tikai degvielu, bet arī citus produktus. Jauno DUS atklāšana ir nozīmīgs solis mūsu pozīciju nostiprināšanā,” skaidro Armands Beiziķis, SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā degvielas uzpildes stacijā būs atsevišķa uzpildes vieta smagajam autotransportam.

Visās Neste DUS pieejamā degviela tiek ražota Neste pārstrādes rūpnīcā Porvo, Somijā, no kurienes tā tiek piegādāta uz Latviju ar jūras transportu un uzglabāta terminālī Rīgā.

Klātesot Latvijā plaši pazīstamiem šefpavāriem Laurim Aleksejevam (36.līnija), Mārim Jansonam (Kest), Mārtiņam Sirmajam (Ramen Riga), Andrim Rūmītim (Hercogs Garden) un Kristīnei Vīksnai (Tower Cafe) svinīgi atklāts viņu pašu kopīgi radītais līdzņemšanas restorāns – Chef’s BOX – restorāns tiem, kas ceļā.

Pirmo reizi Latvijā vairāki pavāri apvienojušies, lai izveidotu vietu, kur autobraucējiem un apkārtnes iedzīvotājiem ērti – pa ceļam uz darbu vai mājām – iegādāties kvalitatīvas, teju restorāna līmeņa maltītes līdzi ņemšanai vai baudīšanai uz vietas. Chef’s BOX ēdienkartē pieejami šo šefpavāru radīti un viņu restorānos plaši iecienīti ēdieni. Neste degvielas uzpildes stacijā Mārupē, Upesgrīvas ielā, atklātais restorāns ir pirmais Latvijā, taču pavāri neslēpj, ka mērķis ir izveidot Chef’s BOX restorānu ķēdi ar vairākām vietām visā Latvijā.

"Ja Covid pandēmijai vispār bija kāds pozitīvs efekts uz restorānu jomu, tad tā ir iedvesma un spars, kas virknei pavāru pavēris jaunas iespējas – jaunus restorānus reģionos, nebijušus piegādes konceptus un citus risinājumus. Man ir prieks, ka mums kopā ar citiem kolēģiem šajā laikā ir izdevies izstrādāt un palaist pirmo vairāku pavāru sadarbības projektu. Chef’s BOX turpmāk klientiem būs gardu maltīšu vieta, bet mums – pavāriem – koprades telpa, kur izmēģināt jaunas receptes, nebijušus risinājums un pat aicināt mūsu pulkā vēl citus pavārus!" tā komentē viens no Chef’s BOX idejas autoriem, uzņēmējs, restorāna 36.līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Latvijā kopš aprīļa sākuma degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir kritušās par 15 centiem, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa norādīja, ka benzīns aprīļa sākumā maksāja 1,764 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 1,704 eiro par litru, savukārt patlaban benzīns maksā 1,614 eiro par litru un dīzeļdegviela - 1,554 eiro par litru.

"Secīgi ir novērojama tendence degvielas cenām mazināties. Gan nevaram pateikt, cik ilgi un kādā apjomā tas turpināsies, jo naftas cenu un degvielas cenu svārstības biržās lielā mērā ietekmē ģeopolitiskie notikumi - karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos," sacīja Ligere.

Viņa arī vērtēja, ka konkurence Latvijas degvielas tirgū ir saasinājusies, jo SIA "Kool Latvija" ir pabeigusi ar zīmolu "Latvijas nafta" strādājošo degvielas uzpildes staciju pārņemšanu, kā arī pērn "Kool Latvija" pārņēma SIA "Gotika auto" degvielas uzpildes stacijas. Patlaban "Kool Latvija" pārvaldībā ir 74 degvielas uzpildes stacijas.

Tehnoloģiju uzņēmums Tet sadarbībā ar pasaulē lielāko atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotāju Neste turpmāk datu centru ģeneratoru darbināšanai izmantos Neste MY 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu.

Videi draudzīgāka dīzeļdegviela nodrošinās Tet DATTUM un DC6 datu centru darbību, nozīmīgi mazinot vienu daļu CO2 emisiju. Pārejai uz dabai draudzīgākas dīzeļdegvielas izmantošanu Tet līdz šim ieguldījis ap 20 000 eiro, iegādājoties pirmās sešas tonnas degvielas.

Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē datu centri ir vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem, jo izmanto aptuveni 3% no kopējā pasaules elektroenerģijas patēriņa, bet līdz 2030. gadam varētu patērēt jau 4%. Datu centru energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmums katru gadu investē 300 tūkstošus eiro.

“Esam ilgstoši strādājuši pie tā, lai uzlabotu datu centru jaudas izmantošanas efektivitāti un klientiem piedāvātu konkurētspējīgākus pakalpojumos. Šogad esam sākuši realizēt “zaļo kursu”, kas ir saistīts ar pāreju uz zemu emisiju datu centriem. Šī kursa ietvaros pirmajiem diviem datu centriem sākam pāreju uz videi draudzīgāku degvielu, kas samazinās CO₂ izmešu daudzumu, kas rodas ģeneratoru darbināšanas rezultātā,” uzsver Tet Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga. “Atjaunojamās dīzeļdegvielas izmantošana datu centros ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no rezerves ģeneratoru izmantošanas vidēji par 90%.”

Neste paplašina savu piedāvājumu un atklāj jau ceturto Neste My Renewable Charge elektroauto uzlādes staciju Baltijā.

Jaunā uzlādes stacija atrodas Pērnavā, Nīdu (Niidu) degvielas uzpildes stacijā, kur pieejami četri uzlādes spraudņi ar kopējo jaudu līdz pat 300 kW. Uzlādes stacija piedāvā tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtu elektroenerģiju, nodrošinot ilgtspējīgu risinājumu elektroauto lietotājiem.

“Neste savu pirmo lieljaudas uzlādes staciju atklāja Somijā 2022. gada decembrī. Kopš tā laika esam saņēmuši labas klientu atsauksmes, tāpēc mūsu mērķis ir līdz 2024. gada beigām piedāvāt gandrīz 50 Neste My Renewable Charge staciju tīklu Somijā un Baltijā. Jaunajā Neste My Renewable Charge stacijā Pērnavā klienti var izmantot efektīvos Kempower lādētājus ar kopējo jaudu līdz pat 300 kW. Papildus lielai jaudai un ātrai uzlādei mēs esam pievērsuši uzmanību ērtai norēķinu veikšanai par uzlādi, ko iespējams veikt ar bankas vai kredītkarti, Neste lietotni vai Neste karti,” saka Neste ilgtspējīgas izaugsmes, mārketinga un pakalpojumu viceprezidents Risto Karpinens (Risto Karppinen).

SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen”), turpinot sadarbību ar degvielas mazumtirgotāju SIA “Neste Latvija”, atvērusi piecas jaunas “Narvesen” tirdzniecības vietas “Neste” degvielas uzpildes staciju tīklā Rīgā, kā arī Ogrē, Salaspilī un Tīnūžos.

“Narvesen” tirdzniecības vietas atvērtas līdzšinējo pašapkalpošanās veikalu “Neste Easy Deli” vietā.

Atšķirībā no bezkontakta pašapkalpošanās veikaliem, kas šajās vietās atradās iepriekš, “Narvesen” pircējus apkalpos pārdevēji.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada rudenī “Neste Latvija” nolēma slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus “Neste Easy Deli” un to vietā atvērt jaunas “Narvesen” tirdzniecības vietas.

Nākotnē līdz ar telpu paplašināšanu šajās tirdzniecības vietās plānots būtiski palielināt arī sortimentu.

"Reitan Convenience Latvia" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 91,982 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi bija 548 985 eiro. Tikmēr pats "Reitan Convenience Latvia" 2022.gadā strādāja ar 80,257 miljonu eiro apgrozījumu un 428 645 eiro zaudējumiem.

Mūsdienās inovācijas un ilgtspēja ir vieni no galvenajiem priekšnosacījumiem, kas veido uzņēmuma veiksmes stāstu. Sadarbības ar Latvijas zinātni sniedz priekšrocības uzņēmumam ne tikai jaunu inovāciju radīšanai un zinātnes progresam, bet ir arī būtiskas uzņēmumu izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai.

Latvija ar savu bagāto zinātnisko mantojumu un nenovērtējamo Baltijas jūras resursu nodrošina unikālas iespēju jēgpilnām un jaunām sadarbībām, taču Baltijas jūru piesārņo ievērojams daudzums spoku tīklu – visi pazaudētie zvejas rīki –, kas apdraud jūru un tās ekosistēmu. Tas ir izaicinājums, ko mēs šobrīd uzņēmumā Neste risinām kopā ar Latvijas zinātniekiem.

Zinātniekiem un jaunuzņēmumiem ne vienmēr ir pietiekami resursi jaunu un dzīvotspējīgu inovāciju ieviešanai reālajā dzīvē. Sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem ir instruments, kas var nodrošināt, piemēram, nepieciešamo finansējumu, palīdzot inovatīvas idejas pārvērst praktiskos risinājumos. Tādā veidā uzņēmumiem ir vairākas priekšrocības, tai skaitā arī piekļuve progresīvām tehnoloģijām un inovācijām, kas var uzlabot konkurētspēju un veicināt izaugsmi.

Elektrum Drive sadarbībā ar Latvijas degvielas tirdzniecības līderi Neste atklājuši elektroauto ātrās uzlādes staciju Neste DUS Rīgā, Krasta ielā, nodrošinot vienlaicīgu uzlādi četriem elektroauto.

Arī šī gada laikā plānots atklāt vēl citas ātrās uzlādes stacijas, paplašinot šī pakalpojuma pieejamību. Tādējādi Elektrum Drive tīklā pavisam kopā būs pieejamas 500 pieslēgvietas Baltijā.

Elektrum Drive elektroauto uzlādes tīkls ir izaudzis līdz 193 pieslēgvietām Latvijā, un šobrīd viens no mērķiem ir attīstīt tieši īpaši ātrās uzlādes tīklu. Tādēļ ārpus Elektrum Drive tīkla, kurā šādas uzlādes stacijas ir četras, uzsākta sadarbība ar vadošo degvielas mazumtirgotāju un tagad arī elektrouzlādes nodrošinātāju Neste.

Pirmā kopīgā uzlādes stacija ir Rīgā, Krasta ielā, kas var veikt pilnu automašīnas uzlādi ar 50 kWh ietilpības bateriju vidēji 15 minūšu laikā ar nosacījumu, ka uzlāde tiek veikta no 5 % līdz 85 %, un auto pārējie parametri spēj uzņemt šādu uzlādes jaudu. Ja ierasti ātrajās uzlādes stacijās uzlādi var veikt tikai viens transporta līdzeklis, tad mūsu uzlādes stacijās to vienlaicīgi varēs veikt divi auto ar uzlādes ātrumu līdz 75 kWh. Šādas uzlādes vietas ir jauns pakalpojums Latvijas uzlādes tīklos un padara uzlādes pakalpojumus pieejamākus vairākiem lietotājiem.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

"SEB banka" piešķīrusi 30 miljonu eiro aizdevumu Latvijas uzņēmumam SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centrs" (DEAC) un Lietuvas uzņēmumam "Duomenų logistikos centras" (DLC) jaunu datu centru būvniecībai un optisko šķiedru tīkla attīstībai, informē uzņēmumu pārstāvji.

Aizdevums izsniegts uz 10 gadiem.

DEAC un DLC uzņēmumu vadītājs Andris Gailītis norāda, ka aizdevums galvenokārt tiks izmantots trešā DEAC datu centra celtniecībai Rīgā, taču līdzekļi tiks ieguldīti arī optisko šķiedru tīklu un DLC datu centru paplašināšanā Viļņā.

Plānots, ka jaunais datu centrs darbosies izmantojot elektrību tikai no atjaunojamiem resursiem, savukārt rezerves elektroenerģijas ģeneratoru darbībai tiks izmantota "Neste MY" dīzeļdegviela, kas sastāv no ūdeņraža apstrādātas augu eļļas un tiek ražota no atjaunojamām izejvielām.

Abi uzņēmumi ir piegādātāju neitrāli datu centru operatori, kas nodrošina mākoņdatošanas un IT infrastruktūras risinājumus un ir daļa no "Quaero European Infrastructure Fund II" piederošā uzņēmuma "Baltic Rezo", kas investē infrastruktūras projektos visā Eiropā un kuru pārvalda aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums "Quaero Capital".

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Latvijas uzņēmums Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) un Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC) šogad atzīmē 25 gadus datu centru biznesā un apvienojas kopīgā zīmolā Delska.

Ar šo stratēģisko apvienošanos uzņēmumiem Baltijā un pasaulē tiek piedāvāti pilna spektra pakalpojumi IT infrastruktūras paplašināšanai vairākās datu centru lokācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī jaudīgs un uzticams datu pārraides tīkls.

Jau kopš 2020. gada DEAC un DLC ir daļa no Šveices Quaero European Infrastructure Fund II piederošā uzņēmuma Baltic Rezo. Abos uzņēmumos veiktās investīcijas ļāvušas īstenot vērienīgus attīstības plānus gan datu centru infrastruktūras paplašināšanā, gan energoefektivitātes celšanā. Publiskā zīmola maiņa paredz ciešāku sadarbību uzņēmumu starpā, taču abi uzņēmumi turpina darboties kā atsevišķas juridiskas personas.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu centru pakalpojumiem, Rīgā tiek būvēts jauns 10 MW datu centrs ar Tier III sertifikāciju, kas būs viens no ilgtspējīgākajiem un energoefektīvākajiem mūsu reģionā. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025. gada vidū un šā gada 28. oktobrī tika atzīmēti vērienīgās būves spāru svētki.

Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing).

Pasākumā svinīgi tika pacelts spāru vainags uz ēkas augstākā punkta un iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī ar nozares un valsts institūciju pārstāvjiem apsprieda datu centra nozares aktualitātes, Latvijas IT pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzrunāja pasākuma viesus: “Baltijā ilgtspējīgākais un energoefektīvākais datu centrs, kurā šī kapsula tiek iemūrēta, turpinās būt par sabiedrības dzinējspēku, neatsveramu atbalstu ikdienas dzīvē un pamatu uzņēmumu digitalizācijai un biznesa izaugsmei. Mūsu vīzija ir, ka tas nākotnē kļūs par līderi ne tikai Ziemeļeiropā, bet arī pasaulē. Datu centrs ir vieta, kur uzņēmumi rod atbalstu un enerģiju savai attīstībai. Mēs ceram, ka šis datu centrs būs stūrakmens reģiona tehnoloģiskajai attīstībai, veicinot arī Latvijas valsts izaugsmi un starptautisko konkurētspēju tehnoloģiju jomā.”

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.