Pandēmijas vārdu gada kopsavilkumos lokām jau otro reizi. Kaut arī esam daudzmaz pielāgojušies, Covid-19 turpina apēnot uzņēmējdarbības ikdienu un biznesa rādītājus, un nešķiet, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.
Taču Covid-19, lai arī rada zināmas grūtības, nebūt nav Latvijas ražotāju konkurētspējas lielākais bieds tuvāko gadu griezumā: īstais izaicinājums uzglūn pavisam no citas puses – ir pienācis pēdējais brīdis, lai valstiskā mērogā sakārtotu ar CO2 izmešu samazināšanu saistītos jautājumus.
Teikt, ka “Eco Baltia” uzņēmumi būtu īpaši cietuši pandēmijas dēļ, nebūtu godīgi pret citiem Latvijas uzņēmumiem. Grūtāk atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozarei klājās 2020. gadā, bet mums izdevās ļoti veiksmīgi sagrupēties, un šogad viennozīmīgi esam uzķēruši atkritumu pārstrādes “vilni” un uz tā visu gadu “sērfojuši”, attīstot jaudas, uzlabojot kvalitātes prasības un veiksmīgi izejot vairāku lielo zīmolu sertifikāciju un audita procedūru. Taču, protams, arī šajā nozarē, tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības jomā, Covid-19 pandēmija ir kā raķete bez stabilizatoriem, un katra jauna tās kustība izraisa atbilstošu viļņošanos globālajos tīklos. Ar to šis gads iesākās, ar to turpinājās, un pagaidām nav nekādu indikāciju, ka nākamais būs mierīgāks.
Kopumā uzņēmuma darbību ir pozitīvi ietekmējis politiskais uzstādījums, Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij nosakot pieaugošus mērķus gan atkritumu šķirošanā un savākšanā, gan otrreizējo izejvielu izmantošanā. Industriju tas nenoliedzami silda un dzen uz priekšu. Pieprasījums pēc otrreizējām izejvielām strauji pieaug, kas veicināja uzņēmuma attīstību gada otrajā pusē. Vienlaikus pastāv risks pārkarsēt tirgu, jo pieprasījums ir milzīgs, bet piedāvājums tam īsti netiek līdzi. Būtu jāiegulda lielas investīcijas un jāattīsta infrastruktūra, kas nenotiek pietiekami strauji.
Nozari bez sekām nav atstājuši arī citi ārējie izaicinājumi. Ja degvielas cenas gada sākumā patīkami pārsteidza, tad gada beigās tās būtiski palielināja pašizmaksu gan atkritumu savākšanai, gan galaproduktu realizācijai tālākos tirgos. Nekas cits neatliek, kā pārlikt šo slogu uz galapatērētāja pleciem, taču tas ir iespējams tikai tik lielā mērā, cik atļauj tirgus vai konkursa nolikums, kas savukārt ietekmē uzņēmuma biznesa rādītājus īsākā vai garākā termiņā. Un kas gan tās būtu par gada beigām bez pārsteigumiem! Iespaidīgākais no tiem neapšaubāmi ir šī brīža elektrības cena Nord Pool biržā Latvijas reģionā, ko diez vai varēja iztēloties pat pārliecināti pesimisti. To, kādas būs elektrības un citu energoresursu sadārdzinājuma ilgtermiņa sekas, pašlaik ir grūti prognozēt.
Šogad saskārāmies arī ar cilvēkresursu problēmu. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozarē tas kopumā ir pastāvīgs izaicinājums, jo nav daudz cilvēku, kas ar lielu entuziasmu būtu gatavi uz līnijas šķirot atkritumus. Inflācijas radīto spiedienu uz darba tirgu pastiprināja nepieciešamība uzrādīt Covid-19 vakcinācijas sertifikātu un jezga, ko tā izraisīja daļā sabiedrības. Nācies ieguldīt daudz resursu, lai veicinātu vakcinācijas aptveri, kas atkarībā no nodarbināto pozīcijas bijis zināms izaicinājums. Tomēr centieni rezultējušies ar panākumiem, un šobrīd visos mūsu grupas uzņēmumos kopā pilnu vai daļēju vakcinācijas kursu veikuši teju visi darbinieki. Tomēr, raugoties uz kopējiem nodarbinātību ietekmējošiem faktoriem, tostarp darbinieku trūkumu konkrētās jomās, vērtējam iespējas pārstrādes procesus automatizēt, jo, ja darbu veic robotizēta līnija, sliktākajā gadījumā tās ir lielākas elektrības un uzturēšanas izmaksas, bet ne Covid-19 karantīna.
Automatizācija un efektivitātes palielināšana ir bijusi mūsu uzmanības centrā visu gadu, un tas palīdzējis savlaicīgi novērst problēmas gan energoresursu, gan cilvēkresursu patēriņā. Ļoti lepojos arī ar paveikto datu digitalizācijas un procesu efektivitātes kotroles jomā – esam pārgājuši uz attālinātu uzņēmumu pārvaldību un attālinātām valdes sēdēm, kas ļauj vairāk koncentrēties uz konkrētu saturu, kopumā būtiski veicinot uzņēmuma izaugsmi.
Skatoties uz nākamo gadu, jāsecina, ka būs jāpārvar jauni izaicinājumi. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmē cilvēki daudz vairāk laika pavada mājās un arī atkritumu apjoms aug. Infrastruktūras attīstības kontekstā ar to noteikti būs jārēķinās. Visticamāk, aprites ekonomika un apņemšanās būt par tās dalībniekiem Latvijai būs dārgs prieks. Līdz šim tirgus sadārdzinājums ir veidojies sistemātiski, bet globālais pieprasījums pēc otrreizējām izejvielām šobrīd šaujas debesīs kosmiskā ātrumā. Sadārdzinājums var kļūt tik straujš, ka neviens vairs nevēlēsies šo produkciju iegādāties. Protams, biznesam īstermiņā tas ir ļāvis nopelnīt, bet attīstībai jābūt plūstošākai, lai tā būtu ilglaicīga un ilgtspējīga.
Kā tad izaicinājumus un krīzes pārvērst izaugsmē? “Eco Baltia” stratēģiskais uzstādījums ir saražot katru nākamo vienību, patērējot mazāk resursu, nekā ražojot iepriekšējo. Tāpēc pastāvīgi sekojam tehnoloģiju attīstībai, investējam jaunās iekārtās un meklējam atjautīgus risinājumus, lai saglabātu konkurētspēju Eiropas mērogā un nostiprinātu savas pozīcijas.
Taču, runājot ne tikai par uzņēmuma nākotni, bet Latvijas ražošanas nozares konkurētspēju vispār, īstais uzdevums, ar ko jātiek galā ļoti drīz, ir valstiska apzināšanās, ka varam arī nesasniegt Eiropas Savienības ambiciozos CO2 emisiju samazināšanas mērķus līdz 2030. gadam. Patiešām prieks par uzņēmumiem, kas seko līdzi savam emisiju apjomam un plāno, kā to samazināt. Piemēram, “Eco Baltia” pāriet no automašīnām ar dīzeļdzinējiem uz mašīnām, ko darbina dabasgāze.
Šobrīd izmantojam jau septiņas CNG automašīnas atkritumu savākšanas pakalpojumu sniegšanai. Tomēr nešķiet, ka valstiskā līmenī tiek nenovērtēts problēmas dziļums – 2030. gads šķiet vēl tālu, taču tiltu, kas savienotu tagadni ar nākotni, būtu svarīgi būvēt jau tagad. CO2 emisiju kvotu dārdzība ir neizbēgama, un tas, visticamāk, ietekmēs Latvijas rūpniecību tuvākajos 10 gados, ja valdība steidzami ar nodokļu politiku nestimulēs energoefektivitāti. Latvijas ražotāji, kas nebūs sākuši par to domāt patstāvīgi, pēc dažiem gadiem var attapties, ka vairs nav konkurētspējīgi. Kamēr ārzemēs, pat mūsu tuvākajos kaimiņos, tiek izdarīts liels spiediens uz CO2 samazināšanu ar dažādu investīciju, atbalsta programmu un CO2 emisiju nodokļa palielināšanu, Latvijā šis jautājums ir bumba ar laika degli.
Nākamais gads ir pēdējais brīdis, kad izstrādāt valsts stratēģiju un vienoties par finanšu mehānismiem, kā piespiest uzņēmējus par to domāt jau tagad, kaut vai izvēloties alternatīvas degvielas. Diskusija, vai litija baterijas, ko izmanto elektroauto darbināšanai, ir vai nav dabai draudzīgāks risinājums, droši vien turpināsies vēl gadiem, bet dīzeļmašīna, kas “izšauj” melnu dūmu mākoni pie katra starta, arī nav pieņemams variants.
Mēdz teikt, ka jauns gads nozīmē jaunas iespējas. Jā, bet tikai tad ja tās laikus apzinām un patiešām izmantojam. Ir pienācis laiks ne tikai reaģēt uz pandēmijas apstākļiem, bet arī proaktīvi darboties, lai risinātu problēmas, pirms tās nosaka Latvijas uzņēmējdarbības dienaskārtību.
