Jaunākais izdevums

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

Paredzēts, ka vēlākais 2050.gadā gandrīz visi vieglie automobiļi, furgoni, autobusi un jauni lielas noslodzes transportlīdzekļi būs bezemisiju transportlīdzekļi, dzelzceļa kravu pārvadājumi divkāršosies, būs pilnībā funkcionējošs, multimodāls Eiropas transporta tīkls (TEN-T) ilgtspējīgam un viedam transportam ar ātrdarbīgu savienojamību.

Tāpat EK uzskaitījusi arī desmit galvenās jomas, kurās jārīkojas, lai redzējums kļūtu par realitāti. EK skaidroja, lai mērķi kļūtu par realitāti, stratēģijā ir noteiktas kopumā 82 iniciatīvas desmit galvenajās darbības jomās jeb "pamatiniciatīvas", kā arī katrā jomā veicamie konkrētie pasākumi.

Lai transports kļūtu ilgtspējīgs, faktiski ir jāveicina bezemisiju transportlīdzekļu, kuģu un lidmašīnu, atjaunīgo un mazoglekļa degvielu un ar tiem saistītās infrastruktūras izmantošana, piemēram, līdz 2030.gadam uzstādot trīs miljonus publisku uzlādes punktu. Tāpat jāizveido bezemisiju lidostas un ostas, piemēram, izmantojot jaunas iniciatīvas, kas popularizē ilgtspējīgas aviācijas un jūrniecības degvielas.

Būtu arī jāpadara starppilsētu un pilsētu mobilitāte veselīga un ilgtspējīga, piemēram, nākamajos desmit gados divkāršojot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi un vēl vairāk attīstot velotransporta infrastruktūru. Būtu arī jāzaļina kravu pārvadājumi, piemēram, līdz 2050.gadam divkāršojot dzelzceļa kravu satiksmi. Vajadzētu arī noteikt oglekļa cenu un nodrošināt labākus stimulus lietotājiem, piemēram, īstenojot visaptverošu pasākumu kopumu, kura mērķis ir nodrošināt taisnīgu un efektīvu cenu noteikšanu visos transporta veidos.

Stratēģija saistībā ar viedo transportu minēts, ja būs radīti labvēlīgi apstākļi, inovācija un digitalizācija ietekmēs pasažieru un kravu pārvadājumus nākotnē. Plānots padarīt par realitāti satīklotu un automatizētu multimodālo mobilitāti, piemēram, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes multimodāliem braucieniem un kravām - iespēju bez grūtībām tikt pārvietotām no viena transporta veida uz citu. Tāpat būtu jāveicina inovāciju un datu un mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu viedākai mobilitātei, piemēram, pilnībā atbalstot dronu un bezpilota gaisa kuģu izmantošanu un turpmākas darbības, kuru mērķis ir izveidot vienotu Eiropas mobilitātes datu telpu.

EK atzīmēja, ka transports ir viena no nozarēm, ko Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk, un daudzi nozares uzņēmumi saskaras ar milzīgām operatīvām un finansiālām grūtībām. Tāpēc EK apņemas stiprināt vienoto tirgu, piemēram, pastiprinot centienus un investīcijas, lai līdz 2030.gadam pabeigtu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) izveidi un palīdzētu nozarei atveseļoties, pateicoties lielākām publiskām un privātām investīcijām visu transporta veidu flošu modernizācijā.

Tāpat EK plāno padarīt mobilitāti taisnīgu visiem, piemēram, padarot jauno mobilitāti cenu ziņā pieejamu un piekļūstamu visos reģionos un visiem pasažieriem, arī personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un padarot šo nozari pievilcīgāku darba ņēmējiem. EK arī apņēmusies palielināt transporta drošumu un drošību visos transporta veidos, tostarp līdz 2050.gadam samazinot bojāgājušo skaitu gandrīz līdz nullei.

Tā kā transporta nozare veido aptuveni 5% no ES iekšzemes kopprodukta un Eiropā nodarbina vairāk nekā 10 miljonus cilvēku, transporta sistēma Eiropas uzņēmumiem un globālajām piegādes ķēdēm ir ļoti svarīga. Tajā pašā laikā transports mūsu sabiedrībai rada problēmas: siltumnīcefekta gāzu un piesārņojošu vielu emisijas, troksni, ceļu satiksmes negadījumus un sastrēgumus. Patlaban transporta radītās emisijas veido aptuveni vienu ceturtdaļu no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

EK klāstīja, ka šie centieni pārveidot transportu tiek īstenoti laikā, kad visa nozare izjūt koronavīrusa radītās sekas. Palielinot publiskās un privātās investīcijas mūsu flošu un infrastruktūras modernizācijā un zaļināšanā un stiprinot vienoto tirgu, mums tagad ir vēsturiska iespēja padarīt Eiropas transportu ne tikai ilgtspējīgāku, bet arī konkurētspējīgāku pasaules mērogā un izturīgāku pret jebkādiem turpmākiem satricinājumiem.

Tomēr šī attīstība nedrīkst nevienu atstāt novārtā, jo ir būtiski, lai mobilitāte būtu fiziski un finansiāli pieejama visiem, lai lauku un attālie reģioni arī turpmāk būtu savienoti un lai nozare piedāvātu labus sociālos apstākļus un radītu pievilcīgas darbvietas, uzsvēra EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atceļ finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā

LETA,03.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma atcelt finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka finansējums ir pieejams, vadoties no pieprasījuma. Tiks paredzēts viens kopīgs finansējums visām atbalstāmām aktivitātēm - energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde - attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu.

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pieejamais finansējums atbalsta sniegšanai kombinētā finanšu instrumenta veidā komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un bezemisiju transporta iegādei ir 75,75 miljoni eiro, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanai - līdz 25,75 miljoniem eiro, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai - līdz 45 miljoniem eiro, bet bezemisiju transporta iegādei - līdz pieciem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju

LETA,17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju, lai veicamās darbības saskaņotu ar plāniem, nodrošinātu koncentrēšanos uz gala mērķi, atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības virzienu izstrādes iespējas, kā arī palīdzētu Latvijas ekonomikai.

Tas pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par transporta un infrastruktūras jautājumiem.

Lai īstenotu stratēģiju, jānosaka skaidri mērķi un prioritātes, kā arī nepieciešams definēt izmērāmas darbības un regulārus starpmērķus, iesaka FICIL. Iznākumam, ieguldījumiem un ieguvumiem jānosaka galvenie darbības rādītāji (KPI), lai nodrošinātu visaptverošu plānošanu. Ieteicams KPI noteikt katram gadam, lai biežāk varētu novērtēt progresu attiecībā uz svarīgākajiem mērķiem.

FICIL ieskatā reformām jābūt rūpīgi pārdomātām un izsvērtām, lai tās iekļautos plašākos valsts plānos un atbalstītu ilgtermiņa valsts stratēģiju, nevis otrādi. Ieinteresētās puses jāiesaista jau no paša reformu izstrādes sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgā aizliedz apkurē izmantot akmeņogles un nosaka visu apkures iekārtu reģistrēšanu

LETA,30.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Piedāvā veidot esošā sliežu platuma savienojumu starp Rīgas stacijām pirms Rail Baltica 1.kārtas

LETA,03.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

25 gadu laikā visām ēkām valstī jābūt renovētām. Paspēsim?

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs,13.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vēlas dekarbonizēt autobusus un kravas automašīnas, turklāt ir iniciatīvas to darīt daudz straujāk, turklāt no 2030. gada atļaut reģistrēt tikai bezemisiju pilsētas autobusus; Latvijā šajā virzienā pagaidām vēl tiek sperti tikai pirmie biklie soļi.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Kravas transportlīdzekļu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizācija – kā sasniegsim 2030.gada atjaunojamās enerģijas un konkurētspējas mērķus?. Latvijā vieglie un smagie kravas transportlīdzekļi, komunālais transports, kā arī autobusi veido vairāk nekā 40% no visām autotransporta emisijām, tomēr diskusija par kravas automašīnu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizāciju nenotiek. Ir daudz jautājumu par to, cik var ātri ieviest (pāriet uz) biometāna un citu alternatīvo degvielu (LNG, CNG, ūdeņraža) transportlīdzekļiem, kā paātrināt kravas transporta un autobusu elektrifikāciju, kā mainīt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu likmes un degvielu nodokļus. Par to, kā varētu rīkoties Latvija, kādus risinājumus īstenot un kādā laikā, jau tuvākajā laikā būtu jābūt konkrētiem projektiem, kurus diskusijās apspriest un tad attiecīgi pieņemt to īstenošanai nepieciešamos lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vācijas investori vēlas lidostu Tukumā padarīt zaļu

Māris Ķirsons,06.06.2024

Evia- Aero GmbH izpilddirektors Florians Krūzs, SIA Sky Port valdes locekle Natalie Marsans un SIA Sky Port dalībnieku pārstāvis Artjoms Soloduha cer, ka parakstītais nodomu protokols atvērs jaunu lappusi lidostas Jūrmala attīstībā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kompānija Evia - Aero GmbH iecerējusi iegādāties Tukuma pievārtē esošās lidostas Jūrmala operatora SIA Sky Port kapitāldaļas un to pārveidot par zaļās aviācijas bāzi Baltijā, taču šī nodoma īstenošanai vēlas saņemt atļauju lidostas teritorijā izveidot elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 50 MW apmērā.

To paredz parakstītais nodomu protokols starp Brēmenē bāzēto aviācijas uzņēmumu Evia- Aero GmbH un SIA Sky Port — lidostas Jūrmala Airport īpašniekiem. Vairāki DB aptaujātie, vēlot ieceru īstenošanos, atzina, ka to, vai nosacīti jaunais biznesa plāns īstenosies, rādīs laiks, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs ne tikai no potenciālā investora spējām un vēlmēm, bet arī no Latvijas valsts iestādēm, attiecīgu atļauju saņemšanas iespējām un termiņiem.Lidosta Jūrmala ir gatava kļūt par vadošo sekundāro lidostu Baltijas valstīs. Privātīpašumā esošā lidosta atrodas tikai 55 kilometrus no Rīgas un 25 kilometrus no Jūrmalas. Lidosta “Jūrmala Airport”, kas atrodas ērtā vietā uz šosejas Rīga-Ventspils, nodrošina nokļūšanu gan galvaspilsētā, gan Ventspilī, kas ir viena no lielākajām jūras ostām Baltijā. Lidosta “Jūrmala Airport” aizņem 250 hektārus, un tai ir potenciāls tālākai paplašināšanai. Lidosta ir tehniski pilnībā aprīkota, tostarp ar modernu pasažieru termināli, birojiem, konferenču telpām, angāriem un ir gatava sniegt pilna spektra aviācijas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 17.augustā pieņēma zināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par atbalstu bezizmešu transporta iegādei.

VARAM izstrādājusi priekšlikumu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros no 2022.gada sākuma piedāvāt finansiālu atbalstu grantu veidā videi draudzīgu, mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei.

Kā norāda VARAM, transporta sektors ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots un rada gandrīz trešo daļu, jeb 29% no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Latvijā transporta sektoram nav noteikts atsevišķs siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķis, taču ir noteikts mērķis samazināt tās sektoros, kas nav saistīti ar Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmu.

Pastāv iespēja, ka ar esošajiem politikas pasākumiem, noteiktais mērķis līdz 2030.gadam varētu netikt sasniegts. Tādēļ esot nepieciešams veikt papildu pasākumus transporta sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektromobilitātes uzņēmums Fiqsy uzsācis darbību Liepājā, kur turpmāk būs pieejami gan koplietošanas skrejriteņi, gan elektriskie automobiļi, informē uzņēmumā.

Ar Fiqsy koplietošanas e-auto būs iespējams veikt braucienus ne tikai Liepājā un tās apkārtnē, bet arī ceļot starp Liepāju, Rīgu un Jūrmalu – uzsākt braucienu vienā pilsētā un pabeigt citā.

"Tagad esam par vienu soli tuvāk tam, lai elektromobilitāte būtu pieejama ne tikai Rīgā un tās apkārtnē, bet visā Latvijā. Attīstot elektromobilitāti un koplietošanu, varēsim atslogot pilsētas no auto, padarot gaisu tīrāku un pilsētas – pievilcīgākas dzīvošanai," teic Māris Avotiņš, Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks.

Pašlaik Latvijā ir trīs pilsētas, kas veicina elektriskā autotransporta lietošanu. Liepājā pilsētas pašvaldības maksas stāvvietās elektromobiļus var novietot bez maksas. Rīgā elektroauto arī var bez maksas novietot Rīgas Satiksmes pārvaldītajās autostāvvietās, kā arī tiem ir atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Savukārt Jūrmalas pilsētas dome elektriskajiem automobiļiem ir atcēlusi maksu par iebraukšanu pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai 2021. būs izrāviena gads pārejā uz ilgtspēju?

Anderss Larsons, SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā,19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ceļvedis elektroauto iegādei 2023. gadā – kurš modelis ir man piemērotākais?

Sadarbības materiāls,28.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez šaubām, ka elektroauto ir nākotne – Eiropas Savienībā jau no 2035. gada tirgū varēs laist tikai bezemisiju automašīnas. Tomēr daudzus no elektro auto iegādes attur nepatiesi mīti, ka elektroauto ir dārgāki un ar zemāku veiktspēju nekā benzīna un dīzeļauto. Ir gluži pretēji – elektroauto ilgtermiņā var izrādīties lētāka izvēle, un tādi elektroauto kā Tesla Model S Plaid ierindojas pasaulē ātrāko mašīnu vidū. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kādi ir populārākie elektroauto modeļi 2023. gadā!

Elektroautomobilis – labāka izvēle nekā benzīna un dīzeļauto?

Pirms apskatām populārākos elektroauto modeļus, aplūkosim dažas elektroauto priekšrocības pār klasiskajiem benzīna un dīzeļauto:

• Ņemot vērā ilgtermiņā izmaksas, elektroauto ir pat lētāka izvēle. Elektroauto mēdz būt dārgāki nekā līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēju modeļi, tomēr ilgtermiņā elektroauto varētu būt pat izdevīgāka izvēle. Šobrīd ir iespējams saņemt valsts atbalstu elektroauto iegādei, kā arī par elektroauto nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis un reģistrācijas nodeva. Svarīgi pieminēt, ka ar elektroauto ietaupīsiet uz degvielas rēķina, kā arī elektroauto ir mazākas servisa izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem būs jāiepērk noteikts skaits "tīru" transportlīdzekļu

Db.lv,05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos būs jānodrošina noteikts procents tīru transporta līdzekļu. To paredz izmaiņas likumos, ko trešajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Izmaiņu mērķis ir veicināt pieprasījumu pēc tīriem transportlīdzekļiem, atbalstot šādu auto tirgus izplatību visā Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar grozījumiem tiks ieviesta virkne ES prasību, likumprojektu anotācijā norādījuši to autori.

Izmaiņas paredz likumā definēt gan lielas noslodzes bezemesiju autotransporta līdzekli, gan tīru transportlīdzekli. Tostarp par tīru transportlīdzekli plānots noteikt konkrētas kategorijas auto, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 oglekļa dioksīda g/km. Tāpat tie būs elektrotransportlīdzekļi vai autotransports, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām.

Likumā arī paredzēts noteikt, ka no 2026.gada 1.janvāra par tīru autotransportu uzskatīs noteiktas kategorijas auto, kura izpūtēja emisijas būs 0 oglekļa dioksīda g/km.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur dzelzceļš tiks stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls, cita starpā paredzot bateriju vilcienu iegādi, informē Satiksmes ministrijā.

Atveseļošanas fonda investīcijas plānotas gan sliežu posmu modernizēšanai un izbūvei, gan mūsdienīgam ritošajam sastāvam, paredzot iepirkt bateriju vilcienus, kas ir videi draudzīgāka bezizmešu tehnoloģija.

Zaļās satiksmes reforma veicinās Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu videi draudzīgu sabiedriskā transporta un mikromobilitātes piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu.

Viens no dzelzceļa modernizācijas projektiem ir bateriju vilcienu iegāde. Šobrīd bateriju vilcieni (battery electric multiple unit - BEMU) Eiropā iegūst popularitāti, valstīm cenšoties sasniegt uzstādītos klimata mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

KEM neatbalsta EP rosinājumu koksni izslēgt no ilgtspējīgā kurināmā aptvēruma

Db.lv,01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iebilst pret Eiropas Parlamenta (EP) ierosinātajiem grozījumiem primārās biomasas jeb koksnes izmantošanā, paredzot, ka meža biomasa tiek izslēgta no ilgtspējīgā kurināmā aptvēruma un tiktu pielīdzināta fosilajam kurināmajam, informē klimata un enerģētikas ministra stratēģiskās komunikācijas padomniece Beate Barkāne.

EP ierosinājums ir veikt grozījumus Atjaunojamo energoresursu direktīvā (REDIII), paredzot no atjaunojamās enerģijas mērķa aptvēruma, ilgtspējas kritērijiem un visām valstu atbalsta shēmām izslēgt primāro meža biomasu. Rezultātā meža biomasas kurināmais netiktu uzskatīts par nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kurināmo un tiktu pielīdzināts fosilajam kurināmajam. Kā skaidro KEM, tas nozīmētu papildus emisiju kvotu nodošanu, kas savukārt padarītu bioenerģiju finansiāli neizdevīgāku.

ES plāno jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai enerģijas ražošanā 

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas...

Šāds regulējums attiektos uz jaudas centralizēto siltumapgādi jeb pašvaldību katlu mājām, kurās pamatā kā kurināmo izmanto šķeldu. Ierosinājumi paredz, ka atbalstu nevarētu saņemt sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 7,5 megavatus (MW). Grozījumi neattiektos uz malkas kurināšanu individuālu mājokļu krāsnīs.

KEM norāda, ka šāds ierosinājums var apdraudēt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas nodrošināt enerģētisko drošību, izmantojot vietējo atjaunojamo enerģiju, tādā veidā arī ietekmēt ES virzību uz klimatneitralitāti. Pēc būtības minētais priekšlikums var veicināt fosilo, arī importēto energoresursu izmantošanu, lai dalībvalstis varētu nodrošināt sevi ar nepieciešamo enerģiju, īpaši siltumenerģiju. Šāda ierosinājuma pieņemšanas gadījumā bioenerģija var zaudēt priekšrocības tās izmantošanai.

Meža īpašnieki iebilst aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē 

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža...

Kopumā Latvija atbalsta ES virzību uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, taču EP ierosinājums pilnībā izslēgt primāro biomasas enerģiju no atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīga kurināmā aptvēruma, var pārtraukt Eiropai nepieciešamo vietējās enerģijas piegādi, kā arī var radīt ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.

KEM aicina EP meklēt tehnoloģiskos risinājumus un veicināt pētījumus, lai attīstītu alternatīvas un ES ilgtermiņā būtu iespējams pāriet uz bezemisiju tehnoloģijām siltumapgādē, kas ir īpaši svarīgas valstīm ar zemām ziemas temperatūrām un būtiski lielāku apkures dienu skaitu nekā ES vidēji.

Ministrijā atzīmē, ka šobrīd ES Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta starpā notiek sarunas par grozījumiem minētajā direktīvā. Līdz šim ir notikusi tikai viena sanāksme, kas attiecās uz šiem bioenerģijas jautājumiem, tādēļ šos grozījumus vēl ir iespējams manīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) otrdien pieņēma pasākumu plānu, kuri palielinās ēku renovācijas tempu un palīdzēs samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš norāda, ka ierosināto Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumu mērķis ir līdz 2030.gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un energopatēriņu Eiropas Savienības (ES) būvniecības nozarē un padarīt šo nozari klimatneitrālu līdz 2050.gadam. Ar šiem noteikumiem iecerēts palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti.

EP deputāti prasa, lai visas jaunās ēkas jau no 2028.gada būtu bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuru īpašnieces vai lietotājas ir valsts vai pašvaldību iestādes, šis termiņš jānosaka 2026.gadā. EP tāpat prasa jaunās ēkas līdz 2028.gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas būs tehniski iespējams un rentabli, bet dzīvojamās ēkas, kurās notiek lieli renovācijas darbi,- līdz 2032.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atbalsts elektromobiļu iegādei Latvijā no 2022. gada – mīti un patiesība

Arnis Bergs, biedrības "Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība" valdes priekšsēdētājs,15.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pieteiktās elektromobiļu un lādējamo hibrīdu iegādes atbalsta programmas izstrādē kā prototips ir izmantots Lietuvas atbalsta programma: no 2020.g. 20.aprīļa līdz 2021.gada 1.februārim Lietuvā varēja iesniegt pieteikumu subsīdijai jauna un lietota elektroauto iegādei – attiecīgi 4000 un 2000 eiro apmērā.

Mīts: Latvijas valdība nedraudzējas ar realitāti

Kopumā projektam bija paredzēti 5 miljoni eiro. Kā redzam, mūsu kaimiņi jau dara to, ko Latvijas valdība plāno uzsākt no 2022. gada. Tātad, Latvijas valdības lēmums par atbalsta programmu vieglā transporta elektrificēšanai saskan ar pārticības ziņā līdzvērtīgas kaimiņvalsts – Lietuvas – lēmumu.

2021. gadā Lietuvas Vides ministrija paziņoja, ka no 8. jūnija pieņems juridisko personu pieteikumus subsīdijām par jaunu elektrisko transportlīdzekļu iegādi. Vienam transportlīdzeklim var iegūt pat 11 000 eiro lielu atbalstu. Atbalstam kopumā piešķirti 5 miljoni eiro. Kāpēc Lietuvā tāda centība? Kāpēc Lietuvas valdība nospraudusi mērķi – 46 000 elektromobiļi 2025. gadā, kas, pārrēķinot proporcionāli esošajiem autoparkiem, Latvijā atbilstu ap 23 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzēt uz Latvijas ceļiem elektroauto vairs nav brīnums. Tie, kuri atklājuši šo automobiļu priekšrocības, jau šobrīd dzīvo nākotnē, tomēr daudzus joprojām uztrauc vairāki jautājumi: vai elektroauto ir izdevīgi, kādas būs uzlādes iespējas, iegādājoties auto, un kā tas izmainīs ierasto ikdienas ritmu. Kādi tad, galu galā, ir elektroauto ieguvumi un kādēļ vērts apsvērt to iegādi? Turpiniet lasīt rakstu un ieskatieties nākotnē, ko mums atnes šīs automašīnas.

Ne tikai videi, bet arī ģimenei draudzīgs

Piekritīsiet, ka lasīts un dzirdēts daudz un dikti par automobiļu ietekmi uz vidi. Tieši klimata pārmaiņas daudzus arī ir ieinteresējušas lūkoties daudz zaļākā un ilgtspējīgākā risinājumā – elektroauto. Ne velti jau no 2035. gada Eiropas Savienības tirgū varēs izlaist tikai bezemisiju automašīnas.

Taču mūsdienu cilvēkam svarīgi ir arī tas, kā viņš pats jūtas šajā auto. Te nu var droši apgalvot, ka elektroauto izvēles klāsts ir plašs. Sākot no dizaina līdz ietilpībai – tie ir auto, kur padomāts par modernākajām tehnoloģijām un ērtībām. Piemēram, ģimene, kura vēlas ilgtspējīgu un videi draudzīgu auto, ar kuru ik dienas pārvietoties, gan braucot uz darbu, gan transportējot bērnus uz skolu, šodienas tirgū atrastu vairākus sev apmierinošus variantus. Auto ražotāji arvien vairāk domā par to, kā sniegt labāko braukšanas pieredzi, vienlaikus nekaitējot arī videi, un Hyundai ir viens no tiem, kas pierādījis, ka to var veiksmīgi sasniegt. 2023. gada elektroauto modelis IONIQ 5 ir pilnīgs inovāciju skaistums – lielāka ietilpība, ātrāka uzlāde un nākotnes prasībām pielāgots dizains.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Daugavpils satiksme" ceturtdien sākusi jauno "Scania Citywide LF" elektroautobusu testēšanu, informē uzņēmumā.

Uzņēmums paralēli īsteno vairākus sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstības projektus, kas Daugavpilī ļaus attīstīt videi draudzīga un ilgtspējīga sabiedriskā transporta pieejamību.

Seši jaunie bezemisiju elektriskās piedziņas autobusi "Scania Citywide LF" testa režīmā izbrauks vairākus pilsētas maršrutus, lai pārbaudītu tehniskās īpašības, drošību un darbību pārvietojoties pa dažādu ceļu segumu un atšķirīgos laikapstākļos. Šāda testēšana ļauj novērtēt elektroautobusu efektivitāti un uzticamību, pirms tie tiks ieviesti regulāros pasažieru maršrutos. Pēc veiksmīga testēšanas posma un atbilstošu rezultātu iegūšanas jaunie autobusi tiks pievienoti maršrutu tīklam un sāks regulārus pasažieru pārvadājumus pilsētas teritorijā, skaidro uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ūdeņradis transportam. Bijām pirmie, nu neizdarības dēļ atpaliekam

Māris Ķirsons,08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja būt pirmā valsts Eiropā un, iespējams, pasaulē, kurā lokomotīves kā degvielu izmantotu ūdeņradi, taču šī iespēja netika izmantota, jo Vācijā jau ir pasažieru vilcieni, kuros izmanto ūdeņradi, turklāt pašlaik ūdeņraža lokomotīvju ieviešanas projektu sāk īstenot Igaunija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs Aivars Starikovs. Viņš norāda, ka Latvijas zinātnieki piedāvā ūdeņraža potenciālu un savus pakalpojumus starptautiskā līmenī un tos jau izmanto Igaunijas, Skotijas (Lielbritānijas), Dānijas, Bulgārijas kompānijas.

Kādus pakalpojumus sniedzat?

Latvijā ir izveidots Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centrs, kas piedāvā ASV, Lielbritānijas, Igaunijas, Ukrainas, Bulgārijas un Lietuvas uzņēmējiem kopā veidot viedās enerģētikas sistēmas ietvarus ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai un Latvijas zinātnes pārnesi ūdeņraža tehnoloģisko risinājumu jomā. Ūdeņradim ir būtiska loma enerģētikas sektora dekarbonizācijā, tam kā enerģijas nesējam ir izšķiroša nozīme, risinot atjaunīgo energoresursu problēmas, ja tiek veicināta nacionālu un reģionālu energokopienu vai ekosistēmu izveide, pielietojot inovatīvus ūdeņraža risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas mobilitātes nedēļas ēnas puse: ķeksītis izpildīts, bet turpinām veco kursu

Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs,21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties no klimata pārmaiņu puses, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir paveicies, jo mūsu platuma grādos pasauli satricinošas dabas parādības notiek reti vai pat nemaz. Taču šis “ģeogrāfiskais izdevīgums” mazina mūsu atbildības sajūtu pret vidi kopumā, līdz ar ko Eiropas klimata mērķi veidojas kā “ķeksītis” sabiedrības apziņā – bez rīcības un savu paradumu maiņas.

Ierasti, septembrī norisinās kārtējā Eiropas mobilitātes nedēļa, kas tiek rīkota ar mērķi popularizēt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, bet pagaidām vērienīgas un rezultatīvas iniciatīvas sabiedrības paradumu maiņai netiek īstenotas. Vai mums ir pārāk ērti?

Kaut ko darām, bet rezultātu trūkst

Kad runājam par mobilitātes trūkumiem Latvijā, ir jāsaprot, ka lielākā problēma ir vieglās automašīnas. Jau šobrīd transporta sektors kopumā ir atbildīgs par trešdaļu no visām SEG emisijām , bet vieglās automašīnas – par piektdaļu. Izaugsmes prognozes liecina, ka automašīnu skaits turpinās augt, kam sekos radīto emisiju pieaugums. Diemžēl visi līdz šim piedāvātie politiskie risinājumi, kas varētu strauji mainīt situāciju, ir noraidīti. Jau kopš brīža, kad Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030 (NEKP) tika publicēts, tas saņēma kritiku par pārāk maigiem mērķiem bez konkrēta rīcības plāna apakšā. Jau vairāki gadi ir pagājuši, bet nekas neliecina, ka pat tas, kas tur ir uzstādīts, tiktu izpildīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons,09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru