Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Līdz šim ir ierasts par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanu runāt kā par ieguvumu pašiem ēkas iemītniekiem. Un tas tā, bez šaubām, arī ir. Bet ne tikai.

Ēku siltināšana ir viena no Latvijas iespējām spert nozīmīgus soļus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Ieguvēji šajā procesā ir visi, galvenokārt iedzīvotāji, jo šajā jomā paveiktais nozīmē ne vien rēķinu samazināšanos, bet arī patīkamāku vidi un īpašuma vērtības celšanos. Vienlaikus siltināšanas projekti Latvijas tautsaimniecībai nozīmē pozitīvu stimulu, kura ietekme atbalsojas arī ārpus būvniecības nozares.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pašlaik ēku apsilde veido ap 40% no Latvijā radītajām siltumnīcas gāzu emisijām . Jaunākā Centrālās Statistikas pārvaldes informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā tikai 36% mājokļu īstenoti energoefektivitātes pasākumi (uzlabota siltumizolācija, logi vai apkures sistēma), tostarp vismazākā aktivitāte bijusi Rīgā .

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu 316. un 602.sēriju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas tipveida projektu izstrādei, informē EM.

Plānots, ka šo ēku iedzīvotājiem tipveida projekti ēku atjaunošanai būs pieejami nākamā gada pavasarī.

Tipveida projektu izstrādes mērķis ir veicināt sērijveida daudzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, nodrošinot izmaksu ziņā efektīvus un kvalitatīvus tipveida risinājumus, kā rezultātā pasūtītājiem ievērojami samazinātos būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laiks un izmaksas.

Konkursā aicināta piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un ir gatavi sagatavot šādus projektus.

Pretendenti var iesniegt piedāvājumu par vienu vai abām sērijveida ēkām. Piedāvājums jāiesniedz elektroniski EIS e-konkursu apakšsistēmā līdz šā gada 24.jūlija plkst.10.

Valmieras drāmas teātra vērienīgie pārbūves darbi strauji tuvojas noslēgumam. Šobrīd gandrīz 95% no projektā paredzētajiem darbiem ir paveikti, un teātris jau septembrī sagaidīs savus apmeklētājus atjaunotajās telpās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Teātrim veikti būtiski uzlabojumi, kas skar ne tikai estētiskos un arhitektoniskos aspektus, bet arī tehnisko un energoefektivitātes nodrošinājumu. Administratīvās ēkas modernizācijas darbi ir pabeigti - izvietotas jaunas inženiertehniskās komunikācijas, veikta grīdu, sienu, durvju, griestu izbūve un apdare, kā arī izbūvēti trīs lifti. Ēkas pārējās daļas renovācija norit pilnā sparā. Tiek veikti izbūvēto inženiertehnisko sistēmu un komunikāciju testēšanas darbi, kā arī sienu, grīdu un griestu izbūve un apdare, savukārt ēkas priekšpagalmā gar Lāčplēša ielu aktīvi norisinās labiekārtošanas darbi. Svarīgs solis bija liftu izbūve, kas nodrošinās piekļuvi teātrim arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,” norāda J. Gavrilova.

Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi ieteikumus militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu uzsākt sadarbību ar bankām. FNA sagatavotais informatīvais materiāls skaidro banku sadarbības nosacījumus un sniedz padomus, lai vienkāršotu un atvieglotu iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbībai.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, Latvijas komercbankas ir apņēmušās intensīvāk finansēt militārās un nozares uzņēmumus un veicināt to izaugsmi. Lai to panāktu, FNA ir uzsākusi sadarbību gan aizsardzības ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, gan Aizsardzības ministriju, taču vienlaikus kā nozare aicina uzņēmumus aktīvi vērsties pie bankām, lai izvērtētu finansējuma saņemšanas iespējas.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā desmit komercbankas, – katrai no tām var būt atšķirīgi nosacījumi finansējuma piešķiršanai, tādēļ, lai iegūtu labākās un atbilstošākās finansējuma iespējas, uzņēmumam būtu jāvēršas pie vairākām bankām. Pirms pieteikuma iesniegšanas, ir vērts sazināties ar kādu no bankas pārstāvjiem, lai precizētu sadarbības iespējas. Kā jau jebkurām nozarēm, attīstot sadarbību ar finanšu iestādēm, arī militārajā un aizsardzības nozarē novērojams, ka sadarbības mehānismi kļūst aizvien saprotamāki un attīstības perspektīva – saredzamāka.

Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.

Tostarp nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma daļa 2024.gadā būtu divi miljoni eiro, 2025.gadā - 17,1 miljons eiro, 2026.gadā - 24,2 miljoni eiro, 2027.gadā - 12,8 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 4,9 miljoni eiro.

Savukārt PVN nomaksai nepieciešamā summa 2024.gadā ir 2,5 miljoni eiro, 2025.gadā - 21,5 miljoni eiro, 2026.gadā - 30,6 miljoni eiro, 2027.gadā - 16,1 miljons eiro, bet 2028.gadā - 6,2 miljoni eiro.

Tāpat, ņemot vērā, ka daļai aktivitāšu tika samazināts finansējums vai tās tika noraidītas, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējuma daļu par 33 791 985 eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai. Papildus PVN apmaksai nepieciešamā summa 6 386 685 eiro.

Ar Swedbank piešķirto finansējumu 1 450 103 eiro apmērā plānots veikt vēsturisko rehabilitācijas centra Līgatne ēkas pārbūvi un renovāciju ar mērķi par 42% uzlabot energoefektivitātes rādītājus, kā arī nodrošināt patīkamāku vidi centra klientiem un darbiniekiem.

Projektā plānots veikt administratīvā korpusa fasādes atjaunošanu, logu, vitrīnu un durvju nomaiņu un ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanu, apkures sistēmas pārbūvi, ventilācijas sistēmas izbūvi, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu atjaunošanu, siltummezgla pārbūvi, elektrotīklu atjaunošanu. Rehabilitācijas centrs “Līgatne” ir Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder Cēsu novada pašvaldībai.

“Rehabilitācijas centra “Līgatne” uzturēšana un ikdienas darba nodrošināšana ir dubults pienākums un atbildība, jo prasa rūpes gan par mūsdienīgas medicīnas pakalpojumu sniegšanas vides nodrošināšanu, gan vēsturiskā ēku kompleksa vērtību saglabāšanu un attīstību. Ik gadu savu iespēju ietvaros veicam iekštelpu remontu un īstenojam citus nepieciešamākos uzlabojumus, tostarp ap 15 000 eiro ik gadu atvēlot medicīnas iekārtu aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Tomēr šāda mēroga ēku kompleksa uzturēšana prasa arī nozīmīgākus ieguldījumus, ko tagad spēsim īstenot ar Swedbank atbalstu un jau nākamajā vasarā ikviens centra apmeklētājs un viesis varēs novērtēt mūsu darba augļus,” stāsta SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” valdes locekle Dace Klāmane.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvieta - Lielās ģildes nams Rīgā - slēdz savas durvis, lai piedzīvotu nozīmīgas pārvērtības. Ēkas atjaunošanas un pārbūves gaitā viena no senākajām Rīgas koncertzālēm iegūs mūsdienīgu veidolu, saglabājot vēstures liecības.

Vienlaikus ēkā tiks nodrošinātas energoefektivitātes prasības un vides pieejamība visiem augstvērtīgas mūzikas cienītājiem, informē būvdarbu pasūtītājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbi notiks pēc “Projektē un būvē” principa. Darbi tiks veikti divās kārtās - pirmajā kārtā tiks īstenoti ēkas energoefektivitātes stiprināšanas pasākumi, bet otrajā kārtā secīgi notiks pārējie Lielajā ģildē paredzētie pārbūves darbi – Lielās zāles pārbūve, vājstrāvu tīklu izbūve, vides pieejamības nodrošināšana un citi.

“VNĪ komanda ir apņēmības pilna vadīt un uzraudzīt Lielās ģildes atjaunošanas procesu, lai ēka kļūtu pieejama visām sabiedrības grupām un būvdarbi tiktu paveikti godam, iekļaujoties saprātīgos termiņos. Ņemot vērā ēkas īpašo kultūrvēsturisko statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības, tāpēc pārbūves darbi notiks ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi,” norāda J.Gavrilova.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Šī gada siltais pavasaris un karstā vasara varētu būt “atkausējuši” ieilgušo sasalumu privātpersonu un uzņēmēju vēlmē piesaistīt finansējumu, lai iegādātos vai paplašinātu mājokli, uzņēmuma telpas, ieguldītu jaunās iekārtās un eksportētu vairāk.

Tam ir virkne cerīgu priekšnosacījumu – inflācijas vilnis atkāpjas, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk piesardzīgi samazināt procentu likmes, algas un pirktspēja aug un izskatās, ka ekonomika ieiet jaunā attīstības ciklā. Tomēr ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina un ierobežo spēju aizņemties, lai realizētu ieceres, – tā ir augstā ēnu ekonomikas izplatība, kas īpaši skar uzņēmējdarbības finansēšanu, taču ietekmē arī privātpersonu spēju aizņemties. Nemainīgi aktuāla tā ir būvniecības sektorā, kas tradicionāli ir viens no galvenajiem kreditēšanas tirgus virzītājspēkiem.

Lai arī kopējais ēnu ekonomikas apjoms pērn ir mazinājies (par to liecina Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs), tas aizvien vēl veido iespaidīgu apjomu – 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Un būvniecībā, salīdzinot ar citām nozarēm, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir visaugstākais – 34,2%, liecina indeksa dati. Salīdzinājumam, – mazumtirdzniecībā ēnu ekonomikas apjoms ir 27%, pakalpojumu sektorā 26,4%, ražošanā 18,9%, bet vairumtirdzniecībā 13%.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas jau 8. novembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā gatava uzņemt līdz pat 6500 uzņēmīgus jauniešus no visas Latvijas.

Šogad ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par drosmi un izdošanos biznesā un profesionālajā darbībā dalīsies spilgti Latvijas uzņēmēji un mākslinieki, kam izdevies savu biznesu un radošo darbību nest ārpus Latvijas robežām.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.

Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.

Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.

A klases biroju ēkās, kas saņēmušas BREEAM vai LEED sertifikātus, nomas maksas ir vidēji par 3 līdz 5% augstākas, nekā biroju namos, kas nav sertificēti, liecina Colliers dati.

Šobrīd Baltijā sertificēti 42% jeb 1 154 000 kvadrātmetru (m2) no kopējās pieejamās biroju platības, bet Viļņā šis rādītājs sasniedz pat 56%. Tirgus eksperti atzīmē, ka nomniekiem, sevišķi starptautiskiem uzņēmumiem, mūsdienās ir augstas prasības attiecībā pret energoefektivitāti - nekustamā tirgus spēlētāji šo situāciju ļoti labi apzinās un nevēlas ierobežot sevi nomnieku izvēlē, līdz ar to pēdējo gadu laikā lielākā daļa no jauna būvēto ēku ir paredzētas sertificēšanai.

Biroji kļūst zaļāki

Pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2), liecina CBRE dati. Sevišķi aktīvi biroju ēku būvniecībā bijuši tieši pēdējie divi, trīs gadi. Lielākais šajā laika posmā realizētais projekts Rīgā ir bijis Zunda Towers, Pārdaugavā, kas ekspluatācijā nodots 2020.gada janvārī. Otrajā vietā ierindojas biroju ēku projekts Novira Plaza, bet trešajā - Hanner attīstītais komplekss Jaunā Teika III.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Vietējais kapitāla tirgus turpina attīstīties un pēdējos gados arvien vairāk Latvijas uzņēmumu biznesa attīstībai izvēlas piesaistīt papildu finansējumu ar kapitāla tirgus instrumentiem – obligācijām un akcijām.

Lai arvien vairāk vietējo uzņēmēju uzzinātu par kapitāla tirgus iespējām un izmantotu tā piedāvātās finansējuma iespējas – Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru aicina Valmieras novada uzņēmumu īpašniekus un vadītājus uz bezmaksas vienas dienas “Kapitāla tirgus akadēmiju” 6. jūnijā, viesnīcā “Wolmar” no plkst. 9.00 līdz 15.00.

Akadēmijā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, dalīsies CleanR grupas valdes locekle Inta Liepa, Banga Ltd valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un APF Holdings finanšu direktors Mihails Keziks. Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalīsies tādi eksperti kā Liene Dubava no Nasdaq Riga, Kristiāna Janvare no Signet Bank un Justīne Ignatavičute no Eversheds Sutherland Bitāns.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Ārvalstu attīstītāju interese par iespējām ieguldīt Baltijas atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā ir samērā augsta, taču tā noteikti nav sasniegusi maksimumu, norāda Dankans Bārkers (Duncan Barker), Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs.

Mana pieredze, strādājot ar AER projektiem citās valstīs, liecina, ka attīstītājiem ļoti svarīga ir skaidrība un stabilitāte, taču Baltijas valstīs situācija tirgū vienmēr ir bijusi diezgan neskaidra gan attiecībā uz regulējumu, gan projektiem piešķiramo atbalstu, norāda D.Bārkers. Investoriem ir svarīgi zināt, kādi ir noteikumi, kas viņiem ir jāievēro, taču mūsu reģionā spēles noteikumi nereti mainījušies pat procesa laikā, kas situāciju ievērojami sarežģī. Protams, attīstītājiem ir jārēķinās ar dažāda veida riskiem, un to mēs arī darām, taču, manuprāt, valdībām un regulatoriem visi šie riski būtu jāmēģina novērst, nodrošinot maksimāli skaidrus apstākļus tirgū, spriež Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs. Tuvāko gadu laikā Ignitis Renewables kā daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģētikas grupas Ignitis Group paredzējis veikt vērienīgas investīcijas AER projektu attīstīšanai Baltijas valstīs un Polijā.

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Valdība otrdien atbalstīja apropriācijas pārdali 25 miljonu eiro apmērā atbalsta nodrošināšanai lieliem investīciju projektiem, kas paplašinās un attīstīs ražošanu, radīs jaunas darbavietas un veicinās Latvijas eksportspēju.

Finansējumu plānots pārdalīt no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Finansējums Krievijas militārās agresijas ietekmes mazināšanas atbalsta instrumentiem" uz Ekonomikas ministrijas (EM) budžeta programmu "Valsts atbalsta programmas".

EM norāda, ka kopš 2022.gada 19.janvāra ir pieejama aizdevumu ar kapitāla atlaidi programma, kas paredzēta lieliem investīciju projektiem, veicot ieguldījumus ražošanas ēkās un iekārtās, kur iespējams saņemt atbalstu 10 miljonu eiro apmērā jeb kapitāla atlaidi līdz 30% no attiecināmām izmaksām.

Aizdevumu programmā būs pirmā un slēgtā atlases kārta, kurā no 45 projekta pieteikumiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apstiprinājusi 37 turpmākam izvērtējumam AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum").