Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.
Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.
Sāk norēķinus
Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.
Janvāra sākumā FKTK, kas pārvalda NGF, pārskaitīja valsts budžetā pēdējo aizdevuma daļu 14,98 miljonu eiro apmērā, kas tika piešķirts, lai nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu Krājbankas noguldītājiem, tādējādi atmaksājot fonda parāda pamatsummu 264 miljonus eiro, sedzot saistības pret Latvijas valsti. Pēc Krājbankas darbības apturēšanas bija vajadzīgi aptuveni 477 miljoni eiro garantēto atlīdzību izmaksām, taču NGF tobrīd bija uzkrāti tikai ap 212 miljoniem, tādēļ 264 miljonus eiro aizdeva Valsts kase. Pakāpeniski šis aizņēmums tika atmaksāts no NGF atgūtajiem līdzekļiem bankas maksātnespējas procesa laikā, jo NGF ir pirmais bankas kreditoru rindā, kā arī no līdzekļiem, kurus ik ceturksni NGF iemaksā visi noguldījumu piesaistītāji.
Pagājušā gada nogalē izsolēs tika pārdoti pieci Latvijas krājbankas kredītportfeļi, kuru kopējā vērtība mērāma vairākos desmitos miljonu eiro - korporatīvo un hipotekāro kredītu portfelis tika pārdots Nīderlandes holdinga Stichting Galaxy Finance meitasuzņēmumam Latvijā Baltics Credit Solutions Latvia, savukārt septembrī kredītportfelis, kas ietvēra lielāko daļu bankas izsniegto patēriņa kredītu, kredītkaršu un overdraftu atlikumus, tika nodots apkalpošanai Norvēģijas kompānijas AS B2Holding meitasuzņēmumam Latvijā SIA B2Kapital.
Tomēr Krājbanka nav atbrīvojusies no visiem aizdevumiem, un pēc šo kredītportfeļu nodošanas pircējiem bankas pārziņā būs vēl aptuveni 500 kredīti un to atlikumi ar kopējo prasījuma vērtību vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, kuru atgūšanas process ir apgrūtināts, ņemot vērā šo aizdevumu saistību ar bankas iepriekšējo vadību, aizdevumu krāpnieciskās rakstura iezīmes vai juridiskas neskaidrības, norāda administrators. Tāpat vēl ir nepieciešams realizēt un piedzīt dažādus aktīvus vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā. KPMG gan norāda, ka nebūtu korekti procentuāli salīdzināt no izsolēm atgūtos līdzekļus ar kopējo prasījumu summu pret banku, jo līdzekļi tiek atgūti ne tikai no izsolēm, bet arī no kredītiem, kredītportfeļu pārdošanas un citu aktīvu realizācijas. «Nekustamo īpašumu izsoles ir tikai neliela daļa no tā visa, tādēļ kaut kādus tālejošos secinājumus no šī salīdzinājuma izdarīt nevar,» norāda KPMG pārstāvji, vaicāti, cik liela daļa kreditoru galu galā varētu palikt bez naudas. «Ņemot vērā sarežģītos lietas apstākļus, šobrīd nosaukt kādu termiņu vai gala summu būtu tikai un vienīgi neapdomīgi minējumi un zīlēšana kafijas biezumos,» uzsver KPMG.
O. Fīrmanis stāsta, ka bankas rīcībā ir ļoti atšķirīgi nekustamie īpašumi, kuri ir dažādas kvalitātes. Daudzi no tiem ir iegādāti treknajos gados, kad to vērtība bija vairākas reizes lielāka nekā šobrīd, un nekustamā īpašuma tirgus kopš tiem laikiem ir būtiski mainījies, tādēļ arī atsevišķu nekustamo īpašumu veiksmīga pārdošana ir sarežģītāka. Administrators vērtē situāciju un atbilstoši tai izlemj, kurā brīdī īpašumus pārdot. Kopumā Krājbankai un tās meitasuzņēmumiem sākotnēji piederēja nedaudz vairāk par 500 nekustamajiem īpašumiem, bet šobrīd ir pārdota aptuveni puse. Līdz šim dārgākais realizētais īpašums ir kāda ēka Sanktpēterburgā, kuru izdevies pārdot par vienu miljonu latu.
Nāksies zaudēt
Kopš 2010.gada 1.augusta līdz pagājušā gada beigām Reverta, kas ir Parex bankas problemātisko aktīvu apsaimniekotājs, pilnā apmērā ir segusi sindicētā aizdevuma saistības un valsts galvojumu 243 miljonu eiro apmērā, papildus samaksājot 10,6 miljonus eiro par sindicētā kredīta izmantošanu. Gadu ātrāk, nekā paredzēts, restrukturizācijas plānā ir uzsākta valsts atbalsta atmaksa, un līdz 2013. gada beigām Valsts kasei procentu un citos maksājumos ir pārskatīti 157,8 miljoni eiro. Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava atzīst, ka primārais mērķis ir izpildīt saistības pret kreditoru – šajā gadījumā pret Valsts kasi. Ja atgūs vairāk līdzekļu, tas pienāksies akcionāriem – Privatizācijas aģentūrai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai un mazākuma akcionāriem, tomēr ir jābūt reālistiem un jāapzinās – ja vien nenotiks ekonomisks brīnums, zaudējumi būs jāatzīst. Precīzi tos varēs noteikt pēc aktīvu izstrādes pabeigšanas, jo Reverta darbības rādītājus ietekmē vairāki būtiski faktori: ekonomiskā izaugsme Latvijā un pasaulē, nekustamo īpašumu tirgus situācija, pārslogotā, neefektīvā Latvijas tiesu sistēma, kā arī Reverta klientu pretdarbība.
Tomēr, balstoties uz līdzšinējo pieredzi un tirgus situāciju, var prognozēt, ka valsts ieguldījums bankas pamatkapitālā 293,64 miljonu eiro apmērā netiks atgūts. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2010. gada lēmumā iekļautajām aplēsēm kopējie zaudējumi 2017. gada beigās varētu būt mērāmi no 280 līdz 570 miljoniem eiro, norāda S. Deglava. Šobrīd Reverta aktīvu portfelī atrodas 6500 kredītu Baltijā un NVS valstīs, pie kuru atgūšanas vēl ir jāstrādā.
No pārņemtajiem ķīlu objektiem izsolīti, pārdoti vai restrukturizēti ir aptuveni 50%, atlikušie 50% jeb aptuveni 2500 objektu vēl atrodas darba stadijā. Papildus Reverta portfelī atrodas arī aptuveni 900 nekustamo īpašumu, kuri jārealizē noteiktajā termiņā, stāsta S. Deglava. Arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iepriekš izteicās, ka no valdības Parex bankai aizdotā miljarda, visticamāk 400–500 miljonus eiro neizdosies atgūt.
Neskaitāmas tiesas
Abas bankas ir iesaistītas arī neskaitāmās tiesu lietās. Gan pašas vērsušās tiesās, gan arī pret viņām vērstas prasības. Maksātnespējīgās Latvijas krājbankas administrators KPMG Baltic norāda, ka, pateicoties kredītportfeļa pārdošanai, ievērojami samazinājies uzsākto tiesvedību skaits. Pagājušā gada beigās bijis aptuveni 1,7 tūkstoši tiesvedību. Attiecībā uz Krājbankas līdzekļiem aptuveni 140 miljoniem eiro apmērā, kas apķīlāti korespondējošos kontos dažādās ārvalstu bankās, ir ierosinātas gan civillietas, gan krimināllietas atkarībā no katras konkrētās jurisdikcijas. «Šī nauda apķīlāta korespondējošos kontos ārvalstīs bijušās Krājbankas vadības iespējamo pretlikumīgo darbību dēļ. Veiksmīgi atgūstot minētos naudas līdzekļus, iespēja norēķināties ar esošajiem bankas kreditoriem krietni pieaug,» uzsver administrators.
Jāmin, ka šonedēļ Krājbankas krimināllietā apsūdzība celta bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim. Tā celta par to, ka bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs ar I. Priedīti veicis svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, raksta LETA. Savukārt otra apsūdzības daļa ir par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.
Apsūdzība celta arī par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu. Londonas Vestminsteras tiesa savukārt apstiprinājusi bijušo Krājbankas un tās īapšnieces – Lietuvas bankas Snoras – īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska izdošanu tiesāšanai Lietuvā. Pērn oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskatīja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras pieteikumu par Krājbankas noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā.
Pēc administratora publiski teiktā, kā atbildētājs Latvijas tiesās Krājbanka ir 95 lietās, bet trešā puse – 13 lietās. 2013.gada beigās Latvijas krājbankai bija liecinieka un/vai cietušā statuss 98 krimināllietās. Savukārt pagājušā gada rudenī Rīgas apgabaltiesa noraidīja Izdevniecības Santa sūdzību par KPMG Baltics darbību, slēgtā izsolē pārdodot daļu bankas kredītportfeļa SIA B2Kapital. Tiesa arī noraidīja Rīgas domes sūdzību par administratora darbu saistībā ar SIA Baltijas Aviācijas sistēmas un SIA MG projekts. Tiesā ar sūdzību bija vērsies arī bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, Jānis Leimanis, Edgars Leimanis un Viesturs Šterns.
Arī Reverta cīnās tiesās, mēģinot atgūt Parex bankas laikā izsniegtos kredītus, kā arī cīkstējas tiesas zālē ar bijušajiem bankas īpašniekiem. Kā iepriekš jau atzinis nu jau bijušais Reverta vadītājs Kristofers Gviljams, daļa tiesvedību ir bezcerīgas un atgūt līdzekļus nebūs iespējams. Viena no zināmākajām tiesvedībām, kurā Reverta cīnās par kredīta atgūšanu, ir saistīta ar savulaik SIA Delfīns partneri ņemto aizdevumu gandrīz 47 milj. eiro apmērā. Vairākās instancēs gan Reverta piedzīvojusi zaudējumu, un šobrīd maksātnespējīgajam Delfīns Partneri jau ir trešais administrators.
Valsts savukārt ir izcīnījusi uzvaru strīdā ar bijušajiem Parex īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki. Proti, Rīgas apgabaltiesa noraidīja viņu prasību pret valsti Finanšu ministrijas personā saistībā ar 2008. g. noslēgto ieguldījuma līgumu.
Savukārt citā lietā tiesa apmierināja Revertas prasību pret abiem bijušajiem bankas īpašnieki, no abiem piedzenot vairākus miljonus eiro par bankai neatmaksātajiem kredītiem. No V. Kargina piedzīta pamata parāda summa vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti vairāk nekā 300 tūkst. eiro apmērā, bet no V. Krasovicka piedzīta pamata parāda summa teju 600 tūkst. eiro apmērā. Kopējā piedzītā summa no V. Kargina veido 2,47 milj. eiro, bet no V. Krasovicka – 709, 45 tūkst. eiro.
