Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju par to, vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu, informē Valsts kontrole.
AS Citadeles banka izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, nodalot kvalitatīvākos aktīvus no problemātiskajiem. Tāpēc, vērtējot AS Citadeles banka pārdošanas procesu, nedrīkst neņemt vērā plašāku kontekstu, proti, procesus, kuri saistīti ar Parex bankaspārņemšanu valsts kontrolē. Pārņemot Parex banku, valsts uzņēmās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).
Revīzijā secināts, ka par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus jāsecina, ka netika pietiekami novērtēti EK un ERAB nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai.
Jau Parex bankas pārņemšanas brīdī bija skaidrs, ka no sagaidāmā finanšu ieguldījuma viedokļa tiek īstenots bezprecedenta darījums finanšu stabilitātes nodrošināšanai valstī. Apzinoties darījuma valstisko nozīmi, apmēru un ietekmi uz valsts budžetu, valdībai bija jārada speciāls ietvars, kādā notiks lēmumu pieņemšana saistībā ar Parex bankas restrukturizāciju, tajā skaitā AS Citadeles banka pārdošanu. Tā vietā valdība izvēlējās pakārtot darījumu struktūru ierastajam regulējumam likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām ietvarā, kas ne tuvu nenodrošināja visu nepieciešamo instrumentu pieejamību tālredzīgu un valsts interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanai.
Ar valdības lēmumu, tāpat kā Parex bankas gadījumā, arī par AS Citadele banka kapitāldaļu turētāju kļuva Privatizācijas aģentūra, tomēr vēlāk Privatizācijas aģentūras valde attiecībā uz bankas pārdošanu faktiski nekādus lēmumus nepieņēma. Vēl vairāk – valdes locekļi bija nodrošināti ar garantiju līgumiem, kuri paredzēja jebkādu zaudējumu kompensēšanu no valsts puses, ja tiem tādi rastos kādu prasību rezultātā. Visus konceptuālos lēmumus bankas pārdošanas procesā ir pieņēmusi valdība. Privatizācijas aģentūra kalpoja par pastkastīti starp valdību un piesaistītajiem konsultantiem, kuri izstrādāja rīcības variantus valdības lēmumu pieņemšanai. Savukārt nozaru ministrijas viedokļus par darījumu nesniedza, bet Latvijas Bankas viedokļi trešajai pusei neizsekojamu iemeslu dēļ vērā ņemti netika.
AS Citadele banka pārdošanas rezultātā Privatizācijas aģentūra saņēma 74,7 miljonus eiro, bet valsts budžetam no tā nekas pāri nepalika, jo 76,97 miljoni eiro, tātad summa, kas pārsniedz pārdošanas rezultātā saņemtos 74,7 miljonus eiro, tika samaksāta ERAB, lai norēķinātos par valsts saistībām. 35,2 miljonus eiro Privatizācijas aģentūra norakstīja, ieguldījumu bankas kapitālā pielīdzinot tās pārdošanas cenai.
Privatizācijas aģentūras īstenotā Parex bankas restrukturizācijas pārvaldība, kas ietver AS Citadele banka izveidi un pārdošanu, valstij ir izmaksājusi vismaz 6,5 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro samaksāti konsultantiem, bet attiecībā uz 1 miljona eiro izlietojumu tieši šim mērķim Privatizācijas aģentūra atskaitīties ar dokumentāriem pierādījumiem nespēja.
Kāpēc var izdarīt secinājumu, ka valsts būtu varējusi iegūt vairāk? Pirmkārt, tās ir vairāku neatkarīgu vērtētāju aplēses bankas vērtībai, saskaņā ar kurām bankas vērtība bija par 25 līdz 75 miljoniem eiro lielāka, nekā bija tās pārdošanas cena. Otrkārt, pārdodot banku pēdējā brīdī, valdība nostādīja sevi situācijā, kad nopietni iestāties par Latvijas interesēm praktiski vairs nebija iespējams. Lai darījumu noslēgtu ar EK saskaņotā termiņā un izpildītu sadarbības līgumos ar ERAB ietvertās saistības, bez ierunām bija jāpieņem partneru nosacījumi. Valsts kontrolei bija iespēja pārliecināties, ka pretendentu vidū bija investori, kuri piedāvāja augstāku cenu. Tomēr, lai saglabātu valsts reputāciju, valdībai bija pārdošanas cena jāvērtē kopsakarā ar citiem nosacījumiem. Ja visi šie faktori būtu ņemti vērā, jau sākotnēji plānojot bankas pārdošanas stratēģiju, iespējams, ka banku varētu pārdot, izvairoties no pārdošanas procesa pārmērīgās ieilgšanas, tā sadārdzināšanās un piespiedu pārdošanas par jebkādu cenu.
Valsts kontroles ieskatā gan attiecībā uz AS Citadeles Banka pārdošanu, gan attiecībā uz visu Parex bankas pārņemšanas procesu un vēlākajiem soļiem ir gūstamas dažas ļoti būtiskas mācības – nozīmīgos darījumos ar nodokļu maksātāju naudas iesaisti desmitu un simtu miljonu eiro apmērā un ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību valdībai sadarbībā ar Saeimu ir jāizveido tāds tiesiskais ietvars, kas nodrošinātu trīs pamatprincipu ievērošanu: atbildīgo institūciju, tajā skaitā nozaru ministriju, kvalitatīva iesaiste lēmumu projektu sagatavošanā, apzinoties, ka gatavus risinājumus valsts no konsultantiem nevarēs nopirkt. Tiesiskā regulējuma trūkums ļāva ministrijām un atbildīgajām iestādēm norobežoties no AS Citadeles Banka pārdošanas darījuma izvērtēšanas pēc būtības, tāpēc valdība savus lēmumus pamatoja gandrīz tikai uz ārējo konsultantu sniegtajiem ieteikumiem, bet, piemēram, Latvijas Bankas viedokli neņēma vērā; atbildības noteikšana. Skaidri noteikt atbildīgo par valsts interesēm atbilstošākā rīcības varianta izstrādi. AS Citadele banka pārdošanā atbildīgā nav, jo, valdībai politiski pieņemot būtiskus lēmumus, vienlaikus Privatizācijas aģentūras valdei bija garantēta imunitāte nelabvēlīgu seku iestāšanās gadījumā; neatkarīga uzraudzība. Nav neparasti, ja lielos darījumos ir pārstāvētas dažādu grupu intereses, tomēr jautājums paliek – kā nodrošināt šo interešu līdzsvarošanu tā, lai valsts jebkurā situācijā būtu ieguvēja un tiktu pieņemti nodokļu maksātājiem vislabvēlīgākie lēmumi.
AS Citadele banka pārdošana nav vienīgais liela mēroga un nacionāli nozīmīgs darījums, kura īstenošana nesniedz pārliecību par pietiekamu valsts interešu aizstāvību. Pie tādiem var pieskaitīt Liepājas Metalurgu, airBaltic, priekšā stāv lēmumi arī attiecībā uzLattelecom un LMT valsts kapitāldaļu nākotni, Rail Baltica un citi jautājumi, kas ne tikai ietekmē tautsaimniecību, bet arī var prasīt ievērojamus valsts finanšu ieguldījumus. Tāpēc Valsts kontrole cer, ka revīzijas secinājumi un valdībai sniegtie ieteikumi veicinās izlēmīgu rīcību, lai novērstu neveiksmju atkārtošanos.
Parex pārņemšanas un restrukturizācijas procesa finansējums ir 2,48 miljardu eiro apmērā, no tiem noguldījumi bankās 1,54 miljardi eiro (vienlaikus izsniegto noguldījumu apmērs nepārsniedza 1,2 miljardus eiro, jo tika uzsākta līdzekļu atmaksa), valsts aizdevumi Privatizācijas aģentūrai – 511,5 miljoni eiro, ieguldījumi Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā – 433,4 miljoni eiro (lielākoties izlietoti, lai atmaksātu valsts aizdevumus un segtu izdevumus par ārpakalpojumu iegādi). No minētajiem līdzekļiem līdz 31.12.2015. bija atgūti 1,59 miljardi eiro. Maz ticams, ka izdosies atgūt ap 800 miljoniem eiro. Puse no šīs summas būs līdzekļi, kurus neizdosies atgūt Revertai – restrukturizācijas ietvaros izveidotajam slikto aktīvu pārvaldītājam, otra puse – ieguldījums Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā.