Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

A/s Latvenergo sadarbībā ar Draugiem Group uzņēmumu SIA Istabai piedāvā Viedās mājas produktu.

«A/s Latvenergo seko līdzi nozares pakalpojumu attīstībai, līdz ar to uzņēmuma stratēģiskais virziens ir jaunu biznesa segmentu – šajā gadījumā lietu interneta pakalpojuma - attīstīšana, pie tam esot vieniem no pirmajiem, kas piedāvā atbilstošus produktus. Viedo pakalpojumu nozare ir ar augstu izaugsmes perspektīvu un likumsakarīgi, ka Elektrum diversificē savu pakalpojumu klāstu, piedāvājot Viedās mājas produktu,» stāsta Uldis Mucinieks, a/s Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas direktors.

Tā kā produkts tiek radīts ar pievienoto vērtību, uzņēmums bija ieinteresēts, lai arī sadarbības partneri izstrādē spētu to nodrošināt un savos risinājumos skatītos tālāk par iespējamo. Vēl jo vairāk – tā kā jau iepriekš ir izstrādāti produkti ar vietējiem ražotājiem, kuri piedāvājuši inovatīvus un konkurētspējīgus risinājumus, a/s Latvenergo bija ieinteresēta arī sadarbības partnerī no Latvijas.

Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas ir uzsākta Latvijas restorānu cīņa par iekļūšanu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2016 sarakstā, informē Normunds Norenbergs.

Restorānu vērtēšana ir sākusies, un to jau otro reizi veic neatkarīga starptautiska žūrija – ar Michelin zvaigznēm godalgoti šefpavāri no dažādām Eiropas valstīm. Kopumā restorānu vērtēšana norit divās kārtās, bet gala rezultāti tiks paziņoti nākamā gada februārī.

«Restorānu kultūra Latvijā attīstās, un esmu gandarīts, ka ceturto reizi pēc kārtas varam noskaidrot labākos restorānus Latvijā. Ja šis projekts Latvijas restorāniem ir kaut neliels stimuls kļūt labākiem, mēs visi no tā esam tikai ieguvēji,» informē projekta vadītājs Normunds Norenbergs. Viņš turpina: «Ņemot vērā jaunu restorānu ienākšanu tirgū, var prognozēt, ka šī gada labāko restorānu sarakstā sagaidīsim izmaiņas. Cik lielas vai mazas, to rādīs rezultāti.»

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Nupat aizritējušajā rudens Rīgas restorānu nedēļā bija vērojams liels vietējo un ārvalstu apmeklētāju pieplūdums un tas kliedē mītu par Rīgas restorāniem kā dārgu un nepieejamu vietu vairumam cilvēku, secinājušas tūrisma un viesmīlības ekspertes.

Restorāna Aqua Luna līdzīpašniece Jeļena Kašina informēja, ka Aqua Luna pagājušajā nedēļā pabija 436 viesu, kas bija par 54% vairāk nekā rudens restorānu nedēļā pirms gada.

«Prāvāks viesu skaits skaidrojams ar to, ka Latvijā arvien pieaug interese par restorānu kultūru, kā arī Rīgas restorānu nedēļas īpašo konceptu, kura demokrātiskais piedāvājums pamudināja cilvēkus apmeklēt restorānus,» atzīmēja Aqua Luna līdzīpašniece.

Kašina piebilda, ka par tradīciju kļuvušās restorānu nedēļas veicina to, ka apmeklētāju skaits Rīgas restorānos pieaug arī ikdienā.

Restorānu nedēļas iniciatora un rīkotāja Rīgas Tūrisma un attīstības biroja (RTAB) vadītāja Vita Jermoloviča atzina, ka šo īpašo restorānu nedēļu nolūks ir lauzt joprojām zināmā sabiedrības daļā valdošo priekšstatu par restorāniem kā par nepieejamām un dārgām vietām.

Jau pavisam drīz, 31. maijā un 1. jūnijā, Rīgā norisināsies starptautisks pasākums ar visai avangardiski pretenciozu nosaukumu – Mad City jeb Trakā pilsēta. Šķiet, kārtējais reklāmistu untums, no zila gaisa uzburts hepenings par godu slavenajiem Rīgas hipsteriem? Šoreiz nē.

Lieta ir nopietna. Līdz šim jau esmu runājis un rakstījis par ceturto industriālo revolūciju jeb pāreju uz tā saukto datu vadīto ekonomiku un sabiedrību. Šobrīd notiek būtisks pavērsiens civilizācijas attīstībā, ko rada divu paralēlu procesu simbioze, – eksponenciāls IKT veiktspējas pieaugums, kas nodrošina mākslīgajam intelektam nepieciešamo funkcionalitāti jau tuvākajā nākotnē, ko papildina milzīgs jau uzkrāto un ik dienas klāt nākošo datu apjoms. Tāpēc nepieciešams iemācīties šīs tehnoloģiju sniegtās iespējas izmantot gudri un efektīvi, veicinot ekonomikas izaugsmi un uzlabojot sabiedrības dzīves kvalitāti.

Viens no būtiskiem virzieniem, kas iekļaujas minētajos procesos, ir modernas pilsētas attīstība, ko mēdz dēvēt par Smart City jeb Viedo pilsētu. Ekonomikas globalizācija noved pie aizvien lielākas cilvēku koncentrēšanās pilsētās. Saskaņā ar Viedās pilsētas klastera datiem, jau šodien gandrīz 80% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un tajās tiek radīti vismaz 85% no šo valstu iekšzemes kopprodukta. Tādēļ ārkārtīgi būtisks jautājums ir – kā pilsētu padarīt dzīvei pēc iespējas patīkamāku?

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Strādājot apkures jomā un runājot ar cilvēkiem, bieži nākas dzirdēt sūdzības, ka mājās mēdz būt pārāk karsti vai pārāk auksti. Situācija ir nepatīkama, tomēr viegli novēršama, jo, nav nepieciešams veikt vispārēju remontu mājās: mainīt radiatorus vai apkures katlus, vajag tikai nedaudz uzlabot esošo apkures sistēmu.

Visbiežak pietiks tikai ar siltumu kontrolējošo daļu - radiatoru termostatu vai grīdas apsildes sadales vārstu – uzstādīšanu vai maiņu. Papildus tam, Danfoss piedāvā viedu apkures kontroles sistēmu Ally, kas ne tikai palīdzēs uzturēt vēlamo temperatūru jūsu mājās, bet arī ietaupīs enerģijas patēriņu pat par 25%.

1 grāds – 5% apkures izmaksu

Latvijas uzņēmuma Elektrika īpašnieki priecājas par Danfoss Ally viedās apkures vadības sistēmas uzstādīšanu pagājušajā rudenī - šajā skarbajā ziemā apkures rēķinos izdevās ietaupīt aptuveni 25%. Kas patiešām ir lielisks rezultāts, un tai pat laikā uzņēmuma darbinieki varēja izbaudīt daudz komfortablāku darba vidi. “Viena no svarīgākajām priekšrocībām, ko Ally viņiem sniedza, bija iespēja iestatīt vēsāku temperatūru ārpus darba laika un nedēļas nogalēs, kā arī ieprogrammēt apkuri tā, lai, strādniekiem uzsākot darbu, iekštelpu temperatūra būtu sasniegusi nepieciešamo komforta līmeni. Šī iemesla dēļ viņi, saskaņā ar uzņēmuma enerģijas patēriņa svārstību aprēķiniem, ir ietaupījuši apmēram ceturto daļu no apkurei atvēlētās naudas šai ziemai,” stāsta Rihards Zommers, Danfoss pārdošanas menedžeris Latvijā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk savam mājoklim vēlētos iegādāties viedierīces, kas kalpo tā drošībai un uzraudzībai, liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un pētījumu aģentūras «Norstat» veiktā aptauja.

Proti, gandrīz puse respondentu (46%) par noderīgāko viedierīci mājai atzīst novērošanas kameru, savukārt otrs populārākais viedpalīgs ir durvju videozvans (33%).

Kā vērtīgas un nepieciešamas viedierīces mājoklim aptaujātie norāda arī tās, kuras saistītas ar enerģijas taupīšanu un atvieglo saimniekošanu. Ceturtā daļa aptaujāto vēlētos iegādāties apkures regulēšanas ierīces, kas sniedz energoefektivitātes iespējas mājoklī. Savukārt 23% iedzīvotāju labprāt ierīkotu mājā gudrās rozetes, kurās elektrības padevi var ieslēgt vai izslēgt attālināti ar viedtālruņa palīdzību.

Turklāt novērojama proporcionāla attiecība starp vēlmi aprīkot mājokli ar gudrajām ierīcēm un cilvēku skaitu mājsaimniecībā. Jo lielāka ģimene, jo lielāka nepieciešamība pēc iespējām un ērtībām, ko sniedz viedās tehnoloģijas. Vajadzību pēc gudrās mājas risinājumiem vairāk izjūt ģimenes ar bērniem.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra programmas "Prototech" atbalstu tapuši seši prototipi šobrīd tik aktuālajā viedās enerģētikas nozarē.

LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs uzsver, ka enerģētiskās neatkarības kontekstā viedā enerģētika ir ļoti nozīmīga. Šobrīd ikviens piedzīvo energoresursu dārdzību – jebkurš risinājums, kas sniedz kaut nelielu ietaupījumu, ir būtisks ieguvums. "Projekti viedās enerģētikas jomā efektivizē procesus, kā arī ir videi draudzīgāki. Vairāki viedās enerģētikas risinājumi, ko atbalstījām programmā, domāti mājsaimniecībām, bet ir arī tādi, kas efektīvāk pielietojami pie nelielām ražotnēm. Un ir arī divējāda pielietojuma risinājumi, kurus var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem", saka A. Berdņikovs.

"Prototech" programmā uzņēmēji savu prototipu izstrādei varēja saņemt līdz 15 tūkstošiem eiro. Viņš uzsver, ka šāda summa bieži vien ir pietiekama, lai izstrādātu prototipu informācijas tehnoloģiju jomā, bet fizisku produktu gadījumā tas ne vienmēr ir gana. "Tāpēc es priecājos, ka bija viedās enerģētikas projekti, kam arī ar tik mazu finansējumu izdevās nonākt pie daudzsološiem prototipiem," piebilst A. Berdņikovs.

«Ir informācija no drošiem avotiem, ka šis ir mūsu konkurentu kompānijas organizēts pasūtījums. Mēs noteikti to tā neatstāsim, arī paši veiksim izmeklēšanu, savāksim visus pierādījumus un tad arī atklāsim, kurš uzņēmums tas ir,» restorānos Vairāk saules veikto kratīšanu un to slēgšanu Dienas Biznesam komentē īpašnieks Endijs Bērziņš.

Jau vēstīts, ka saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi, restorānu tīklā Vairāk saules otrdien tika uzsākta kratīšana un visi restorāni slēgti.

DB jau rakstījis, ka jaunākie Vairāk saules restorāni tirdzniecības centros Mols un Damme ir atvērti telpās, kur iepriekš atradās ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Čili pica picērijas.

«Tas, kas te notiek, ir vienkārši nonsenss, es nekad nevarēju iedomāties, ka tik vienkārši, tikai uz aizdomu pamata var graut un paralizēt biznesu. Mums ir konfiscēti visi datori, telefoni, darbs ir paralizēts, ražošana apstādināta. Ir arestēta mūsu grāmatvede, līdzīpašnieks, un policija neko vairāk mums nevar paskaidrot, nav arī zināms, cik ilgi pārbaudes turpināsies,» teic E.Bērziņš.

Apmeklējot restorānu, 57% iedzīvotāju kā viens no būtiskākajiem kritērijiem ir kvalitatīvs, no vietējiem produktiem pagatavots ēdiens, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) sadarbībā ar Snapshots veiktā aptauja.

To pierāda arī rekordaugstie Rīgas restorānu nedēļas rezultāti, kuras laikā restorānos tika pasniegti 9670 īpašo piedāvājumu, kas raksturo mūsdienu Latvijas garšu. Tas ir par 95,3% vairāk nekā pērn, informē RTAB.

Aizvien lielākā vērtība tiek piešķirta restorāniem, kuros iespējams baudīt kvalitatīvus, no vietējiem produktiem pagatavotus ēdienus, to norāda 57% aptaujāto, kas ir par 10% vairāk nekā 2013.gadā. No 47% līdz 50% palielinājies arī Eiropas virtuves cienītāju īpatsvars, un dubultojies to patērētāju īpatsvars, kas iecienījuši eko virtuves restorānus – šobrīd tas sasniedzis 8%.

Aizvien retāk restorānu apmeklētāji nododas eksotisku garšu meklējumiem, piemēram, Āzijas virtuve kā kritērijs restorāna izvēlē šogad svarīga 40% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju pretstatā 51% 2013.gadā. Popularitāti zaudē arī ātrās apkalpošanas restorāni/bistro – to popularitāte kritusies par 11%, sasniedzot 35%.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture, atzīmējot 20 darbības gadus Latvijā, uz AB dambja uzstādījis interaktīvu pilsētvides dizaina objektu – viedās šūpoles, kas kalpos kā viedierīču bezmaksas uzlādes punkts.

Enerģija tiks ražota gan šūpošanās laikā, gan šūpolēm pievienotajos saules paneļos, sniedzot iespēju bezvadu viedtālruņa uzlādei. Iebūvētā skaļruņu sistēma papildinās šūpošanās pieredzi ar elektroniski sintezētas skaņas audioceliņu. Viedās šūpoles tapušas Latvijā pēc īpaša Accenture pasūtījuma, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar radošo un tehnisko industriju pārstāvjiem. Dizaina objekta koncepta ideja – Oskars Cirsis, tehniskā izstrāde un realizācija – Rihards Skrubis & Krišjānis Zariņš.

Divus metrus augstās šūpoles ikvienam būs pieejamas līdz šī gada septembra beigām.

“Viedās šūpoles ir simbols radošumam, enerģijai un izmaiņām gan tehnoloģijās, gan sabiedrībā kopumā. Accenture misija Latvijā ir rosināt pārmaiņas. Līdz šim to esam darījuši, atbalstot dažādas izglītības aktivitātes un apmācot jaunos speciālistus. Pēdējo gadu laikā esam apmācījuši ievērojamu skaitu cilvēku, tostarp sadarbībā ar RigaTechGirls vairāk nekā 1000 sievietēm bez pamatzināšanām datorzinībās esam snieguši gana spēcīgas iemaņas, lai viņas turpinātu mācības un uzsāktu karjeru IT nozarē. Viedās šūpoles ir kā simbols šīm uz ilgtspēju vērstajām pārmaiņām – gadu simtiem pazīstamais objekts ar inovatīvu tehnoloģiju atbalstu tagad guvis jaunu funkcionalitāti un ne tikai izklaidē, bet arī ražo enerģiju,” skaidro Accenture inovāciju vadītājs Baltijā Kristaps Banga.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Pēdējā laika notikumi un situācija ēdināšanas nozarē kopumā liek apsvērt un, iespējams, mainīt savas nākotnes ieceres restorānu biznesā iesaistītajiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Visiem vēl spilgtā atmiņā ir notikumi restorānu tīklā Vairāk saules, kad policija veica kratīšanas un slēdza visas tā ēdināšanas vietas. Tāpat jau ilgāku laiku tiek runāts par to, ka nodokļu slogs nozarei Latvijā ir trešais lielākais Eiropā. Tas viss kopā nozares uzņēmumiem liek aizdomāties, kā dzīvot tālāk. Restorānu Hercogs līdzīpašnieks Andris Rūmītis intervijā DB apliecina, ka nodokļu slogs ir ļoti liels, bet gadījums ar restorānu tīklu Vairāk saules licis aizdomāties par nākotnes plānu piebremzēšanu.

Šobrīd darbojas jau trīs zīmola Hercogs restorāni, tostarp Mārupē, Ķīpsalā, pavisam nesen Hercogs darbu sācis Mežaparkā. Ceturtais Ādažos vēl top un, visticamāk, durvis vērs šā gada augustā. Savukārt pagājušajā gadā pārdots pirmais Hercogs restorāns, kas atradās Jelgavā. A. Rūmītis jau iepriekš izteicās, ka bizness Jelgavā pārdots, lai varētu iegūt papildu līdzekļus attīstībai. Jelgava ir pagātne, bet Ķīpsala – nākotne, tagad uzsver restorānu īpašnieks.

THE CATCH FAMILY restorāns Berlīnē – November Brasserie – pērn kļuvis par pirmo latviešiem piederošo ēdināšanas uzņēmumu, kas iekļauts Michelin ceļveža ieteikto restorānu sarakstā, stāsta Aleksandrs Slobins, THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs un dibinātājs.

Lai gan restorānu November Brasserie atvērām vien pērnā gada jūnijā, īsā laikā tam izdevās sasniegt ne tikai lieliskus biznesa rādītājus, bet arī gūt Michelin atzinību, par ko es ļoti priecājos, atzīmē A.Slobins. Augstu vērtēju arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu aicināt Michelin veikt gastronomijas izpēti Latvijā, jo tas noteikti varētu palīdzēt mūsu valstij piesaistīt jaunus tūristus, spriež A.Slobins. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz labu ēdiena pasniegšanas vietu, tāpēc pieļauju, ka kāds no augstākā līmeņa vietējiem restorāniem varētu ne tikai saņemt atzinību un tikt iekļauts Michelin ceļvedī, bet pat pretendēt uz zvaigzni, prognozē THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs, norādot, ka šāds novērtējums nāks par labu ne tikai konkrētajam restorānam, bet arī visai nozarei kopumā.

Viedās mājas kontrolieris Fibaro Home Center Lite var vienlaikus sadarboties ar līdz pat 230 gudrajām iekārtām

Ja cilvēks vēlas būt gudrs, viņam jāmācās. Taču kā padarīt gudru mājokli? Izrādās, tas nemaz nav sarežģīti. Ja vien ir mazliet uzņēmības un daži simti brīvu eiro, pat visparastāko sērijveida dzīvokli var pārvērst tehnoloģiski progresīvā vietā, kurā var no viedtelefona mijiedarboties ar logiem, durvīm, gaismas slēdžiem, novērošanas sistēmām, dūmu un ūdens detektoriem un pat kontaktligzdām. Lai to izdarītu, pat nenāksies urbt vai citādi bojāt sienas. Runa ir par viedās mājas risinājumu Fibaro Home Center Lite.

Sistēma ar plaukstas izmēra kontroles moduļa palīdzību caur Z-Wave bezvadu protokolu spēj savienoties ar līdz pat 230 dažādiem sensoriem, dodot iespēju faktiski no jebkuras vietas sekot līdzi tam, kas notiek mājoklī. Z-Wave ir speciāls bezvadu komunikācijas protokols datu apmaiņai starp ierīcēm, un tas ir būtisks elements lietu interneta ķēdē. Šo protokolu izmanto aptuveni 300 lieli ražotāji, tādēļ vienotā tīklā var saslēgt visdažādākās zemēs tapušus sensorus un kameras. Proti, lietotājs var brīvi izvēlēties atšķirīgu zīmolu produkciju.

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

No 10. līdz 16.oktobrim Rīgā norisināsies jau desmitā Rīgas restorānu nedēļa, kurā piedalīsies 57 restorāni, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

«Rīgas restorānu nedēļa oktobrī notiks jau desmito reizi, un redzam, ka četru gadu laikā tā ir kļuvusi par ļoti gaidītu notikumu Rīgā. Skaitļi runā paši par sevi - apmeklētāju skaits sasniedz vairāk nekā desmit tūkstošus katrā Restorānu nedēļā. Arī restorānu interese kļūst arvien lielāka, šo pasākumu padarot par tādiem kā svētkiem visā pilsētā. Protams, šo izdevību lielākoties izmanto tie, kuriem restorānu kultūra nav sveša, bet lielākais gandarījums ir par tiem, kuri to izbauda pirmo reizi, un tiem, kuri, pateicoties šim notikumam, atrod savu mīļāko restorānu Rīgā, » skaidro RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.