Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.
Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.
"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.
Gatavošanās noritēja vairākus mēnešus un darba bija ļoti daudz, taču latvietei ar draugu pirmo "Friends Indeed" restorānu izdevās atvērt 2017. gada aprīlī.
Savukārt otrs restorāns tika atvērts 2019. gada novembrī. "Jāpiemin, ka, lai arī sala ir salīdzinoši maza, restorānus atveram sezonāli, jo šeit kā jau Āzijā ir lietus sezonas," skaidro M.Rožkalne.
Pludmales restorāns, kas atrodas salas austrumos, ir atvērts no aprīļa līdz oktobrim. Savukārt otrs, kas atrodas salas dienvidos, ir atvērts no novembra līdz aprīlim.
Pludmales restorānā, kas atrodas Arugam Bay tiek piedāvāti dažāda veida ēdieni - gan eiropiešu, gan vietējo, un arī daudz jūras velšu. M.Rožkalne stāsta, ka tur radīta lieliska atmosfēra, ar dzīvās mūzikas, filmu vakariem, dažādiem dīdžejiem, sporta tiešraidēm un katru vakaru ugunskuru okeāna krastā. Darba ir ļoti daudz, jo jāapkalpo apmēram 35 galdiņi.
Savukārt otrs restorāns pilsētā Hikkaduwa ir neliels. Tur piedāvājumā ir jūras veltes, dažādi eiropiešu, meksikāņu un arī vietējo ēdieni. Restorāns atrodas uz galvenās ielas, ne pie pludmales, taču M.Rožkalne novērojusi, ka restorāns jau iemantojis popularitāti un par cilvēku pieplūdumu nevar sūdzēties.
Restorānu saimniece norāda, ka abas vietas iekļaujas vidējā cenu kategorijā, ja runājam par Āzijas valsti. Ēdienu klāsts ir dažāds un cenas ir no 3 - 10 eiro, bet jūras veltes var sasniegt cenu līdz pat 40 eiro.
Abu restorānu klienti ir līdzīgi, proti, daudz jauniešu, ģimenes ar bērniem un arī vecāka gadagājuma cilvēki. Visbiežāk klienti ir no Vācijas, Anglijas, Nīderlandes, Izraēlas, Austrālijas.
"Hikkaduwu" ir iecienījuši arī tūristi no mūsu kaimiņvalsts Krievijas.
Vaicāta, kādas ir lielākās atšķirības starp uzņēmējdarbības uzsākšanu un vadīšanu Šrilankā un Latvijā, M.Rožkalne saka: "Latvijā nekad neesmu uzsākusi biznesu, tāpēc salīdzināt būs grūti, taču noteikti biznesam Āzijā ir savi plusi, jo ir lētāks darbaspēks un izejvielas. Korupcija šeit eksistē. Šrilanka kā valsts ir ļoti atvērta tūristiem. Esmu pilnībā pārliecināta un arī to redzu, ka valsts kļūst populārāka ar katru gadu, tāpēc uzsākt šeit biznesu ir īstais laiks. Taču svarīgi ir atrast patiešām uzticamu partneri un komandu, uz kuriem var paļauties," novērojusi M.Rožkalne.
Viņa atklāj, ka investīcijas restorānu atvēršanā nebija lielas, salīdzinot ar to, kādu rezultātu ieguva. Arī darbaspēks un būvniecības materiāli nav dārgi. Tomēr pagaidām atvērt vēl vienu restorānu latviete neplāno, jo ir darba pilnas rokas ar šiem diviem.
"Restorānu bizness Šrilankā ir ļoti augošs. Jau trīs gadu laikā esmu ievērojusi ļoti daudz jaunu un labu restorānu, taču es uzskatu, ka konkurence ir laba, jo tas dzen uz priekšu un liek būt labākam," uzskata latviete.
Šobrīd par Latviju kā biznesa vietu M.Rožkalne nedomā un šeit uzturas divus mēnešus gadā, lai atpūstos un pavadītu laiku ar ģimeni un draugiem.
"Šrilanka šobrīd plaukst, pateicoties tūrismam, tāpēc arvien vairāk satieku cilvēkus no visas pasaules. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc patīk tas, ko daru, jo dzirdēt tik daudzu cilvēku dzīves stāstus ir lieliski. Lielākā valsts populācija ir budisti, tāpēc ir daudzas lieliskas tradīcijas, daudz tempļu un svētku. Pati valsts teritoriāli ir tik liela kā Latvija, taču šeit dzīvo vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, lai gan nevarētu saukt šo valsti par nabadzīgu," savā pieredzē dalās latviete.