Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Britu laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicējis pētījuma Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13 rezultātus. Ventspils brīvosta novērtēta kā 7.perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, bet starp ostām ierindota 2.vietā.

Tas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas speciālajām ekonomiskajām zonām, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Šajā starptautiskajā novērtējumā Ventspils brīvosta ir salīdzināta ar Apvienoto Arābu Emirātu Ķīnas, Malaizijas, Marokas u.c. valstu brīvzonām, vērtējot biznesa apstākļu vides kvalitāti. Vērtējuma piecdesmitniekā no Baltijas valstīm ir iekļautas arī Klaipēdas brīvā ekonomiskā zona – 36.vietā, Rīgas brīvosta – 49.vietā un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona – 50.vietā.

Lai pilnveidotu savu pārvaldības sistēmu un attīstības iespējas, Ventspils pilsēta arī turpmāk pieteiks savas darbības jomas dažādiem reprezentabliem starptautiskiem vērtējumiem, norāda Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Šīs nedēļas beigās svinīgi tiks iemūrēta vēstījuma kapsula Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkas Nr.7 pamatos. Tā ir viena no trīs ražošanas ēkām, kas šogad tiek būvētas Ventspils brīvostā.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēka Nr.7 tiek būvēta ar mērķi veicināt rūpniecisko attīstību un nodarbinātību pilsētā. 4500 kvadrātmetru lielā ēka ir iznomāta uzņēmumam SIA «Quality Jobs», kas tajā attīstīs elektronikas produktu ražošanu, radot vismaz 30 darbavietu.

Ražošanas ēku pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvē SIA «Aimasa». Kopējās būvniecības izmaksas plānotas aptuveni 4,9 miljonu eiro apmērā, no kā 1,16 miljonus eiro segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šobrīd Ventspils brīvostā vienlaikus norit trīs jaunu ražošanas ēku būvniecība. Divas no tām tiek būvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, bet viena - Lidostas industriālajā zonā Ganību ielā.

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ražošanas ēka Nr. 6, kas atrodas Ventspils brīvostas industriālajā zonā, ir nodota ekspluatācijā, un ir parakstīts nomas līgums ar SIA “Forpet Baltic” par ēkas izmantošanu ražošanas vajadzībām.

Uzņēmums ēkā paredzējis ražot inovatīvas kafijas glāzītes, to vāciņus un citus konteinerus no atkārtoti pārstrādātas plastmasas. Ražotne izcelsies tehnoloģiskā risinājuma ziņā – izmantojot patentētu austriešu tehnoloģiju New Generations Recycling, no kā tiek izgatavoti iepakojuma materiāli, iepakojumus ir iespējams pārstrādāt neierobežoti daudz reižu.

Kompānijas sākotnējās investīcijas sasniegušas 16 miljonus eiro, summāri pirmajos četros gados ražošanā plānots ieguldīt vairāk nekā 34 miljonus eiro. Plānotie realizācijas apjomi: 1800 miljoni vāciņu, 360 miljoni glāzīšu, 10 000 tonnas rPET plēves ražošanas piektajā darbības gadā, ko eksportēt uz ES un citiem pasaules reģioniem.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 210 tūkstošu eiro apmērā industriālo ventilatoru ražotājam SIA Ventspils ventilatoru rūpnīca. Līdzekļus uzņēmums investēs divu jaunu iekārtu iegādē.

Ventspils ventilatoru rūpnīcā tiek izgatavoti visa veida un modifikācijas industriālie ventilatori – zema, vidēja un augsta spiediena radiālie ventilatori, dūmu nosūcēji, putekļu, jumtu un ass ventilatori, kā arī dažāda veida metālkonstrukcijas. Uzņēmums nodrošina pilna cikla produkcijas ražošanu: ventilatoru detaļas ar lāzeru tiek izgrieztas no tērauda, alumīnija vai nerūsējošā tērauda loksnēm, tālāk tās apstrādā metināšanas speciālisti, noslēgumā detaļas tiek attīrītas un krāsotas mūsdienīgi aprīkotajā pulverkrāsošanas cehā.

Uzņēmums plāno papildināt ražotnes aprīkojumu ar divām jaunām iekārtām, kas palielinās ražošanas jaudu un nodrošinās kvalitatīvus metāla griešanas un locīšanas pakalpojumus, ļaujot uzņēmumam būtiski palielināt apgrozījumu un paplašināt sadarbību ar esošajiem un potenciālajiem klientiem. Kopējās jauno iekārtu izmaksas ir 259 tūkstoši eiro, no kuriem 210 tūkstošus nodrošina Luminor banka ar Altum garantiju nodrošinājumu, bet atlikušie 49 tūkstoši ir uzņēmuma paša ieguldījums.

Viens no lielākajiem šokolādes ražotājiem Krievijā Pobeda Confectionery nākamgad plāno atvērt šokolādes fabriku Ventspilī, trešdien preses konferencē informēja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Ventspils brīvosta šokolādes ražotājam ir izīrējusi ražošanas telpas, savukārt investoram ir izdevies piesaistīt finansējumu 2,5 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondiem kā atbalstu projektam ar augstu pievienoto vērtību.

«Viņi ir ceturtie lielākie šokolādes ražotāji Krievijā un veido šeit savu jauno, moderno ražotni. Viņi meklēja [iespējas sākt ražošanu] Baltijas valstīs, un mēs viņiem varējām uzreiz piedāvāt telpas. Labi sakrita, ka ir šī Eiropas Savienības atbalsta programma projektiem ar augstu pievienoto vērtību apstrādājošajā rūpniecībā. Tā zināmā mērā ir sagadīšanās, jo viņiem vajadzēja uzreiz telpas, un mums kā reiz bija. Tās gan mazliet vēl jāpielāgo, pašlaik tiek precizēts projekts un notiek iekārtu iepirkums,» informēja Lembergs. Investors jau esot pasūtījis ražošanas iekārtas no Austrijas.

Noslēgušies vairāki Pobeda Confectionery izsludinātie ražošanas iekārtu iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pobeda Confectionery ir viens no lielākajiem šokolādes ražotājiem Krievijā un nākamgad plāno atvērt šokolādes fabriku Ventspilī.

Uzvarētājs noskaidrots trīs uzņēmuma iepirkumos. Viens no tiem ir izejvielu samaisīšanas un sajaukšanas, sasmalcināšanas un šokolādes masas konšēšanas līnija. Tajā ietilpst izejvielu samaisīšanas un sajaukšanas iekārta, izejvielu pirmējās sasmalcināšanas iekārta, izejvielu galējās sasmalcināšanas iekārta, tērauda konveijeru sistēma un šokolādes masas konšēšanas iekārta. Konkursā saņemti divu pretendentu piedāvājumi, bet uzvarējusi Šveices kompānija Buhler AG. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 1,5 miljoni Šveices franku (1,2 miljoni eiro).

«Lai «noķertu» lielās strukturālās izmaiņas, Ventspilī katru gadu vajadzētu uzbūvēt divas jaunas industriālās ēkas. Tas būtu jādara arī citās pilsētās Latvijā – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī. Valsts mērogā būtu jāizstrādā un jārealizē rūpniecības nacionālā attīstības programma, ņemot vērā Latvijai nelabvēlīgos ģeopolitiskos lēmumus», uzskata Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

Fragments no DB intervijas:

Kā pēdējos gados ir mainījusies ekonomiskā vide Ventspilī?

Krievija 2002. gadā pieņēma Krievijas ostu attīstības programmu, kurā noteica sasniedzamo mērķi, ka 2010. gadā 90% no visām tās importa un eksporta kravām tiks pārkrautas Krievijas ostās. Mēs sapratām, ka tas ir stratēģisks ģeopolitisks lēmums, kuru ietekmēt nevarēsim. Tāpēc rosināju izstrādāt Ventspils industrializācijas politiku, kuru īstenojam apstrādājošās rūpniecības segmentā. Šajos gados Ventspils brīvostas industriālajās teritorijās ir radīti vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi – es runāju tikai par tiem, kas izveidoti sadarbībā ar Ventspils domi un brīvostas pārvaldi, kuros pašvaldība un brīvosta ir ieguldījusi savus resursus infrastruktūras attīstībā. Tas ir izbūvējusi pievedceļus un stāvlaukumus, ūdensvadu un kanalizāciju, pievilkusi elektrību. Kopumā šajos uzņēmumos izveidots papildus 1400 jaunu darbavietu. Publiskajā infrastruktūrā investēts ap 40 milj. eiro, bet privātās investīcijas ir virs 100 milj. eiro. Šajā laikā nodarbināto skaits ostas terminālos ir samazinājies aptuveni par 1300 darbavietām. Nosacīti varam teikt, ka šis samazinājums ir kompensēts ar darbavietu palielinājumu industriālajā sektorā. Nodarbinātības struktūrā Ventspilī savu īpatsvaru būtiski ir samazinājusi transporta nozare, kas vēsturiski ir bijusi ļoti liela, taču ir palielinājies darbavietu skaits rūpniecībā. Nebijām domājuši samazināt nodarbināto skaitu paši, taču lasot lēmumus, kurus pieņem kaimiņš, mums jārēķinās ar realitāti.

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks reģionos, īpaši labi rādītāji sasniegti Liepājā, tomēr reģionā Latvijas SEZ piedāvājumam trūkst konkurētspējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi secinājumi skanējuši domnīcas Certus pētījumā par speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā, kas tika prezentēts pirmajā reģionālajā forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne.».

Salīdzinājumā ar nacionālās un reģionālās attīstības tendencēm, SEZ Latvijas reģionos ir bijušas savdabīgas ražošanas izaugsmes salas. «Nenoliedzami, ka SEZ ir efektīvs instruments, lai veicinātu ražošanas izaugsmi un radītu darba vietas reģionos,» secināja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš savu sacīto pamatoja ar datiem, kas liecina, ka nodarbinātība apstrādes rūpniecībā Liepājas SEZ laikā no 2008. līdz 2015. gadam pieaugusi par 59%, Ventspils SEZ – pat par 78%, tajā pašā laikā Kurzemē tā sarukusi par 29%, bet Latvijā kopumā – par 26%. Līdzīgu ainu rāda arī neto apgrozījums SEZ statusā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas Liepājas SEZ strādājošajiem analogā laikā pieaudzis par 157%, Ventspils SEZ – par 120%, Rēzeknes SEZ – par 48%, kamēr Kurzemē neto apgrozījums kopumā bija sarucis par 10%, Latvijā kopumā gan pieaudzis par 8%. V. Dombrovskis atgādina, ka reģionālo SEZ sniegumu var mēģināt salīdzināt ar Jelgavas industriālajā parkā bāzētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija un ir piekļuve ievērojami lielākiem cilvēkkapitāla un darbaspēka resursiem. Pētījumā secināts, ka Liepājas un Ventspils ekonomisko zonu rezultāti pēc nodarbinātības un apgrozījuma pieauguma ir tuvu Jelgavas sasniegumiem.

Ārvalstu investoru tiešās investīcijas Ventspils uzņēmumu reģistrētajos pamatkapitālos tādējādi palielinājušās par 11,1 milj. Ls jeb 10%.

Savukārt 2011.gadā Ventspils uzņēmumos ieguldītas 4,5 milj. Ls ārvalstu investīcijas. 2011.gada beigās lielākais ārvalstu investors Ventspilī bija Šveice, kura līdz pērnā gada beigām Ventspils uzņēmumos ieguldījusi tiešās investīcijas 47 milj. Ls (38,4% no tiešo investīciju kopapjoma). Nīderlandes tiešo ieguldījumu apjoms bija 22 milj. Ls (18% no tiešo investīciju kopapjoma). Trešajā vietā ir Britu Virdžīnu salas ar 15,6 milj. Ls (13% no tiešo investīciju kopapjoma).

Vislielākais ārvalstu tiešo investīciju īpatsvars ir transports un uzglabāšanas nozarē, sasniedzot 61% no visām uzkrātām ārvalstu tiešajām investīcijām. Savukārt 15,1% investīciju ir mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā, rūpniecībā 9%, bet 7,5% finanšu un apdrošināšanas sfērā.

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Ventspilī brīvas darbavietas lielākoties ir ar atalgojumu valstī noteiktās minimālās darba algas apjomā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Ventspils filiālē visvairāk vakanču reģistrētas pakalpojumu jomā (pārdevējs, pārdevējs-konsultants, pavārs, šuvējs), metālapstrādē (metinātājs), apsardzē, kā arī zivju apstrādes jomā.

Reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā līdz šā gada septembrim bija sasniedzis 8,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb 1492 personas. Bezdarba līmenis sasniedzis 2009.gada februāra līmeni, liecina NVA dati.

Bezdarba līmenis Ventspils pilsētā ir otrais zemākais rādītājs starp Latvijas lielajām pilsētām. Salīdzinot ar 2012.gada 31.jūliju, tas samazinājies par 0,4 procentu punktiem.

Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada 31.augustā bija reģistrēts Rīgas reģionā – 7,6%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 22,0%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis bija 12,0%.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

SIA The Beard cosmetics mājas apstākļos ražo bārdas kopšanas līdzekļus no dabīgām izejvielām

Intervijā Dienas Biznesam kompānijas īpašieks Nauris Strujevičs akcentē divas galvenās īpašības, kas nepieciešamas jaunam uzņēmējam, lai tas spētu attīstīt savu biznesa ideju, pārvarot pirmās grūtības, – stūrgalvību un ticību savam produktam vai pakalpojumam.

Kā stāsta Nauris, 2015. gada vasarā viņam nostiprinājusies pārliecība, ka jāpievēršas uzņēmējdarbībai. Pēc vairāku biznesa ideju izbrāķēšanas pērnā gada sākumā kopā ar sievu Sanitu, kura tobrīd mācījusies par frizieri, nolēmuši eksperimentēt ar bārdas kopšanas līdzekļu pagatavošanu. «Sākumā gājām uz bārdas kopšanas saloniem nolūkā izspiegot kopējo situāciju. Tad uzmeklējām internetā dažādas receptes un iegādājāmies izejvielas, lai sākumā pagatavotu eļļas sev. Pamēģinājām un sapratām, ka nav nemaz tik sarežģīti. Kādā brīdī nospriedām – kādēļ gan nepamēģināt?» stāsta Nauris. Lai noskaidrotu, kādas tieši bārdas eļļas varētu ražot, iesākumā izveidoti vairāk nekā 30 dažādi veidi. Ikdienā tās lietojot, kā arī uzklausot atsauksmes no paziņām, attiecīgi izlases veidā pēc piezīmju apkopošanas izvēlētas trīs. Tām arī doti nosaukumi – pirmā, otrā un trešā. «Uztaisījām paraugus un nodomājām, ka sanākusi tīri laba kvalitāte, nemaz ne sliktāka kā veikalos nopērkamajām,» apgalvo Nauris.

Taujāts pēc padoma citiem jaunajiem uzņēmējiem, kādas kļūdas parasti tiek pieļautas pārdošanā, SIA The Beard cosmetics īpašieks Nauris Strujevičs atbild, ka galvenais ir ticēt produktam vai pakalpojumam, proti, tam, kas tiek darīts.

Kā vēstīts, SIA The Beard cosmetics mājas apstākļos ražo bārdas kopšanas līdzekļus.

«Tad, kad esi paveicis iecerēto, apkārt pēkšņi parādās daudz pozitīvu viedokļu. Sākumā visiem ir ļoti liela skepse. Man teica – kas tās eļļas pirks, kam to vajag, tas ir par dārgu un tamlīdzīgi. Vajag būt pietiekami stūrgalvīgam,» viņš uzsver.

«Apzinos, ka tuvāko gadu ne centu nevarēs paņemt ārā. Uz to arī jābūt gatavam. Taču ir jādara, jādara, jādara, nedrīkst mest plinti krūmos. Atceros, kad nodibinājām fotografēšanas uzņēmumu, neviens neinteresējās par pakalpojumu. Gājām uz izstādēm, bet nekā. Tomēr ar laiku sāka uzrasties klienti, un šobrīd ir tā, ka nespējam izbraukāt visus pasākumus sestdienās un svētdienās. No tā dabūju mācību – vienkārši ir jāiet uz priekšu.

Mērķē uz medicīnas un tehnoloģiju jomām; tomēr dzelzceļa projekti arvien veido lielāko daļu kompānijas pasūtījumu

«Esam sākuši piedāvāt tirgū specifiski veidotas telpas, kur speciāli tiek kontrolēts mikroklimats (gaisa tīrība, siltums, mitrums un spiediens), nodrošinot putekļu neesamību un sterilitāti,» uz jauno uzņēmuma produktu sarunā ar Dienas Biznesu norāda inteliģento inženierrisinājumu kompānijas SIA Fima valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis. Pirms vadīt šo inteliģento inženiertehnisko risinājumu kompāniju, viņš ilgstoši darbojies enerģētikas jomā (JK Energo, Energoremonts Rīga, ABB), taču arī šobrīd projekti esot ļoti līdzīgi.

Ārvalstīs tīro telpu projekti jau tiekot īstenoti. Piemēram, Fimas māteskompānija Lietuvā 2010. gadā ierīkoja bioloģiskās drošības līmeņa laboratoriju, kur tagad iespējams veikt pētījumus, izmantojot molekulārās metodes. Savukārt Viļņas Universitātes Nacionālais fizikas un tehnoloģiju zinātņu centrs būs lielākā tehnoloģiskā ēka Lietuvā, kur Fimas veidotā laboratorija būs vienīgā kaimiņvalstī ar šādu tīrības pakāpi. Latvijā interese par tīrajām telpām varētu būt medicīnas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumiem. Šobrīd Fima apmāca vajadzīgos speciālistus darbam Latvijā, «pārnesot» nepieciešamās zināšanas. Saskaņā ar ISO 14644-1 standartu telpu tīrību iedala deviņās klasēs atkarībā no daļiņu koncentrācijas uz 1m3 un daļiņu izmēriem. «T.s. tīrās telpas izmanto arī pārtikas rūpniecībā, farmācijā un medicīnā, bet mūsu gadījumā ir svarīgi, lai nebūtu mehānisko daļiņu,» saka Ventspils elektronikas fabrikas valdes loceklis Ilmārs Osmanis, kura vadītais uzņēmums izmanto tīrās telpas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā. Pēc viņa teiktā, kaut arī Latvijā ir kompānijas, kas tīrās telpas piegādā, šis varētu būt labs bizness arī Fimai, ja vien būs labas cenas.

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Ja Latvijai neizdosies panākt mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, tad valdība meklēs citus risinājumus, tā otrdien pēc valdības sēdes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe informēja, ka ceturtdien un piektdien notiks Eiropadomes sēde, kurā skatīs sešus septiņus jautājumus, tostarp par militāro finansējumu, Ukrainu un sankcijām. Latvija šajā sēdē nāks ar priekšlikumu 14.sankciju pakotnē iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu. Siliņa sacīja, ka līdz šim ES līderu pirmā reakcija nav bijusi noraidoša, taču priekšā gaidāmas debates.

Taujāta, vai valdība paralēli varētu lemt arī par risinājumiem nacionālā līmenī, Siliņa atbildēja, ka vislabāk būtu, ja Eiropas Komisija un ES varētu ātri pieņemt 14.sankciju pakotni ar vienādiem nosacījumiem visā Eiropā. Vienlaikus, ja neizdosies panākt vienošanos Eiropas līmenī, tad "tiks meklēti citi risinājumi".

Kad padzītais FIB vadītājs senatoriem publiskajā iztaujāšanā skaidroja, kāpēc Krievijas iejaukšanās ASV vēlēšanu procesā ir tik svarīga lieta, viņš uzsvēra, ka ASV ir liela, brīnišķīga valsts, kurā visu laiku notiek savstarpēji cīniņi, bet «neviens mums nemācīs, ko domāt, par ko cīnīties, par ko balsot, kā vien citi amerikāņi». Savukārt mūsu Satversmē šī pati ideja ir izteikta šādi: «Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai». Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm.

Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 milj. eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām. Iepriekš ministri bija nolēmuši, ka Krievijai, Vācijai un Austrijai tik būtiskais projekts apdraud mūsu valsts nacionālo drošību. Kad iecerētās ASV sankcijas draudēja skart Nord Stream 2 iesaistītās Eiropas kompānijas, vācu un austriešu ārlietu ministri, domājot par savām nacionālajām interesēm, ieteica amerikāņiem nebāzt degunu Eiropas enerģijas apgādes jautājumos. Savukārt Vašingtona Maskavas gāzes piegāžu paplašināšanas aktivitātēs redz draudu savām globālajām politiskajām un ekonomiskajām – ASV dabasgāzes tirdzniecības ‒ interesēm. Protams, arī Ukrainai un Polijai ir savas nacionālās intereses, lai krievu gāze Eiropu sasniegtu caur gāzesvadiem to teritorijās. Un arī zviedriem sava āda tuvāka. Viena osta projektā nepiedalīšoties un par to saņemšot kompensāciju, bet cita piedalīšoties, jo mūsu aizjūras draugiem nauda nesmird...