VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) līdz šim piemērojusi 17 246 eiro līgumsodu pilnsabiedrībai "Fima Group" par kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanā, pavēstīja LVC pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka atbilstoši līguma nosacījumiem par darbu kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmām, kas jau ir nodotas ekspluatācijā, patlaban aprēķināts līgumsods 17 246 eiro apmērā.

Attiecīgā līgumsoda apmaksas termiņš bija 2023.gada 28.augusts, taču "Fima Group" līgumsodam nepiekrita un to nav apmaksājis. Tādējādi, pēc LVC pārstāvju minētā, attiecīgā summa tiks ieturēta no nākamajiem maksājumiem kompānijai.

Vienlaikus LVC norādīja, ka līgumsods tiks aprēķināts arī par tiem kavējumiem, kas tiks fiksēti attiecībā uz pārējām iekārtām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu.

Inteliģento infrastruktūras risinājumu uzņēmums SIA «FIMA» paziņojis par vadības maiņu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Olita Augustovska, kura līdz šim pildījusi SIA «FIMA» attīstības direktores amata pienākumus. Līdz ar izmaiņām vadības struktūrā amatu atstāj iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis.

Jānis Vilmanis uzņēmumā darbojies kopš 2013. gada decembra.

Olita Augustovska pievienojās uzņēmuma vadības komandai 2016. gada jūnijā, taču viņas sadarbība ar SIA «FIMA» aizsākusies jau agrāk, 2015. gadā, kad uzņēmumam nozīmīgā Liepājas dzelzceļa projekta īstenošanas ietvaros koordinēja komplicēto sadarbību gan ar ārvalstu partneriem, gan citām iesaistītajām pusēm.

«FIMA» ir starptautisks uzņēmums, tā biroji atrodas Latvijā, Lietuvā, Polijā un Baltkrievijā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju iepirkumā par satiksmes intensitātes uzskaites sistēmas modernizāciju un jaunu uzskaites punktu izbūvi, liecina IUB publiskotā informācija.

IUB lēmumā norādīts, ka janvāra vidū saņemta SIA "Fima" sūdzība, kurā norādīts, ka konkursa uzvarētāja SIA "IT Invest" piedāvājums ir nepamatoti lēts.

Konkursā kopumā tika saņemti seši piedāvājumi - SIA "IT Invest" ar piedāvāto līgumcenu 455 372 eiro, SIA "Fima" - 888 889 eiro, SIA "Reck" - 952 941 eiro, SIA "Belam-Rīga" - 996 964 eiro, personu apvienība SIA "Kc.lv" un SIA "Dati Group" - 1,093 miljoni eiro un SIA "Kemek Engineering" - 2,176 miljoni eiro, norādīts Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

"Fima" pārstāvji sūdzībā skaidro, ka visu pretendentu iesniegto piedāvājumu cenas ir līdzīgas, izņemot "Kemek Engineering", kura piedāvājums ir dārgāks. Savukārt "IT Invest" iesniegtā piedāvājuma cena ir gandrīz uz pusi zemāka par pārējo pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem.

Uz Via Baltica izvieto inteliģentās transporta sistēmas (ITS). Tas bija spilgts piemērs dažādu ražotāju produkcijas integrācijai vienā risinājumā, par projektu Smart E67 sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Fima komercdirektors Aleksandrs Grebežs un automatizācijas risinājumu inženieris Juris Fedotovs.

Pasažieru transporta plūsmas un kravu pārvadājumu efektivitātes uzlabošanai, samazinot braukšanas laiku un paaugstinot drošību, domātais projekts tiek realizēts pārrobežu sadarbības programmas Interreg Central Baltic ietvaros. Vadošais partneris tajā ir VAS Latvijas valsts ceļi (LVC), kas projektu īsteno sadarbībā ar Igaunijas ceļu administrāciju, uzstādot ceļa aprīkojumu Via Baltica posmā Tallina–Rīga–Bauska–Lietuvas robeža. Smart E67 kopējās izmaksas Latvijā ir 1,4 milj, eiro, tostarp 1,2 milj. eiro ir ERAF līdzfinansējums, liecina LVC sniegtā informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Uz autoceļa A7 pie krustojuma uz Katlakalnu, kas tiek dēvēts par t.s. melno punktu, šodien SIA Fima uzstādīja braukšanas ātruma attēlošanas displeju. Kopumā līdz marta vidum uz Latvijas bīstamākajiem ceļu posmiem plānots uzstādīt 11 šādas interaktīvās ceļa zīmes.

Paredzēts, ka braukšanas ātruma mērītāji būtiski uzlabos satiksmes drošību paaugstinātas automobiļu plūsmas un satiksmes bīstamības ceļu posmos, tostarp pie izglītības iestādēm un t.s. melnajos punktos.

Pēc CSDD rīcībā esošiem datiem kopumā uz a/c A7 Rīga – Bauska no 2011. gada līdz 2014. gadam notika 132 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā 19 cilvēki un 226 tika ievainoti.

Par melno punktu tiek definēta vieta, kur trīs gadu laikā ir notikuši vairāk nekā septiņi ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem trijos ir gājuši bojā cilvēki.

Ātruma displeju uzstādīšanas darbi ir daļa no pagājušā gada nogalē starp VAS Latvijas Valsts ceļi un SIA Fima noslēgtā līguma, kura ietvaros ātrumu attēlojošās interaktīvās ceļa zīmes jau uzstādītas Ādažos, Valmierā un Grobiņā. Šodien zīmju uzstādīšanu veic Murjāņos un uz a/c A7 pie krustojuma uz Katlakalnu. Darbus plānots pabeigt līdz 15.martam uzstādot pārējās zīmes Krustpils novadā, Maltā, Ulbrokā un Kroņaucē pie A. Brigaderes pamatskolas.

Viļņā jūnija vidū uzstādīta ar LMT mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta, kas izveidota sadarbībā ar Lietuvas sistēmu integratoru FIMA.

Risinājums testa režīmā darbosies līdz 15. augustam, nodrošinot Viļņas pilsētai pilnu statistiku par satiksmes noteikumu pārkāpumiem konkrētajā ielu krustojumā.

Testa posmā LMT risinājums koncentrēsies uz trīs veidu satiksmes noteikumu pārkāpumu konstatēšanu konkrētajā krustojumā: braukšanu pie sarkanās gaismas, neatļautu pagriezienu veikšanu un sabiedriskā transporta joslu uzraudzību, fiksējot, kādi transportlīdzekļi to izmanto, analizējot informāciju par numura zīmju veidiem un atklājot pārkāpumus atbilstoši Lietuvas ceļu satiksmes noteikumiem.

Lai uzsāktu transporta uzraudzības sistēmas testēšanu Lietuvā, LMT sadarbojies ar sistēmu integratoru FIMA, pirmoreiz šādu risinājumu ieviešot kopā ar sistēmu integratoru, nevis ar pašvaldību.

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs.

Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Uz Bauskas šosejas (A7) no Tilderiem līdz Iecavai naktī uz ceturtdienu, 28.septembri, sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Šajā posmā iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu, tādēļ pilnsabiedrībai "Fima Group" līdz šim piemērots 17 246 eiro līgumsods.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Autoceļa maršrutā no Ainažiem līdz Grenctālei, jeb uz Via Baltica sākušas darboties elektroniskās mainīgās informācijas ceļa zīmes, kas brīdinās autobraucējus par braukšanas apstākļiem, ceļa seguma stāvokli, atļauto braukšanas ātrumu un citiem satiksmei būtiskiem apstākļiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ceļazīmes ir uzstādītas projekta Smart E67 ietvaros. Kopumā 13 objektos uzstādītas 30 elektroniskās ceļa zīmes, no kurām 4 ātrumu ierobežojošas zīmes kopā ar 4 brīdinājuma zīmēm un 22 brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Elektroniskajām ceļazīmēm ir tāda pati nozīme, kā parastajām, un tās ir jāievēro tāpat, kā citas.

Ceļa zīmes darbojas automātiskā režīmā, vadoties pēc informācijas, ko sniedz ceļu meteoroloģiskās stacijas. Ja nepieciešams, arī VAS Latvijas Valsts ceļ (LVC) Satiksmes informācijas centrs (SIC) var attālināti mainīt ceļa zīmes informāciju satiksmes negadījuma, sastrēguma vai remontdarbu laikā.

Elektroniskās ceļazīmes iedegsies tikai tad, kad ir konstatēti apstākļi, par kuriem ir būtiski informēt satiksmes dalībniekus, proti, ja ir remontdarbi, apledojums, sastrēgums, sānvējš vai citi apstākļi, kas var ietekmēt satiksmi. Ja šādi apstākļi nav iestājušies, brīdinājumi uz ceļazīmēm netiek izgaismoti un ceļazīmes darbojas nogaidīšanas režīmā.

Uz Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles posmu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Plānots, ka tas sāks darboties marta sākumā.

Jau vēstīts, ka līdz 2023.gada sākumam ar vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots aprīkot Rīgas apvedceļa posmu.

LVC iepriekš informēja, ka uz Rīgas apvedceļa vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots uzstādīt no 23. līdz 28,69. kilometram.

LVC septembra vidū noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "Fima Group" par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā.

"Fima Group" darbus veiks par 1 261 156 eiro, tostarp 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.- 2025.gadā.

Beberliņos, Liepājā, aktīvās atpūtas un kabeļu veikborda parkā BB wakepark apmeklētājus tagad priecē ērti dizaina objekti – no saivām veidoti āra soliņi, informē uzņēmumā.

«Biju patīkami pārsteigta par dizaineru ideju, ka no saivām jeb izlietotām elektrības kabeļu spolēm var radīt ne tikai dizainiski glītus, bet arī praktiskus vides objektus,» stāsta BB wakepark vadītāja Santa Vēvere.

Šī projekta ideja pieder intelektuālo inženierrisinājumu uzņēmumam Baltijā SIA Fima, kas pašlaik īsteno Liepājas dzelzceļa modernizācijas projektu. SIA Fima, vēloties dāvāt Liepājas pilsētai ko vērtīgu, sadarbībā ar rūpnieciskā dizaina produktu attīstītāju Studio Vulgaris un biedrību Radi Vidi Pats, kas vienmēr ir rūpējušies par ilgtspējīgu ideju popularizēšanu, realizē videi draudzīgu projektu, kura rezultāts būs visiem pieejams un lietojams Beberliņos un, iespējams, arī citās pilsētas vietās.

Uz Vidzemes šosejas (A2) un autoceļa Cēsis-Vecpiebalga (P30) sāk darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Uz Vidzemes šosejas sāk darboties vidējā ātruma kontroles posms no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, bet uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga - no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam.

Abos posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana un tehniskā apskate. Uz Vidzemes šosejas kontroles posma sākumā pie tilta pār Vējupīti kontrolēs arī vinjetes.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Liepājā īstenojis ES Kohēzijas fonda līdzfinansētu 24,4 miljonus eiro vērtu projektu Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācija ar sliežu ceļu rekonstrukciju, kura ietvaros ir rekonstruēta un modernizēta Liepājas stacijas signalizācijas sistēma, veikta sliežu ceļa rekonstrukcija, kā arī daudzi citi darbi, informē LDz.

Pēc šī projekta realizēšanas stacijas konfigurācija, signalizācijas sistēma, tajā skaitā elektroapgādes un telekomunikācijas sistēmas, kā arī staciju telpas atbilst mūsdienu dzelzceļa transporta prasībām.

«Veiksmīgs ostu darbs ir nesaraujami saistīts ar dzelzceļu. Liepājā atrodas trešā lielākā Latvijas osta, kurā pagaidām kravu apgrozījums ir salīdzinoši neliels - pagājušajā gadā pa dzelzceļu pārvadātais kravu apjoms uz Liepājas ostu tikai nedaudz pārsniedza 2,5 miljonus tonnu. Pēc LDz projekta īstenošanas Liepājas mezglā izveidota moderna, kvalitatīva dzelzceļa infrastruktūra, kas ļauj palielināt arī šī mezgla caurvedes spēju. Tāpēc tagad mums kopā ar uzņēmējiem jāstrādā pie jaunu kravu piesaistes, lai palielinātu kravu apgrozījumu arī šajā mezglā,» uzsver LDz prezidenta pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Naktī uz piektdienu, 8.septembri, uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu Plācis-Rozula līdz Stalbei sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas samaksas kontroli.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Bez kameru un programmatūras iegādes būs jāmaina arī likumdošana; citas Baltijas valstis pagaidām sistēmu neieviesīs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar nedēļas beigās gaidāmo piedāvājumu atvēršanu mūsu dienvidu kaimiņi būs solīti tuvāk tam, lai 50 ceļu posmos ieviestu Baltijas valstīs līdz šim neizmantotu ātruma kontroles sistēmu.

Kā iepriekš DB viedokļrakstā skaidroja SIA Fima valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis, šī metode paredz, ka konkrētu autoceļu posmu sākumā un beigās tiek uzstādītas kameras, ar kurām fiksē automašīnas numurzīmi un laiku, kurā automašīna šķērso ceļa posmu, lai aprēķinātu vidējo braukšanas ātrumu. Eksperta vērtējumā šāda vidējā ātruma kontroles metode ir piemērota uz ceļiem ar t.s. melnajiem punktiem ‒ posmiem, kur ir intensīva satiksme un augsti negadījumu rādītāji, vai vietās, kur īpaši jāievēro braukšanas ātrums, piemēram, pie skolām un dzīvojamajās zonās.

Klīnika iVF Riga vēlas izveidot nacionālo cilmes šūnu banku, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Tajā būs iespējams iegūt, uzglabāt un sagatavot tālākai transplantācijai visu veidu šūnas – gan no asinīm, gan citiem avotiem (nabassaites, taukiem, ādas). Tiesa, lai to varētu izdarīt, vēl ir jāiziet sertifikācijas process Zāļu valsts aģentūrā (ZVA), stāsta klīnikas medicīnas direktore, ārste ginekoloģe Violeta Fodina.

2016. gadā uzņēmums saņēma sertifikātu cilmes šūnu iegūšanai un uzglabāšanai, un šobrīd tā ir vienīgā klīnika, kura izveidojusi šādu laboratoriju Latvijā.

Pašlaik Latvijā sasaldētās cilmes šūnas tiek uzglabātas tikai pacientu personīgajām vajadzībām. Taču citās valstīs, piemēram, Spānijā, jau septiņus gadus ir cilmes šūnu reģistrs, kas nozīmē, ka arī tie cilvēki, kuriem, piemēram, nav bērnu, bet kuriem ir nepieciešama ārstēšana ar cilmes šūnām, var vērsties donoru reģistrā pēc palīdzības. Līdz ar nacionālās cilmes šūnu bankas izveidi šāda iespēja būtu arī Latvijas iedzīvotājiem. V. Fodina teic, ka šāda banka nodrošinātu tūlītēju ārstēšanas materiāla pieejamību (tas nebūtu jāmeklē ārvalstīs), tā būtu droša un ātra pārvadāšana un piegāde valsts teritorijā, kā arī tas jebkurā brīdī ļautu pārliecināties par to, ka šūnas tiek uzglabātas atbilstoši noteiktajiem standartiem.

Uzņēmums Latvijas dzelzceļš noslēdzis vairāk nekā 24 miljonu eiro apjomīgu iepirkuma konkursu par Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizāciju un sliežu ceļu rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sarunu procedūrā tika noskaidrots, ka daudzmiljonu vērtos darbus veiks pilnsabiedrība Thales – Fima – Transceltnieks, kas konkursā piedāvāja viszemāko cenu.

Vērienīgie darbi tiks veikti Kohēzijas fonda projekta ietvaros.

Pērn valdība vienojās par simts miljonu latu pārdali citiem projektiem, no kuriem 78 miljoni latu paredzēti dzelzceļa infrastruktūras projektiem. Lielāko daļu šī pārdalītā finansējuma tika paredzēts novirzīt esošo sliežu rekonstrukcijai, pārmiju nomaiņai, Liepājas dzelzceļa stacijas rekonstrukcijai un signalizācijas sistēmas uzlabošanai, kā arī Rīgas Šķirotavas stacijas uzkalna rekonstrukcijai.

Lai radītu specifiskus produktus farmācijas, medicīnas, biotehnoloģijas, pārtikas un citās nozarēs, ir nepieciešama īpaši kontrolēta un droša darba vide jeb tīrā telpa, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā ir specifiska darba vide, kas ir paredzēta un pielāgota konkrētam mērķim. Lai varētu kontrolēt mikroklimatu, nodrošināt nemainīgu, sterilu vidi un stabilu temperatūru bez ārējās vides ietekmes, tās izveidošanā tiek izmantotas īpašas tehnoloģijas. Šādā telpā pastāvīgi tiek veikta izvēlētajam standartam atbilstoša gaisa apmaiņa, filtrācija, kā arī īpašas procedūras personālam, jo visbiežāk tieši cilvēki ir tie, kuri pārnēsā visvairāk mikroorganismu, ko satur kosmētikas un smaržu daļiņas, putekļi u.c. Tīrajām telpām piemērojamās prasības ir noteiktas ISO standartā.

Laika gaitā šādas telpas kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu arī biotehnoloģijas, pārtikas u.c. nozarēs. Pērn tīrās telpas ieguva klīnikas iVF Rīga cilmes šūnu centrs, kurā tika izveidota nacionālā cilmes šūnu banka. Pētniecības un elektronikas preču ražošanas nolūkiem kontrolētā un monitorētā vide radīta arī Ventspils augsto tehnoloģiju parkā.

Lai apmierinātu augošās klientu vajadzības un prasības, ir veikta VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) datu centra Rīgas radio un televīzijas tornī paplašināšana, informēja LVRTC pārstāvis Arno Pjatkins.

«Divus gadus pēc mūsu datu centra atklāšanas tas sasniedzis jaunu attīstības pakāpi un kļuvis par vienu no modernākajām datu glabātavām Baltijas valstīs,» lepojas LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Datu centra projektēšanu, izbūvi un paplašināšanu divās kārtās veica uzņēmums SIA FIMA. Veicot paplašināšanas darbus 2.kārtas ietvaros, netika apstādināta 1.kārtas darbība. Kā biznesa portālu db.lv informēja J. Bokta, izmaksas 1.kārtai bija 1,2 miljoni latu, savukārt 2. kārtai - 654 tūkstoši EUR.

Modernās infrastruktūras ieviešanai bija jāpielāgo padomju laikā izbūvētās šahtas un jānostiprina nesošās konstrukcijas, stāsta A. Pjatkins.

VAS Latvijas dzelzceļš šodien, 9.jūnijā parakstīja līgumu par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizāciju, kas turpmākajos gados uzņēmumam ļaušot realizēt vērienīgas investīcijas un ieviest jaunākās tehnoloģijas.

Maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācija Austrumu – Rietumu transporta koridorā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu kvalitatīvus un nepārtrauktus balss un datu pārraides sakarus, kas ir drošas vilciena kustības pamats, uzsver uzņēmums.

Kopējā projekta summa ir 14,2 miljoni eiro, no kuriem 8,8 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 5,4 miljoni eiro – LDz finansējums. Projektu paredzēts realizēt līdz 2015.gada beigām. Darbus izpildīs pilnsabiedrība SMN-Belam-Fima, bet līguma uzraudzību un vadīšanu veiks SIA Fabrum.

Galvenie modernizācijas aspekti Austrumu – Rietumu transporta koridorā: