Bez kameru un programmatūras iegādes būs jāmaina arī likumdošana; citas Baltijas valstis pagaidām sistēmu neieviesīs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Līdz ar nedēļas beigās gaidāmo piedāvājumu atvēršanu mūsu dienvidu kaimiņi būs solīti tuvāk tam, lai 50 ceļu posmos ieviestu Baltijas valstīs līdz šim neizmantotu ātruma kontroles sistēmu.
Kā iepriekš DB viedokļrakstā skaidroja SIA Fima valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis, šī metode paredz, ka konkrētu autoceļu posmu sākumā un beigās tiek uzstādītas kameras, ar kurām fiksē automašīnas numurzīmi un laiku, kurā automašīna šķērso ceļa posmu, lai aprēķinātu vidējo braukšanas ātrumu. Eksperta vērtējumā šāda vidējā ātruma kontroles metode ir piemērota uz ceļiem ar t.s. melnajiem punktiem ‒ posmiem, kur ir intensīva satiksme un augsti negadījumu rādītāji, vai vietās, kur īpaši jāievēro braukšanas ātrums, piemēram, pie skolām un dzīvojamajās zonās.
Iepirkumu 2. novembrī izsludināja Lietuvas Autoceļu adminstrācija (LAA), un pretendentiem pieteikumi jāiesniedz līdz 9. decembrim. LAA plāno iegādāties līdz 100 kamerām ar automātisku transporta līdzekļa numura zīmju atpazīšanu, atbalsta risinājumus, tostarp programmatūru. Izveidotā sistēma, kuras lietotāja būs policija, tiks integrēta ar administratīvo pārkāpumu reģistru un ļaus automātiski ģenerēt soda kvītis.
Visu rakstu Lietuvā mērīs vidējo ātrumu ceļu posmos lasiet 6. decembra laikrakstā Dienas Bizness.