«Lai «noķertu» lielās strukturālās izmaiņas, Ventspilī katru gadu vajadzētu uzbūvēt divas jaunas industriālās ēkas. Tas būtu jādara arī citās pilsētās Latvijā – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī. Valsts mērogā būtu jāizstrādā un jārealizē rūpniecības nacionālā attīstības programma, ņemot vērā Latvijai nelabvēlīgos ģeopolitiskos lēmumus», uzskata Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs
Fragments no DB intervijas:
Kā pēdējos gados ir mainījusies ekonomiskā vide Ventspilī?
Krievija 2002. gadā pieņēma Krievijas ostu attīstības programmu, kurā noteica sasniedzamo mērķi, ka 2010. gadā 90% no visām tās importa un eksporta kravām tiks pārkrautas Krievijas ostās. Mēs sapratām, ka tas ir stratēģisks ģeopolitisks lēmums, kuru ietekmēt nevarēsim. Tāpēc rosināju izstrādāt Ventspils industrializācijas politiku, kuru īstenojam apstrādājošās rūpniecības segmentā. Šajos gados Ventspils brīvostas industriālajās teritorijās ir radīti vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi – es runāju tikai par tiem, kas izveidoti sadarbībā ar Ventspils domi un brīvostas pārvaldi, kuros pašvaldība un brīvosta ir ieguldījusi savus resursus infrastruktūras attīstībā. Tas ir izbūvējusi pievedceļus un stāvlaukumus, ūdensvadu un kanalizāciju, pievilkusi elektrību. Kopumā šajos uzņēmumos izveidots papildus 1400 jaunu darbavietu. Publiskajā infrastruktūrā investēts ap 40 milj. eiro, bet privātās investīcijas ir virs 100 milj. eiro. Šajā laikā nodarbināto skaits ostas terminālos ir samazinājies aptuveni par 1300 darbavietām. Nosacīti varam teikt, ka šis samazinājums ir kompensēts ar darbavietu palielinājumu industriālajā sektorā. Nodarbinātības struktūrā Ventspilī savu īpatsvaru būtiski ir samazinājusi transporta nozare, kas vēsturiski ir bijusi ļoti liela, taču ir palielinājies darbavietu skaits rūpniecībā. Nebijām domājuši samazināt nodarbināto skaitu paši, taču lasot lēmumus, kurus pieņem kaimiņš, mums jārēķinās ar realitāti.
Tomēr tik dramatiskas izmaiņas par labu Krievijas ostām kravu apgrozījumā līdz šim vēl nav notikušas?
Tik dinamiskas izmaiņas kravu proporcijās saistībā ar Latviju tomēr nav notikušas. Tam ir vairāki iemesli. Galvenais ir tas, ka līdz sankciju ieviešanai Krievijas ekonomika attīstījās ļoti dinamiski, iekšzemes kopprodukta pieaugums viņiem bija ap 7% gadā, un līdz ar to apstrādāto kravu apjoms ostās, kas ir saistīts ar Krieviju, pieauga vēl straujāk. Tāpēc terminālu jauda Krievijas ostās spēja realizēt pieaugumu, bet nespēja pārorientēt kravas pilnībā. Šodien situācija ir mainījusies. Pret Krieviju ir ieviestas sankcijas, un tā ir noteikusi atbildes sankcijas. Krievijas IKP pērn ir samazinājies par 0,6%, tā vairs nav 7% pieauguma dinamika. Taču termināli Krievijā tiek būvēti. Līdz ar to, lai arī Krievijai šis uzdevums – par 95% pārorientēt kravu pārkraušanu uz savām ostām – ir pārcelts uz 2020. gadu, tātad ne vairāk kā 5% kravu atstājot Baltijas valstīm un Ukrainai, jāsaprot, ka noteiktā uzdevuma izpildes termiņš strauji tuvojas. Tādējādi nav jau citas alternatīvas, kā maksimāli strādāt, lai investori – vietējie vai ārvalstu – kopā ar brīvostu un pašvaldību veicinātu jaunu uzņēmumu ienākšanu Ventspilī. Pašvaldība veic ieguldījumus infrastruktūrā, privātie investori – iekārtās un tehnoloģijās, bet brīvosta savu līdzekļu iespējās būvē ēkas. Pagājušajos divos gados ekspluatācijā ir nodotas divas rūpnieciskās ēkas – Elektronikas centrs un Tehnoloģiju centrs. Katrā no šīm ēkām ir izvietoti pa trim jauniem ražošanas uzņēmumiem. Viens no tiem – Immer Digital savu darbu uzsāka nupat, 1. februārī. Darbības sākumā tajā strādās trīsdesmit cilvēki, bet nākamajā attīstības posmā nodarbināto skaits pieaugs līdz simts. Lai tas notiktu, brīvostai ir jāuzbūvē jauna, turpat septiņus tūkstošus kvadrātmetru liela industriālā ēka.
Vai Ventspils industrializācija spēs kompensēt izmaiņas tranzīta plūsmās, ja Krievija konsekventi īsteno savu politiku?
Lai «noķertu» šīs lielās strukturālās izmaiņas, pie mums Ventspilī katru gadu vajadzētu uzbūvēt divas jaunas, vidēji četrus līdz piecus tūkstošus kvadrātmetru lielas, industriālās ēkas. Tas būtu jādara ne tikai Ventspilī, bet arī citās pilsētās Latvijā – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī. Valsts mērogā būtu jāizstrādā un jārealizē rūpniecības nacionālā attīstības programma, ņemot vērā Latvijai nelabvēlīgos ģeopolitiskos lēmumus. Pilnīgi skaidrs, ka šo problēmu risināšanā nepalīdzēs ne Eiropas Savienība, jo tā nav ieinteresēta ražošanas attīstībā Latvijā, ne arī ASV, kam te interesē tikai nenogremdējami aviobāzes kuģi.
Visu interviju Industrializācija sāk aizstāt tranzītu lasiet 3. februāra laikrakstā Dienas Bizness.