Kad padzītais FIB vadītājs senatoriem publiskajā iztaujāšanā skaidroja, kāpēc Krievijas iejaukšanās ASV vēlēšanu procesā ir tik svarīga lieta, viņš uzsvēra, ka ASV ir liela, brīnišķīga valsts, kurā visu laiku notiek savstarpēji cīniņi, bet «neviens mums nemācīs, ko domāt, par ko cīnīties, par ko balsot, kā vien citi amerikāņi». Savukārt mūsu Satversmē šī pati ideja ir izteikta šādi: «Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai». Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm.
Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 milj. eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām. Iepriekš ministri bija nolēmuši, ka Krievijai, Vācijai un Austrijai tik būtiskais projekts apdraud mūsu valsts nacionālo drošību. Kad iecerētās ASV sankcijas draudēja skart Nord Stream 2 iesaistītās Eiropas kompānijas, vācu un austriešu ārlietu ministri, domājot par savām nacionālajām interesēm, ieteica amerikāņiem nebāzt degunu Eiropas enerģijas apgādes jautājumos. Savukārt Vašingtona Maskavas gāzes piegāžu paplašināšanas aktivitātēs redz draudu savām globālajām politiskajām un ekonomiskajām – ASV dabasgāzes tirdzniecības ‒ interesēm. Protams, arī Ukrainai un Polijai ir savas nacionālās intereses, lai krievu gāze Eiropu sasniegtu caur gāzesvadiem to teritorijās. Un arī zviedriem sava āda tuvāka. Viena osta projektā nepiedalīšoties un par to saņemšot kompensāciju, bet cita piedalīšoties, jo mūsu aizjūras draugiem nauda nesmird...
Kad Klaipēdā tika palaists sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kaimiņvalsts Ekonomikas ministrija aicinājusi ieinteresētās puses atrast veidus, kā no jaunās infrastruktūras labumu varētu gūt arī vietējā rūpniecība. Par to, ko pāris gados lietuvieši sagudrojuši, lasiet kādā no nākamajiem DB numuriem. Līdzīgi citām Eiropas valstīm, domājot par savām nacionālajām interesēm, Lietuva nesmādē ne krievu gāzi cauruļvados, ne norvēģu vai amerikāņu sašķidrināto dabasgāzi. Lai kāda arī nebūtu politiķu retorika attiecībā uz Krieviju, tās tranzīta pārvadājumiem pa dzelzceļu uz Kaļiņingradu lietuvieši plēšot septiņas ādas salīdzinājumā ar baltkrievu kravām uz Klaipēdas ostu. Un Latvijas virzienā nojauktās sliedes Lietuva atliks atpakaļ, visticamāk, tikai tad, kad pūcei aste ziedēs. To visu saliekot kopā ar bijušā FIB vadītāja vārdiem ‒ es nevaru atcerēties, kad mūsu politiķi būtu nopietni, pēc būtības un ar vēlmi rīkoties vaicājuši, kā aizstāvēt Latvijas politiskās un nacionālās intereses, lai ko arī par to nedomātu mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi Eiropā vai stratēģiskie partneri aiz okeāna. Un tas tikai nozīmē, ka gan politiski, gan ekonomiski atpaliekam no citiem ilgtspējas ziņā. Gribētos gan cerēt, ka vienkārši pie vainas mana atmiņa.
