Makroekonomika

Eksperti: tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem neatsvērs samazinājumu kohēzijas projektiem

LETA,28.11.2012

Jaunākais izdevums

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Latvija līdzīgi kā pārējās Baltijas valstis vēlas panākt ātrāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu lauksaimniekiem. ES budžeta priekšlikums paredz Baltijas valstu lauksaimniekiem 196 eiro (138 latu) lielu platību maksājumu par hektāru, tomēr tas varētu tikt sasniegts tikai 2020. gadā, kamēr lauksaimnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014. gada.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece informēja, ka, pēc ZM aprēķiniem, kopumā līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimnieki tiešmaksājumos varētu saņemt 1,65 miljardus eiro (1,15 miljardus latu).

«Sarunās par ES budžetu katra valsts cenšas panākt savām interesēm atbilstošāku variantu, līdz ar to jebkurš piedāvājums Latvijai ir ar saviem izdevīgumiem vienā jomā un negatīviem aspektiem citā jomā. Lai arī sākotnēji no saņemtās informācijas piedāvājums šķiet nedaudz izdevīgāks nekā iepriekš, jo paredz lauksaimniecības tiešmaksājumu palielināšanu, tomēr šis budžeta variants nebūt nav ideāls, jo vienlaikus paredz arī kohēzijas un lauku atbalsta finansējuma samazinājumu,» norādīja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Lai arī kohēzijas finansējuma kritums nebūtu milzīgs un varētu veidot ap 330 miljoniem septiņu gadu periodā, tomēr šis finansējums Latvijai ir svarīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, uzsver Rudzītis. Tajā pašā laikā tiešmaksājumu palielināšana plānota pakāpeniski līdz prasītajam līmenim tikai 2020.gadā, vienlaikus atņemot naudu lauku attīstības projektiem, līdz ar to naudas devums lauksaimniecībā nebūs tik liels, kā sākotnēji varētu šķist.

«Lai arī nenoliedzami, ka budžeta sarunās jāturpina aizstāvēt savas pozīcijas attiecībā uz ātrāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu Baltijas valstīm un kohēzijas finansējuma ierobežojuma apmēra palielināšanu, tomēr jābūt gataviem arī uz kompromisiem, jo katrs nākamais piedāvājums var nebūt arvien finansiāli izdevīgāks,» uzskata Rudzītis.

DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka no ekonomiskās attīstības veicināšanas, sociālās nevienlīdzības mazināšanas un pat no reģionālās attīstības viedokļa Latvijai kohēzijas maksājumi ir svarīgāki par naudu lauksaimniekiem.

«Vismaz plašsaziņas līdzekļos eiroparlamentārieši no Latvijas, kā arī citi sarunu vedēji visvairāk runājuši par tiešmaksājumiem. Ja tā ir bijusi viņu prioritāte arī sarunu procesā, tā ir bijusi liela kļūda,» uzsver Strautiņš.

Eksperts norādīja, ka tiešmaksājumu tēma emocionāli uzrunā, jo var precīzi aprēķināt, par cik procentiem Latvija tiek diskriminēta, un diskriminēti Latvijas lauksaimnieki nenoliedzami tiek. Taču, ja tiešmaksājumu lēnāka tuvināšana ES vidējam līmenim radītu lielāku aizvainojuma sajūtu, tad kohēzijas līdzekļu straujāka samazināšana vairāk kaitētu attīstībai un vairāku iemeslu dēļ, norādīja Strautiņš.

«Lauksaimniecībai piemērota, kvalitatīva zeme Latvijā ir ierobežots resurss, tāpēc ir ierobežota arī pievienotā vērtība, ko var radīt lauksaimniecība. Savukārt rūpniecība un uz eksportu orientētās pakalpojumu nozares var attīstīties nosacīti bezgalīgi, tik, cik to pieļauj pieejamie cilvēkresursi. Ievērojot, cik liela ir emigrējušo Latvijas iedzīvotāju rezerve, par cilvēkresursu trūkumu nevajadzētu bažīties. Ir jāmaksā kārtīgas algas, jārada darbavietas ar tādu potenciālo ražīguma līmeni, kas ļauj šādas algas maksāt,» sacīja Strautiņš.

Eksperts norāda, ka tā ir ļoti liela puspatiesība, ka zemāki tiešmaksājumi lauksaimniekiem nozīmē nevienlīdzīgu konkurenci. Situācijās, kad ražošana ir rentabla arī bez jebkāda atbalsta, kā tas ir, piemēram, ar graudu ražošanu piemērotākajās vietās Zemgalē, tiešmaksājumu palielināšana var tikai ietekmēt zemes cenu nevis ražošanas apjomu.

«Ja zemes apstrādātājs ir arī zemes īpašnieks, tad tiešmaksājumu palielināšana palielina ražotāja ienākumus, bet vairs nevar ietekmēt viņa vēlmi ražot, jo viņš to darītu jebkurā gadījumā. Ja zemes īpašnieks un apstrādātājs nav viens un tas pats, tad lielāki tiešmaksājumi ceļ zemes renti, bet ne darba veicēja ienākumus, jo ražošanas izmaksas tiešmaksājumi tiešā veidā neietekmē. Gandrīz lieki piebilst, ka tiešmaksājumi vismaz būtiski nesamazina pārtikas cenas patērētājiem, kā tas bieži tiek apgalvots,» skaidroja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka tiešmaksājumi var veicināt lauksaimniecisko ražošanu mazāk piemērotās vietās, kādu Latvijā nav maz. Pat maksājot tiešmaksājumus kā "miljonāru pabalstus", respektīvi, piemaksājot simtus tūkstošus latu gadā par komerciālu darbību, kas jau pati par sevi ienes simtus tūkstošus gadā, kas ir tipiska situācija lielās graudu audzēšanas saimniecībās, šī nauda veicina attīstību, ja tās saņēmēji to iegulda citur Latvijas ekonomikā.

«Pašas šīs saimniecības savu potenciālu vairākumā gadījumu ir sasniegušas, tālāku augšanu apgrūtina zemes pieejamība. Tāpēc noteikti nesaku, ka tiešmaksājumu palielināšana neko nedod Latvijas ekonomikai, taču lielāki kohēzijas līdzekļi vairāk stimulētu nozares, kuru kopējais pieauguma potenciāls ir daudz lielāks. Arī reģionos tālu prom no galvaspilsētas papildus ekonomikas izaugsmes iespējas drīzāk ir saistītas ar apstrādes rūpniecību nevis lauksaimniecību,» uzskata Strautiņš.

Arī pie nenoliedzami nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniecība kopš pievienošanās ES ir strauji attīstījusies, tā ir bijusi stabilāk augošā ekonomikas nozare, uzsvēra Strautiņš, norādot, ka šogad ievākta līdz šim lielākā graudu raža, piena ražošanas apjoms strauji tuvojas kvotu robežai un turpinās strauji augt, ja to mākslīgi neierobežos, kā to apliecina investīciju projektu plūsma šajā nozarē.

«Joprojām lielos apjomos importējam cūkgaļu, bet galvenokārt tāpēc, ka haotiskas teritoriālās plānošanas dēļ uzņēmumiem tiek liegta iespēja celt cūku fermas. Pārējais pārtikas imports ir galvenokārt preces, kuru ražošanai Latvijā nav piemēroti apstākļi, bet pārtikas eksports strauji aug,» piebilda Strautiņš.

Par kohēzijas finansējuma līdzekļiem tiek atjaunota arī Latvijas ceļu infrastruktūra, un, kā informēja ceļu būves firmas SIA Binders pārstāve Vita Noriņa, uzņēmums nesen par 5,3 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir rekonstruējis 18,5 kilometrus garu Ventspils šosejas posmu. Savukārt uzņēmums SIA Lemminkainen Latvija nule par 4,7 miljoniem latu ar PVN ir rekonstruējis 12,6 kilometrus garu Ventspils šosejas posmu. Noriņa gan norādīja, ka katra konkrētā ceļu posma izmaksas ir atšķirīgas un nav korekti salīdzināmas.

Pamatojoties uz šo informāciju, aptuvenās aplēses liecina, ka par ES budžeta piedāvājumā paredzēto kohēzijas finansējuma samazinājumu 330 miljonu latu apmērā, septiņos gados Latvijā varētu rekonstruēt aptuveni 1000 kilometrus asfaltēto ceļu jeb aptuveni 62% no valsts galvenajiem autoceļiem.

A/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) informācija liecina, ka LAU uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 167 kilometri, tai skaitā galvenie valsts autoceļi ir 1622 kilometri jeb 8% no valsts autoceļu kopējā garuma, reģionālie autoceļi - 5320 kilometri jeb 26,4%, vietējie autoceļi - 13 225 kilometri jeb 65,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miljardu vērtajās spēlēs Eiropā uzvar lauksaimnieki

Zanda Zablovska, Sandra Dieziņa, Egons Mudulis,21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

SEB banka aizdevusi Jūrmalas siltumam 7,1 miljonu eiro siltumapgādes attīstības projektiem

Dienas Bizness,12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka noslēgusi līgumu ar Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu Jūrmalas siltums par 7,1 miljona eiro finansējuma piešķiršanu projektu Siltumtīklu jaunbūve un rekonstrukcija un Centralizētās Kauguru rajona katlu mājas ar biomasas (šķeldas) kurināmo jaunbūve īstenošanai Jūrmalas pilsētā, informē bankā.

Projektu mērķis ir siltumtrašu un jaunas ar šķeldu kurināmas katlumājas izbūve Kauguros, lai nodrošinātu Jūrmalas iedzīvotājus ar ekonomiski izdevīgākiem apkures un siltā ūdens apgādes pakalpojumiem. Veiksmīga projektu īstenošanas rezultātā nākamajās apkures sezonās siltumenerģijas tarifs Jūrmalas pilsētā varētu samazināties par 4-7%. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonds.

«Jūrmalas pilsētas apkures sistēmai steidzami bija nepieciešami uzlabojumi, lai samazinātu siltuma zudumus un piedāvātu iedzīvotājiem zemāku siltumenerģijas tarifu. Lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, tādēļ tika nolemts izsludināt konkursu aizdevuma saņemšanai ES līdzfinansētajiem investīciju projektiem, kā rezultātā tika noslēgts kredīta līgums ar SEB banku par 7,1 miljona eiro finansējuma piešķiršanu. Šobrīd projekti tiek veiksmīgi īstenoti un tos pabeigt plānots šā gada decembrī. Kohēzija fonda atbalsts projektam Siltumtīklu jaunbūve un rekonstrukcija veido 32% no kopējām projekta izmaksām savukārt projektam Centralizētās Kauguru rajona katlu mājas ar biomasas (šķeldas) kurināmo jaunbūve atbalsts ir 40% no kopējām projekta izmaksām. Projektu izmaksas, kurās netiek saņemts Kohēzija fonda atbalsts uzņēmums plāno segt ar saviem naudas līdzekļiem, atmaksājot SEB bankas izsniegto kredītu nākamajos gados,» stāsta Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Nometņu ielā 21a Kauguros, atklāta jaunuzbūvēta ar biomasu (šķeldu) kurināma katlumāja. Tas ir pēdējo gadu apjomīgākais SIA Jūrmalas siltums investīciju projekts, kas realizēts, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Jaunā šķeldas katlumāja ir viena no modernākajām Baltijas valstīs. Siltumenerģijas ražošanu nodrošinās divi Austrijas uzņēmumā Agro ražoti šķeldas apkures katli ar jaudu 5 MW katrs, kā arī dūmgāzu kondensators ar jaudu 2 MW, ar kura palīdzību atmosfērā tiks izvadīti jau attīrīti dūmi, turklāt attīrīšanas procesā papildus tiks iegūta siltumenerģija. Siltumenerģijas ražošanas process būs pilnībā automatizēts.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver, ka galvenais ieguvums pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja samazināt maksājumus par siltumenerģiju.

Sākot no 2015. gada maija, gāzes cenas krituma dēļ Jūrmalas siltums siltumenerģijas tarifu jau ir samazinājis par 23 procentiem, un uzņēmuma veiktie aprēķini rāda, ka šķeldas kurināmais dos iespēju to samazināt visā pilsētā vēl vismaz par pieciem procentiem, skaidro G. Truksnis. Viņš arī piebilst, ka šķeldas izmantošana siltumenerģijas ražošanā ir videi draudzīgs kurināmais, rada mazāku piesārņojumu vidē, un tas Jūrmalai kā kūrortpilsētai ir ļoti nozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzsāk Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanas projektu

Vēsma Lēvalde,31.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde izsludinājusi iepirkumu procedūru par Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanu no vēsturiskā piesārņojuma.

Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 18. septembrim. Šīs aktivitātes plānotas ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Vēsturiski piesārņotas vietas - Liepājas ostas Karostas kanāla - attīrīšana ietvaros.

2012. gada 16. jūlijā LSEZ pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) parakstīja līgumu par vēsturiski piesārņotā Liepājas ostas Karostas kanāla sanāciju saskaņā ar Helsinku komisijas Baltijas jūras rīcības plānu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Karostas kanāls ir izveidots starp 19. gs. beigām un 20. gs. sākumu Krievijas impērijas kara flotes vajadzībām. Aptuveni 50 gadu Karostas kanāla teritorija ir bijusi slēgta militāra zona. Šajā laikā padomju militāro spēku darbība ir radījusi un atstājusi nopietnas ekoloģiskās problēmas. Karostas kanāls tika ekspluatēts, neņemot vērā negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi, piemēram, kanālā tika novadītas notekas, kuru piesārņojums ar smagajiem metāliem ievērojami pārsniedza pieļaujamās normas. Šo gadu laikā smago metālu savienojumi ilgu laiku akumulējās Karostas kanāla gultnes nogulumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Dombrovskis: Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī

Natālija Poriete,22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtos skaitļos Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī – 4,8 miljardi eiro, bet attiecībā uz lauksaimniecību – Latvijai un Baltijas valstīm kopumā finansējums pat palielināsies, atbildot uz DB jautājumu pirms semināra par ilgtspējas finansējumu («A global approach to sustainable finance»), teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka EK jau pagājušā gada maijā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kur bija priekšlikumi arī par Kohēzijas politiku.

«Protams, jāsaprot arī Breksita konteksts, kas nozīmē, ka kopējais pieejamais līdzekļu apjoms Eiropas Savienības budžetā samazinās, jo viena no lielākajām neto maksātāju valstīm, kas ir Lielbritānija, aiziet no Eiropas Savienības. Līdz ar to faktiski Eiropas Komisijas priekšlikums bija to risināt divos veidos: viens – palielināt dalībvalstu iemaksas, palielināt Eiropas Savienības budžeta apjomu pret Eiropas Savienības kopējo nacionālo ienākumu – no 1,03% pašreizēja periodā uz 1,11% no dalībvalstis KNI nākošajā periodā un daļēji samazināt esošās budžeta programmas, kas sevī ietver arī Kohēziju un lauksaimniecību,» uzsvēra V.Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Dzīve bez ES fondiem – vai esam gatavi pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase,30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu, proti, Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā. Īpaši vērtīgs ir vērtējums par situāciju pēc esošā ES fondu perioda beigām. Pozitīvi noskaņoti izskatās vien 13% no aptaujātajiem, un tikai katrs 33. uzskata, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020. gada.

Tikmēr šis gads ir parādījis Latvijas ekonomikas atkarību no ES fondiem, par kuru pieejamību nākotnē nav skaidrības.

Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periods šobrīd ilgst 7 gadus (no 2014. līdz 2020. gadam). Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem palīdzību, ir ES struktūrfondi (4.4 miljardi eiro) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds –, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondi (kopā 1.2 miljardi). Tātad tie sildīs Latvijas ekonomiku vismaz līdz 2022. gadam, jo iesāktos projektus var turpināt īstenot vēl 2 gadus pēc kārtējā fondu apguves perioda beigām, dažkārt ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES fondu revidenti: esošais plānošanas periods uzsākts veiksmīgāk nekā iepriekšējais

Zane Atlāce - Bistere,15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestāde (RI), kas veic neatkarīgu ES fondu finansējuma un citu ārējo investīciju kontroli Latvijā, trešdien, 15. februārī, iesniedza Eiropas Komisijai (EK) pirmo pilno 2014. – 2020. gada plānošanas perioda gada kontroles ziņojumu (GKZ) un atzinumu. Secinājums – esošais plānošanas periods ir uzsākts sekmīgi, informē FM.

«Šis mums ir būtisks gads. Mēs kā ES fondu revidenti un EK uzticības partneri Latvijā ne tikai aizveram iepriekšējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda grāmatu, bet sākam arī jaunu pārbaužu nodaļu no pavisam tīras lapas jau 2014. – 2020. gada plānošanas periodā,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa uzsver, ka šis periods ir iezīmējies ar veiksmīgu iestāžu savstarpējo sadarbību – šajā plānošanas periodā katra dalībvalsts EK vienlaicīgi iesniedz dažādu iestāžu saskaņotu dokumentu paketi.

«Kopumā varam teikt, ka šo periodu uzsākām ļoti labi. Kopējais kļūdas līmenis visos fondos nav lielāks par EK noteikto 2% slieksni, kas nozīmē, ka konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi,» komentē RI vecākā eksperte Agnese Abula. Viņa salīdzināja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) datus ar iepriekšējā perioda sākuma rezultātiem un norādīja, ka šis periods ir sācies veiksmīgāk nekā iepriekšējais. Attiecībā pret citiem fondiem kā Eiropas atbalsta fonds (EAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (PMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) kļūdas līmenis ir līdzīgs, tādējādi var secināt, ka kopumā Latvijā ir izveidojusies pieredze fondu atbilstošā ieviešanā, kas ir labs stabilitātes apstiprinājums. «Tas ļauj arī secināt, ka RI auditējamie fondi tiek ieviesti un kontrolēti atbilstoši un mēs kā dalībvalsts spējam būt uzticami partneri EK,» norāda A. Abula.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Merks par 6,5 miljoniem eiro veiks Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas projekta izstrādi un būvdarbus

Žanete Hāka,11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments noslēdzis līgumu ar SIA Merks par Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem, informē Rīgas domes pārstāvji.

Kopējā līguma summa ir 6,51 miljons eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Rīgas dome 2013.gada 21.janvārī, noslēdzot vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, uzsāka Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta «Normatīvo aktu prasībām neatbilstošas Rīgas pilsētas Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācija» īstenošanu. Realizējot projektu, tiks rekultivēta atkritumu izgāztuve, pārtraucot turpmākā piesārņojuma izplatību tuvākās apkārtnes pazemes ūdeņos.

Likvidējot degradēto objektu Rīgas pilsētas teritorijā tiks uzlabota pilsētvides ainaviskā struktūra, labiekārtota teritorija un vide padarīta pieejama un draudzīga iedzīvotājiem. Turklāt izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļautu izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lidostu Rīga pārbūvēs par 79 miljoniem eiro

Vēsma Lēvalde,24.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par būvdarbu veikšanu VAS Starptautiskā lidosta Rīga uzvarējusi piegādātāju apvienība FCC, Hochtief un ACB, kuru līgumcena ir 79,49 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Uzvarētājs noteikts slēgtā sarunu procedūrā, nepublicējot dalības uzaicinājumu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Uzvarētājs noteikts, izvērtējot četru pretendentu saimniecisko izdevīgumu. Rekonstrukcijau līdzfinansē ES Kohēzijas fonds - Kohēzijas fonda projekta Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība aktivitātes Lidostas infrastruktūras attīstība ietvaros.

DB rakstīja, ka Eiropas Komisija Kohēzijas fonda projektu par lidostas infrastruktūras attīstību apstiprināja pērnā gada jūlijā. Jau vēstīts, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbi ļaus uzņēmumiem tikt pie vairāku miljonu latu vērtiem līgumiem. VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse iepriekš skaidroja, ka visdārgāk šajā projektā izmaksās divu peronu rekonstrukcija, kas attiecīgi ļaus palielināt 2. perona lidmašīnu stāvvietu skaitu no astoņām līdz 13, bet 3. perona - no 11 līdz 22 stāvvietām. Kopumā tiek plānots, ka perona izbūve izmaksās 21 miljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - ES budžeta maksājumi nākamgad plānoti 142,1 miljarda eiro apmērā

Žanete Hāka,11.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma Eiropas Savienības (ES) 2015. gada budžeta projektu, kura saistības plānotas 145,6 miljardi eiro, bet maksājumi - 142,1 miljards eiro, informē EK.

Lielākā daļa saistību ir paredzēti turpmākajiem projektiem, kas padarīs Eiropu ekonomiski spēcīgāku, savukārt aptuveni 40 % no maksājumiem segs ES finansētos projektus no 2007. — 2013. gada finanšu perioda. Komisija ierosina arī vēl par 1 % samazināt darbinieku skaitu, kas ir trešais šāda veida samazinājums trīs gadu laikā.

ES budžetā 28 valstis apvieno nelielu daļu savu resursu, lai dotu maksimālo labumu vairāk nekā 500 miljoniem eiropiešu, norāda ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis. Tas palīdz izvairīties no centienu dublēšanās valstu līmenī un stiprināt visas dalībvalstis, jo kopīgiem centieniem ir labāki rezultāti nekā sadrumstalotai rīcībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane,17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Karostas kanālu attīrīt vēlas divi pretendenti

Vēsma Lēvalde,19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam par tiesībām attīrīt vēsturiski piesārņoto Liepājas ostas Karostas kanālu divi uzņēmumi iesnieguši piedāvājumus.

Projektu Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Pretendentu piedāvājumi atvērti iesniegšanas kārtībā, pārbaudīta to atbilstība konkursa nolikumam un fiksēta piedāvājuma cena. Mēneša laikā tiks izvērtētas izmaksu tāmes un atbilstība tehniskais specifikācijai, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

Projekta ietvaros ir paredzēta Karostas kanāla gultnes attīrīšana – savācot piesārņotos nogulumus no Karostas kanāla gultnes un deponējot tos iepriekš izveidotajā nogulumu apglabāšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā. Projekta rezultātā tiks likvidēts piesārņojums Karostas kanālā – 780 tūkst. m2 lielā areālā, kā rezultātā tiks uzlabota vides kvalitāte Liepājas ostā. Projektam būs pozitīva ietekme arī uz Baltijas jūru kopumā – tiks samazināts risks Baltijas jūras piesārņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Skonto Būve un Boskalis International B.V tiek pie daudzmiljonu līguma

Vēsma Lēvalde,17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par tiesībām veikt Karostas kanāla attīrīšanu uzvarējusi personu grupa SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V..

Tā lēmusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija. Personu apvienība bija viens no diviem pretendentiem, kuri izteica gatavību izstrādāt un īstenot projektu Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanai no vētsuriskā piesārņojuma.

No piedāvājumiem, kuri atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija izvēlējās piedāvājumu ar viszemāko cenu, norāda LSEZ pārvalde. Līgums ietvers gan projektēšanu, gan kanāla sanāciju.

Līgumu ar personu apvienību SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V. plānots noslēgt pēc aptuveni divām nedēļām, kā to nosaka valstī spēkā esošie normatīvie akti. Līdz līguma noslēgšanai iepirkuma summa netiek nosaukta, taču iepriekš paustā informācija liecina, ka projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par četriem miljoniem renovēs autoceļu A8

Gunta Kursiša,18.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu par autoceļa A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) ceļa posma renovāciju, kurai kopumā paredzēts tērēt vairāk nekā 4,59 miljonus Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka tiks renovēts autoceļa A8 posms no 31,80 līdz 43,14 kilometram.

Konkursā pieteicās desmit pretendenti, tomēr, kā galveno kritēriju nosakot zemāko piedāvājuma cenu, par labāko tika atzīts SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate piedāvājums.

Autoceļa renovācijas darbi tiks veikti Kohēzijas fonda aktivitātes «TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi» ietvaros. Projektu paredzēts pabeigt 2013. gada jūnijā.

Paredzēts, ka Kohēzijas fonds laikā no 2007. līdz 2013. gadam finansiāli atbalstījis vai atbalstīs kopumā 18 projektus, liecina informācija LVC mājas lapā. Tostarp līdz 2012. gadam paredzēts pabeigt šādus projektus: Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte), 2,76.- 6,98 km, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle), 42,90 - 44,80 km, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle), 9,46- 24,94 km, Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne), 0,70- 12,48 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 9,90- 22,90 km, Rīga - Ventspils, 68,60 - 79,50 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 0,00 - 9,90 km, Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte), 21,77- 35,50 km, Rīga - Ventspils, 145,48.- 164,36 km, Rīga - Ventspils, 126,52- 136,40 km; līdz 2013. gadam - Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), labā brauktuve, 18,93- 29,95 km, bet līdz 2014. gadam - Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), kreisā brauktuve, 9,93 - 19,20 km, Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), 31,80 – 43,14 km, Rīga - Ventspils, 23,84 – 36,49 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 79,30 - 97,58 km, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka), 1,65 - 26,90 km.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš īsteno apjomīgus projektus un aizdod darbiniekus pastarīša iepirkuma glābšanai

Egons Mudulis
,14.08.2014

Stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība. Latvijas dzelzceļā valda pārliecība, ka uzņēmuma neizdarība nebūs tas iemesls, kāpēc varētu kavēties vērienīgais Rīgas Brīvostas pārvaldes Krievu salas projekts - ogļu pārkraušanas pārcelšana no centra uz Daugavas kreiso krastu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošajos infrastruktūras projektos klupšanas akmeņus neredz; arī elektrifikācijas projekts tiek virzīts uz priekšu

Pretstatā no koncerna savulaik nošķirtajai valsts a/s Pasažieru vilciens, kam līdz šim veiksmīgi padevies vienīgi izgāzt savu vienīgo vērienīgo iepirkumu – jaunu vilcienu iegādi – valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) ne tikai veiksmīgi izdevies īstenot tikpat apjomīgus projektus, bet arī aizdot pāris darbiniekus pastarīša iepirkuma glābšanai, kā arī atvēzēties uz teju tikpat iespaidīgu projektu kā Rail Baltica II elektrifikāciju.

Projekti nepieciešami

Ventspils virzienā, kurā strādājam, jaudu trūkums gan nav bijis izjūtams, taču virzienā uz Rīgu LDz infrastruktūras īstenojamie projekti dos lielu pienesumu caurvedes spēju palielināšanā, norāda privātā dzelzceļa operatora a/s Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Jānis Blāze. Infrastruktūras jaudas visu laiku ir radījušas galvassāpes, atzīst otra privātā dzelzceļa operatora a/s Baltijas tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis. Un ir tikai loģiski, ka, maksājot par infrastruktūras izmantošanu, pretī tiek uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Piemēram, nesen atklātais 301. ceļš jau šobrīd atvieglo Riga Fertilizer Terminal minerālmēslu kravu piegādi uz Kundziņsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" tehnisko dienestu ēkas pamatos 10.novembrī ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkā šobrīd uzsākti vērienīgi pārbūves darbi, kas paredz pilnībā rekonstruēt darba telpas 4000 m2 platībā lidostas atbalsta dienestu vajadzībām, kā arī siltināt ap 6000 m2 lielu platību.

Kopš darbu uzsākšanas ēkā tiek veikti nepieciešamie demontāžas darbi, atbrīvojot vietu jauni veidojamām būvkonstrukcijām. Tiek izbūvēti jauni pāļi, pamatu sijas un kolonnas, kā arī uzsākta pārsegumu būvniecība.

"Iemūrējot ēkas pamatos kapsulu ar vēstījumu nākotnei, mēs vispirms domājam par mūsu šīsdienas darbiniekiem, kuri līdz ar rekonstruēto ēku iegūs modernas un ērtas darbavietas. Tomēr tikpat svarīgas lidostai “Rīga” ir arī rūpes par nākamajām paaudzēm. Tāpēc šo ēku veidojam videi draudzīgu un ilgtspējīgu, izmantojot labākās prasmes un tehnoloģijas, kādas šodien ir pieejamas," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Normunds Feierbergs.

"Šodien būvējam ar skatu uz nākotni – tā, lai ēka būtu ērta, funkcionāla un energoefektīva. Lai arī projekts ir ar saviem izaicinājumiem, jo būve celta pagājušajā gadsimtā, mēs to pārbūvējam atbilstoši mūsdienu prasībām, izbūvējot arī jaunu apjomu. Kapsulā liekam līmeņrādi kā kvalitātes apliecinājumu un simbolisku izlīmeņotāju starp veco un jauno apjomu," piebilst būvniecības uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pašvaldībām energoefektivitātes pasākumu īstenošanai būs pieejami 31,4 miljoni eiro

Žanete Hāka,09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā no 2014.-2020.gadam pašvaldībām energoefektivitātes pasākumu īstenošanai Latvijā, būs pieejams finansējums 31,4 milj.eiro apmērā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

ES fondu līdzekļi būs pieejami pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai atbilstoši pašvaldību integrētās attīstības programmām, pašvaldību ēku renovācijai un rekonstrukcijai energoefektivitātes paaugstināšanai, ēku energosertifikācijai, kā arī, veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu ēkās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš atzīmē, ka būtiski ir neapstāties pie jau sasniegtajiem rezultātiem pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanā. Līdz šim VARAM atbalstu pašvaldībām energoefektivitātes pasākumiem sniedza Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros. Tā kā šī finanšu instrumenta resursi ir ierobežoti, turpmākajos gados tieši ES fondu finansējumam būs izšķiroša loma pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes palielināšanā. VARAM politika ir novirzīt šo atbalstu ne tikai attīstības centriem, bet arī 89 mazajām pašvaldībām, kas iepriekš nebija plānots. Vienlaikus pašvaldību energoefektivitātes programmu radītais pieprasījums varētu stimulēt uzņēmējus Latvijā attīstīt būvmateriālu un pasīvo ēku ražošanu, pieļauj ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 7.augustā satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja vairākus valsts autoceļu objektus Kurzemē – uz autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja posmā no 24,4 – 38,7 kilometram, kā arī autoceļa Līgas-Kandava-Veģi (P130) posmu pie Sabiles, kur pagājušajā gadā bija izveidojies Greiļu kalna nogruvums, un turpinās atbalsta sienas būvdarbi, informē Satiksmes ministrija.

«Vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja iegudlīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī, šodien, tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē,» uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Kā norādīja Matīss, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietavros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu grupa, kas līdz šā gada jūlijam bija pazīstama kā Veolia vides serviss un ir otrs lielākais atkritumu savākšanas operators Rīgā, noslēgusi iepirkuma konkursu par būvdarbiem, iekārtu un aprīkojuma piegādi jaunajam dalīto atkritumu šķirošanas centram Rīgā, Spilves ielā. Jaunā centra būvniecība ir uzsākta un to veic būvniecības kompānija SIA PICHE.

ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā Dalīti vākto sadzīves atkritumu šķirošanas centra izveide kopumā tiks ieguldīti 984 tūkstoši latu. Atkritumu šķirošanas centru plānots nodot ekspluatācijā šogad.

«Iepirkuma konkursā par tiesībām būvēt un aprīkot jauno atkritumu šķirošanas centru savus pieteikumus kopumā iesniedza četri pretendenti, no kuriem par iepirkuma konkursa uzvarētāju tika atzīta SIA PICHE. Uzņēmums jau ir uzsācis būvdarbus, lai līdz šī gada beigām jaunais atkritumu šķirošanas centrs būtu gatavs. Šķirošanas centrs, kura būvniecību līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, ļaus pārstrādāt gadā par 3000 tonnām atkritumu vairāk un tas ir nozīmīgs skaitlis, ja mēs runājam par saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi,» sacīja SIA Vides pakalpojumu grupa pārstāvis Andis Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības ministrija noliedz vainu naftas noplūdē un norāda uz gruntsūdeņiem

Vēsma Lēvalde,22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā konstatēts, ka ilgākā laikā noplūduši naftas produkti, veidojot piesārņojumu Karostas kanāla akvatorijā.

Papildināta ar AM viedokli.

Pēc šķidro kravu apkalpotājas LSEZ SIA Glen Oil ziņojuma piesārņojumu lokalizējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), uzstādot absorbējošās bojas. Iespējams, ka piesārņojums sūcas caur zemes slāni no veciem, uz sauszemes novietotiem rezervuāriem, kuri pieder Aizsardzības ministrijai, db.lv pieļāva VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Savukārt Aizsardzības ministrijā norāda, ka Karostas teritorijā ministrijai šobrīd nav aktīvu rezervuāru, no kuriem varētu būt notikusi noplūde. Kā DB norādīja AM preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, speciālistu sākotnējā izpētne liecina par iespējamo vēsturisko piesārņojumu, kuru Karostas augstais gruntsūdeņu līmenis aktivizējis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru