Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

SIA Venden Mineral Water četros gados sasniedz 6% tirgus daļu veikalos; turpmāko attīstību uzņēmuma īpašnieki saskata kafijas segmentā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Venden Mineral Water ir kāpinājis apgrozījumu no 132 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 1,6 milj. eiro 2015. gadā. Pērn saražoto vienību skaits sasniedza 8,5 miljonus, bet šogad prognozēts sasniegt 10 miljonus pudeļu. Uzņēmuma straujā izaugsme ir ļāvusi tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «2015. gadā veiktais Nielsen pētījums liecina, ka Latvijā tika pārdots 100 milj. litru ūdens, un Venden Mineral Water aizņēma 6% tirgus daļas. Ambīcijas visiem tirgus dalībniekiem ir lielas, arī mums. Četros gados esam sasnieguši labu rādītāju,» teic SIA Venden un SIA Venden Mineral Water izpilddirektors Aldis Škutāns. Ambīciju ziņā tā ir starta līnija; investīcijas ļauj atsperties un ražot vairāk.

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

Ūdens ražotāja un tirgotāja SIA «Venden» līdz 2019.gada beigām plāno paplašināt ražotni un trīskāršot ražošanas apjomus, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.

Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem ražotnes paplašināšanas projekta īstenošanai būs nepieciešami apmēram divi miljoni eiro. Šī projekta īstenošanai paredzēts piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem.

«Venden» ūdens ražotnes, kas atrodas Cēsīs, Cīrulīšu ielā 68, platība pēc paplašināšanas projekta īstenošanas sasniegs vismaz 2500 kvadrātmetrus. Patlaban «Venden» ražotnes platība ir apmēram 1500 kvadrātmetri.

Jau vēstīts, ka «Venden» šogad plāno sasniegt 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. Tikmēr uzņēmuma peļņa varētu saglabāties pagājušā gada līmenī. «Firmas.lv» informācija liecina, ka pērn «Venden» apgrozījums bija 10,976 miljoni eiro, bet peļņa - 653 054 eiro.

No 8. līdz 12. septembrim Jūrmalā, sporta centra Concept kortos norisinājās ITF starptautiskais tenisa turnīrs (International Tennis Federation) VENDEN Cup senioriem (sievietēm un vīriešiem vairākās vecuma grupās, sākot no 35 gadiem). Viens no turnīra galvenajiem organizētājiem un atbalstītājiem SIA Venden sadarbībā ar Latvijas Tenisa Savienību (LTS) plāno organizēt šo turnīru kā tenisa vasaras sezonas noslēguma pasākumu senioriem, rīkojot to katru gadu septembrī.

Par VENDEN Cup uzvarētājiem vienspēlēs vīriešiem atsevišķās vecumu grupās kļuva Somijas tenisisti Ilka Rikonens (Ilkka Riikonen) un Tuomas Kivisto (Tuomas Kivisto), lietuvietis Sauļus Andrušaitis (Saulius Andriusaitis), Krievijas tenisists Taraši Kikališvili (Taraschi Kikalischvili), Igaunijas tenisists Oļegs Ševčuks (Oleg Sevtsuk), latvieši Guntis Bikovs un Jānis Vilks. Sieviešu vienspēlēs par uzvarētājām atsevišķās vecumu grupās kļuva spēlētājas no Latvijas Inga Pabraukle, Natālija Bogačova, Inga Brokāne un Gunta Naumova. Vīriešu dubultspēlēs uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena kāpa gan pašmāju, gan Krievijas tenisisti, bet sieviešu dubultspēlēs – tikai tenisistes no Latvijas. Kopumā turnīra uzvarētāju vidū dažādās vecumu grupās visvairāk bija pašmāju tenisistu.

SIA "SEB līzings" izsniedzis finansējumu minerālūdens ražotājam SIA "Venden" 916 tūkstošu eiro apmērā, lai uzņēmums varētu atjaunot savu autoparku.

"Venden" iegādāsies 17 jaunus mikroautobusus un 10 kravas automašīnas.

""Venden" ir ne tikai viens no bankas ilgtermiņa sadarbības partneriem, kas ar pārdomātu darbības stratēģiju ir izaudzis par nopietnu tirgus spēlētāju, bet arī no tiem bankas klientiem, kurš nepārtraukti domā par to, kā attīstīt savu darbību plašāk. Tā, piemēram, 2021. gadā uzņēmums jau ir ieplānojis palielināt savu auto parku vēl par 10 mikroautobusiem, izmantojot mūsu bankas finansējuma iespējas vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā. Ir patiess gandarījums sniegt atbalstu uzņēmumam, ar kuru mums saskan gan ilgtermiņa skatījums uz darbības attīstību, gan vērtības, kas saistītas ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību," norāda "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Par dzeramā ūdens ražotāja un tirgotāja «Venden» vienīgo īpašnieku kļuvusi SIA «Mica Tehnoloģijas», kurai iepriekš piederēja puse uzņēmuma kapitāldaļu, liecina informācija «Firmas.lv».

Iepriekš 50%«Venden» kapitāldaļu piederēja «Mica Tehnoloģijas», bet otra puse - Eduardam Magelim, kurš bija kompānijas līdzīpašnieks kopš 1997.gada 23.janvāra. Taču tagad par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvusi «Mica Tehnoloģijas», kuras 100% īpašnieks ir Polijas pilsonis Andžejs Pavlovs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā notikušas 6.martā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Venden» 2017.gadā strādāja ar 11,565 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 5,3% un bija 618 654 eiro. Kompānijas 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

«Venden» reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 28 440 eiro.

SIA Venden, kura pamatdarbība saistīta ar avota ūdens un dabīgā minerālūdens ieguvi, ražošanu un pārdošanu, pagājušajā gadā apgrozījis 7,099 miljonus eiro, kas ir par 10,76% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījumu 2013.gadā palielinājusies arī SIA Venden peļņa, kas augusi vairāk nekā trīs reizes, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 533,397 tūkstošus eiro.

SIA Venden vadība paredz, ka šogad 5 un 3 galonu ūdens ražošanas un realizācijas apjomi varētu pieaugt par 2%, taču pamata pieaugumu uzņēmumam veidos PET produkcijas realizācijas apjoma pieaugums. Šogad uzņēmums paredzējis piedāvāt tirgū jaunus produktus, kā arī palielināt esošo produkcijas sortimentu.

SIA Venden reģistrēts 1997.gadā. Lai gan uzņēmuma centrālais birojs atrodas Rīgā, bet ražotne un produkcijas ieguve izvietota Cēsīs un Valmieras rajonā, uzņēmums veiksmīgākai pārdošanai izveidojis loģistikas centrus Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Valdības iecere palielināt akcīzes nodokli no 269 līdz 289 latiem par 1000 litriem benzīna ietekmēs arī dabīgā ūdens ražotāju un piegādātāju Venden.

Degvielas cenu pieaugums tieši ietekmēs uzņēmuma loģistikas izmaksas, kuras uzņēmums būs spiests ierēķināt produkta cenā, uzsver SIA Venden izpilddirektors Gatis Kamarūts.

Degvielas cenu svārstības ietekmē arī ļoti daudzas saistītās nozares, palielinot virkni Venden izmaksu, gala rezultātā līdz ar degvielas cenu pieaugumu uzņēmums visdrīzāk būs spiests palielināt arī savu produktu un pakalpojumu cenas.

«Plānotais degvielas cenu pieaugums un Latvenergo tarifu palielinājums noteikti atstās negatīvu ietekmi uz pārtikas un dzērienu nozares konkurētspēju. Diemžēl šāda valdības rīcība kārtējo reizi nonāk pretrunā ar uzstādījumu veicināt ekonomikas atveseļošanos, veidojot labvēlīgus apstākļus vietējo ražotāju attīstībai. Rodas jautājums – kas notiks tālāk? Kura būs nākamā joma, kura tiks «stimulēta» ar nodokļu palielināšanu?» neizpratni pauž G. Kamarūts.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

SIA Venden šodien Cēsīs oficiāli atklāj jaunās iekārtas, kas ļaus dabīgo minerālūdeni pildīt PET pudelēs.

Tādējādi uzņēmums paplašina sortimentu un startē pudeļu segmentā, kas tiek darīts ar tālejošu mērķi – palielināt savu tirgus daļu. Līdz šim Venden vairāk bija pazīstams ar avotu ūdeni Mežavots, kas tiek iegūts Gaujas Nacionālā parka teritorijā un piegādāts galvenokārt birojiem. Jaunās iekārtas ļaus saražot produktu 0,5 l un 1,5 l iepakojumā, bet nākotnē iecerēts paplašināt sortimentu ar 0,75 l iepakojumu. Minerālūdens tiek iegūts no 133 m dziļa urbuma, kas atrodas netālu no Cīrulīšu ražotnes Cēsīs.

Jaunajās iekārtās un aprīkojumā SIA Venden ieguldījis aptuveni vienu miljonu eiro, kas investēti, izmantojot pašu nopelnītos līdzekļus. Līdz ar ražošanas paplašināšanu darbinieku skaits augs par 10, sasniedzot 207.

SIA Venden reģistrējis jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa norāda, ka uzņēmums par labu AS SEB banka 330 tūkstošu eiro vērtībā ieķīlājis krājumus kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Jānorāda, ka šī ir trešā komercķīla, ko uzņēmums reģistrējis savā pastāvēšanas laikā.

Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā sasniedza 7,099 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bija mērojama ar 533,398 tūkstoši eiro. Jāatzīmē, ka 2013. gadā Venden ar darbavietām nodrošināja 181 darbinieku.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka 1997. gada janvārī dibinātais Venden nodokļu maksājumos valsts budžetā pērn samaksājis 2,477 miljonus eiro.

Aizvadītajā gadā SIA Venden neto apgrozījums sasniedzis 8,751 miljonu eiro, kas ir par 13,72% vairāk nekā 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn samazinājās līdz 495,012 tūkstošiem eiro. Līdz ar to pagājušajā gadā līdz uzņēmuma rentabilitātes rādītājs saruka līdz 5,17.

SIA Venden pamatdarbība ir avota ūdens un dabīgā minerālūdens ieguve, ražošana un pārdošana.

Venden vadība paredz, ka 2015. gadā piecu un trīs galonu ūdens ražošanas un realizācijas apjomi varētu pieaugt par 3%, un pamata pieaugumu veido PET produkcijas realizācijas apjoma pieaugums.

Ūdens ražotājs Venden, konsultējoties ar ārstiem un dietologiem, radījis jaunu produktu – viegli gāzētu dabīgo minerālūdeni, informē uzņēmumā.

Jaunā ūdens ražošanai bija nepieciešams iegādāties arī jaunas iekārtas, tāpēc investīciju apjoms ir 250 000 eiro.

Veikalos jaunais produkts būs ieejams no augusta. «Venden sortimentā bija gāzēts un negāzēts ūdens, taču, ņemot vērā sabiedrībā valdošās tendences un pieprasījumu, nolēmām piedāvāt patērētājiem arī viegli gāzētu ūdeni. Ja parasto gāzēto ūdeni, ko faktiski varētu klasificēt kā stipri gāzētu, vairāk izvēlas vīrieši, tad viegli gāzētais ūdens ir vairāk paredzēts sieviešu auditorijai,» stāsta Venden izpilddirektors Aldis Škutāns.

No uzņēmuma piedāvātā sortimenta aptuveni 80% ir negāzētie ūdeņi, bet 20% dažāda veida gāzētie ūdeņi.

Pērnā gada nogalē ražotājs laida klajā ūdeni ar dabīgiem aromātiem, kura pārdošanas tendences ir ļoti pozitīvas. «Pagaidām tā ir salīdzinoši maza kategorija, taču tendences liecina, ka tai ir lielas izredzes nostiprināties tirgū. Šo ūdeni piedāvājam patērētājiem arī Lietuvā un Igaunijā, kur kategorijas tirgus ir daudzkārt plašāks, attiecīgi 7,7% un 2,9% no kopējā tirgus, salīdzinot ar 0,5% Latvijā,» piebilst A.Škutāns.

Lielākā daļa Latvijā ražotā fasētā dzeramā ūdens atbilst tikai minimālā nekaitīguma prasībām, bet to lielās cenas pamatā ir tikai marketinga leģenda un vēlme nopelnīt līdz pat 400% apmērā.

Tā uzskata SIA Venden komercdirektors Edgars Medvedskis, uzsverot, vēl lielākas problēmas sagaidāmas jau tuvākajā laikā, kad spēkā stāsies Latvijas ierēdniecības pieļautā Eiropas Direktīva, kura radīs vēl lielāku haosu patērētāja izpratnē par ūdens ieguvi un apstrādi. Likumdošana pieļauj, ka uz marķējuma nav nepieciešams norādīt precīzu ūdens ieguves vietu un apstrādes veidu, kas šim produktam no patērētāju viedokļa ir pats būtiskākais, uzskata E. Medvedskis.

Lielākā daļa dzeramā ūdens fasējumu, kas atbilst Ministru Kabineta noteiktajām minimālā nekaitīguma prasībām ir līdzīgi krāna ūdenim un savu nesamērīgo cenu balsta uz viltīgi izdomātiem nosaukumiem un bieži patiesībai neatbilstošām marketinga leģendām. Tāpēc SIA Venden un Latvijas Avotu biedrība nolēmusi informēt sabiedrību par jautājumiem, kam uzmanību nepievērš likumdevējs. DB jau rakstīja, ka minerālūdens ražotāji uzskata - pircēji tiek muļķoti, jo veikalos pērkot ūdeni un nelasot, kas maziem burtiņiem rakstīts uz etiķetes, lielākoties iegādājas no krāna nākušu ūdeni.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Neskatoties uz stabilizāciju sērijveida dzīvokļu tirgū, nav objektīvu iemeslu sērijveida dzīvokļu tālākam cenu pieaugumam, uzskata Arco Real Estate analītiķi.

Ir jāņem vērā ekonomiskā situācija valstī, īpaši neskaidrība ar nodokļiem, tostarp iedzīvotāju progresīvo ienākumu nodokli.

Arco Real Estate ziņo, ka šā gada septembrī sērijveida dzīvokļu cenu izmaiņas faktiski nav tikušas novērotas. Rīgā tās vidēji samazinājās par 0.2% (līdz 487 eiro/m²). Atsevišķos Rīgas rajonos un sēriju segmentos cenas pat ir nedaudz pieaugušas. Pašreizējās svārstības tirgū drīzāk uzskatāmas par cenu stabilizāciju. Atsevišķos mikrorajonos cenu izmaiņas vispār nav konstatētas.

Piedāvājumu skaits ir palicis bez būtiskām izmaiņām salīdzinājumā ar augustu, kas arī liecina par cenu stabilizāciju. Pēdējā mēneša laikā samazinājies «zemo cenu» piedāvājumu skaits, līdz ar to atsevišķos rajonos vidējā cena ir nedaudz paaugstinājusies.

Tirgotāji šogad izjutuši nelielu stabilizāciju, bet nav sagaidījuši valdības pretimnākšanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

Lai arī ir redzamas pozitīvas iezīmes un pieaugums gan iedzīvotāju pirktspējā, gan uzņēmumu apgrozījuma rādītājos, tomēr par strauju augšupeju runāt ir pāragri, norāda viena no lielākajiem pārtikas mazumtirgotājiem SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš paredz, ka nākamgad visdrīzāk gaidāma lēna un pakāpeniska tirgus izaugsme, taču to var bremzēt valdības lēmumi, piemēram, paredzamais nodokļu pieaugums, jo jebkurš nodokļu palielinājums ietekmē ne tikai tirgotājus, bet arī piegādātājus, ražotājus, izplatītājus un pircējus. Jautāti par trim svarīgākajiem notikumiem nozarē, arī citu tirgotāju viedokļi sakrīt vienā - nodokļu politikas jautājumā.

Meža nozares eksporta ienākumi šogad ir par 181 milj. Ls jeb 39.6 % mazāki. To liecina Zemkopības ministrijas apkopotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

«Realizācijas cenu kritums ārvalstu tirgū ir tas, kas visvairāk «nosēdināja» eksporta ieņēmumus un ko Latvijas rūpnieki nekādi nevar ietekmēt,» secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš atzīst, ka vidējā cenas kritums šogad salīdzinājumā ar analogu periodu pērn ir 13 %.

Turklāt jārēķinās ar to, ka vairāki Latvijā strādājošie kokrūpnieki, lai paplašinātu savu produktu pielietojamību, ir atsākuši savu izstrādājumu realizāciju daudz lētāko preču grupās, kas tādējādi rada mazākus ienākumus nekā dārgās preču grupas, norāda K. Klauss. Viņš uzsver, ka šogad salīdzinājumā ar 2008. gada I pusgadu ir ļoti atšķirīgs eksportēto preču grozs.

Sabiedrība sagaida, ka nekustamā īpašuma cenas tuvākā gada laikā pārtrauks kritumu un notiks cenu stabilizēšanās esošajā līmenī, liecina jaunākie SEB Mājokļu cenu indikatora dati.

Indikators 2009. gada decembrī uzrādījis minimālu kāpumu – indikators palielinājies par 0.3 procentpunktiem līdz -18.8 (iepriekšējā mēnesī tas bija -19.1).

Pēc SEB Mājokļu cenu indikatora vērtības stabila kāpuma iepriekšējos mēnešos šomēnes pieaugums bijis niecīgs, norādot uz iedzīvotāju noskaņojuma stabilizāciju – nav vērojams izteikts viedoklis par turpmāku cenu kāpumu vai tās kritumu, vairāk saglabājot viedokli, ka būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar esošajām cenām notiks.

Turpina samazināties to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka gaidāms tālāks nekustamā īpašuma cenu kritums. Jau otro mēnesi cenu krituma prognozētāju skaits bijis mazāks nekā neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits. Šobrīd 32% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc gada mājokļu cenas būs zemākas nekā pašreizējās (iepriekšējā mēnesī šādu viedokli pauda 35% respondentu). Nekustamā īpašuma tālāka cenu kritumu prognozētāju skaits kopš 2009.gada maija samazinājies gandrīz uz pusi jeb par 30 procentpunktiem (maijā 62% uzskatīja, ka nekustamā īpašuma cenas 12 mēnešu laikā samazināsies).

Šā gada septembrī sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos nav ievērojami mainījušās, ziņo kompānija NIRA fonds.

Pēc NIRA Fonds analītiķu novērojumiem, vidējā rādītāja svārstības bijušas 0.5 – 1% robežās, tāpēc, ņemot vērā kļūdas iespējamību, pašlaik būtu saprātīgāk runāt nevis par cenu samazinājumu, bet gan par stabilizāciju.

Septembrī ievērojami samazinājās to dzīvokļu pārdošanu termiņš, kuri tika tirgoti par cenu līdz 480 eiro/m2. Tas gan neattiecas uz dzīvokļiem pirmajā un pēdējā stāvā vai stūra dzīvokļiem, bet gan uz dzīvokļiem iecienīto sēriju mājās. Dzīvokļi par šādu cenu reklāmā tika ievietoti vien uz dažām stundām, un no 3 līdz 5 cilvēkiem, kuri kā pirmie apskatīja šādu piedāvājumu, kāds uzreiz iemaksāja pārdevējam rokasnaudu. «Tas vērtējams pozitīvi un ļauj secināt, ka tirgū ir iestājies zināms lūzums. Praktiski ir sasniegts zemākais punkts, no kura varētu atgrūsties dzīvokļu cenas visiecienītāko sēriju mājās. 480 eiro/m2 un zemāk ir tā cena, kura sāk ieinteresēt pircējus. Apkures sezona varētu ieviest korekcijas, taču diez vai tām būs dramatisks raksturs,» vērtēja NIRA Fonds valdes locekle Jevgēnija Markova – Krūmiņa.

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Sērijveida dzīvokļu tirgū pēdējos mēnešos vērojamas stabilizācijas pazīmes, taču plānotais nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamām platībām nekādi nesekmēs tirgus aktivitāti

Tā uzskata Arco Real Estate speciālisti. Pēdējo mēnešu dati liekot secināt, ka sērijveida dzīvokļu cenas sāk stabilizēties, kaut gan joprojām ir vērojams neliels kritums — jūlijā par 2.8 %, bet augustā — par 1.2 %. Būtisks cenu kritums tuvākajos mēnešos nav gaidāms, prognozē kompānija.

Ņemot vēra cenu krituma tempa samazināšanos, kā arī objektu piedāvājuma skaita stabilizāciju varēja prognozēt nelielu cenu pieaugumu, taču līdz brīdim, kad valdība pieņēma lēmumu par nekustama īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamajām platībām, vērtē Arco Real Estate valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Maris Laukalējs. Viņaprāt, šāds nodoklis pēc būtības ir tiešām efektīvs nodoklis ne tikai budžeta situācijas uzlabošanai, bet galvenokārt kā nekustamā īpašuma tirgus regulējošs mehānisms. Strauji pieaugot īpašuma tirgus vērtībām, ar šī nodokļa likmju palielināšanu iespējams novērst «burbuļa» rašanos. Savukārt tad, kad tirgū valda stagnācija, pazeminot likmi, iespējams veicināt tirgu kā tautsaimniecības nozares aktivizēšanos.