Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

SIA Venden Mineral Water četros gados sasniedz 6% tirgus daļu veikalos; turpmāko attīstību uzņēmuma īpašnieki saskata kafijas segmentā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Venden Mineral Water ir kāpinājis apgrozījumu no 132 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 1,6 milj. eiro 2015. gadā. Pērn saražoto vienību skaits sasniedza 8,5 miljonus, bet šogad prognozēts sasniegt 10 miljonus pudeļu. Uzņēmuma straujā izaugsme ir ļāvusi tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «2015. gadā veiktais Nielsen pētījums liecina, ka Latvijā tika pārdots 100 milj. litru ūdens, un Venden Mineral Water aizņēma 6% tirgus daļas. Ambīcijas visiem tirgus dalībniekiem ir lielas, arī mums. Četros gados esam sasnieguši labu rādītāju,» teic SIA Venden un SIA Venden Mineral Water izpilddirektors Aldis Škutāns. Ambīciju ziņā tā ir starta līnija; investīcijas ļauj atsperties un ražot vairāk.

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

Ūdens ražotāja un tirgotāja SIA «Venden» līdz 2019.gada beigām plāno paplašināt ražotni un trīskāršot ražošanas apjomus, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.

Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem ražotnes paplašināšanas projekta īstenošanai būs nepieciešami apmēram divi miljoni eiro. Šī projekta īstenošanai paredzēts piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem.

«Venden» ūdens ražotnes, kas atrodas Cēsīs, Cīrulīšu ielā 68, platība pēc paplašināšanas projekta īstenošanas sasniegs vismaz 2500 kvadrātmetrus. Patlaban «Venden» ražotnes platība ir apmēram 1500 kvadrātmetri.

Jau vēstīts, ka «Venden» šogad plāno sasniegt 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. Tikmēr uzņēmuma peļņa varētu saglabāties pagājušā gada līmenī. «Firmas.lv» informācija liecina, ka pērn «Venden» apgrozījums bija 10,976 miljoni eiro, bet peļņa - 653 054 eiro.

No 8. līdz 12. septembrim Jūrmalā, sporta centra Concept kortos norisinājās ITF starptautiskais tenisa turnīrs (International Tennis Federation) VENDEN Cup senioriem (sievietēm un vīriešiem vairākās vecuma grupās, sākot no 35 gadiem). Viens no turnīra galvenajiem organizētājiem un atbalstītājiem SIA Venden sadarbībā ar Latvijas Tenisa Savienību (LTS) plāno organizēt šo turnīru kā tenisa vasaras sezonas noslēguma pasākumu senioriem, rīkojot to katru gadu septembrī.

Par VENDEN Cup uzvarētājiem vienspēlēs vīriešiem atsevišķās vecumu grupās kļuva Somijas tenisisti Ilka Rikonens (Ilkka Riikonen) un Tuomas Kivisto (Tuomas Kivisto), lietuvietis Sauļus Andrušaitis (Saulius Andriusaitis), Krievijas tenisists Taraši Kikališvili (Taraschi Kikalischvili), Igaunijas tenisists Oļegs Ševčuks (Oleg Sevtsuk), latvieši Guntis Bikovs un Jānis Vilks. Sieviešu vienspēlēs par uzvarētājām atsevišķās vecumu grupās kļuva spēlētājas no Latvijas Inga Pabraukle, Natālija Bogačova, Inga Brokāne un Gunta Naumova. Vīriešu dubultspēlēs uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena kāpa gan pašmāju, gan Krievijas tenisisti, bet sieviešu dubultspēlēs – tikai tenisistes no Latvijas. Kopumā turnīra uzvarētāju vidū dažādās vecumu grupās visvairāk bija pašmāju tenisistu.

Par dzeramā ūdens ražotāja un tirgotāja «Venden» vienīgo īpašnieku kļuvusi SIA «Mica Tehnoloģijas», kurai iepriekš piederēja puse uzņēmuma kapitāldaļu, liecina informācija «Firmas.lv».

Iepriekš 50%«Venden» kapitāldaļu piederēja «Mica Tehnoloģijas», bet otra puse - Eduardam Magelim, kurš bija kompānijas līdzīpašnieks kopš 1997.gada 23.janvāra. Taču tagad par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvusi «Mica Tehnoloģijas», kuras 100% īpašnieks ir Polijas pilsonis Andžejs Pavlovs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā notikušas 6.martā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Venden» 2017.gadā strādāja ar 11,565 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 5,3% un bija 618 654 eiro. Kompānijas 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

«Venden» reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 28 440 eiro.

SIA "SEB līzings" izsniedzis finansējumu minerālūdens ražotājam SIA "Venden" 916 tūkstošu eiro apmērā, lai uzņēmums varētu atjaunot savu autoparku.

"Venden" iegādāsies 17 jaunus mikroautobusus un 10 kravas automašīnas.

""Venden" ir ne tikai viens no bankas ilgtermiņa sadarbības partneriem, kas ar pārdomātu darbības stratēģiju ir izaudzis par nopietnu tirgus spēlētāju, bet arī no tiem bankas klientiem, kurš nepārtraukti domā par to, kā attīstīt savu darbību plašāk. Tā, piemēram, 2021. gadā uzņēmums jau ir ieplānojis palielināt savu auto parku vēl par 10 mikroautobusiem, izmantojot mūsu bankas finansējuma iespējas vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā. Ir patiess gandarījums sniegt atbalstu uzņēmumam, ar kuru mums saskan gan ilgtermiņa skatījums uz darbības attīstību, gan vērtības, kas saistītas ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību," norāda "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Valdības iecere palielināt akcīzes nodokli no 269 līdz 289 latiem par 1000 litriem benzīna ietekmēs arī dabīgā ūdens ražotāju un piegādātāju Venden.

Degvielas cenu pieaugums tieši ietekmēs uzņēmuma loģistikas izmaksas, kuras uzņēmums būs spiests ierēķināt produkta cenā, uzsver SIA Venden izpilddirektors Gatis Kamarūts.

Degvielas cenu svārstības ietekmē arī ļoti daudzas saistītās nozares, palielinot virkni Venden izmaksu, gala rezultātā līdz ar degvielas cenu pieaugumu uzņēmums visdrīzāk būs spiests palielināt arī savu produktu un pakalpojumu cenas.

«Plānotais degvielas cenu pieaugums un Latvenergo tarifu palielinājums noteikti atstās negatīvu ietekmi uz pārtikas un dzērienu nozares konkurētspēju. Diemžēl šāda valdības rīcība kārtējo reizi nonāk pretrunā ar uzstādījumu veicināt ekonomikas atveseļošanos, veidojot labvēlīgus apstākļus vietējo ražotāju attīstībai. Rodas jautājums – kas notiks tālāk? Kura būs nākamā joma, kura tiks «stimulēta» ar nodokļu palielināšanu?» neizpratni pauž G. Kamarūts.

SIA Venden, kura pamatdarbība saistīta ar avota ūdens un dabīgā minerālūdens ieguvi, ražošanu un pārdošanu, pagājušajā gadā apgrozījis 7,099 miljonus eiro, kas ir par 10,76% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījumu 2013.gadā palielinājusies arī SIA Venden peļņa, kas augusi vairāk nekā trīs reizes, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 533,397 tūkstošus eiro.

SIA Venden vadība paredz, ka šogad 5 un 3 galonu ūdens ražošanas un realizācijas apjomi varētu pieaugt par 2%, taču pamata pieaugumu uzņēmumam veidos PET produkcijas realizācijas apjoma pieaugums. Šogad uzņēmums paredzējis piedāvāt tirgū jaunus produktus, kā arī palielināt esošo produkcijas sortimentu.

SIA Venden reģistrēts 1997.gadā. Lai gan uzņēmuma centrālais birojs atrodas Rīgā, bet ražotne un produkcijas ieguve izvietota Cēsīs un Valmieras rajonā, uzņēmums veiksmīgākai pārdošanai izveidojis loģistikas centrus Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

SIA Venden reģistrējis jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa norāda, ka uzņēmums par labu AS SEB banka 330 tūkstošu eiro vērtībā ieķīlājis krājumus kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Jānorāda, ka šī ir trešā komercķīla, ko uzņēmums reģistrējis savā pastāvēšanas laikā.

Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā sasniedza 7,099 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bija mērojama ar 533,398 tūkstoši eiro. Jāatzīmē, ka 2013. gadā Venden ar darbavietām nodrošināja 181 darbinieku.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka 1997. gada janvārī dibinātais Venden nodokļu maksājumos valsts budžetā pērn samaksājis 2,477 miljonus eiro.

Aizvadītajā gadā SIA Venden neto apgrozījums sasniedzis 8,751 miljonu eiro, kas ir par 13,72% vairāk nekā 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn samazinājās līdz 495,012 tūkstošiem eiro. Līdz ar to pagājušajā gadā līdz uzņēmuma rentabilitātes rādītājs saruka līdz 5,17.

SIA Venden pamatdarbība ir avota ūdens un dabīgā minerālūdens ieguve, ražošana un pārdošana.

Venden vadība paredz, ka 2015. gadā piecu un trīs galonu ūdens ražošanas un realizācijas apjomi varētu pieaugt par 3%, un pamata pieaugumu veido PET produkcijas realizācijas apjoma pieaugums.

Ūdens ražotājs Venden, konsultējoties ar ārstiem un dietologiem, radījis jaunu produktu – viegli gāzētu dabīgo minerālūdeni, informē uzņēmumā.

Jaunā ūdens ražošanai bija nepieciešams iegādāties arī jaunas iekārtas, tāpēc investīciju apjoms ir 250 000 eiro.

Veikalos jaunais produkts būs ieejams no augusta. «Venden sortimentā bija gāzēts un negāzēts ūdens, taču, ņemot vērā sabiedrībā valdošās tendences un pieprasījumu, nolēmām piedāvāt patērētājiem arī viegli gāzētu ūdeni. Ja parasto gāzēto ūdeni, ko faktiski varētu klasificēt kā stipri gāzētu, vairāk izvēlas vīrieši, tad viegli gāzētais ūdens ir vairāk paredzēts sieviešu auditorijai,» stāsta Venden izpilddirektors Aldis Škutāns.

No uzņēmuma piedāvātā sortimenta aptuveni 80% ir negāzētie ūdeņi, bet 20% dažāda veida gāzētie ūdeņi.

Pērnā gada nogalē ražotājs laida klajā ūdeni ar dabīgiem aromātiem, kura pārdošanas tendences ir ļoti pozitīvas. «Pagaidām tā ir salīdzinoši maza kategorija, taču tendences liecina, ka tai ir lielas izredzes nostiprināties tirgū. Šo ūdeni piedāvājam patērētājiem arī Lietuvā un Igaunijā, kur kategorijas tirgus ir daudzkārt plašāks, attiecīgi 7,7% un 2,9% no kopējā tirgus, salīdzinot ar 0,5% Latvijā,» piebilst A.Škutāns.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Lielākā daļa Latvijā ražotā fasētā dzeramā ūdens atbilst tikai minimālā nekaitīguma prasībām, bet to lielās cenas pamatā ir tikai marketinga leģenda un vēlme nopelnīt līdz pat 400% apmērā.

Tā uzskata SIA Venden komercdirektors Edgars Medvedskis, uzsverot, vēl lielākas problēmas sagaidāmas jau tuvākajā laikā, kad spēkā stāsies Latvijas ierēdniecības pieļautā Eiropas Direktīva, kura radīs vēl lielāku haosu patērētāja izpratnē par ūdens ieguvi un apstrādi. Likumdošana pieļauj, ka uz marķējuma nav nepieciešams norādīt precīzu ūdens ieguves vietu un apstrādes veidu, kas šim produktam no patērētāju viedokļa ir pats būtiskākais, uzskata E. Medvedskis.

Lielākā daļa dzeramā ūdens fasējumu, kas atbilst Ministru Kabineta noteiktajām minimālā nekaitīguma prasībām ir līdzīgi krāna ūdenim un savu nesamērīgo cenu balsta uz viltīgi izdomātiem nosaukumiem un bieži patiesībai neatbilstošām marketinga leģendām. Tāpēc SIA Venden un Latvijas Avotu biedrība nolēmusi informēt sabiedrību par jautājumiem, kam uzmanību nepievērš likumdevējs. DB jau rakstīja, ka minerālūdens ražotāji uzskata - pircēji tiek muļķoti, jo veikalos pērkot ūdeni un nelasot, kas maziem burtiņiem rakstīts uz etiķetes, lielākoties iegādājas no krāna nākušu ūdeni.

Latvijas uzņēmums Baltic Polymers, ieguldot vairākus desmitus tūkstošus eiro gandrīz gadu ilgušajā izpētē un izstrādē, radījis iepakojumu - termosarukuma plēvi iepakojumam.

Tā esot tikpat izturīga, taču par ceturtdaļu plānāka (45my) un vieglāka nekā līdz šim iepakojuma tirgū izmantotās 60my termosarukuma plēves. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju jaunā izstrādne jau tiek aprobēta vairākos Latvijas dzērienu un pārtikas ražošanas uzņēmumos.

Iepakojuma plēve pieder pie termosarukuma plēvēm un tiek lietota pudeļu, bundžu un burku grupu iepakojumiem.

Izstrādātā plēve satur paku svarā līdz 9 kg tās ceļā no ražotāja konveijera līdz veikalu plauktiem.

«Jaunās, plānākās iepakojuma plēves ieguvumi - 25 procentu ekonomija izmantoto materiālu ziņā un attiecīgs dabas resursa nodokļa samazinājums iepakotājiem,» informēja SIA Baltic Polymers direktors Ēriks Kiops. Viņš piebilst, ka tagad uzņēmumam vēl priekšā pats grūtākais - pārliecināt iepakojuma lietotājus.

LSEZ kapitālsabiedrība “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” (VOBP) uzsācis jaunas ražošanas ēkas būvniecību aptuveni 2000 m2 platībā. Jaunajā ēkā plānots izvietot ražošanas uzņēmumus, kurus VOBP pagaidām vēl neatklāj.

Biznesa parka attīstītāji plāno jau nākamgad pabeigt būvniecību, lai darbu var uzsākt jauni ražošanas uzņēmumi. Būvdarbus veic SIA “Būve LK”, bet būvniecības līguma summa ir ~825 tūkstoši eiro bez PVN.

VOBP apsaimnieko 3,5 ha Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tā ir bijušā mēbeļu fabrika ar padomju gados izbūvētām ēkām un infrastruktūru, kas soli pa solim tiek sakārtota, pārbūvēta un modernizēta, atbilstoši mūsdienu kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides prasībām.

LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā iegulda savus finanšu līdzekļus, piesaista ERAF publisko finansējumu un izmanto Liepājas SEZ priekšrocības. Šobrīd biznesa parkā telpas ražošanai, noliktavām un birojiem atraduši nedaudz vairāk kā 20 nomnieki, piemēram, “AE Partner”, “VIA-S modular houses”, “CALJAN”, “BALTU KOKS, “Venden” un citi.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar uzņēmumiem AgroPlatforma un Mozello ir izveidojusi labdarības interneta veikalu, kurā iespējams iegādāties Latvijas ražotāju preces par ziedojuma cenām - pašizmaksu vai zem tās.

Iegādātās preces tiek centralizēti nosūtītas Ukrainas atbalstam.

Šobrīd labdarības veikalā www.latvijapalidz.lv ir pieejamas šādu Latvijas uzņēmumu preces: SIA “Gemoss”, SIA “Felici”, SIA “Rāmkalni”, SIA “Kronis”, SIA “Chocolette confectionary”, AS “Cēsu Alus”, SIA “MILZU!”’ un SIA “Dimdiņi”.

Jau tuvākajā laikā būs pieejama arī SIA “Venden,” SIA “Karavela” un AS “Rīgas Dzirnavnieks” produkcija.

LTRK aicina citus Latvijas uzņēmumus, kuri ir gatavi daļu no savas produkcijas ziedot labdarībai par ziedojuma cenām (pašizmaksu vai zem tās), piedalīties labdarības veikalā. Šobrīd pieejami tikai pārtikas produkti, bet plānots ietvert arī situācijai atbilstošas nepārtikas preces. Tāpat aicināti pieteikties pārvadātāji, kuri gatavi par ziedojuma cenām nodrošināt pārvadājumus. Kontaktinformācija intereses gadījumā: [email protected].

29 Latvijas uzņēmumi varēs piegādāt savu produkciju Afganistānā dislocētajiem karavīriem dažādu misijas projektu īstenošanai. Sarakstu ar uzņēmumiem izveidojuši Latvijas Aizsardzības ministrijas un ASV Aizsardzības departamenta speciālisti, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Pēdējo divu gadu laikā caur Latviju transportē vairāk nekā 40% no visām amerikāņu sauszemes un jūras nemilitārajām kravām, kuras tiek sūtītas uz Afganistānu. Līdz šim Latvija pelnīja no tranzītoperācijām, taču tagad arī kravu saturu formēs no Latvijā ražotām precēm.

Produkcijas piegādei NATO spēkiem Afganistānā pieteicās 98 Latvijas uzņēmumi. Tika atlasīti 29 uzņēmumi, un to vidū ir Dobeles Dzirnavnieks, Latvijas Finieris, Baltijas Dārzeņi, Rīgas piena kombināts, Hanzas Maiznīca, Balticovo, Venden un Hansa Timber.

Dobeles Dzirnavnieks jau ir parakstījis līgumu un nosūtījis uz Afganistānu pirmās 273 tonnas miltu. Hanzas Maiznīcai solīts iepirkt hamburgeru un sendviču maizītes. Augsti novērtēti Latvijas piena produkti Lāse, kurus iespējams uzglabāt svaigus līdz sešiem mēnešiem.

Par Vidzemes reģionālās padomes priekšsēdētāju ievēlētā AS Brīvais vilnis valdes loceklis Māris Trankalis, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Sabiedrisko attiecību dienests.

Par padomes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Aldis Skutāns (SIA Venden) un Jānis Biezais (SIA Valkas meliorācija). Padomē darbosies arī Aivars Flemings (SIA Valpro), Pāvils Mežals (SIA V.L.T.), Aivars Sirmais (SIA ZAAO), Andris Vējiņš (SIA Vējakalni), Arkādijs Suškins (Cēsu Uzņēmēju klubs) un Māris Siktārs (SIA Draugu dārzs).

LTRK norāda, ka reģionu pārstāvošo uzņēmēju uzdevums būs ne vien izstrādāt priekšlikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Vidzemē, bet arī aktīvi sadarboties ar pašvaldībām un Rīgu šai darbā. «Sagaidām, ka aktīva visu reģiona novadu uzņēmēju pārstāvniecība Vidzemes reģionālās padomes sēdēs rezultēsies inovatīvos, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas apmēru kāpinošos, kā arī eksportu atbalstošos priekšlikumos uzņēmējdarbības vides uzlabošanai reģionā. Labāko ekspertīzi par reģiona problēmjautājumiem, to risinājumiem no Rīgas nav, ko gaidīt - to var sniegt vien vietējie komersanti,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.novembra žurnālā lasi:

Statistika. ES naudas apguvē esam pirmrindnieki

Tēma. Imports ir izspiedis vietējo ūdens ražošanu

Aktuāli. Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Transports. Elektroauto uzrāviens

Astoņu gadu laikā kopš norisinās pozitīvisma kampaņa «Uzslavē labu servisu!» šogad pieteicies rekordliels uzņēmumu. Kopumā ikviens klients martā varēs uzslavēt 1400 klientu apkalpošanas vietas visā Latvijā, informē kampaņas organizatori.

Pieteikušies visdažādāko nozaru pārstāvji – Rimi, Statoil, Lido, McDonald’s, Starptautiskā lidosta Rīga, Valmieras pašvaldība, Banku augstskola, Lattelecom, K-Rauta, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Elkor, ZeDonats, Cinamon, Oriflame, davanuserviss.lv, Madara, Hotel Jūrmala SPA & Conference Centre, Double Coffe, Lursoft, Venden, Zvaigzne ABC un daudzi citi zīmoli.

Kampaņā iesaistīties vēl šonedēļ var iesaistītes jebkurš uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus privātām personām vai B2B (Business-to-business) uzņēmumiem, kā arī aicināta iesaistīties jebkura valsts un pašvaldības iestāde.

Dabas dotie neizsmeļamie minerālūdens resursi Latvijā neatspoguļojas tirdzniecības rādītājos.

Gruzijas vai Francijas minerālūdens patērētāju Latvijā vilina arvien vairāk līdzās vietējam produktam, lai gan Latvijā iegūtā minerālūdens sastāvs nav trūcīgāks par ārzemēs no dzīlēm izsauktajam, sarunā ar DB atzīst minerālūdens ražotāji. Kā skaidro Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere, divas no trim minerālūdens pudelēm tīkla veikalos ir vietējo ražotāju sortiments. «Importa prece šajā kategorijā lielākoties tiek izvēlēta, pateicoties specifiskas garšas īpašībām vai sastāva, ko vietējie ražotāji nepiedāvā,» D. Valnere skaidro, ka lauvas tiesu minerālūdens tirgū pašlaik tomēr veido vietējā prece.

No sava minerālūdens un dzeramā ūdens patērējam vien nenozīmīgu daļu, tāpēc nosacīti varam šķiesties ar šo zemes dzīļu resursu, atzīmē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante hidroģeoloģijas eksperte Inga Retiķe.