Tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, Latvijai līdz 2017. gada 26. jūnijam ir jāiestrādā nacionālajā likumdošanā normatīvi, kurus ir noteikusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva ES 2015/849.
Direktīva ir vērsta uz Eiropas Savienības finanšu sistēmas aizsargāšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas. Tās darbība ietekmē, galvenokārt, finanšu tirgus dalībniekus, nosakot būtiski augstākas prasības klientu uzticamības pārbaudei (Know your client); Latvijā un citās ES valstīs reģistrēto uzņēmumu īpašniekus, uzliekot par pienākumu iesniegt centralizētā reģistrā informāciju par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (patiesā labuma guvējiem (PLG)).
Šī ir jau ceturtā direktīva, kas vērsta uz ES finanšu sistēmas aizsargāšanu, tādēļ finanšu tirgus dalībnieki to dēvē vienkārši par Ceturto direktīvu. Ilgāku laiku, spēkā bija 2005. gada direktīva, līdz taču 2012. gadā starptautiskā organizācija FATF (Financial Action Task Force) papildināja savus standartus (the FATF recommendations – International standarts on combating money laundering and financing of terrorism). Balstoties uz tiem, ES Komisija sagatavoja savu ziņojumu par būtiskākajiem jaunās direktīvas aspektiem (uz riska faktoru balstīta pieeja, faktiskā īpašnieka identifikācija, centralizēti informācijas reģistri u.c.) – un 2015. gada 20. maijā tika pieņemta Direktīva ES 2015/849.
Direktīvā ir vairāki būtiski aspekti, kuri jāņem vērā finanšu tirgus dalībniekiem un uzņēmējiem. Direktīvas subjekti (Obliged entities) ir profesionālo pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir saistīta ar finanšu sfēru, respektīvi – bankas, citas finanšu institūcijas, grāmatveži, konsultanti kuri sniedz korporatīvos vai fiduciāros pakalpojumus, nekustamā īpašuma vai dārgmetālu tirgus dalībnieki u.c. Viena no jaunās direktīvas sadaļām, kura būtiski papildināta, ir – regulējumi par risku novērtējumu. Eiropas Komisijas kompetencē ir stingri definētu risku kritēriju izstrāde, no kuriem jāvadās Direktīvas subjektiem, izvērtējot attiecību uzsākšanu vai turpināšanu ar konkrētu klientu. Eiropas Komisija ir pilnvarota sastādīt sarakstu, kurā ir ietvertas augsta riska valstis. Sadarbība ar klientu kurš saistīts ar augsta riska valsti iespējama tikai izpildot klientu uzticamības padziļinātās izpētes nosacījumus.
Uzņēmējiem būtiska ir direktīvas 30. sadaļa, saskaņā ar to visām ES dalībvalstīm ir jāievieš centralizēts informācijas reģistrs par šajā valstī reģistrēto uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (patiesā labuma guvējiem). Vairākumā valstu šo funkciju pildīs uzņēmumu reģistrs – līdz ar to, reģistrējot Latvijā jaunu uzņēmumu, kā arī turpinot jau eksistējoša uzņēmuma darbību, ir jāņem vērā šīs prasības izpilde.
Ceturtā direktīva nosaka salīdzinoši augstus atbildības līmeņus par direktīvas normatīvu neievērošanu. Piemēram, ja pārkāpumi ir nopietni, atkārtoti vai sistemātiski (vai šo kritēriju kombinācija), tad soda apmērs, saskaņā ar direktīvas 59. pantu, var sasniegt līdz 1 milj. eiro, savukārt kredītiestādēm – pat 5 milj. eiro.
Ceturtās direktīvas nosacījumi Latvijā tiks nodrošināti, veicot izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kura pašreizējā redakcija līdz 2017. gada 26. jūnijam ir atbilstoši jāpapildina. Jāņem vērā, ka ES direktīva nosaka minimālos, tipveida regulējumus. Tā neierobežo katru dalībvalsti savā likumdošanā individuāli iekļaut prasības, kuras ir augstākas par direktīvas noteiktajām.
Ceturtā direktīva un tās principu ieviešana Latvijas likumdošanā ir būtisks solis Latvijas finanšu sistēmas tālākajai izaugsmei un stabilitātei. Lai arī finanšu tirgus dalībniekiem tā uzliek papildus pienākumus un līdz ar to paaugstina administratīvās izmaksas, tomēr ilgtermiņā tās ieviešana neapšaubāmi veicinās Latvijas finanšu sistēmas tālāko attīstību un tās atbilstību starptautisko organizāciju (OECD, FATF u.c.) noteiktajiem standartiem.
Latviju sagaida liels darbs, lai visi finanšu tirgus dalībnieki spētu tehniski nodrošināt Ceturtās direktīvas, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām, būtiski augstāko prasību izpildi – pilnveidojot savas iekšējās kontroles sistēmas, veicot personāla apmācību, nodrošinot risku izvērtējuma metodiku un sekojot pārējiem direktīvas nosacījumiem.