Lai arī elektronisko rēķinu aprite no 2025. gada 1. janvāra būs saistoša vismaz ceturtajai daļai Latvijas uzņēmumu, šobrīd, divus mēnešus pirms regulējuma stāšanās spēkā, nosūtīt un apstrādāt e-rēķinus spēj vien nepilni 5% no visiem aptaujātajiem komersantiem un iestādēm.
Šādu satraucošu ainu uzrāda biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāja Jumis Pro veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti.
No aptaujas datiem izriet, ka e-rēķini būs aktuāli mazliet vairāk nekā ceturtajai daļai respondentu. 26,2% ir komersanti, kuru klientu vidū ir budžeta iestādes, un vēl pāris procenti paši ir budžeta iestādes. Uz šiem komersantiem un iestādēm tieši attiecas grozījumi Grāmatvedības likumā, kas paredz e-rēķinu aprites ieviešanu no nākamā gada.
Diemžēl gatavi jaunajām prasībām ir pavisam nedaudzi uzņēmumi. Divus mēnešus pirms gadumijas e-rēķinus aktīvi lieto vien 3% no visiem respondentiem. Vēl pusotrs procents ir ieviesuši nepieciešamo risinājumu, taču ikdienā e-rēķinus vēl nesūta. 28,2% aptaujāto, kuru vidū ir liela daļa ar budžeta iestādēm strādājošo, šobrīd steigā veic izpēti un gatavojas ieviest nepieciešamo risinājumu, kamēr 3,4% ir izstrādājuši ieviešanas vadlīnijas, bet pašu e-rēķinu aprites risinājumu vēl nav izvēlējušies. Savukārt 63,8% nav pat sākuši ar ieviešanu nepieciešamos darbus.
«Vienošanās par e-rēķinu apmaiņu tika panākta jau pirms vairākiem gadiem, un vismaz grāmatvedības nozarē plānojām, ka jaunā prasība var stāties spēkā 2025. gada 1. janvārī. Tomēr pasīvas komunikācijas un dažādu globālu izaicinājumu dēļ biznesa pasaulē šo ziņu allaž aizēnoja kāda steidzamāka vai fundamentālāka aktualitāte, tādēļ uzņēmumiem nu nāksies ātri risināt šo «degošo» jautājumu, jo turpmāk budžeta iestādēm varēs piestādīt vien strukturētus elektroniskus rēķinus, ko grāmatvedības sistēma spēj nolasīt un atpazīt automātiski. Tagad komersantiem svarīgākais uzdevums ir steigā nekļūdīties izvēlē un ieviest kvalitatīvu, prasībām atbilstošu e-rēķinu risinājumu,» uzsver Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.
Grāmatvedības sistēmā Jumis strukturētu e-rēķinu var sagatavot un apstrādāt jau kopš 2019. gada rudens. Septembra nogalē Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, būs jāspēj nosūtīt un saņemt mašīnlasāmus, automātiski apstrādājamus e-rēķinus. Izmaiņas paredz no 2026. gada 1. janvāra šo prasību attiecināt uz visiem uzņēmumiem, izsniedzot rēķinu samaksāšanai citam uzņēmumam. E-rēķins ir dokuments, kas sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst ES standartam LVS EN 16931-1:2017.
