Ja valsts spēs sakārtot likumdošanu attiecībā uz uzņēmējdarbības noteikumiem, kā arī infrastruktūru, ar pārējo «paši tiksim galā», diskusijā «Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?» atzina eksportējošo nozaru asociāciju vadītāji.
Uz jautājumu, vai pirmskrīzes rādītāju sasniegšanu sekmēja valsts atbalsts vai pašu rīcība, uzņēmēji atzina, ka ar valsts atbalstu nekad nav īpaši rēķinājušies.
«Atkopties palīdzēja uzņēmēju aktivitāte un pasaules tirgus stabilizācija. 2009.gadā nozares kritums bija 56%, pēc tam lēnām rāpāmies no bedres ārā. Valstij ir jāsakārto biznesa spēles noteikumi un infrastruktūra, bet pārējais ir pašu uzņēmēju rokās. Ja dod valsts atbalstu, agri vai vēlu parādās konkurences kropļojumi - vienam dod, citam nē,» Firmas.lv un biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.
Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa piekrita, ka attīstība notiek, pateicoties pašiem uzņēmējiem, kuri ir «ļoti fleksibli».
«Tehnoloģiju nozarē savādāk nemaz nav iespējams darboties - nemitīgi jāmainās un intuitīvi jānojauš, kurp virzās tirgus. Ja vadītājs pietiekami gudrs, uzņēmumi iziet no krīzes. Protams, daļa uzņēmumu tomēr bankrotēja, toties vietā radās citi. Galvenais, lai uzņēmējam piemīt darbošanās gars, tad paveras arī tirgi. Kāpēc varam pārdot IT pakalpojumus? Tādēļ, ka mūsu mentalitāte Rietumu klientam ir tuvāka nekā, piemēram, indiešu mentalitāte. Varam konkurēt ar atbilstošāku komunikāciju un ātrāku reakciju uz situācijas izmaiņām,» sacīja Bāliņa.
Tikmēr Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atzina, ka nozarei bija ļoti svarīgs Ivara Godmaņa valdības lēmums 2008.gadā, kas ļāva palielināt maksimālos ciršanas apjomus valsts mežos.
«Tas ļoti palīdzēja stabilizēšanās procesā, turklāt ļāva psiholoģiski drošāk darboties tirgos. Tāpat krīzes laikā visumā laba sadarbība bija ar finanšu sektoru. Lai cik grūti gāja tajā laikā, ļoti aktīvi komunicējām, stāstījām par tirgus attīstību, un tas ļāva bankām daudz drošāk sadarboties ar klientiem,» atzina Klauss.
Arī Latvijas Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs Valdis Trēziņš sacīja, ka autopārvadājumi ir viena no retajām tautsaimniecības nozarēm, kur valsts atbalsts ir ļoti minimāls.
«Arī krīzē necerējām uz valsts atbalstu, paši esam kūlušies. Savulaik, kad satiksmes ministrs bija Vilis Krištopans, tiekoties ar asociācijas biedriem, viņš teica spārnotu frāzi - «diemžēl nevaru solīt palīdzēt ar finansēm, toties varu apsolīt netraucēt darboties». Arī patlaban mūsu aicinājums - netraucējiet uzņēmējiem, neizgudrojiet jaunus nodokļus, atļaujiet attīstīties. Tā vietā vajadzētu sakārtot lietas, kur mēs «netiekam klāt», - kaut vai robežattiecības ar Krieviju,» sacīja Trēziņš.