Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmums "Capitalica Asset Management”, biroju kompleksa "Verde" attīstītājs, ir pieņēmis stratēģisku lēmumu izvērst savu darbību Rīgā.

Uzņēmums plāno paplašināt esošo "Verde" biroju kompleksu, uzbūvējot vairākas jaunas A klases biroju ēkas ar kopējo iznomājamo platību 20 000 m2. Lai to īstenotu, uzņēmums jau ir iegādājies jaunu teritoriju, kuras kopējā platība ir 1,1 hektārs – tā atrodas tieši blakus esošajam "Verde" kompleksam, starp Hanzas ielu un Gustava Kluča ielu.

Paplašināšanas projektu ir plānots īstenot nākamo pāris gadu laikā, kā rezultātā “Verde” kompleksa kopējā iznomājamā platība būs 50 000 m2, tam kļūstot par lielāko biroju kompleksu Latvijā.

Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” padomes priekšsēdētājs: “Uzskatām, ka Rīgai ir nepieciešama “Verde” paplašināšana, tāpēc bez vilcināšanās nolēmām ieguldīt jaunu ēku attīstībā Skanstes biznesa kvartālā, kas atrodas ļoti tuvu Rīgas aktīvajam centram. Pirms četriem gadiem šeit sākām “Verde” biroju kompleksa būvniecību. Pirmā kārta tika atklāta 2022. gada vasarā un otrā kārta tika pabeigta 2024. gada pavasarī. Tas kļuva par ļoti veiksmīgu pirmo “Capitalica Asset Management” attīstīto projektu Latvijas galvaspilsētā. Divas vienpadsmit stāvu A klases ēkas tika uzbūvētas saskaņā ar augstākajiem ilgtspējas un energoefektivitātes standartiem, padarot šo biroju kompleksu par zaļāko Rīgā. Mēs uzskatām, ka pieprasījums pēc mūsdienīgām un kvalitatīvām biroju telpām Latvijas galvaspilsētā patiešām pastāv – to apliecina arī “Verde” biroju kompleksa iznomātās platības apjoms, kas pašlaik sasniedzis jau 92%”.

Altum Kapitāla fonds noslēdzis līgumu par investīciju projektu ar Latvijas viesnīcu operatora Mogotel SIA uzņēmumu Mogotel Development Holding tā darbības izvēršanai Eiropas valstīs. Kopējais piešķirtā finansējuma apjoms plānots līdz pieciem miljoniem eiro jaunu viesnīcu Eiropā pārņemšanai pārvaldīšanā, informē Altum.

Kapitāla fonda finansējums aizdevuma veidā dos iespēju Mogotel uzņēmumam pielāgoties jaunajai tirgus situācijai un īstenot biznesa modeli, kas palīdzēs īstenot tālākas attīstības plānus un izvērst darbību ārvalstīs. Pirmais apstiprinātais projekts ir Kapitāla fonda finansējuma ieguldījums viesnīcas pārvaldīšanai vienā no Polijas pilsētām, savukārt kā nākamais solis plānots ieguldījums viesnīcas pārvaldīšanai vienā no Vācijas pilsētām.

"Esam gandarīti ar Kapitāla fonda finansējuma palīdzību atbalstīt vietējo nozares tirgus līderi ceļā uz viesnīcu pārvaldīšanas pakalpojumu eksportēšanu. Lai arī viesmīlība ir viena no visvairāk Covid-19 pandēmijas skartajām nozarēm pasaulē, līdz ar vakcinācijas aptveres palielināšanos Eiropā tiek prognozēta samērā ātra nozares atkopšanās. Mogotel grupas līdzšinējā pieredze un uzkrātās īpašās zināšanas un prasmes viesnīcu pārvaldīšanā ir labs pamats sasniegt plānoto investīciju atdevi pat ātrāk nekā pirmskrīzes periodā," komentē Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Biroju nomas komplekss "Elemental Business Centre" parakstījis biroja nomas līgumu ar farmācijas kompāniju "Novartis Baltics".

Līgums paredz, ka "Novartis Baltics" nomās 335 m2 lielas biroja telpas "Elemental Blue" ēkas 3. stāvā. Biroju plānots atvērt jau šovasar.

Farmācijas kompānija "Novartis Baltics" savu darbību Latvijā uzsāka 1997.gadā un ir filiāle Šveicē bāzētajam "Novartis AG" - vienam no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem pasaulē.

Liene Siliņa, SIA "Novartis Baltics" valdes locekle, norāda, ka lēmumā pārcelt biroju uz "Elemental Business Centre" būtiska loma bijusi telpu plašumam un energoefektivitātei.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka pēdējo gadu laikā izteikti redzams, ka nomnieki pastiprinātu uzmanību pievērš biroju telpu energoefektivitātei.

Šobrīd piecu pārvaldīto viesnīcu portfeli Igaunijas kompānija Legendhotels tuvākajā laikā plāno papildināt ar vēl divām.

Divas no Legendhotels viesnīcām ir Igaunijā, viena – Latvijā un divas – Polijā, kur tapšanas stadijā ir vēl divas. Vaicāts, cik vēl viesnīcu vēlētos savā ķēdē, Legend H & S OÜ vadītājs Tarmo Sumbergs (Tarmo Sumberg) teic, ka nav izvirzījis skaitlisku mērķi. «Augam dinamiski, mums patīk tas, ko mēs darām. Iespēju ir daudz,» viņš uzskata. Uzņēmums apsver iespēju atvērt arī kādu viesnīcu ārpus Baltijas un Polijas.

Kopš 1991. gada

«Viesnīcu biznesā nonācu 1991. gadā, pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Tolaik tirgus bija brīvs, ēkas bija sliktā stāvoklī. Pirmos gadus savā karjerā strādāju viesnīcā Olümpia Tallinā, mēs veidojām viesnīcu grupu Reval Hotel Group. Beigās mums bija četras viesnīcas Tallinā un plānojām attīstīties arī Latvijā un Lietuvā. Atradām partneri, lielu nekustamā īpašuma kompāniju Linstow, kas pārņēma viesnīcu Latvija Rīgā un viesnīcu Lithuania Viļņā, uzņēmums mums piedāvāja operacionālo partnerību, vēlāk nopirka Reval Hotel Group. Es biju rīkotājdirektors un pēdējais privātais kapitāldaļu īpašnieks kompānijā. Man darbs lielā grupā šķita diezgan garlaicīgs un pārāk lēns. Esmu uzņēmējs un vienmēr vēlos ātrus lēmumus, strauji virzīties uz priekšu. Kad aizgāju, paņēmu viena gada pauzi, iesaistījos darbā publiskajā sektorā, bet 2002. gadā sāku veidot jaunu viesnīcu kompāniju,» stāsta T. Sumbergs.

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m² platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m² biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m², bet Viļņā 162 tūkst. m². Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

"Elemental Business Centre" būvnieks "Merks" nodevis biroju ēku kompleksu attīstītājam "Kapitel", tādējādi noslēdzot būvniecības posmu, kas tika uzsākts 2021.gada septembrī.

Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 60 miljonus, un tas sastāv no divām ēkām ar 21 000 m2 kopējo iznomājamo platību. Šobrīd nomai vēl pieejami 5000 m2 biroju platību, savukārt teju 75% ir jau iznomāti. Pašlaik jaunās biroja telpas tiek nodotas pirmajiem desmit nomniekiem, kuru kopējais darbinieku skaits biroju ēku kompleksā būs aptuveni 500. Pirmie nomnieki darbu "Elemental Business Centre" sāks jau oktobra beigās.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka Skanstē tapušās biroju ēkas ir gatavas un tuvākajā laikā tās apdzīvos vairums to nomnieku.

"Ar lielu prieku paziņojam, ka aktīva darba rezultātā, līdz ar biroju centra nodošanu ekspluatācijā, telpas varam nodot desmit uzņēmumiem, kuru darbinieki sāks tās izmantot jau no oktobra beigām. Nākamie desmit nomnieki savas jaunās telpas sāks apdzīvot nākamā gada pirmajā ceturksnī, kad arī gaidāma pusdienu restorāna "Restart" un fizioterapijas centra "Fiziocentrs" atvēršanas svētki. Prieks redzēt, ka ēkā izmantotās tehnoloģijas uzrāda iecerēto efektivitāti, jau šobrīd ēkas apkurei tiek izmantoti ģeotermālie siltumsūkņi, kā arī ēkā tiek nodrošināts augstākās klases mikroklimats. Ar ēkas nodošanu ekspluatācijā esam izpildījuši visus solījumus nomniekiem, kuri mums uzticējās būvniecības gaitā."

Vērotājam no malas biroju tirgus attīstība Latvijā un Rīgā varētu likties šaubīga un investīcijas riskantas, jo kopumā atbilstoši CBRE Baltics datiem vakanto biroju apjoms pēdējo trīs gadu laikā ir tikai audzis.

Attālinātais darbs veicina citādu biroju darba organizāciju un mazāku centralizēto telpu pieprasījumu, tomēr Rīgā jau tiek realizēti pamatīgi jaunu biroju celtniecības projekti, un Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags tuvāko gadu laikā sola tikai būvniecības pieaugumu.

Vakanti 12% moderno biroju

“Rīgas moderno biroju tirgu patlaban veido 741 tūkstotis m2 , no kuriem gandrīz 12% jeb 88 tūkstoši ir pieejami nomai. Pēdējos piecos gados nomas maksas ir bijušas stabilas, bet šobrīd var novērot, ka, pieaugot būvniecības izmaksām būvniecības stadijā, nesen ekspluatācijā nodoto ēku biroju nomas maksas ir nedaudz pieaugušas, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem,” atklāj CBRE Baltics pārstāvis Reinis Lauskis.

Atzīmējot SWH Biroju centra pārbūves darbu tuvošanos noslēgumam, 27. novembrī spāru svētki nosvinēti jaunbūvējamai ēkai – savienojošajai daļai starp esošajiem korpusiem.

Tās būvniecība ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku Skanstes ielā 50A, 52 un 52A pārbūves procesā. Pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība – teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra Skanstes ielā rekonstrukcija un pārbūve ir vērienīgs projekts, kas paredz divu ēku vidusdaļu demontāžu un pārbūvi, ēku fasādes atjaunošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu logu montāžu, ārējo un iekšējo inženiertīklu, tostarp lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklu pārbūvi, kā arī jaunas piebūves celtniecību.

Globāls viesnīcu zīmols ir iecerējis būvēt un atvērt jaunu piecu zvaigžņu viesnīcu Jūrmalas centrālajā daļā, Dzintaros.

Uzņēmumā "Baltic Sotheby's International Realty" vērsies pasaulē zināms viesnīcu ķēdes uzņēmums ar vēlmi atvērt šīs ķēdes viesnīcu Jūrmalā. Zīmola nosaukums pagaidām esot konfidenciāla informācija.

Zīmola uzdevumā "Baltic Sotheby's International Realty" atradis un iegādājies zemesgabalu Turaidas ielā 10/12 - pilsētas aktīvākajā tūrisma zonā ar dzīvāko gājēju satiksmi (līdzās ir Jomas iela, Dzintaru koncertzāle).

Lai gan Turaidas ielā noteiktais funkcionālais zonējums pieļauj zemesgabalā izvietot viesu izmitināšanas objektus, tomēr lokālplānojums paredz attīstīt vien divarpus stāvu augstu ēku.

Starptautiskiem viesnīcu operatoriem, kuriem ir ķēdes viesnīcas pasaulē, kas atbilst 4 un 5 zvaigžņu kvalitātei, ir savi standarti, kādai jābūt viesnīcai, t.i., lai tā būtu rentabla, numuriņu skaitam būtu jābūt vismaz 150-200. Jūrmalā viesmīlības biznesam ir izteikta sezonalitāte, tādēļ viesnīcas funkcija būtu jāpapildina ar citiem pakalpojumiem, ko izmantot nesezonā: SPA piedāvājums, konferenču zāle, restorāni utt.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

Neskatoties uz straujo izmaksu kāpumu, viesnīcu nozarē tuvākajā laikā cenas, visticamāk, nepalielināsies, taču notiek viesnīcu segmentācija lētajā un luksusa virzienā, stāstīja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš uzvēra, ka viesnīcas ļoti tieši izjūt augošās energoresursu cenas, īpaši SPA viesnīcas ar lielu elektrības patēriņu. "Mēs enerģijas cenas nekādi nespējam ietekmēt, un tas, kas šobrīd notiek, ir ārprāts. Energoresursu cenas ir ļoti liels izaicinājums visai industrijai," teica Dokicāns, piebilstot, ka tikpat strauji aug pārtikas cenas un darbaspēka izmaksas.

Jautāts, kā pieaugošās izmaksas ietekmēs pakalpojumu cenas viesmīlības nozarē, "Mogotel" attīstības direktors atzina, ka tas nenozīmē automātisku sadārdzinājumu.

"Tas nav tik viennozīmīgi. Esmu runājis ar kolēģiem Eiropā, kuri dzīvo daudzmaz stabila tirgus apstākļos jau ilgi. Izmaksas pieaug, bet tas nenozīmē, ka cenas uzreiz kāpj. Sākotnēji palielinās izmaksas un tikai pēc laika pieaug arī viesnīcu cenas. Viesnīcu bizness atrodas starp šiem diviem spiedieniem - pieaugošām izmaksām un pieprasījumu. Ja pieprasījuma nav, tad cenas vari celt, cik gribi, pieprasījuma vienalga nebūs," teica Dokicāns.

Sākot ar 2019. gada 10. janvāri, Baltijas lielākā viesnīcu operatora SIA «Mogotel» zīmolu saimei pievienojas jaunpienācējs – Rija Hotels.

Ar jauno zīmolu turpmāk strādās četras bijušās Rixwell Hotels viesnīcas – Domus Hotel un Irina Hotel Rīgā, viena viesnīca Bauskā – Bauska Hotel un Old Town Hotel Tallinā. Zīmola Rija Hotels viesnīcas darbosies vidējā trīszvaigžņu cenu kategorijā.

Jaunā zīmola «Rija Hotels» ieviešana ļaus labāk un precīzāk segmentēt viesnīcu piedāvājumu atbilstoši ceļotāju vajadzībām un interesēm.

Mogotel viesnīcu grupas pārdošanas un mārketinga direktore Sanda Roze norāda: «Zīmols Rija Hotels ir radīts, lai efektīvāk piepildītu to klientu vēlmes un vajadzības, kuri pieprasa vidējās klases standarta viesnīcas pakalpojumus – trīszvaigžņu līmeņa komfortu par pieņemamu cenu. Savukārt tiem klientiem, kuri vēlēsies plašāku pakalpojumu klāstu, joprojām būs pieejamas sešas Rixwell Hotels viesnīcas, kas atbilst standarta četru zvaigžņu viesnīcu komforta līmenim, vai kāda no trīs Wellton Hotels viesnīcām ar izcilu un izsmalcinātu paaugstināta komforta klases piedāvājumu, ietverot SPA atpūtas iespējas.»

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Arvien vairāk uzņēmumi apsver iespēju pārcelt savu biroju uz koprades telpām. Šis nekustamā īpašuma tirgus segments kļūst arvien pieprasītāks, korekcijas telpu izvēlē ieviesusi arī COVID-19 pandēmija.

2020. gadā kopstrādes biroju centru skaits pasaulē sasniegs 20 tūkstošus, liecina CoworkingResources and Coworker.com veiktais pētījums The 2020 Global Coworking Growth Study. Tiek prognozēts, ka līdz 2024. gadam šis skaits dubultosies un koprades biroju telpās strādās aptuveni 5 miljoni cilvēku.

Pandēmija ir bijusi kā katalizators pieprasījumam pēc viegli piemērojamām kopstrādes un privāto biroju telpām, atzīst Workland Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl). "Ir pieaugusi uzņēmumu neskaidrība par nākotnes norisēm, tas ir ietekmējis arī biroju pārvaldību. Ir grūti paredzēt, vai uzņēmumi tuvākajā laikā paplašinās vai sašaurinās savu darbību, kāds būs attālinātā darba īpatsvars - daudzi uzņēmumi ir secinājuši, ka viņiem nav vajadzīgi pašreizējie lielie biroji, jo puse no darbiniekiem strādā attālināti. Tāpēc ir vērojama tendence, ka aizvien vairāk uzņēmumu apsver iespēju tradicionālos birojus, kuri bieži vien tiek nomāti uz neelastīgiem nosacījumiem – ilgtermiņā vai neatbilstošā platībā - mainīt uz ātri piemērojamiem birojiem, kas piedāvā arī dažādus pakalpojumus," konstatē I. Hāls.

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Rīgā topošais biroju nomas projekts “Elemental Business Centre” 30.martā nosvinēja spāru svētkus, tādējādi atzīmējot apjomīgāko būvniecības darbu paveikšanu.

Līdztekus ierastajām spāru svētku tradīcijām, kā vainagu uzcelšana ēku augšējā stāvā un projektam pietuvinātu personu uzrunas, pasākumā bija vērojams arī īpašs kaskadiera priekšnesums – pārgājiens no vienas “Elemental Business Centre” ēkas jumta stāva uz otru.

“Elemental Business Centre” ir biroju nomas projekts Rīgā, Skanstes ielā 25, ar 21 000 m2 iznomājamo platību divās ēkās, kuras plānots nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Biroju nomas kompleksa būvniecība tika uzsākta 2021. gadā zem nosaukuma “Elemental Skanste”, taču šā gada sākumā projekts tika pārdēvēts par “Elemental Business Centre”.

Projekta attīstītāja “Kapitel” izpilddirektors Tāvi Ojala spāru ceremonijā norādīja, ka savā vairāk nekā 25 gadu pieredzē uzņēmumam ir nācies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, taču “Elemental Business Centre” būvniecība, ņemot vērā pēdējo gadu globālos notikumus, īpaši izceļas.“Neskatoties uz izaicinājumiem, mēs apņēmīgi turpinājām īstenot “Elemental Business Centre” projektu. Pirms diviem gadiem, ar mūsu profesionālo kolēģu un uzticamo partneru atbalstu, mēs šeit uzsākām būvniecību un tagad redzam, ka mūsu pūles ir atmaksājušās, jo mūsu acu priekšā top Rīgas labākās biroju ēkas. Jau šoruden mēs šeit varēsim svinēt atklāšanu, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu mūsu ceļā uz pasaules līmeņa biroju nomas kompleksu,” sacīja T. Ojala. Viņš arī norādīja, ka mūsdienās augstākās klases biroju kompleksi ir kļuvuši par neatņemamu pilsētvides sastāvdaļu, tāpēc “Kapitel” tiecas attīstīt biroju ēkas, kas ne vien nodrošina izcilu darba vidi, bet arī uzlabo pilsētas ainavu un veicina vietējās kopienas izaugsmi un labklājību.

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

A klases biroju ēkās, kas saņēmušas BREEAM vai LEED sertifikātus, nomas maksas ir vidēji par 3 līdz 5% augstākas, nekā biroju namos, kas nav sertificēti, liecina Colliers dati.

Šobrīd Baltijā sertificēti 42% jeb 1 154 000 kvadrātmetru (m2) no kopējās pieejamās biroju platības, bet Viļņā šis rādītājs sasniedz pat 56%. Tirgus eksperti atzīmē, ka nomniekiem, sevišķi starptautiskiem uzņēmumiem, mūsdienās ir augstas prasības attiecībā pret energoefektivitāti - nekustamā tirgus spēlētāji šo situāciju ļoti labi apzinās un nevēlas ierobežot sevi nomnieku izvēlē, līdz ar to pēdējo gadu laikā lielākā daļa no jauna būvēto ēku ir paredzētas sertificēšanai.

Biroji kļūst zaļāki

Pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2), liecina CBRE dati. Sevišķi aktīvi biroju ēku būvniecībā bijuši tieši pēdējie divi, trīs gadi. Lielākais šajā laika posmā realizētais projekts Rīgā ir bijis Zunda Towers, Pārdaugavā, kas ekspluatācijā nodots 2020.gada janvārī. Otrajā vietā ierindojas biroju ēku projekts Novira Plaza, bet trešajā - Hanner attīstītais komplekss Jaunā Teika III.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi projekta Elemental Skanste attīstītājam SIA «Kapitel» galīgo projekta saskaņojumu, kā arī būvniecības atļauju divu biroja ēku celtniecībai. Pirmās 10 stāvu biroja ēkas būvniecība sāksies jau šovasar.

Nobeiguma stadijā ir arī konkurss par būvniecības uzņēmumu, kurš realizēs projektu. Elemental Skanste tikko ieguvis arī BREEAM Excellent līmeņa ilgtspējības sertifikātu par ēkas projektēšanas procesu.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi galīgo projekta saskaņojumu būvniecības atļaujai. «Tiklīdz tiks pabeigtas sarunas un mēs parakstīsim vienošanos ar ģenerāluzņēmēju, kurš realizēs projektu, uzsāksim tā būvniecību. Plānotais būvniecības laiks – aptuveni 20 mēneši. Tāpēc, ja runājam par abu biroju ēku torņu būvniecību, varam lēst, ka tā tiks pabeigta 2021. gada vasaras sākumā,» atklāj SIA «Kapitel» izpilddirektors Andris Stankevičs.

Elemental Skanste projektu izstrādāja igauņu arhitektu kompānija «Arhitektuuribüroo PLUSS» sadarbībā ar Latvijas partneri SIA «Birojs T22». Šīs energoefektīvās uz ilgtspējīgās A++ klases biroju ēkas projektētas izmantojot BIM (Building Information Modeling) principus un saskaņā ar starptautiskajiem BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessement Method) standartiem. SIA «Kapitel» plāno maksimāli samazināt arī īrnieku risku saskarsmē ar gaistošiem ķīmiskiem savienojumiem (GOS), kas līdz šim biroju ēkās pat netika mērīts.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums “Swisscom” noslēdzis nomas līgumu ar Rīgas zaļāko biroju kompleksu “Verde”, kļūstot par tā pirmo enkurnomnieku.

Līgums paredz, ka no 2022. gada vasaras “Swisscom” nomās vienu stāvu teju 1500 m2 platībā , bet no 2024. gada vasaras nomās kopumā jau trīs stāvus turpat 4000 m2 platībā ar 200 m2 privātu terasi.

“Swisscom” ir lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs un viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Šveicē, kas jau 2020. gada nogalē paziņoja par plāniem līdz 2025. gadam Rīgā veidot savu otro DevOps centru, kas atrodas ārpus Šveices, investējot līdz 20 miljoniem eiro. Uzņēmums noteicis ambiciozu mērķi Rīgā izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Šveices uzņēmums Swisscom Rīgā atvēris DevOps centru 

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu...

“Izvēle par labu “VERDE” biroju kompleksam ir loģiska un dabiska. Pirmkārt, tāpēc, ka varam augt kopā ar “VERDE”. Saskaņā ar mūsu 2025. gada izaugsmes stratēģiju, ik gadu plānojam savas komandas skaitlisko sastāvu. Šogad no 40 darbiniekiem uz 120 darbiniekiem, 2023. gadā uz 200, bet 2024. gada nogalē – līdz 280 darbiniekiem. Šeit varēsim pakāpeniski augt līdz ar paša biroju kompleksa attīstību. Otrkārt, ilgtspēja ir viena no “Swisscom” stratēģiskajām prioritātēm ar vēl vienu izaicinošu mērķi līdz 2025. gadam sasniegt oglekļa dioksīda emisijas nulles līmeni ("Net Zero"). Šajā ziņā mūsu vērtības saskan ar “VERDE” vērtībām un mēs redzam, ka kopīgi varēsim īstenot šo mērķi. Un, treškārt, “VERDE” lokācija un nodrošinātā infrastruktūra lieliski atbilst mūsu kā uzņēmuma un mūsu darbinieku vajadzībām,” tā nomas līguma noslēgšanu ar “VERDE” komentē Elīna Branta, ’’Swisscom DevOps Center Latvia’’ produkta vadītāja.

Rīga ir laba vieta, kur attīstīt biznesu 

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā...

“Lai arī Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi mūsu paradumus un darba dzīves organizāciju, pasaulē vadošie IT, finanšu un citi uzņēmumi saredz savu nākotnes attīstību lielā mērā saistībā ar pievilcīgas, elastīgas un uz sadarbi vērstas darba vides radīšanu saviem darbiniekiem. Tieši tādas ērtības apvienojumā ar privātu 200 m2 terasi nodrošināsim vienam no straujāk augošajiem IT uzņēmumiem Latvijā - “Swisscom”,” tā komentē Iveta Lāce, biroju kompleksa “VERDE” komercdirektore.

“Biroju tirgus kopš 2021. gada vasaras ir uzņēmis apgriezienus gan Rīgā, gan pārējās Baltijas galvaspilsētās. Daudzi uzņēmumi jau ir izstrādājuši stratēģiju savam nākotnes darba modelim, kas paredz izmaiņas telpu funkcionalitātes ziņā, lai pielāgotos hibrīda darbam – birojā un attālināti. Esam novērojuši, ka nomnieki paliek arvien prasīgāki attiecībā uz biroja telpu kvalitāti, ilgtspēju un iekšējo klimatu. Tirgus jaunpienācēji – finanšu, IT, profesionālo pakalpojumu uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kā arī globālo biznesa pakalpojumu kompānijas ar lielu interesi izskata Rīgu kā savu mājvietu. Verde modernie un zaļie biroji Rīgas centrā šajā ziņā ir ērts un spēcīgs pamats, uz kura būvēt nākotnes biroju un kas var pielāgoties biznesa vajadzībām,” piebilst Ēriks Bergmans, Colliers Baltics partneris un aģentūras vadītājs.

Jau vēstīts, ka abu “VERDE” ēku iznomājamā platība būs 30 000 m2, bet kopējā platība, ieskaitot pazemes autostāvvietu, kas jau ir uzbūvēta - 45 000 m2. Katrā ēkā būs 11 stāvi, kupli apzaļumota un ar āra darba vietām aprīkota 600 m2 plaša terase, kā arī citas ekstras. Pirmā jeb A ēka kļūs par pirmo un vienīgo A klases biroju Rīgā, kas tiks atvērts šogad, jūnijā. Savukārt B ēkas atvēršana paredzēta 2023. gada maijā.

Biroju kompleksa “VERDE” Objekta būvniecības procesu pēc tā attīstītāja - "Capitalica Asset Management", pasūtījuma vada "SBA Group" meitasuzņēmums "Notus Developers", bet projekta ģenerālbūvnieks ir būvkompānija SIA "Velve". Iznomāšanas procesu nodrošina Latvijā vadošā nekustamo īpašumu aģentūra Colliers. Kopumā “VERDE” attīstībā tiks ieguldīti vairāk nekā 65 miljoni eiro, un tas būs pirmais “Capitalica Asset Management” īstenotais projekts Latvijā.