A klases biroju ēkās, kas saņēmušas BREEAM vai LEED sertifikātus, nomas maksas ir vidēji par 3 līdz 5% augstākas, nekā biroju namos, kas nav sertificēti, liecina Colliers dati.
Šobrīd Baltijā sertificēti 42% jeb 1 154 000 kvadrātmetru (m2) no kopējās pieejamās biroju platības, bet Viļņā šis rādītājs sasniedz pat 56%. Tirgus eksperti atzīmē, ka nomniekiem, sevišķi starptautiskiem uzņēmumiem, mūsdienās ir augstas prasības attiecībā pret energoefektivitāti - nekustamā tirgus spēlētāji šo situāciju ļoti labi apzinās un nevēlas ierobežot sevi nomnieku izvēlē, līdz ar to pēdējo gadu laikā lielākā daļa no jauna būvēto ēku ir paredzētas sertificēšanai.
Biroji kļūst zaļāki
Pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2), liecina CBRE dati. Sevišķi aktīvi biroju ēku būvniecībā bijuši tieši pēdējie divi, trīs gadi. Lielākais šajā laika posmā realizētais projekts Rīgā ir bijis Zunda Towers, Pārdaugavā, kas ekspluatācijā nodots 2020.gada janvārī. Otrajā vietā ierindojas biroju ēku projekts Novira Plaza, bet trešajā - Hanner attīstītais komplekss Jaunā Teika III.
Teju visās no jauna uzbūvētajās biroju ēkās īpaši piedomāts arī par energoefektivitāti un dažādiem zaļajiem risinājumiem. Tā, piemēram, New Hanza birojos, kas šobrīd, vērtējot sertificētu ekspertu izsniegtos un publiski pieejamos biroju ēku energosertifikātus saņēmis visaugstāko energoefektivitātes novērtējumu galvaspilsētā, ievietota centralizēta vadības un automatizācijas sistēma, ar kuras palīdzību ērti vadīt un kontrolēt visas tehniskās funkcijas. Papildus tam nomātajās telpās iespējams individuāli regulēt apkures, ventilācijas un dzesēšanas jaudas atbilstoši darbinieku labjūtības prasībām. Ēkas dienvidu fasāde savukārt ir aprīkota ar saules paneļiem 170 m2 platībā, kas paredzēti elektroenerģijas patēriņa kompensēšanai ēkas koplietošanas telpās, tādējādi vēl vairāk samazinot ēkas uzturēšanas izmaksas. Ēkā esošie lifti ir aprīkoti ar tā dēvēto reģeneratīvo pievadu, kas ļauj atgūt līdz pat 30% no lifta darbībai patērētās elektroenerģijas, bet visi logi birojos ir pārklāti ar saules aizsargplēvi, kas samazina telpu sakaršanu saulainā laikā. Jāpiebilst, ka New Hanza biroju ēka būvēta saskaņā ar starptautiski atzīto BREEAM sertifikāciju, tiecoties pēc BREEAM Excellent līmeņa, kas apliecina to, ka ēka ir būvēta videi draudzīgi, ilgtspējīgi, atbilstoši gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām.
Tirgus pieprasa
Uzbūvēt ēku, kas paredzēta sertificēšanai, protams, ir dārgāk, taču ilgtermiņā attīstītāji i ir ieguvēji, spriež Ēriks Bergmans, Colliers Baltic partneris un vadītājs. “Īstenojot šādus projektus, attīstītāji palielina savu konkurētspēju tirgū un gūst arī finansiālu labumu, jo šādu objektu pārdošanas cenas un nomas maksas ir augstākas. Turklāt - dati uzskatāmi parāda, ka, sākot no 2022. gada, sertificētās biroju ēkās, gan A, gan B klases, ir mazāks brīvo platību apjoms,” atzīmē Colliers Baltic vadītājs.
Arī Deniss Serovs, CBRE Baltics vecākais direktors Īpašumu pārvaldībā piekrīt - energoefektivitāte mūsdienās ir kļuvusi par vienu no prioritātēm ne tikai nekustamo īpašumu sektorā iesaistītajiem uzņēmumiem, bet arī sabiedrībai kopumā. “Pēdējo gadu krīžu ietekmē energoefektivitātes jautājumi ir kļuvuši īpaši aktuāli, galvenokārt energoresursu cenu svārstību dēļ. Mūsdienās gan dažādi uzņēmumi, gan mājsaimniecības ir sākušas krietni vairāk sekot līdzi elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņiem, meklējot risinājumus tam, kā samazināt patēriņu, nezaudējot ikdienas komfortu. Šī iemesla dēļ arī daudzi nekustamā īpašuma attīstītāji pievērš pastiprinātu uzmanību tam, kādi risinājumi un sistēmas tiek izmantotas gan plānotajās un būvniecībā esošajās, gan jau ekspluatācijās nodotajās ēkās. Vieni no galvenajiem šo jautājumu virzītājiem ir pasūtītāji, kuri ir kļuvuši izglītotāki un arvien biežāk interesējas par to, kā ēkas tiek apkurinātas, kā tiek taupīta elektroenerģija un tamlīdzīgiem jautājumiem. Atbilstoši tam nekustamo īpašumu attīstītāji jau daudz biežāk izvēlas savas ēkas sertificēt un novērtēt dažādās sistēmās, piemēram, LEED, BREEAM, WELL, tādējādi apliecinot ēku energoefektivitāti un to, ka konkrētais attīstītājs rūpējas un ievēro dažādus ilgtspējības aspektus,” teic D.Serovs, piebilstot, ka arī bankas energoefektīvus projektus gatavas kreditēt draudzīgāk. “Tas ļoti palīdz aktualizēt energoefektivitātes jautājumus sabiedrībā. Svarīgi uzsvērt, ka jau šobrīd varam novērot, ka uzņēmumi un cilvēki ir gatavi maksāt vairāk par ēku ar viedām sistēmām, lai samazinātu enerģijas patēriņu, jo ilgtermiņā tas atmaksājas,” atzīmē D.Serovs.