Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš norāda, ka cilvēki pērk to, ko var atļauties, un otrreizējā tirgū dzīvokļu cenas ir zemākas, kas veicina pircēju interesi iegādes brīdī, taču jārēķinās, ka pēc tam būs jāiegulda vairāk gan nekustamā īpašuma remontā un uzturēšanā, gan komunālo maksājumu rēķinos. Tikmēr jaunajos projektos būvniecības izmaksas turpina pieaugt, kas atspoguļojas arī gala cenā.

Kļaviņš skaidro, ka to galvenokārt ietekmē divi faktori - pirmkārt, apdares materiālu cenas, jo apdares materiāli lielākoties tiek ražoti Eiropā, kur enerģijas cenas samazinājās lēnāk nekā Latvijā, otrkārt, darbaspēka izmaksas, kas vēl vairāk palielināsies, sākoties tādu lielu objektu kā, piemēram, "Rail Baltica" būvniecībai.

Arī Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma investīciju fonda "SG Capital Partners" partneris Harijs Švarcs uzsver - nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā būvniecības cenas varētu samazināties, turklāt jārēķinās, ka Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājiem nav lielu finanšu uzkrājumu, kas ļautu cenu starpību kompensēt no pašu līdzekļiem.

Nekustamo īpašumu attīstītāja "YIT Latvija" vadītājs Andris Božē pauž, ka pašreiz pieejamā statistika objektīvi neatspoguļo šī brīža cenu pieaugumu, jo statistika tiek apkopota no zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumu datiem par 2022. un 2023.gadu, ko būtiski ietekmēja kara sākums Ukrainā un straujais elektroenerģijas cenu kāpums. Ja 2022.gadā būvmateriālu cenas īsā laikā pieauga pat divas reizes, šobrīd būvniecības inflācija ir 2,5-3% robežās un pat vērojama būvmateriālu cenu deflācija. Taču cenu pieaugumu, kaut arī lēnāk, tomēr neatlaidīgi nosaka darbaspēka izmaksu kāpums, kas pastāvīgi sasniedz 5-6% gadā.

Božē arī uzsver, ka tieši darbaspēka izmaksu pieaugums būs galvenais nekustamā īpašuma cenu kāpuma virzītājspēks arī turpmāk.

Latvijas Banka piedāvā meklēt risinājumus, tostarp ar normatīvu palīdzību, lai paplašinātu kredītņēmējiem pieejamo procentu likmju fiksācijas iespēju klāstu un padarītu fiksēto procentu likmju piedāvājumu pievilcīgāku. Tas paplašinātu pieejamo kredītu dažādību un sniegtu kredītņēmējiem iespēju sevi pasargāt no biežām procentu likmju svārstībām. Tāpat ir sperti soļi, lai atvieglotu kārtību, kādā kredītņēmēji var mainīt banku, ko saskaņā ar Latvijas Bankas datiem dārdzības un sarežģītās procedūras dēļ darījuši tikai 2% no visiem hipotēku īpašniekiem, kuriem kredītdevēja maiņa būtu izdevīga.

Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis skaidro, ka galvenā problēma, kas jārisina Latvijā, ir konkurences trūkums banku kreditēšanas sektorā, kā arī nepietiekami attīstīts nebanku kreditēšanas segments, kas Eiropas Savienībā spēlē nozīmīgu lomu nekustamā īpašuma kreditēšanas tirgū.

Kālis norāda, ka jaunas starptautiskas universālas finanšu institūcijas ienākšana Latvijā pašlaik ir maz ticama, tāpēc ir jāmeklē citi veidi, kā stiprināt konkurenci, tostarp attīstot nebanku kreditētāju sektoru.

Latvijas Bankā arī uzsver, ka kredītdevējiem būtu jānodrošina katram kredītņēmējam gan mainīgās, gan fiksētās likmes piedāvājums. Tāpat būtu jāmaina prasība kredītu pilnībā dzēst termiņā, uz kuru tas izsniegts, pārorientējoties uz citu valstu, piemēram, Zviedrijas praksi, kur gadījumā, ja kredīts nav dzēsts pilnībā un kādu iemeslu dēļ cilvēks vairs nevar turpināt to maksāt, iedarbojas "nolikto atslēgu princips", īpašumam nonākot otrreizējā tirgū jau par zemāku cenu.

Kā atgādina Kļaviņš, lai uzlabotu mājokļu pieejamību, būtu veicami praktiski soļi, tostarp PVN likmes samazināšana jaunajiem energoefektīvajiem mājokļiem un valsts nodevas atcelšana jauna mājokļa iegādei.

NĪAA informē, ka labi piemēri meklējami arī citu valstu pieredzē, piemēram, Čehijā, kur darbojas YIT, un vēl vairākās Eiropas Savienības valstīs PVN samazinātā likme energoefektīviem mājokļiem jauno dzīvojamo telpu segmentā ir darbojusies kā būtisks nekustamā īpašuma nozares multiplikators. Savukārt Polijā valsts atbalsta programma paredz fiksētu kredītlikmi uz noteiktu laiku, kredītlikmes starpību subsidējot par valsts līdzekļiem. Programmas ietvaros gada laikā nekustamo īpašumu darījumu skaits jaunajā segmentā divkāršojies, savukārt atbalsta programmai noslēdzoties, krities vien par 10%.