Pašmāju valodu skolu galvenais peļņas avots joprojām ir angļu valoda; ņemot vērā darba tirgus prasības, jaunieši apgūst krievu valodu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Angļu valodu Rīgā galvenokārt mācās cilvēki ar priekšzināšanām, reģionos – arī iesācēji, turklāt liela daļa ir gados vecāki cilvēki.

Pēdējos desmit gados 95% interesentu izvēlas mācīties angļu valodu, saka Andris Lanka, Valodu vēstniecības valdes priekšsēdētājs. Skrivanek Baltic direktors Vasilijs Ragačevičs norāda, ka ir pieaudzis specializēto un nozares angļu valodas kursu skaits. Viņš cer, ka tas liecina par Latvijas uzņēmumu sekmīgo eksporta pieredzi, jo šobrīd daudzos uzņēmumos darbinieki neapgūst vispārējo angļu valodu, bet gan papildina grāmatvedības, enerģētikas vai loģistikas terminoloģijas zināšanas. Ir arī samērā daudz vietējo latviešu jauniešu, kuri mācās krievu valodu. «Pie mums krievu valoda ir nr.1. Tas liecina, ka tā joprojām ir svarīga un vienmēr būs nepieciešama. Daudzi jaunieši angļu valodu apgūst ļoti labā līmenī skolās, bet krievu valodas zināšanas ir A1 vai švakā A2 līmenī. Krievu valodu mācās reālas dzīves nepieciešamības dēļ,» saka Nora Poiša, Education Centre Durbe direktore. Communication Teachers Group valodu skolas direktore Inga Zeide piebilst – bizness saprot, ka nav iespējams ignorēt krieviski runājošo klientu klātbūtni Latvijā, un investē savu darbinieku valodu zināšanu uzlabošanā. Tāpēc arī arvien vairāk vecāku saviem bērniem jau bērnudārzā izvēloties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

«Viena lieta ir nopietna, un es to definētu kā... laikam kā augstprātību. Divdesmit gadu laikā pašvaldību līmenī bija un ir gana daudz krievu, bet valdības līmenī, valsts aparātā, kas atbild par valsts stratēģisko attīstību, šajā pašā laika periodā faktiski nav bijuši krievi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

«Vajadzēja domāt par krievu pārstāvniecību šajā līmenī – nē, ne jau ar kvotu palīdzību vai «prezidents latvietis, tad premjers lai ir krievs», tādas lietas der tikai kādā atpalikušā valstī. Manuprāt, vajadzēja padomāt par to, lai partijās būtu ne tikai krievu uzvārdi (piemēram, Loskutovs vai Makarovs), bet arī krievu sejas – pēc deguniem un pēc būtības.

Krievi – un es runāju par lojālajiem krieviem – absolūti nejūt piederību tam, kas Latvijā notiek, jo valdošo seja ir absolūti latviska. Paies referenduma šļura, bet savstarpēja apsaukāšanās un aizvainojums paliks, tāpēc jādomā tālāk. Un mans viedoklis ir tāds: latviskajām partijām jādomā par krievu iesaukumu,» viņš skaidrojis.

Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā ir radījis ļoti niecīgu potenciālu, ka tā var kļūt arī par Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu.

Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paredz, ka 18. februārī notiekošā tautas nobalsošana neizraisīs krievu valodas kļūšanu par ES oficiālo valodu. Kā EUobserver norādīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa, tad «nepieciešamo balsu skaits ir tik liels, ka tas nekad nenotiks».

Saskaņā ar likumdošanu tautas nobalsošanā krievu valodu jāatbalsta vairāk nekā pusei no valsts balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Gadījumā, ja referendumā tiktu atbalstīta krievu valoda, palielinātos spiediens uz Latviju, lai valsts padarītu krievu valodu par oficiālu ES valodu.

Šādā situācijā Latvija varētu meklēt visu pārējo ES dalībvalstu atbalstu krievu valodai kā oficiālai savienības valodai - ES līdzekļi būtu jāpiešķir dokumentācijas tulkošanas nodrošināšanai, vēsta Euobserver. Latvija varētu izmantot arī citu ceļu un padarīt krievu valodu par «daļēji oficiālu» ES valodu – izmantot to tikai atsevišķos dokumentos un notikumos.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) interneta mājaslapā publicētajiem datiem referendumā par krievu valodas statusu Latvijā «par» krievu valodu kā otru valsts valodu Latgalē nobalsojuši 55,57% balstiesīgo iedzīvotāju.

Savukārt, «pret» nobalsojuši 44,02%.

Tā, piemēram, Daugavpilī «par» krievu valodu nobalsojuši 85,18% pilsoņu. «Pret» balsojuši vien 14,39%. Rēzeknē «par» balsojuši 60,29% balstiesīgo, bet «pret» - 39,27%.

Rīgā «par» nobalsojuši 36,03% pilsoņu, «pret» - 63,56%.

Vidzemē - «par» bijuši 11,78%, «pret» - 87,98%.

Kurzemē - «par» bijuši 8,46%, «pret» - 91,37%.

Zemgalē - «par» bijuši 12,23%, «pret» - 87,42%.

Spāņu kultūras centrā Séneca Latvijas iedzīvotāji ne vien apgūst spāņu valodu un kultūru, bet arī trenējas nomest kautrības bruņas.

«Esam auguši, esam paplašinājuši savu kulturālo aktivitāšu piedāvājumu. Tagad pasniedzam arī gastronomijas meistarklases, ir kino pulciņš un šogad sākām sadarboties ar partneriem Valensijā – piedāvājam apgūt spāņu valodu tur. Pieprasījums bija liels, mūsu studenti vasarā grib braukt atvaļinājumā un turpināt mācīties vai arī apgūt intensīvo valodas apmācības kursu Spānijā. Vajadzēja atrast uzticamu uzņēmumu. Ir labas un ir sliktas skolas, mēs nevaram riskēt ar savu vārdu, sūtot cilvēkus uz skolu ar nekvalitatīvu piedāvājumu. Ja iesakām vietu, kur mūsu studentiem nepatiks, riskējam ar reputāciju. Atrast partneri nebija viegli,» stāsta Fransisko Havjers Fernandess Kruzs (Francisco Javier Fernández Cruz), spāņu kultūras centra Séneca īpašnieks.

Bērni Eiropā sāk mācīties svešvalodas arvien agrāk, vairākums skolēnu tās apgūst no 6-9 gadu vecumam, liecina Eiropas Komisijas publicētais Eurydice ziņojums Pamatrādītāji par valodu mācīšanu Eiropas skolās 2012. Tikmēr Latvijā svešvalodas apguvi no 1.klases kavē likumdošana.

Eurydice ziņojums apstiprina, ka gandrīz visās Eiropas valstīs visvairāk mācītā svešvaloda ir angļu valoda, krietni aiz tās ir franču, spāņu, vācu un krievu valoda. Pēdējo 15 gadu laikā lielākā daļa valstu ir samazinājušas vecumu, kurā sākas obligātā valodu apguve, izņemot Beļģiju (franciski runājošo kopiena), Latviju, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti. Dažās Eiropas valstīs svešvalodu kā obligātu sāk mācīties jau pirmskolā, piemēram, vācu valodas kopiena Beļģijā nodrošina svešvalodas mācības jau trīsgadniekiem.

Valsts izglītības satura centra speciāliste Rita Kursīte komentē: «Lai gan esam starp valstīm, kurās jau pamatskolā apgūst divas svešvalodas, vēl arvien atpaliekam no kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas-, ja salīdzinām vecumu, kad bērni uzsāk obligātu pirmās svešvalodas apguvi. Latvijā bija plānots uzsākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases jau 2011./2012. mācību gadā, tam pat tika piešķirts papildu finansējums - svešvalodu mācību grāmatu iegādei 1.klases skolēniem. Diemžēl Ministru kabineta noteikumi dažus mēnešus pirms mācību gada sākuma tika mainīti, pasākums uz diviem gadiem atcelts. Tiesa, daudzas skolas pēc pašu iniciatīvas tomēr uzsāka svešvalodu apguves procesu jau 1.klasē. Visproblemātiskākā šai jautājumā ir skolēnu noslodze - ir jāpieņem lēmums, vai, uzsākot pirmās svešvalodas apguvi no 1. klases, tiks palielināta skolēnu mācību slodze 1. un 2. klasē vai arī tas notiks uz kāda cita mācību priekšmeta rēķina.»

Vairāk nekā puse Eiropas Savienības (ES) skolēnu neprot svešvalodu pietiekami labā līmenī, lai varētu tajā sarunāties, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

9 no 10 ES pilsoņiem uzskata, ka spēja sarunāties svešvalodā ir ļoti noderīga un 98% norāda, ka svešvalodu apguve ir vērtīgs ieguldījums bērnu nākotnē. Tomēr, kā noskaidrojās Eiropas Komisijas pasūtītajā pētījumā, situācija ar svešvalodu zināšanām pusaudžu vidū nav iepriecinoša.

14 ES dalībvalstīs tika veikti testi, lai noskaidrotu svešvalodu zināšanu līmeni skolēnu vidū. Pētījumā noskaidrojās, ka tikai 42% pusaudžu skolēnu ir apguvuši pirmo svešvalodu pietiekami labi, lai spētu tajā sarunāties, tāpat atklājās, ka tikai katrs ceturtais spēj sarunāties otrajā svešvalodā, ko apgūst.

Latvijas galvaspilsētu nedrīkst vadīt cilvēks, kurš aktīvi vērsies pret Latvijas valstiskuma pamatiem, runājot par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) aktivitātēm saistībā ar referendumu par valsts valodu, norāda Vienotības izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

«Pirms gada Ušakovs kopā ar sabiedroto - ekstrēmistu Vladimiru Lindermanu personīgi aktīvi piedalījās referenduma sarīkošanas kampaņā. SC politiķi izmantoja valodu referendumu, lai apzināti mēģinātu šķelt sabiedrību un publiski apšaubīt mūsu valsts pamatus. Uzskatu, ka Ušakovam šī kļūda ir jāatzīst,» savā paziņojumā medijiem pauž Ēlerte.

Viņa norāda, ka «pērnā gada referendums ir stiprinājis pārliecību par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tas ir spēcinājis Satversmē ietverto pamatprincipu neaizskaramību, kā arī veicinājis izmaiņas likumos, lai valsts institūcijām nodrošinātu iespēju vērsties pret antikonstitucionālām politiskām tendencēm, kas nākotnē varētu apdraudēt Latvijas valsts pēctecību».

Darba likums joprojām pietiekami neaizsargā tos darba ņēmējus, kuri neprot krievu valodu un veicina viņu aizbraukšanu uz angļu vai vācu valodā runājošajām valstīm, portālam Diena.lv sacījis Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.

Šā gada 25.jūlijā Darba likuma 32.pantā stājās spēkā izmaiņas, kas liedz darba sludinājumos norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Taču A.Kursītis uzskata, ka papildus šai prasībai nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta (MK) noteikumus, kuri precīzi reglamentētu, kurās profesijās un kādā līmenī darba devējs drīkst pieprasīt svešvalodu zināšanas, vēsta medijs.

VVC pārstāvis norāda, ka, piemēram, Francijā nav zemāks dzīves vai algu līmenis kā Lielbritānijā, taču no Latvijas salīdzinoši neliels procents emigrē uz Franciju. «Galvenais iemesls ir tāds, ka viņi neprot franču valodu. Bet viņi ir mācījušies un prot angļu un vācu valodu,» teic A.Kursītis. Viņš norāda, ka šobrīd jaunietim, kurš nav mācījies krievu valodu, ir vieglāk aizbraukt uz Īriju, Lielbritāniju un Vāciju, kur pietiek ar skolā apgūtajām valodu zināšanām. Šādā veidā valodu nezināšanas dēļ tiek veicināta daudzu jauniešu emigrācija.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

«Es vienkārši vēlētos, lai cilvēkiem pašvaldībā būtu iespēja vērsties krieviski komunālos jautājumos,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Latviešiem ir tiesības nezināt krievu valodu, tas šo lietu nekādi neietekmētu. Rīgas dome šo iespēju vērsties pašvaldībā krieviski nokārtotu bez jebkādiem papildu izdevumiem,» akcentējis Rīgas mērs.

Viņš skaidrojis: «Paradokss ir tāds, ka, ja tu esi noziedznieks un tevi notver policija, tad iecirknī tu vari runāt krieviski, tev nodrošinās tulku un runās ar tevi valodā, ko tu saproti. Iznāk, ka likumpārkāpējiem tiesību ir vairāk kā vecai tantei, kas grib iesniegt sūdzību namu pārvaldei, ka viņai mājā jumts tek. Stulbi taču, vai ne?»

Vaicāts, kā vērtē referenduma par divvalodību rezultātus, Ušakovs stāstījis: «No vienas puses: balsojums pret otru valsts valodu ir pārliecinošs. Tas nepārsteidz, jo jau pirms referenduma nevienam nebija šaubu, ka Kurzemē 91% nobalsos pret. Visu cieņu latviešiem par šo aktivitāti un par šo balsojumu. Jautājums tomēr paliek - kāpēc tik daudz nobalsoja par? Kāpēc ceturtdaļa no Latvijas pilsoņiem - pilnvērtīgiem, aktīviem pilsoņiem - nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu? Tas nozīmē, ka referendums nav nekāda provokācija, bet gan indikators tam, ka problēmas ir.»

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Absolūtais vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, neskaitot savu dzimto valodu, pārvalda vēl vismaz vienu valodu, lai tajā varētu sarunāties.

Tā liecina Eiropas Komisijas sadarbībā ar TNS Opinion & Social Eirobarometra veikts pētījums, aptaujājot 26 751 Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņus. Latvijā aptaujāti 1 024 pilsoņi vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas valstī dzīvo pastāvīgi un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Pētījumā arī atklāts, ka vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju zina vismaz divas svešvalodas, savukārt 13% zina vismaz trīs svešvalodas. Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka nezina nevienu svešvalodu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Goško atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji svešvalodas zina būtiski vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Attiecīgi – vismaz vienu svešvalodu zina 54% eiropiešu, vismaz divas – 25%, vismaz trīs – 10% eiropiešu. Savukārt nevienu svešvalodu nezina 46% ES dalībvalstu pilsoņi.

Pēc referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu ir jādomā par izmaiņām integrācijas un naturalizācijas politikā, žurnālistiem pēc balsošanas norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā izvietotajā iecirknī nobalsoja pret krievu valodu kā otru valsts valodu.

Premjera ierašanās izraisīja apjukumu pašaurajā ģimnāzijas gaitenī, kur atrodas iecirknis. Dodoties uz balsošanas kabīni, Dombrovskis pat samulsināja kādu balsotāju, gados vecāku kundzi, kura pēc nobalsošanas devās ar balsošanas zīmi nevis uz urnu, bet pretējā virzienā.

Kuplajam žurnālistu skaitam premjers teica, ka šis ir balsojums par Latvijas valsts pamatiem un iniciatīva, kas bija iecerēta, lai faktiski šķeltu Latvijas sabiedrību, pēc viņa domām, neizdosies.

Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.

Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Latviešu valodu pārzina aptuveni 90% citu tautību Latvijas iedzīvotāju, secināts Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījumā par valodas situāciju Latvijā 2010.-2015.gadā, kas šodien prezentēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

LVA norādīja, ka iedzīvotāju dzimtā valoda visbiežāk atbilst nacionalitātei, savukārt krievu valodu kā savu dzimto valodu visbiežāk norāda ukraiņi, baltkrievi, poļi.

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,233 miljoniem iedzīvotāju, savukārt no Latvijas cittautiešu vidus valsts valodu prot apmēram 90% iedzīvotāju.

Latvijā kopumā dzīvo vairāk nekā 160 dažādu tautību pārstāvji, turklāt Latvijā tiek runāts vēl vairāk valodās. Arī Latvijas skolās iespējams apgūt apmēram 10-15 svešvalodas, no kurām populārākā ir angļu un krievu valoda.

Veiktajās aptaujās noskaidrots, ka vismaz pamatzināšanu līmenī latviešu valodu pārzina 91% iedzīvotāju, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Kopš 1989.gada šis rādītājs audzis aptuveni četras reizes.

Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri, pirmdien preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts kontroles vadību norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Pēc plašām debatēm Saeima ar 65 deputātu balsīm par pieņēmusi paziņojumu par latviešu valodas valstisko lomu, aicinot pilsoņus piedalīties 18. februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Balsojumā nepiedalījās Saskaņas centra deputāti, kā arī deputāti Jānis Reirs (Vienotība) un Vjačeslavs Dombrovskis (Zatlera Reformu partija).

«Latvijā šobrīd dzīvo vairāk kā 170 tautību pārstāvji. Katram no šīm tautībām ir sava dzimtā valoda. Bet tas nav viņiem traucējis ikdienā veiksmīgi veikt saziņu vienīgajā valsts valodā, un tas nav bijis par pamatu tam, ka viņi prasītu, lai viņu dzimtā valoda kļūst par otro, trešo, piekto, septīto vai simtseptiņdesmito Latvijas valodu,» uzsvēra deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība).

Paziņojumā parlamenta pārstāvji apstiprina, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.