«Viena lieta ir nopietna, un es to definētu kā... laikam kā augstprātību. Divdesmit gadu laikā pašvaldību līmenī bija un ir gana daudz krievu, bet valdības līmenī, valsts aparātā, kas atbild par valsts stratēģisko attīstību, šajā pašā laika periodā faktiski nav bijuši krievi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.
«Vajadzēja domāt par krievu pārstāvniecību šajā līmenī – nē, ne jau ar kvotu palīdzību vai «prezidents latvietis, tad premjers lai ir krievs», tādas lietas der tikai kādā atpalikušā valstī. Manuprāt, vajadzēja padomāt par to, lai partijās būtu ne tikai krievu uzvārdi (piemēram, Loskutovs vai Makarovs), bet arī krievu sejas – pēc deguniem un pēc būtības.
Krievi – un es runāju par lojālajiem krieviem – absolūti nejūt piederību tam, kas Latvijā notiek, jo valdošo seja ir absolūti latviska. Paies referenduma šļura, bet savstarpēja apsaukāšanās un aizvainojums paliks, tāpēc jādomā tālāk. Un mans viedoklis ir tāds: latviskajām partijām jādomā par krievu iesaukumu,» viņš skaidrojis.
«Patlaban ir tā: ir vairākas latviskās partijas un ir viena krievu partija. Bet kā jābūt? Ir jābūt tā, lai latviešu partijās ir arī pietiekami daudz krievu. Un var būt arī tā krievu partija, bet tai būtu jau margināla loma. Igauņi, piemēram, integrēja krievus savās igauniskajās partijās. Bija arī krievu partija, bet tā vienkārši izšķīda. Mūsu nelaime ir tā, ka ir viens liels krievu spēks, kas pretnostata sevi latviešu partijām, kurās krievu lomu spēlē labākajā gadījumā Loskutovs un Judins. Domāju, ka krieviem, kam ir lojāla attieksme pret Latviju, nekas nebūs pretim kopā ar latviešiem dalīt atbildību par valsti. Saskaņas centrā (SC) šobrīd ir pilnīgs sajukums, Urbanovičam vienā brīdī nācās atzīt okupāciju, nākamajā teikt kaut ko pilnīgi pretēju, tas pats bija ar Nilu Ušakovu. Principā viņi savai partijai jau ir parakstījuši nāves spriedumu, un skaidrs, ka SC sabruks. Patlaban tur varu pārņem spēki, kas ir tuvāki Lindermanam&Co, tāpēc latviešiem jānodzen lepnība un normālie krievi jāiesauc latviešu partijās, lai SC paliek margināļi, kuri visu laiku cenšas izsisties establišmentā. Saskaņas centrs sākotnēji bija prezentēts kā starpnāciju apvienība, sak, mēs ne par krieviem, mēs par visiem. Pat man sākumā šķita: jā, laikam te beidzot... Bet īstenībā tur nekā tāda nav. Un patlaban SC – ar saviem meliem un divkosību – pats sev ir aizcirtis visas durvis uz iespējām nokļūt valdībā. Piemēram, Urbanovičs apgalvo, ka viņš balsos par krievu valodu kā otro valsts valodu, bet īstenībā viņš balsošot par latviešu valodu, un tā viņš darīs, lai pievērstu uzmanību. Iedomājies, kāda meitene ballē puisim nepievērš uzmanību. Viņš pienāk viņai klāt un apčurā viņu. Kāpēc tu tā darīji?! Es gribēju, lai viņa man pievērš uzmanību! Jā, nu viņa tiešām pievērsīs uzmanību šim puisim...,» teicis mākslinieks.
Viņš arī akcentējis: «Es nekad un nekādā veidā šeit, Latvijā, neesmu diskriminēts, apspiests vai apdalīts. Tātad nejūtos ne uščemļonnijs, ne uščerbnijs. Man daudzi saka: tu tāds integrējies. Bet es neesmu integrējies! Man šis process ir svešs, es nekad tam neesmu gājis cauri. Kā es varu integrēties latviešu kultūrā, ja es no bērna kājas esmu šajā kultūrā dzīvojis un pēc tam to pats veidojis?»