Spāņu kultūras centrā Séneca Latvijas iedzīvotāji ne vien apgūst spāņu valodu un kultūru, bet arī trenējas nomest kautrības bruņas.
«Esam auguši, esam paplašinājuši savu kulturālo aktivitāšu piedāvājumu. Tagad pasniedzam arī gastronomijas meistarklases, ir kino pulciņš un šogad sākām sadarboties ar partneriem Valensijā – piedāvājam apgūt spāņu valodu tur. Pieprasījums bija liels, mūsu studenti vasarā grib braukt atvaļinājumā un turpināt mācīties vai arī apgūt intensīvo valodas apmācības kursu Spānijā. Vajadzēja atrast uzticamu uzņēmumu. Ir labas un ir sliktas skolas, mēs nevaram riskēt ar savu vārdu, sūtot cilvēkus uz skolu ar nekvalitatīvu piedāvājumu. Ja iesakām vietu, kur mūsu studentiem nepatiks, riskējam ar reputāciju. Atrast partneri nebija viegli,» stāsta Fransisko Havjers Fernandess Kruzs (Francisco Javier Fernández Cruz), spāņu kultūras centra Séneca īpašnieks.
Sargā reputāciju
«Ir svarīgi lepoties ar to, ko darām. Paplašināties un atvērt jaunas filiāles pagaidām nav iecerēts. Jānostiprina šīs skolas reputācija, lai cilvēki to pazītu. Ir grūti panākt, lai cilvēki par tevi runātu labu, bet viegli – lai sliktu, jo īpaši Latvijā. Ja ir kāda kļūda, tā nekavējoties jāatrisina,» uzsver Havjers.
Viņš uzskata, ka pārāk maz Latvijas iedzīvotāju dibina savus uzņēmumus un pārāk daudzi brauc strādāt uz citām valstīm. «Taču es saprotu, ka sākt biznesu Latvijā nav viegli – nodokļi ir augsti, atbalsts biznesam nav liels. Latvijā ir jāstrādā daudz, jo konkurence ir liela,» viņš saka. Havjers ar smaidu piebilst, ka tie, kuri grib kļūt par miljardieriem, nestrādājot izglītībā, viņi darbojas naftas biznesā. «Mēs dzīvojam normāli, darot to, kas ir mūsu kaislība,» viņš uzsver.
Havjers novērojis, ka pēdējos gados pieaug interese par Dienvidameriku. «Tas mums patīk, jo jau sen gribējām pievērsties pārējām valstīm, kur runā spāniski. Studenti prasa, lai mūsu kulturālajās aktivitātēs vairāk runājam par Argentīnu, Meksiku, Venecuēlu, Kolumbiju utt. Mēs cenšamies to darīt,» viņš saka. Tagad, piemēram, ir populāras dažādas dejas – salsa, flamenko, tango, un, ja cilvēki saskaras ar šo kultūru, viņi vēlas uzzināt par to pēc iespējas vairāk, tāpēc nepieciešams apgūt arī valodu, lai izprastu savu kaislību līdz galam.
Ēdiens, teātris, kino
Iepriekš Séneca atradās Rīgā, Elizabetes ielā, bet tagad centrs ir pārcēlies uz Barona ielu. To nācās darīt, jo skola aug, turklāt iepriekšējā vietā sākās remonts, un Havjers, ilgi nedomājot, nolēma meklēt citu vietu. Jaunajās telpās ir virtuve, un tagad viņš var realizēt savu sapni – pasniegt gastronomijas meistarklases. Platība nav daudz lielāka, bet ir skolai piemērotāks telpu plānojums. «Arī tagad atrodamies labā vietā – centrā, tikai trīs tramvaja pieturu attālumā no Vecrīgas,» viņš saka. Vēl viens pluss jaunajā vietā ir plašākas iespējas novietot automašīnu, par ko priecājas studenti.
Līdzās gastronomijas meistarklasēm un teātra pulciņam tagad skolā ir arī kino pulciņš. Agrāk centrs piedāvājis kino klubu, kurā varēja noskatīties filmas. Savukārt pulciņā studenti izvēlas ainu no kādas filmas, pārtulko spāniski, uzfilmē un pēc tam demonstrē skolas pasākumos. «Latvieši pēc dabas kautrējas runāt. Ja ir jāiemācās lomas teksts no galvas, tas palīdz mācību procesā. Mums ir arī interpretācijas mākslas nodarbības, kur mācāmies zaudēt kautrību, nebaidīties pieskarties. Latviešiem ir ļoti grūti pieskarties kādam citam, jo katra privātā telpa ir liela. Mēs mācāmies justies brīvāk, un tas arī palīdz valodas apguvē,» uzskata Havjers.
Séneca ir arī nodarbības bērniem. Tās apmeklē gan centra pieaugušo studentu bērni, gan citi, kuru vecāki vēlas, lai bērni apgūtu spāņu valodu, jo pasaulē tajā runā ļoti daudz cilvēku. «Ir arī bilingvālais pulciņš bērniem, kuri dzīvojuši Spānijā, saprot un runā spāniski, un vecāki negrib, lai bērni zaudētu apgūto valodu. Tāpēc vecāki bērnus ved uz šo pulciņu, kur mazie atkārto un papildina savu vārdu krājumu,» stāsta Havjers.
Valoda kā hobijs
Runājot par cilvēkiem, kuri vēlas apgūt spāņu valodu, Havjers teic, ka viņi ir dažādi – citiem nepieciešams dažu mēnešu laikā apgūt valodu, jo drīz jādodas uz Spāniju, bet liela daļa ir to, kuri nesteidzas un mācās prieka pēc. «Cilvēki, kuri mācās pie mums, spāņu valodu uzskata par savu hobiju. To saprotam arī mēs un cenšamies, lai gaisotne nebūtu pārāk nopietna. Ir eksāmeni un pārbaudes darbi, bet vienlaikus apzināmies, ka cilvēki, kuri nāk uz nodarbību astoņos vakarā, visu dienu ir strādājuši un ir noguruši,» saka Havjers. Ar latviešiem esot viegli strādāt, jo viņiem tā parasti nav pirmā svešvaloda, tāpēc jau ir pieredze ar mācīšanos. Tāpat studenti prasa rezultātus, pierādījumus tam, ka viņi ir apguvuši valodu – ka viņu nauda ir labi ieguldīta. «Tas mūs izaicina strādāt nopietnāk un ar rezultātiem,» saka Havjers. Viņš piebilst, ka Latvijas iedzīvotāji bieži vien vēlas pārbaudes darbus – kontroldarbus, eksāmenus. Pasniedzējs arī ievērojis, ka pēdējā laikā cilvēkiem vairs nav tik daudz brīva laika un viņi sāk sūdzēties par mājasdarbu apjomu. Tāpēc skolā tiek mainīta metode, lai nebūtu jāpilda tik daudz mājasdarbu.
Šveices pulkstenis
Séneca strādā pieci pasniedzēji, kuri kopumā māca studentus aptuveni 20 grupās. Havjers uzsver, ka cenšas nodrošināt, lai pasniedzēji nevadītu pārāk daudz nodarbību. «Pasniedzējs, kurš vada pārāk daudzas nodarbības, dara to nekvalitatīvi. Ja rūpējies par saviem darbiniekiem, viņi parūpēsies par tevi,» viņš uzskata. Visi pasniedzēji spāņu kultūras centrā Séneca ir spāņi pēc tautības, tā ir viņu dzimtā valoda, turklāt viņi ir profesionāli skolotāji ar specializāciju spāņu valodas kā svešvalodas pasniegšanā. Jaunus pasniedzējus atrast nav viegli, viņi brauc uz Rīgu speciāli, lai strādātu šajā uzņēmumā. Havjers piekrīt, ka Latvijā ir cilvēki, kuri ļoti labi runā spāniski, bet, viņaprāt, pasniegt ne tikai valodu, bet arī kultūru var tikai paši spāņi. Vienīgā pasniedzēja latviete šajā centrā vada nodarbības bērniem, jo nepieciešams saprast abas Latvijas bērnu dzimtās valodas – gan latviešu, gan krievu, turklāt bērniem ir nepieciešama cita pieeja valodu apmācībā, metodoloģija ir atšķirīga no tās, kādā spāņu valodu mācās pieaugušie.
Havjers domā, ka viena no lietām, kas atšķir Séneca no citām vietām, kur apgūst spāņu valodu, ir komanda. «Séneca nebūtu tā Séneca, kas tā ir šodien, ja trūktu kaut viena cilvēka no komandas. Mana komanda ir labāka nekā izcila, es lepojos ar katru no darbiniekiem. Séneca ir kā Šveices pulkstenis, perfekts mehānisms,» viņš saka.