Strādājot starptautiskā uzņēmumā vai attīstot biznesu ārzemēs, klātesamība ir ļoti būtiska, tādēļ nereti nākas doties biznesa braucienos uz ārzemēm.

Vairums strādājošo komandējumu laikā apmeklē konferences un apmācības vai tiekas ar klientiem un partneriem, taču aizvien biežāk darbinieki biznesa braucienu cenšas apvienot ar atpūtu, dodoties ekskursijās, lai iepazītu galamērķa valsti, vēsta Baltic Travel Group un Aeroflot veiktā aptauja. Atkarībā no uzņēmuma nozares, darba braucienos darbinieki dodas regulāri – gan uz Baltijas valstīm (72%), gan tuvākiem un tālākiem galamērķiem Eiropā un ārpus tās.

Esot komandējumā, kā būtiskākais cilvēkiem ir pieejamība (51%) – ērtas saziņas iespējas, ieskaitot ātru internetu un kvalitatīvus telefonsakarus. Gan mobilo sakaru operatori, gan pasažieru pārvadātāji nepārtraukti uzlabo savus pakalpojumus un maina politiku, lai apmierinātu strauji augošās klientu vajadzības. Mobilās ierīces un datorierīces vairums aviokompāniju šobrīd atļauj lietot arī lidojuma laikā, un atsevišķas kompānijas biznesa klasē nodrošina arī Wi-Fi, bet izmantojot autotransportu un vilcienu, ierobežojumi praktiski netiek izjusti.

Uzņēmumi komandējumus izvērtē pēc lietderības un darbiniekiem jāsniedz atskaites par braucieniem, tiek izmantotas arī videokonferenču iespējas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vadošie valsts resori – Valsts prezidenta kanceleja, ministrijas, Saeima un Valsts kanceleja savus darbiniekus aizvadītajā gadā komandējumos sūtījuši gan uz Ludzu, gan otru pasaules malu, kopējās izmaksas pārsniedza 8 miljonus eiro, pirms laika rakstīja DB, tāpēc laikraksts vēlējās noskaidrot lielāko uzņēmumu praksi komandējumu jomā. Secinājumi ir tādi, ka valsts resori var daudz ko mācīties no biznesa, jo uzņēmumos komandējumi pārsvarā tiek izvērtēti pēc lietderības, un darbiniekiem ir jāsniedz atskaites par braucieniem, kā arī tiek izmantotas videokonferenču iespējas. Savukārt valsts resoru jomā DB konstatēja, ka visbiežāk tiek apmeklēta Eiropas sirds Brisele, tomēr vairāku iestāžu komandējumu sarakstos netrūka arī eksotisku galamērķu nosaukumu. Piemēram, darba braucienos apgūta franču valoda Vidusjūras krastā divu nedēļu garumā, apmeklētas teātra izrādes, tai skaitā «Īsa pamācība mīlēšanā» un iepazītas eksotikas valstis, piemēram, Dienvidamerikā.

Vadošie valsts resori savus darbiniekus aizvadītajā gadā komandējumos sūtījuši gan uz Ludzu, gan otru pasaules malu; kopējās izmaksas pārsniedza 8 miljonus eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan visbiežāk apmeklēta Eiropas sirds Brisele, tomēr vairāku iestāžu komandējumu sarakstos eksotisku galamērķu nosaukumu netrūkst. Darba braucienos apgūta arī franču valoda Vidusjūras krastā divu nedēļu garumā, apmeklētas teātra izrādes, tai skaitā «Īsa pamācība mīlēšanā» un iepazītas eksotikas valstis, piemēram, Dienvidamerika, liecina DB apsekotā informācija. 2014. gadā darba ceļojumu apjoms ievērojami audzis, iemesls – ierēdņi komandējumos gatavojās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Visi braucieni tikuši skrupulozi izvērtēti, DB uzsvēra vadošie valsts resori – Valsts prezidenta kanceleja, ministrijas, Saeima un Valsts kanceleja.

Pagājušajā gadā Rīgas dome (RD) deputātu ārzemju komandējumiem tērēja 21,2 tūkstošus eiro. Arī pērn, līdzīgi kā 2017. gadā, darījumu braucienos ārpus Latvijas devās tikai pozīcijas pārstāvji.

Visbiežāk komandējumos 2018. gadā devās Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs, tagad domes priekšsēdētāja vietnieks, Oļegs Burovs, RD priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kā arī Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks. RD Sabiedrisko attiecību nodaļā norāda, ka opozīcijas pārstāvji 2018. gadā komandējumos nav devušies tāpēc, ka uzaicinātāji parasti paši nosaka uzaicināmo oficiālo amatpersonu loku.

Tērēs vairāk

Tas būtu labas pārvaldības piemērs, ja uz atsevišķiem komandējumiem dotos arī opozīcijas pārstāvji, uzskata Nacionālās apvienības RD frakcijas pārstāvis Ģirts Lapiņš. «Esmu RD deputāts sešus gadus, aktīvi darbojos arī vairākās komitejās, taču no domes vadības nekad neesmu saņēmis nevienu uzaicinājumu doties komandējumā, un, kā man zināms, to nav saņēmuši arī citi opozīcijas pārstāvji. Iesaistot darījumu braucienos opozīciju, būtu iespējams nodrošināt kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu,» pauž Ģ. Lapiņš. Viņš atklāj, ka izvērtēt pozīcijas deputātu darījumu braucienu lietderību pašlaik ir sarežģīti, jo pieejamā informācija ir ļoti ierobežota. «Finanšu un administrācijas lietu komitejā tiek skatīta tikai neliela daļa no plānotajiem komandējumiem, savukārt atskaites, kurās būtu apkopota informācija par to, kas komandējuma iet- varos ir darīts, deputātiem izvērtēšanai komitejās nekad netiek sniegtas. Es varu tikai intuitīvi teikt, ka komandējumu izmaksas Rīgas pilsētas budžetam ir adekvātas, tomēr neatbildēts paliek katra komandējuma lietderības izvērtējums, jo ir pavisam reāls risks, ka komandējums tiek savienots ar atpūtas braucienu vai arī ieguvumi pilsētai ir ļoti ierobežoti vai nekādi. RD problēma joprojām ir lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums, tas attiecas gan uz Rīgas pilsētas budžetu kopumā, gan uz komandējumiem,» uzskata Ģ. Lapiņš.

Finanšu ministrija (FM), veidojot nākamā gada budžetu, atradusi veidu, kā ietaupīt uz komandējumu rēķina, proti, stingrāk kontrolējot lojalitātes programmās uzkrāto punktu izmantošanu, taču ministri šo priekšlikumu ir noraidījuši, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas Sešos.

Runa ir par aviokompāniju un viesnīcu lojalitāšu programmās uzkrātajiem punktiem jeb bonusiem. Līdz šim neviens nav kontrolējis, kā amatpersonas izmantojušas punktus, ko izdevies uzkrāt, regulāri dodoties valsts apmaksātos komandējumos. Tas paver iespēju punktus izmantot privātiem ceļojumiem, ko apmaksājuši nodokļu maksātāji.

FM ierosina šādu praksi izbeigt un noteikt, ka komandējumos uzkrātie lojalitātes punkti turpmāk ir izmantojami tikai un vienīgi nākamo komandējumu segšanai. Ministrijā to pamato ne vien ar finansiālu ieguvumu, bet arī ar labas valsts pārvaldības prakses ieviešanu.

«Lai nebūtu arī pārmetumi, ja amatpersona ir braukusi komandējumos un šādus punktus uzkrājusi, pēc tam izmanto savām privātām vajadzībām. Protams, sabiedrība ir izteikusi bieži vien neapmierinātību par to, ka amatpersonas kaut kādā veidā gūst labumu,» skaidroja FM pārstāve Jana Salmiņa.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) līdz 7. aprīlim saņemti pieteikumi par darbinieku nosūtīšanu komandējumos no 253 uzņēmumiem par 1317 darbiniekiem.

Visvairāk pieteikumu ir būvniecībā, bet vēl komandējumus pieteikuši metālapstrādes un konsultāciju pakalpojumu nozarēs strādājošie. Pieprasītākās valstis, uz kurām mūsu uzņēmēji vēlas doties komandējumos, ir Zviedrija, Vācija, Norvēģija, mazāk pieprasītas ir Dānija, Somija un Francija.

Jau vēstīts, ka lai izpildītu iepriekš noslēgtos līgumus un turpinātu strādāt eksporta tirgos, Latvijas uzņēmumiem ir būtiski nosūtīt savus darbiniekus komandējumos, tādēļ tika veikti grozījumi 2020. gada 12. marta Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pilnvarojot satiksmes ministru piešķirt atļaujas izpildīt starptautiskos pasažieru pārvadājumus ārkārtējās situācijas laikā.

Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo lidojumu revīzijā Valsts kontrole ir konstatējusi gan nelikumīgu, gan neekonomisku rīcību, trešdien Latvijas Radio paziņoja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Valsts kontrole sniegusi ieteikumus, kā situāciju labot, bet par nelikumībām informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam.

Korčagins atzīmēja, ka Valsts kanceleja apstrīdēja sākotnēji Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu par lidojumu vērtējumu.

Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.

Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži.

Braži amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.

Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.

Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.

Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.

Ja gribas rīkot raganu medības, tad jāsāk ar galvenajiem lēmuma pieņēmējiem, nevis ar izpildītājiem

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir kļuvusi barga pret ierēdņiem. Viņa paudusi, ka ir ļoti nikna par absolūto bezatbildību Latvijas ierēdniecībā. Viņasprāt, ierēdņi neciena darba kultūru, jo kā varot būt, ka 20 cilvēki ar savu parakstu apliecina, ka ar valsts virzītu projektu viss ir kārtībā, ja beigās izrādās, ka galīgi nav kārtībā? Runa šoreiz ir par Izglītības un zinātnes ministrijas kūrēto interaktīvo vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem Skolas.lv. «Sakūrēts» viss izrādās tik pamatīgi, ka arī trīs miljoni no ES struktūrfondu līdzekļiem, šķiet, ir pazaudēti. Un ja vēl šis būtu vienīgais šāds gadījums, kad prasmīgi «apgūtie» miljoni aizplūduši gluži kā pa notekcaurules reni. Nesen mums te atklājās skandāls ar Latvijas dalību Milānas Expo, uz izgāšanās sliekšņa ir pēdējo gadu vērienīgākais Veselības ministrijas projekts e-veselība, par visādiem jaunceļamiem slimnīcu korpusiem pat nerunājot.

Foto: pixabay.com

13 Latvijas ministrijas 2019.gadā komandējumos tērējušas 3,8 miljonus eiro.

Šā brīža situācija liecina, ka šogad braucienu uz ārzemēm būs mazāk un ministrijas komandējumu plānošanā ir piesardzīgas.

Kopš marta darījumu braucieni ir pilnībā apstājušies un līdz gada beigām ministrijas komandējumus plānos ļoti piesardzīgi. "Līdz februāra beigām viss bija kā ierasts - valsts ierēdņi komandējumos brauca daudz un regulāri. Martā šī plūsma pilnībā apstājās. Gandrīz visi iepriekš rezervētie braucieni līdz septembra beigām ir atcelti un jaunu pasūtījumu nav. Darījumu braucieni uz ārvalstīm ir apturēti uz nezināmu laiku, izņēmums ir tikai Baltijas valstis. Gadījumi, kad tiek pasūtīti komandējumi uz Eiropu, ir ļoti reti," atzīst Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle un Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ik gadu vismaz reizi dodas ceļojumā ārpus valsts, kamēr salīdzinoši līdzīgs skaits – 51,5% nav ieplānojuši tuvākajos gados doties nevienā ceļojumā.

Tas noskaidrots DNB bankas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem.

Kā liecina DNB bankas īstenotā pētījuma dati, aptuveni puse jeb 51,5% Latvijas iedzīvotāju tuvāk gadu laikā neplāno doties ceļojumā ārpus valsts. Tikmēr gandrīz puse (44,3%) atbildēja, ka pieļauj tādu iespēju un ļoti labprāt to darītu. Pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka ceļojumā noteikti dosies un jau noskatījuši savu galamērķi (2,1%), bet tikpat liels skaits aptaujāto patlaban vēl plāno savu nākamo galamērķi.

Vidēji puse no respondentiem ceļojumos dodas ik gadu – vairāk nekā katrs ceturtais aptaujātais ceļo aptuveni reizi gadā (26,7%), aptuveni katrs sestais (15,2%) to dara vidēji divas reizes gadā, bet četros un vairāk ceļojumos gadā dodas vien neliela daļa jeb 4% aptaujāto. Tajā pašā laikā apmēram katrs trešais respondents (34,9%) atklāja, ka ceļojumos ārpus Latvijas dodas ik pēc dažiem gadiem, bet teju katrs piektais (19,2%) atzina, ka ārpus Latvijas neceļo nekad. Aptaujas dati atklāja arī to, ka visaktīvākie ceļotāji (ceļo vairākas reizes gadā) ir vecāko vecuma grupu respondenti (46-55 un 56-65 gadi), bet atbildi, ka ārvalstu ceļojumos nedodas nekad, visbiežāk sniedza aptaujātie vecumā no 18 līdz 45 gadiem (aptuveni 21,5%).

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Kam ir jānotiek, lai Latvijas ierēdņi sāktu kustēties un nodrošinātu tās naudas paņemšanu, ko ES mums ir gatava uzdāvināt?

Šādu retorisku jautājumu gribas uzdot pēc kārtējām diskusijām Saeimā, kur tirzāts ES fondu apguves jautājums 2014.–2020. gada periodā. Situācija šajā sakarā ir vairāk nekā bēdīga, jo, lai arī šis ES naudas apguves periods ir iesācies jau kopš diviem gadiem, joprojām no ministriju puses nav izdarītas būtiskas lietas, lai šo naudu vispār varētu izmantot. Pat par nākamo – 2016. gadu – jau izskan bažīgas prognozes, ka vismaz 1/3 no paredzētās naudas jeb aptuveni 159 miljonus eiro apgūt, visticamāk, neizdosies. Tad sanāk tā, ka 159 miljonus eiro dāvātas naudas bagātā Latvija ir gatava uzdāvināt Eiropas Savienībai atpakaļ muļķības vai iekšējas diversijas dēļ.

Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju Ģenerālprokuratūrā tika veikta pārbaude par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu toreizējā Ministru prezidenta komandējumos.

Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus.

Vienlaikus patlaban nepastāv normatīvais regulējums, kas reglamentētu gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu saņemšanu, un tas novedis pie nepamatotas Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" 32.punkta tvēruma paplašināšanas pretēji Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertajam likumības principam, norāda prokuratūra.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Draugiem Group uzņēmums Printful atver vēl vienu drukas ražotni ASV austrumkrastā Šarlotas (Charlotte, NC) pilsētā Ziemeļkarolīnas štatā. Publicējam jautājumus un atbildes, kuras biznesa portālam db.lv sniedza uzņēmumu grupas pārstāvis Jānis Palkavnieks:

Cik lielas investīcijas prasīja otrās Printful ražotnes atvēršana ASV?

Mēs jau uz šodienu esam investējuši miljonu dolāru un līdz gada beigām būs 1,5 miljoni. Nākamā gada laikā varētu būt līdz trīs miljoniem.

Cik ilgi tika plānota un īstenota ideja par otrās ražotnes atvēršanu?

Ideja par to radās pirms diviem gadiem. Aktīvi darījām un plānojām sešus mēnešus.

Cik daudz darbinieku no Latvijas strādā Printful ražotnēs ASV? Vai latvieši tur tiek gaidīti?

Šobrīd strādā pieci darbinieki ar biznesa vīzām no Latvijas. Lauris Liberts, Dāvis Siksnāns, Zane, Ivars un Dairis. Lielākā daļa kvalificēto darbinieku pamatā strādā Latvijas birojā un regulāri dodas komandējumos.

Gandrīz puse jeb 40% aptaujāto respondentu, kuri regulāri dodas komandējumos, atzīst, ka visbiežāk lietišķajos braucienos dodas ar mērķi paaugstināt profesionālo kvalifikāciju un gūt jaunu darbam nepieciešamu pieredzi, liecina Latvia Tours organizētā aptauja par biznesa braucienu tendencēm.

Nepilna trešdaļa jeb 26% kā biznesa brauciena mērķi norāda nepieciešamību apmeklēt konferenci vai izstādi, 20% - nepieciešamību tikties ar potenciālajiem klientiem vai partneriem, bet 6% - nepieciešamību klātienē tikties ar uzņēmuma vadību vai akcionāriem.

Aptauju marta mēnesī veica Latvia Tours ar mērķi izzināt biznesa braucienu tendences Latvijā. Aptaujā, kas tika veikta interneta vidē, piedalījās 692 respondenti.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Doma iekarot daļu no globālā medicīnas tirgus ir apsveicama, galvenais to nepazaudēt birokrātu dzirnavās

Tas, ka Jūrmalā vairs nebūs Jaunais vilnis un citi Krievijas televīzijas rīkoti konkursi, kādam cilvēcīgi var patikt vai nepatikt, tomēr, ja vien nav vēlme vēl vairāk audzēt valstī bezdarbu un emigrāciju, ir skaidrs, ka robs, ko radīs samazinājušos tūristu skaits, ar kaut ko ir jāaizpilda. Vēlams, protams, lai tas būtu kaut kas ilgtspējīgs un labumu nesošs pēc iespējas daudziem. Kā liecina DB 24.02.2015. publikācija – šāda ideja ir. Latvijas kūrortpilsēta Jūrmala, atjaunojot daudzu desmitu gadu senas tradīcijas, būtu jāveido par speciālo ekonomisko zonu, lai sniegtu kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus ārzemniekiem. Doma lieliska, jo ir skaidrs, ka Latvijas «skype» jeb lielā iespēja ir jāmeklē tajā potenciālā, kas mums ir pieejams, un tā ir šejienes tīrā daba, pietiekami spēcīga veselības kopšanas nozare un pagaidām vēl arī infrastruktūra, kas nepieciešama šāda plāna attīstībai. Pie viena tā ir arī iespēja nodrošināt labu atalgojumu vietējiem iedzīvotājiem, ne tikai apturot viņu aizbraukšanu no valsts, bet pat, iespējams, ļaujot vairākiem aizbraucējiem atgriezties. Kur vēl izcilāks reemigrācijas plāns!

Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi neizpildāmas prasības, lai iedzīvotāji saņemtu valsts atbalstu granulu katlu un citu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās, 10.aprīlī vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ikviens privātmājas īpašnieks no valsts var saņemt līdz 3400 eiro granulu katla iegādei, ja atslēgsies no gāzes. Tomēr ierēdņi noteikuši tik augstas prasības, ka naudu neviens nevarot saņemt, jo katlam jāatbilst A+++ efektivitātes klasei.

Raidījums aptaujājis vairākus granulu apkures katlu tirgotājus un ražotāju pārstāvjus, kas atzinuši, ka tādu katlu, par kuru uzstādīšanu varētu saņemt valsts atbalstu, Latvijā iegādāties nevar.

SIA "SB" apkures nodaļas vadītājs Jānis Grašs norādīja, ka pat ļoti labi, "premium" klases katli atbilst A++ efektivitātei, un viņam nav zināmi tādi, kas būtu novērtēti ar A+++ jeb trīs plusiem.

"Nekā personīgi" norāda, ka, jo efektivitātes klase ir augstāka, jo katls ir dārgāks. Labu A+ līmeņa granulu katlu var nopirkt, sākot no 3500 eiro, bet nākamais līmenis jeb A++ jau maksā pat divas un trīs reizes dārgāk. Nav zināms, cik varētu maksāt A+++ efektivitātes katls, jo neviens tādu nav redzējis ne Latvijā, ne ārzemēs.

Fakts, ka teju pēc diviem gadiem ES fondu finansējums daudzās programmās joprojām nav pieejams, ir valsts nolaidības rezultāts

Saeimas Eiropas lietu un Ilgtspējīgas attīstības komisijas paudušas satraukumu par iespējamu ES fondu pārrāvumu starp 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodiem. Deputāti norādīja, ka viņiem neesot saprotama šāda kavēšanās. Uzņēmēji gan DB pauda savas bažas par šādu situācijas scenāriju jau 2014. gada vasarā, bet atbildīgie ierēdņi tolaik jebkādu kavēšanos vai pārrāvumu, kas būtu saistīts ar birokrātijas procedūrām, cītīgi noliedza. Divu ES fondu uzraugu vietā mums tagad ir četri – LIAA, Ekonomikas ministrija, Centrālā finanšu līgumu aģentūra un Finanšu ministrija, tomēr rezultāts ir visai neiepriecinošs.

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Uzņēmēji gatavi izkliegt uzņēmējdarbības vides problēmas kameru priekšā, bet valsts aparāta skrūvītēm arvien tīk būt labi ieeļļotām

Kamēr valsts vadītāji velta enerģiju dažādiem augstiem jautājumiem, piemēram, plaši diskutējot par sejas aizsegu aizliegšanu, tiek kārtējo reizi aizmirsts par tādām piezemētām lietām kā politiskā higiēna un elementāri kārtības noteikumi pašā valsts aparātā. Tā problēmas izgaismojusi Rīgā un Tallinā darbojošos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu saimniece Linda Liepiņa. Uzņēmējas izteiktās frāzes Latvijas Televīzijā ir kā virpuļviesulis, kas uzsūcis daudzu uzņēmēju varbūt skaļi nepateikto. Uzņēmēja vispirms asi pātago nodokļu administrācijas darba stilu un ar tādu pašu jaudu triec smagu un labi nogatavojušos tomātu ierēdniecības vaibstos. Pēc Liepiņas domām, Latvijā ierēdņi un iestādes nevis veicina ekonomisko attīstību, bet biznesu ar savu darbu kavē. Atbildīgie par to gan nesēž šauros ierēdņu kabinetos, bet pa vītņu kāpnēm uzkāpj līdz augstākajām politiskajām virsotnēm. Nieks, ka valdības mainās, nieks, ka Saeimai jauns sasaukums. Būsim godīgi, varas kliķes zupa parasti ir tā pati vecā, jaunas garšvielas tajā ir retums, kas ātri vien izšķīst kopējā buķetē, kur sāji jūtams vien kādu noteiktu interešu salkanums. Visi tie daudzie valsts mašinērijas darbinieki, kas nav pelnījuši nevienu no šiem vārdiem, nereti dzīvo mokās, aiziet no valsts pārvaldes vai arī pārvēršas radījumos, kas nevis domā, bet ar klapēm uz acīm dara pakaļ normatīvajiem aktiem, sliktiem priekšniekiem, korumpētiem ielikteņiem, no zemes atrāvušamies politiķiem.