Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Kopumā 40% Latvijas iedzīvotāju plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. To skaitā 12% jau ir konkrēts plāns attiecībā uz ceļojumu ārpus Latvijas, bet vēl 28% iedzīvotāju ir ieceres. Daudz biežāk plānus doties ceļojumā tuvāko 12 mēnešu laikā pauda tie iedzīvotāji, kuri pēdējā gada laikā bija devušies ceļojumā, liecina Latvia Tours Ceļojumu indeksa dati.

Kopš 2015. gada par 8% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. Pērn tie bijuši 32% iedzīvotāju, bet šogad 40%, stāsta SIA Latvia Tours direktore, indeksa autore Ieva Keiša.

Kā rāda pētījuma dati, biežāk ceļojuma plāni ir iedzīvotājiem 25 – 34 gadu vecumā, no tiem 13% jau ir konkrēts plāns, bet 39% ir tikai ieceres par ceļojumu tuvāko 12 mēnešu laikā. Tā pat nolūks doties ceļojumā biežāk ir rīdzinieku vidū, no tiem 47% plāno doties atpūtas ceļojumā. Tā pat šāda iecere ir 39% iedzīvotāju citās Latvijas pilsētās un trešdaļai iedzīvotāju laukos.

Teju puse (46%) Latvijas mājsaimniecību šogad plāno doties ceļojumā, tomēr izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi tiek rasti ne tikai no ikmēneša ienākumiem un iepriekš izveidotiem uzkrājumiem, bet arī laicīgi nenokārtojot maksājumus – ceturtdaļai (26%) ceļotāju no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Šādi aptaujas rezultāti liecina, ka maksājumu kavēšana ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums. Kopumā atpūtas braucienus uz ārvalstīm šogad ieplānojuši 40% iedzīvotāju, tomēr arī savas valsts apceļošana atvaļinājuma laikā ir gana populāra – piektdaļa atzīst, ka brīvdienas baudīs, iepazīstot Latviju. Interesanti, ka visa veida ārvalstu ceļojumu plānus kopumā biežāk kaldina pilsētnieki. Rīdzinieki izceļas ar vēlmi iepazīt Eiropas valstis ārpus Baltijas (šādu ceļojuma galamērķi min 30% galvaspilsētas iedzīvotāju), savukārt mazpilsētās dzīvojošie biežāk lūkojas Lietuvas un Igaunijas virzienā.

Iepazīstoties ar ceļojuma finansējuma avotiem, atzīstams, ka iedzīvotāji teju vienlīdz bieži paļaujas uz ikmēneša ienākumiem un atvaļinājuma naudu (min 52% aptaujāto), kā arī iepriekš izveidotiem uzkrājumiem (51%). Savukārt katram desmitajam ceļojumu pilnībā vai daļēji apmaksā kāds cits, bet tikai 5% vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas.

Lielākā daļa jeb 63% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem šogad plāno doties kādā ceļojumā.

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes martā veiktais pētījums.

Ceturtā daļa (23%) iedzīvotāju šogad plāno doties ceļojumā ārpus Latvijas. Piektā daļa (19%) iedzīvotāju plāno ceļot pa Latviju. Savukārt vēl piektā daļa (21%) iedzīvotāju šogad plāno ceļot gan pa Latviju, gan doties ārpus Latvijas.

Ceturtā daļa (27%) iedzīvotāju neplāno šogad doties kādā ceļojumā. Desmitā daļa (10%) vēl nav izlēmuši par saviem šī gada ceļošanas plāniem.

28% Latvijas iedzīvotāju, kuri šogad plāno doties ceļojumā, konkrētajam ceļojumam plāno atvēlēt vairāk nekā 301 eiro uz vienu personu (ieskaitot transportu, nakšņošanu u.c. tēriņus).

Daži cilvēki ceļo, lai iepazītu citas kultūras, citi ceļo, lai vienkārši atpūstos no ierastās rutīnas. Ceļošana ļauj atslēgties no ikdienas dzīves un atjaunot spēkus, bet vai Jums ir nepieciešamie līdzekļi, lai ceļotu? Primāri, protams, ir spēt laicīgi iekrāt pašam, bet, ja Jums tas nav izdevies, apsveriet citus veidus, piemēram, aizņemties naudu no ģimenes vai izskatīt kādu no patēriņa kredīta variantiem.

Kas ceļojuma laikā sagādā lielākās izmaksas un kā varat ietaupīt?

1. Vēlaties doties sapņu ceļojumā

Katram no mums noteikti ir savs sapņu saraksts ar lietām, ko vēlamies dzīvē paveikt, un vietām, kuras vēlamies dzīvē redzēt savām acīm. Nosakiet prioritātes un sastādiet plānu, kur vēlaties doties, ņemot vērā atvaļinājumam atvēlēto dienu skaitu. Sagatavojiet aptuvenu atvaļinājuma budžetu, iekļaujot neparedzētos izdevumus. Un, ja esat pārliecināts, ka šajā ceļojumā var sanākt pārtērēties, bet nevēlaties zaudēt iespēju, doties šajā ceļojumā, apsveriet citas finansējuma iespējas.

Tomēr, ja šo ceļojumu plānosiet laicīgi, tāpat kā darbā jau laicīgi zināsiet savu atvaļinājuma laiku, varēsiet laicīgi izpētīt visizdevīgāko ceļojuma piedāvājumu, lai nepārsniegtu savu budžetu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Ceļošana ir viens no labākajiem atpūtas veidiem, kas sniedz iespēju izrauties no ierastās vides. Tomēr nenoliedzami šī atpūta prasa ne mazums izdevumu.

Tieši tāpēc 75% aptaujāto ceļotāju atzīst, ka naudu tēriņiem ceļojuma laikā atliek jau pirms brauciena, kamēr katrs ceturtais aptaujātais ceļojuma izdevumus sedz no attiecīgā mēneša ienākumiem, liecina DNB bankas aptauja.

Kā atklāj aptaujā apkopotā informācija, visbiežāk cilvēki dodas ceļojumos, kas ilgst līdz septiņām dienām (63,4%), kamēr aptuveni katrs trešais (34,1%) aptaujātais parasti ceļo vienu līdz divas nedēļas. Tikai neliela daļa – 2,9% aptaujāto paraduši doties arī garākos ceļojumos, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas. Ņemot vērā izmaksas (nakšņošana, transports, ēšana, u.c.), kas sedzamas ceļojuma laikā, likumsakarīgi, ka cilvēku iespējas paildzināt savus ceļojumus pieaug līdz ar augošiem ienākumiem. Ceļojumos, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas, visbiežāk dodas respondenti ar augstiem ienākumiem (no 1501€ mēnesī) - 7,7%, kas ir divas reizes vairāk nekā šo atbildi sniegušo aptaujāto ar ienākumiem 401-600 eiro mēnesī (3,5%).

Teju 60% Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā ir ieplānojuši doties vienā vai vairākos ceļojumos uz ārvalstīm, bet gandrīz katrs desmitais plāno ceļot Latvijas robežās, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā iedzīvotāju aptauja.

Vispopulārākais galamērķis ceļotājiem no Latvijas ir Eiropas lielpilsētas – tās apmeklēt iecerējuši 47% aptaujāto.

Kā rāda aptaujas dati, visbiežāk (44%) Latvijas iedzīvotāji tuvākā gada laikā apsver iespēju doties vienā vai divos ceļojumos. Tikai 4% paredz, ka tie varētu būt trīs vai četri ceļojumi. Ceļošanas plānus biežāk kaldina sievietes (63%), retāk vīrieši (55%). Tas gan nenozīmē, ka sievietes noteikti ceļos vairāk nekā vīrieši, bet drīzāk apliecina, ka dāmas savus ceļojumus plāno savlaicīgāk. Arī tie vīrieši, kas ir pārliecināti, ka tuvākajā gada laikā dosies ceļojumā ārpus Latvijas, par ceļojuma galamērķi plāno izlemt vien pēdējā brīdī (22% pretstatā 17% sieviešu).

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

43% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ceļojumu apmaksājuši no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti, liecina Latvia Tours Ceļojuma indeksa rezultāti.

Nedaudz mazāks ceļotāju īpatsvars (37%) ceļojuma izdevumus apmaksājis no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem. Katram piektajam ceļotājam izdevumus apmaksāja kāds cits, bet tikai 1% ceļojuma izmaksu segšanai ņēmis kredītu vai naudu aizņēmies no kāda cita.

«Ja apskatām ceļojumu finansēšanas rezultātus, redzams, ka ir tikai 1%, kas ceļojumu apmaksai ņēmuši kredītu vai aizņēmušies naudu no citiem. Jāuzsver, ka šī kredītu ēra ir beigusies. Tūrismā bija moments, kad kredīts kā ceļojuma apmaksas veids tika reklamēts visur. Tas ļoti labi atspoguļojās tūrisma statistikā 2008. gadā (CSP datos), kad ceļojumu pakalpojumu bilance bija negatīva jeb mīnuss 426,9 miljoni eiro. Tas bija kredītu laiks un brīdis, kad liela daļa ar šiem ceļojumu kredītiem nonāca finanšu grūtībās. Lai tagad ceļotu par kredīta naudu, pat tīri psiholoģiski būtu jāpaiet pietiekami ilgam laika posmam, lai Latvijā varētu atsākties ceļojumu kreditēšana,» komentē Vidzemes augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors Ilgvars Ābols.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 2,4 milj. ārvalstu ceļojumos - par 9,6 % vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 milj. eiro, kas ir par 41,8 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 milj. vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12 % vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36 %, sasniedzot 57,7. milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (20 %). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,5 milj. vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2 %), Igaunija (10,9 %), Krievija (6,9 %) un Baltkrievija (5,3 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8 %), Vāciju (6,6 %) un Apvienoto Karalisti (4,7 %).

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Pēdējā gada laikā gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju ceļojumu apmaksājuši no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti, liecina jaunākā Latvia Tours Ceļojumu indeksa apkopotā informācija.

Saskaņā ar augustā veiktā pētījuma datiem, pēdējo 12 mēnešu laikā gandrīz puse (44%) no iedzīvotājiem ceļojumu apmaksāja no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti. Nedaudz mazāks ceļotāju īpatsvars (35%) ceļojuma izdevumus apmaksāja no rīcībā esošiem līdzekļiem. Katram piektajam ceļotājam izdevumus ir apmaksāja kāds cits, bet tikai 1% ceļojuma izmaksu segšanai ņēmis kredītu vai naudu aizņēmies no kāda cita.

Apskatot izdevumu apmaksas datus demogrāfiskā griezumā, iezīmējas, ka krievvalodīgie iedzīvotāji naudu visbiežāk īpaši krājuši (57%), savukārt latviešu valodā runājošie biežāk tēriņus seguši no rīcībā esošajiem līdzekļiem (43%). Interesanta aina iezīmējas arī apskatot datus Latvijas pilsētās un laukos. Rīgā (49%) un citās pilsētās (42%) iedzīvotāji sava pēdējā atpūtas ceļojuma izmaksas biežāk seguši no tam īpaši krātas naudas, savukārt teju puse lauku iedzīvotāju (49%) tēriņus seguši no rīcībā esošiem līdzekļiem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Tūrisma nozares eksperti uzsver, ka atpūtnieki pārāk vieglprātīgi mēdz izturēties pret plānoto braucienu un pat nepieļauj domu par iespējamiem sliktiem scenārijiem

Kam gan nav gadījies ceļojumā piedzīvot kādus muļķīgus pāpratumus, ko radījusi aizmāršība vai paviršība. Tūrisma nozares pārstāvji Dienas Biznesam uzskaita tipiskās ceļotāju kļūdas, sākot no greizas pārliecības, ka ar ID karti var aizlidot, piemēram, uz Turciju, beidzot ar pašu izplatītāko – ceļot bez apdrošināšanas. Liktos, kas gan tur liels – atpūta ārpus valsts ilgst tikai pāris dienu, un, ja nekas ar mani nav noticis tepat dzimtenē, kāpēc lai kaut kas pēkšņi atgadītos ārpus tās. Ceļotgribētāju prieks par gaidāmo braucienu bieži vien ir tik liels, ka tas izolē jebkādas domas, kas saistītas ar sliktiem scenārijiem.

Ceļošana ir viena no daudzajām dzīves baudām – ne velti ir teiciens, ka pasaule ir kā grāmata un, ja neceļojam, mēs no tās izlasām tikai vienu lappusi.

Līdz ar pakāpenisku robežu atvēršanu, atkal pavērusies iespējas sākt "šķirstīt lapas", dodoties iepazīt jaunas vietas ārpus savas valsts. Taču, cenšoties pieskaņot ceļojumu jaunajiem drošības apsvērumiem, var nākties saskarties ar grūtībām, veicot ierastos plānošanas darbus. Šīs piecas mobilās lietotnes palīdzēs ieplānot nākamo ceļojumu ātri un bez lieka uztraukuma.

Ceļojuma plāna pamatā – transports un naktsmājas

Atzīmējot kalendārā sava vasaras piedzīvojuma datumu, jāatceras, ka pirmā un svarīgākā lieta darbu sarakstā ir galamērķa valsts drošības pasākumu izpēte un transportlīdzekļa biļešu iegāde. Ja plāno savā nākamajā ceļojumā doties ar lidmašīnu, lietotne "Sostravel" būs noderīgs rīks, kas gluži, kā pierakstu klade, apvienos visu svarīgāko informāciju par Tavu ceļojumu, tajā skaitā informāciju par lidojumu, lidostā pieejamajiem pakalpojumiem un pat nozaudētu bagāžu. Savukārt tiem, kas priekšroku dod sauszemes pārbraucieniem, talkā nāks lietotne "Trainline", kas ļauj ātri un ērti iegādāties vilciena biļetes visā Eiropā.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

EcoFlow DELTA Akumulators: 8 neapšaubāmi iemesli, kāpēc tas ir nepieciešams Jūsu nākamajā ceļojumā

Katrs ceļojums nes sev līdzi piedzīvojumus un izaicinājumus, bet ar EcoFlow DELTA akumulatoru Jūs varat būt gatavi visam. Parnēsājamās elektrostacijas mūsdienās kļūst arvien populārākas. EcoFlow DELTA enerģijas krātuve piedāvā daudz vairāk nekā parastie rezerves barošanas avoti. Šajā rakstā apskatīsim astoņus iemeslus, kāpēc EcoFlow DELTA akumulators noderēs Jūsu nākamajā ceļojumā.

Kāpēc EcoFlow DELTA akumulators ir nepieciešams Jūsu nākamajā ceļojumā?

Pārnēsājamā spēkstacija var būt noderīgs pirkums dažādos gadījumos, šīs ierīces piedāvā vairākas funkcijas, kas nodrošina komfortu un drošību jebkuros apstākļos, un šeit ir 8 iemesli, kāpēc Jums to ir vērts iegadāties savam nākamajam ceļojumam.