Veiksmīga uzņēmējdarbība – tā ir ne tikai jaunu klientu meklēšana. Bez citiem svarīgiem faktoriem, kuri ietekmē veiksmi, sevišķi svarīgas ir pastāvīgas naudas plūsmas, kuras ģenerējat šodien.

Taču dažkārt notiek tā, ka, laicīgi nesaņemot ienākumus, var tikt izjaukta visa notikumu ķēde. Tas diemžēl ļoti daudziem izraisa nemieru un stresu, iedegas gluži spilgti vai sarkana lampiņa, ka kaut kas nav labi un ir apstājusies ienākumu plūsma. Ko darīt, ja pārskaitījumi nav saņemti laikā? Kā izvairīties no nemiera un stresa iestrēgušas ienākumu plūsmas dēļ?

Ādolfs Mārtiņš Krauklis, Atgustinaudu.lv projekta koordinators, dalās ar 5 padomiem, kā Jums izsargāties no kavētiem maksājumiem:

1. Jau iepriekš norādiet skaidrus apmaksas nosacījumus

Ļaujiet klientiem un partneriem visvienkāršākajā un tiem pieņemamākajā veidā norēķināties ar Jums. Līgumos un rēķinos obligāti norādiet apmaksas termiņus. Gan līgumā, gan katrā rēķinā skaidri un detalizēti norādiet, kur veikt maksājumu. Ja Jums ir iespēja, ļaujiet izvēlēties no vairākiem apmaksas variantiem. Sniedziet iespēju klientam norēķināties viņam visērtākajā veidā. Izmantojiet jaunākās tehnoloģijas, noslēdziet debeta līgumus.

Aizņemoties tikai retais pieļauj iespēju, ka kredītu varētu nespēt atdot. Tomēr dzīvē notiek visādi, un kredīts var kļūt arī par lielu slogu. Nonākot šādā situācijā, galvenais ir necensties izlikties, ka problēma nepastāv, un situāciju nepasliktināt, aizņemoties vēl.

Kā rodas parādi?

Visbiežāk parādi rodas, mainoties apstākļiem (zaudēts darbs, lieli neparedzēti izdevumi, veselības problēmas utml.) vai nespējot objektīvi novērtēt savu maksātspēju. Kļūdas maksātspējas novērtēšanā rodas, kad cilvēki ilgtermiņā rēķinās ar nestabiliem ienākumiem vai uzņemas pārāk lielu finansiālo slogu. Problēma ir arī tā, ka daļa sabiedrības neveido sev t. s. drošības spilvenu jeb uzkrājumus. Mainoties personīgajai finansiālajai situācijai, tieši uzkrājums palīdz situāciju risināt uzreiz, neņemot jaunus aizņēmumus. Diemžēl, redzot, ka mēneša beigās kontā paliek pāri nauda, liela daļa sabiedrības nevis to novirza uzkrājumos, bet gan uzreiz iztērē vai pat ņem kredītus lielākiem pirkumiem.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Bankām jāpiemēro vienādas izmaksas pārrobežu maksājumiem eiro valūtā un vietējiem maksājumiem, kā arī jāpadara pārskatāmākas valūtas maiņas izmaksas, paredz jauni noteikumi.

Ceturtdien apstiprinātie (532 balsis - pret balsoja 22, bet 55 deputāti atturējās) noteikumi izbeigs to ES iedzīvotāju diskrimināciju, kuri veic naudas pārskaitījumus ārpus eirozonas valstīm - piemēram, pārskaitot naudu eiro valūtā no konta Apvienotajā Karalistē vai Dānijā uz kontu Latvijā.

Pakalpojumu lietotāji eirozonā gūst labumu no vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA), bet pārējie ES iedzīvotāji par pārrobežu maksājumiem eiro valūtā spiesti maksāt ievērojamas komisijas maksas.

Viena gada laikā izmaksas par ES pārrobežu maksājumiem eiro valūtā būs jāpielīdzina iekšzemes maksājumu vietējā valūtā izmaksām. Dalībvalstīm arī drīkstēs likt bankām piemērot vienādu komisijas maksu par iekšzemes un pārrobežu maksājumiem vietējā valūtā.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri - reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā - maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem.

Ar grozījumiem radīta iespēja, ka vienā maksājumā iespējams samaksāt vairākus nodokļu maksājumus, un mazināts administratīvais slogs, skaidroja FM.

Tas nozīmē, ka no 2021.gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23.datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai.

Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Otrdien, 17. aprīlī, Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem.

Ar grozījumiem radīta iespēja, ka vienā maksājumā iespējams samaksāt vairākus nodokļu maksājumus, un mazināts administratīvais slogs.

Tas nozīmē, ka no 2021. gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai.

Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu.

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Rēķinu maksājumu kavēšana biznesa sektorā kļuvusi par tik būtisku problēmu, ka nopietni ietekmē uzņēmumu ekonomisko attīstību un reizēm pat dzīvotspēju.

Pēc “Factris Latvia” novērojumiem, maksājumu kavējumu problēma īpaši saasinās tieši vasaras laikā, kas daudziem uzņēmumiem biznesā ir karstākais gada laiks.

Tās ir nozares, kas pieredz strauju, uz sezonalitāti balstītu apgrozījuma pieaugumu. Viena no tādām ir lauksaimniecība, īpaši ogu, augļu un dārzeņu tirdzniecība, kur sākas straujš ražas ievākšanas process, taču mazumtirgotāji nereti atliek rēķinu apmaksu uz vēlāku laiku. Arī būvniecībā vasarā nepieciešams algot vairāk darbinieku.

Kopumā rēķinu apmaksas kavēšanos vasarā veicina arī atvaļinājumu laiks, kad daudzi par finansēm atbildīgie darbinieki dodas brīvdienās. Maziem un vidējiem uzņēmumiem vasarā nereti galvassāpes rada arī lielveikalu ilgie apmaksas termiņi – produkcija tiek nodota veikaliem, bet samaksa par preci tiek saņemta vien pēc 60-90 dienām.

Mītiem apvītajos Briseles gaiteņos pieņemtie lēmumi ir īsti un katru dienu ietekmē katra Latvijas uzņēmuma un iedzīvotāja ikdienu, tāpēc Latvijai nepieciešami spēcīgi un zinoši cilvēki, kas Eiropas Savienības līmenī pastāvētu par mūsu vēlmēm un vajadzībām, neļaujot tām pazust iestāžu labirintā.

2023. gads ir nācis ar jauniem izaicinājumiem ne tikai Latvijas ekonomikai un biznesa videi, bet arī Eiropas Savienībai (ES) un pasaules ekonomikai kopumā. Ekonomiskās krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Eiropas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, ES ir izvirzījusi vairākas prioritātes šim gadam, lai ar pārdomātiem lēmumiem un atbilstošiem atbalsta pasākumiem stimulētu ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību. Zināmas dvesmas Eiropas ikdienā ienesīs arī 2024.gadā gaidāmās ES Parlamenta vēlēšanas.

Tālajā 2001.gadā grupa Labvēlīgais tips skandināja dziesmu “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs”, to apstiprina arī Latvijā radīto preču un pakalpojumu eksporta uz Eiropas Savienības valstīm rādītāji. 2001.gadā eksportējām apmēram 1 miljarda eiro apmērā, 2021.gadā jau 11 miljardu eiro apmērā, kā sacīt jāsaka, Eiropa mūs ir iepazinusi nedaudz vairāk, bet joprojām ir vieta izaugsmei.

Laikmetā, kad nauda ir tikai dažu klikšķu attālumā, jābrīdina: izmantojot aizdevumus, privātpersonām ir obligāti jāpieiet aizņēmumam ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Lai gan ātrais kredīts var būt glābšanas riņķis nepieciešamības gadījumos, ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ir saistīts ar finansiālām saistībām un iespējamām ilgtermiņa sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt būtiskus padomus personām, kuras apsver iespēju aizlienēties, uzsverot apzināta lēmuma un atbildīgas aizņemšanās nozīmi.

Izpratne par nepieciešamību:

Pirms uzsākt aizdevuma saņemšanu un sameklēt aizdevēju, svarīgi ir kritiski izvērtēt jūsu vajadzības. Aizdevumus nevajadzētu uztvert kā gadījuma risinājumu ikdienas finanšu problēmām. Apsveriet, vai aizdevumi ir patiešām ļoti nepieciešami, varbūt tie ir izvēļu un kaprīžu kategorijā. Ja tas ir pēdējais, alternatīvu finanšu stratēģiju izpēte varētu būt saprātīgāka pieeja.

Pētīt un salīdzināt:

Visi aizdevumi nav vienādi, arī aizdevēji ir dažādi. Viņi piedāvā dažādus nosacījumus, procentu likmes un atmaksas struktūras. Veltiet laiku, lai izpētītu un salīdzinātu vairāku finanšu iestāžu priekšlikumus. Pievērsiet īpašu uzmanību gada procentu likmei, kas ietver gan procentu likmi, gan visas papildu maksas. Rūpīgs salīdzinājums nodrošina, ka aizņēmēji nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, kas pielāgoti jūsu finansiālajiem apstākļiem.

Nomniekam "Mini Mode" netika atteikta iespēja vienoties par atvieglotiem īres nosacījumiem. Jā, uzņēmums nesaņēma vēlamo atlaidi, jo, atbilstoši vienotai uzņēmuma politikai, nebija noteicošie kritēriji, lai tādu piešķirtu, tā uzņēmuma publiskoto pieredzi sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, atspēko "Spices" direktore Kadrija Pudova.

"Nomnieks pēc sarunas ar mums, kur aicinājām izvērtēt situāciju, biznesa riskus un potenciālu, izvēlējās lauzt nomas līgumu. Mēs esam godīgs uzņēmums, tāpēc nevienam nomniekam netiek pieļauti īpašāki nosacījumu," piebilst K.Pudova.

Tirdzniecības centra vadītāja atzīst, ka, ņemot vērā ārkārtas situāciju Covid-19 pandēmijas laikā, nācies pieņemt vairākus smagus un nepopulārus lēmumus, lai radītu labvēlīgu biznesa vidi vairāk nekā 200 tirdzniecības centra nomniekiem. "Latvija ir viena no nedaudzām valstīm Eiropas Savienībā, kur tirdzniecības centri ir atvērti un var strādāt, nezaudējot saikni ar pircēju. Turpinot strādāt un meklēt risinājumus šādos apstākļos, lai saglabātu "Spices" ekonomisko vidi pēc iespējas funkcionējošu, mums visiem diemžēl ir jāuzņemas papildus riski un saistības," secina K.Pudova.

Covid-19 krīzes ietekmē Latvijas uzņēmumi ļoti piesardzīgi vērtē uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē, liecina pētījums.

Kā liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums, pandēmija ir radījusi negatīvu finansiālo ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām, maksājumu vidi un finansiālo uzvedību Eiropā, radot bažas par ekonomikas recesiju šoruden.

56% aptaujāto Eiropas uzņēmēju uzskata, ka recesija jau ir iestājusies vai tā iestāsies gada laikā. Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijas uzņēmēji ir visoptimistiskākie, jo recesiju paredz 45% Latvijas uzņēmēju, kas ir par 11% mazāk nekā vidēji Eiropā, kamēr Igaunijā 51%, bet Lietuvā 60%.

Uzņēmēji uzskata, ka recesijas iestāšanās Eiropā radīs lielu risku maksājumu apmaksai noteiktos termiņos, radot negatīvu ietekmi uz uzņēmumu likviditāti un spēju pastāvēt nākotnē. Vispesimistiskākā par pandēmijas radīto ietekmi uz uzņēmumu attīstību ir viesmīlības un izklaides industrija, kuras darbība, sākoties pandēmijai, tika visbūtiskāk ierobežota. Tās pārstāvji arī tuvākajā laikā strauju atveseļošanos neparedz un aptuveni 42% no šīs nozares aptaujātajiem Eiropā apgalvo, ka lejupslīdei būs smaga ietekme uz viņu uzņēmumiem.

Covid-19 pandēmijā noteikto ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Viņa sacīja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju un tās mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem Latvijā būtiski ir uzlabojusies iedzīvotāju maksājumu disciplīna un attieksme pret parādsaistību kārtošanu.

"Aina šobrīd tiešām ir optimistiskāka. Tas, ko mēs redzam, strādājot ar kavētiem rēķiniem, ka pandēmijas ierobežojumu laikā, kad nebija iespējas ne ceļot, ne iet uz iepirkšanās centriem, ne kafejnīcām, cilvēki ir tiešām spējuši acīmredzami iekrāt un ietaupīt līdzekļus. Pandēmijas laikā mēs redzējām, ka parādsaistības tiešām tiek ļoti regulāri dzēstas un arī pašiem uzņēmumiem ir mazāk parādnieku, regulārā rēķinu apmaksa notiek daudz ātrāk," stāstīja Valeika.

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Vairāk nekā pusi jeb 55 % Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, un uzņēmumi ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums.

Puse no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka kavētiem maksājumiem ir liela ietekme uz uzņēmumu likviditātes pazemināšanos - tas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu, kad tas bija aktuāli tikai 15% uzņēmumu. Savukārt 38% uzņēmumu atzīst, ka kavēti maksājumi apdraud to izdzīvošanu. Visi šie rādītāji Latvijā pārsniedz Eiropas vidējo līmeni.

Nedaudz vairāk nekā puse (53%) Latvijas uzņēmumu atzīst, ka pieaugošais kavējuma periods jeb tā saucamā "samaksas plaisa" ir liels risks ilgtspējīgai biznesa izaugsmei, kas ir par 7% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kavētie maksājumi ir būtiski ietekmējuši biznesu un traucējuši uzņēmuma ieguldījumus stratēģiskās jomās, piemēram, jaunu darbinieku pieņemšanā, inovāciju veicināšanā, produktu vai pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanā u.c.

Privātpersonu kavēto maksājumu skaits nefinanšu nozaru uzņēmumiem pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot 305 tūkstošus neapmaksātu rēķinu, liecina «Kredītinformācijas Birojs» (KIB) dati.

KIB datu bāzē reģistrēto privātpersonu skaits ar kredītsaistību kavējumiem bankām un nebanku kreditētājiem pašlaik ir 97 tūkstoši, bet ar kavētiem maksājumiem nefinanšu nozaru (telekomunikāciju, komunālo pakalpojumu u.c.) uzņēmumiem - 154 tūkstoši.

«Dati parāda šībrīža tendenci - privātpersonu skaits, kas kavē komunālos un visa cita veida maksājumus ir 1,5 lielāks nekā privātpersonu skaits, kuras kavē finanšu iestāžu maksājumus,» komentē «Kredītinformācijas Birojs» valdes loceklis Intars Miķelsons.

Kopš šā gada sākuma KIB datu apmaiņai ir pievienojušies vēl 23 datu piegādātāji, tostarp arī lielākās parādu piedziņas kompānijas, būtiski palielinot datu arhīvā fiksēto parādsaistību skaitu. KIB datu bāzi šobrīd aktīvi izmanto 20 tūkstoši privātpersonu.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

No šī gada 1.jūlija nokavējuma nauda par kavētajiem nodokļu maksājumiem tiek samazināta līdz 40% no nodokļu parāda summas. Savukārt, labprātīgi vienojoties par parādu nomaksas grafiku, ievērojami tiek samazināta nokavējuma naudas likme, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām attiecībā uz nokavējuma naudas aprēķinu par kavētajiem nodokļu maksājumiem. Turpmāk likums noteiks, ka nokavējuma naudas aprēķināšana nokavētajiem nodokļu maksājumiem tiek pārtraukta, ja tās apmērs pārsniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma jeb 40% no nodokļu parāda summas.

VID skaidro, ka tādējādi 30.jūnijā tiks apturēts nodokļu parādu nokavējuma naudas aprēķins, ja tas būs sasniedzis vai pārsniedzis divas piektdaļas no parāda, un nākamajiem nodokļu maksājumiem, ja samaksas termiņš būs kavēts, nokavējuma naudu aprēķinās līdz brīdim, kad tās apmērs sasniegs divas piektdaļas no nokavētā maksājuma.

Maksājumos notiek pāreja no skaidras naudas maksājumiem uz bezskaidru naudu un bezkontakta maksājumiem. Nav ticams, ka tuvākajā nākotnē kļūsim par 100% bezskaidras naudas valsti, tomēr tie aizvien vairāk norēķinos dominēs, atklājot Latvijas Bankas tautsaimniecības konferenci «22. gadsimta maksājumi: šodiena veido nākotni», sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

«Zibmaksājumi sniedz labu priekšstatu par to, kādiem vajadzētu būt mūsdienīgiem finanšu pakalpojumiem. 21. gadsimta patērētājs sagaida, ka visi pakalpojumi pieejami tiešsaistes režīmā tepat un tūlīt. Samaksāt rēķinus, veikt pirkumus vai pārskaitīt līdzekļus privātpersonai vai uzņēmumam iespējams jebkurā diennakts stundā no jebkuras vietas, kurā nodrošināta pieeja internetam. Pāris klikšķu, un dažās sekundēs nauda sasniedz saņēmēju,» sacīja Z. Razmusa.

Pēdējās paaudzes laikā starpbanku pārvedumu jomā panāktais progress ir iespaidīgs. Tikai mazliet vairāk nekā pirms 20 gadiem Latvijā dienā bija viens starpbanku klīringa cikls, pamatojoties uz maksājuma rīkojumiem papīra dokumenta veidā, un darījumi starp dažādu banku klientiem tika pabeigti vairāku dienu laikā. Šodien starpbanku zibmaksājumi var tikt veikti dažās sekundēs 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.