Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem.

Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija un AS “Kredītinformācijas Birojs”.

Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

Pamazām tirgus dalībnieku skaits, kuri ar saviem datiem pievienojas birojiem, palielinās, tādējādi ļaujot aizdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem saņemt plašāku informāciju par iedzīvotāju parādsaistībām.

Šogad kredītinformācijas birojiem un kredītinformācijas apritei tika pievērsta īpaši pastiprināta uzmanība no likumdevēja puses gan saistībā ar darba grupas uzdevumiem patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma uzlabošanai, dažādām diskusijām Saeimas komisijās, gan arī ar centrālās bankas mēģinājumiem īsi pirms vēlēšanām radīt paralēlu un pretrunīgu regulējumu, ignorējot kredītinformācijas aprites mērķus, kurus likumdevējs jau pirms četriem gadiem ir nostiprinājis Kredītinformācijas biroju likumā, gadu raksturo AS Crefo birojs valdes locekle Inga Veide.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai uzņēmēji varētu iepazīties ar provizorisku aprēķinu par sava uzņēmuma aizņemšanās iespējām kredītiestādēs, AS “Kredītinformācijas Birojs” sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir izstrādājis uzņēmumu kredītspējas kalkulatoru.

Tas jebkuram interesentam ir pieejams Finanšu nozares asociācijas mājas lapā.

“Esam radījuši iespēju uzņēmējiem paskatīties uz savu kredītspēju ar kreditētāja acīm un saprast savas aizņemšanās iespējas, proti, vai uzņēmums pēc kreditētāju domām var pretendēt uz finansējumu, un, ja var, kāda ir kopējā aizņēmuma summa. Tas nozīmē, ka pirms došanās uz banku var veikt ātru aprēķinu par to, cik lielas kopējās kredītsaistības uzņēmums var uzņemties aprēķina veikšanas dienā. Protams, pastāv iespēja, ka kalkulatora aprēķins var atšķirties no bankas vērtējuma, jo katrai kredītiestādei ir dažādi lēmumu pieņemšanas procesi un individuāla pieeja, kas šajā aprēķinā objektīvu iemeslu dēļ nevar tikt ņemta vērā. Publiski pieejamais kalkulators ir balstīts uz Kredītinformācijas Birojā pieejamajiem datiem, kas nozīmē, ka lielākā daļa banku izmanto identisku informāciju savu lēmumu pieņemšanā. Ja kredītreitings būs slikts, tad šis rīks sniegs vispārīgu skaidrojumu, kādas uzņēmuma darbības ir negatīvi ietekmējušas rezultātu. Kalkulators ļauj novērtēt arī sadarbības partnerus,” stāsta AS “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons.

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina «Kredītinformācijas Birojs» (KIB) datu apmaiņas sistēma. Pašlaik KIB datu arhīvs satur ierakstus par 899 tūkstošiem aktīviem privātpersonu līgumiem, 290 tūkstoši privātpersonu kavē kādas no savām saistībām.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir 980 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Kā liecina KIB datu apmaiņas sistēma pašlaik 550 611 Latvijas privātpersonām ir fiksētas kredītsaistības.

«Privātpersonu līgumsaistību skaitā ietilpst arī tādas, kuras netiek kavētas, taču kavēto saistību apjoms privātpersonām ir ievērojams: šobrīd 110 tūkstoši kavētu līgumu un 180 tūkstoši kavētu rēķinu - par apsaimniekošanu, elektrību, atkritumu izvešanu. Tas nozīmē, ka praktiski katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir kāds parāds», uzsver «Kredītinformācijas Birojs» komercdirektors Intars Miķelsons.

Pēc KIB datiem 73 tūkstoši jeb katra devītā privātpersona (13%) kavē savus maksājumus licencētiem kreditētājiem. Savukārt 128 tūkstošiem privātpersonu ir kavēti rēķini uzņēmumiem, kuri nav licencēti kreditētāji. Kā norāda KIB pārstāvis, ne visi šie kavētāji abos sektoros pārklājās.

Sākot ar decembri Latvijas kredītu devējiem būs pieejams virtuālais kredītbirojs – tiešsaistes risinājums, kurš vienā kredītvēstures izziņā apvieno ziņas par visām personas kredītsaistībām un ienākumiem. Ziņu avoti ir abi Latvijā licencētie kredītinformācijas biroji – “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) un “CREFO Birojs”, kā arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tiešsaistes risinājums apkopo informāciju par personu no trim datu bāzēm, reāla laika režīmā veic kredītsaistību ziņu analīzi, izslēdzot dublikātus, gadījumos, ja parāda informācija ir noziņota abiem kredītbirojiem, kā arī uzreiz aprēķina personas kredītmaksājumu un ienākumu attiecību, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadlīnijām patērētāju kreditēšanas jomā.

Tas nozīmē, ka Latvijas kredītu devējiem tagad ir vienkopus un uzreiz pieejami personas dati, kas nepieciešami atbilstoši maksātspējas izvērtēšanas prasībām. “Tagad informācija par personas ienākumiem un kredītsaistībām, kas glabājas abos kredītinformācijas birojos, tiek apkopota vienā atskaitē un tas notiek uzreiz - reālā laika režīmā. Aprēķinos iestrādāti PTAC noteiktie rādītāji patērētāju kreditēšanas nozarei, kas ierobežo personai izsniedzamo kredītu maksimālo summu, atkarībā no ienākumiem. Šis risinājums ir radīts, lai samazinātu laiku kredīta izsniegšanas lēmuma pieņemšanai, vienlaicīgi izpildot PTAC prasības attiecībā uz patērētāja maksātspējas izvērtēšanu,” skaidro KIB valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis.

Šī gada otrajā ceturksnī izsniegto patēriņa kredītu apmērs pārsniedzis 150 miljonus eiro un ir augstākais ceturkšņa laikā izsniegto patēriņa kredītu apjoms kopš 2018. gada sākuma, savukārt noslēgto līgumu skaits sasniedzis pirms pandēmijas līmeni, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija par banku un citu kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju izsniegtajiem aizdevumiem.

Visvairāk patēriņa kredītu pēdējo 5 gadu laikā tika izsniegti 2018. gada 1. ceturksnī, kad to apjoms sasniedza gandrīz 345 miljonus eiro, taču pēc tam bija vērojams ļoti straujš sarukums, kas saistīts ar normatīvo aktu izmaiņām. Jaunās prasības paredzēja obligāti izvērtēt kredītņēmēju maksātspēju, samazināt kredītu pagarināšanas reizes, ierobežot reklāmu un noteica maksimālo gada procentu likmi, kas būtiski ietekmēja nebanku kreditēšanas sektoru. Tas veicināja pāreju no īstermiņa kredītiem par mazām summām uz garāka termiņa kredītiem par lielākām summām un samazināja kopējo izsniegto kredītu skaitu un summas.

“Patēriņa kredītu klienti galvenokārt izmanto dzīves kvalitātes uzlabošanai, piemēram, mājokļa remontam, automašīnas vai sadzīves tehnikas iegādei, izglītībai, ceļojumiem u.c. Kopš 2018. gada 2. ceturkšņa izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir bijis salīdzinoši stabils, taču ar tendenci samazināties noslēgto līgumu skaitam un palielināties vidējai izsniegtajai summai. Šī gada 2. ceturksnī vērojams straujš noslēgto līgumu skaita pieaugums – par 43%, salīdzinot ar šī gada 1. ceturksni, un par 51%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons.

Skaitliski hipotekāro kredītu daudzums 2022. gadā samazinājies par 7%, bet vidējā kredīta summa pieaugusi par nepilniem 6%, liecina AS Kredītinformācijas birojs (KIB) apkopotie dati.

67% pieaugums septiņos gados2021. gadā izsniegto mājokļu kredītu skaits atgriezās pirmspandēmijas līmenī, taču pērn tas atkal nedaudz saruka.

“Strauji augošā inflācija un mājokļu cenu pieaugums ir atstājis iespaidu uz kreditēšanas tirgu, un dati liecina, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaits 2022. gadā ir mazāks nekā gadu iepriekš. Tomēr pastāvīgs vidējās izsniegtās summas pieaugums vismaz pēdējo 7 gadu laikā liecina, ka mājokļu cenas turpina augt un pamazām tuvojas ES vidējam līmenim. Ja 2016. gadā vidējā izsniegtā summa bija aptuveni 48 tūkstoši eiro, 2021. gadā - 76 tūkstoši eiro, tad pērn jau 80 tūkstoši eiro. Tas ir pieaugums par aptuveni 67% septiņu gadu laikā,” secina AS Kredītinformācijas birojs valdes loceklis Intars Miķelsons.

Strauji augot inflācijai un būtiski palielinoties Euribor likmēm, kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa līdz gada beigām krities noslēgto līzinga līgumu skaits.

Izvērtējot Latvijas lielāko līzinga uzņēmumu datus, šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, noslēgto līzinga līgumu skaits ir par 8% mazāks, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija. Savukārt, turpinot augt vidējai vienam kredītam izsniegtai summai, kopējā izsniegtā summa saglabājusies teju nemainīga (+1%).

“Pēc 2020. gadā piedzīvotā krituma līzinga tirgus nākamos gadus uzrādīja atkopšanās tendences, audzējot darījumu skaitu pret attiecīgo laika periodu iepriekšējā gadā. Tomēr, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, darījumu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, sācis samazināties. Vidējais darījumu skaita samazinājums katru ceturksni ir par aptuveni 200 darījumiem. Turpretī noslēgto darījumu summas regulāri pieaug, vienīgo reizi darījumu summām samazinoties 2022. gadā 2. ceturksnī,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Kopš 2016.gada pastāvīgi samazinās jaunu fizisko personu maksātnespējas procesu skaits. Ja 2016.gadā tika pasludināts 2431 maksātnespējas process, tad 2022.gadā 1302, kas ir samazinājums par 46%, liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" reģistrā iekļautā informācija.

Šī gada pirmo divu ceturkšņu dati liecina, ka jaunu ierosināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ir līdzvērtīgs pagājušā gada attiecīgam laika periodam.

Fizisko personu maksātnespēja Latvijā ir pieejama kopš 2010.gada, ar mērķi pēc iespējas pilnīgāk apmierināt aizdevēja intereses un vienlaikus dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām, atjaunojot maksātspēju.

"Pēc Maksātnespējas likuma pieņemšanas pirms 13 gadiem, to izmantojuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, lai atbrīvotos no savām saistībām, par kurām vairs nespēja norēķināties. Mūsu apkopotie dati liecina, ka jau kopš 2016.gada jaunu fizisko personu maksātnespējas lietu ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Pērn bija vērojama neliela Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekme, kas veicināja strauju inflācijas kāpumu un Euribor likmju celšanos, kā rezultātā pasludināto maksātnespējas lietu skaits nedaudz pieauga, tomēr svārstības nav bijušas ļoti būtiskas," informē AS "Kredītinformācijas Birojs" izpilddirektors Intars Miķelsons.

"Kredītinformācijas Birojs" (KIB) ceturto gadu veicis visu Latvijas uzņēmumu izvērtēšanu un apkopojis stiprākos uzņēmumus. Pēc 2019.gada finanšu datiem un KIB datubāzē esošās kredītinformācijas, šogad "Stiprākais Latvijā" kvalificējušies 3,5% no visiem Latvijas uzņēmumiem iepriekšējo 5% vietā.

Ik gadu "Stiprākais Latvijā" kritērijiem kvalificējas līdz 10 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, bet šogad tādu ir tikai ap 6 tūkstošiem. Kredītbirojā to skaidro ar koronavīrusa pandēmijas globālo ietekmi, tomēr piebilstot, ka tas nav vienīgais skaita sarukuma iemesls. "Uzņēmumu ‘stipruma’ izvērtēšana notiek, skatoties uz iepriekšējā gada finanšu pārskatu datiem kombinācijā ar šodienas kredītvēstures rādītājiem, un tikai pēc tam uz Covid-19 ietekmes rādītāju. Liela daļa uzņēmumu nekvalificējās "Stiprākais Latvijā" laicīgi neiesniegtu finanšu pārskatu dēļ, lai gan termiņš šogad tika pagarināts par trīs mēnešiem," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Neskatoties uz komunālo pakalpojumu izmaksu un inflācijas kāpumu, iedzīvotāju parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem aizvadītajā ziemā nav būtiski pieaugušas, liecina Kredītinformācijas Biroja (KIB) apkopotā informācija. Svārstības, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vien 5% robežās.

“Ņemot vērā, ka inflācijas kāpums tieši apkures sezonā sasniedza augstāko līmeni, pastāvēja lielas bažas par iedzīvotāju spēju veikt visus komunālos maksājumus atbilstoši grafikam, mūsu dati rāda, ka parādsaistību apjoms ir saglabājies stabils. Tas nozīmē, ka valsts atbalsta pasākumi kopumā ir bijuši efektīvi un privātpersonu kopējais parāda portfelis par komunālajiem pakalpojumiem ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem. Gribas cerēt, ka ir augusi arī finanšu pratība un grūtību gadījumos iedzīvotāji drīzāk ir mainījuši savus paradumus, nevis dzīvojuši uz parāda,” saka “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas dati liecina, ka kopējais parādnieku skaits nav palielinājies, bet ir samazinājies kopējais ūdens patēriņš, atsevišķās apdzīvotās vietās līdz pat 10% no kopējā iepriekšējos gados patērētā ūdens daudzuma.

Aktīvi aizņēmumu līgumi ar kredītiestādēm šobrīd ir 692 tūkstošiem privātpersonām par kopējo summu 13 miljardi eiro. Savukārt kopējais iedzīvotāju parāda apjoms kredītiestādēm ir sasniedzis 1,4 miljardus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati.

Vidējā līguma summa ir 11 tūkstoši eiro, vidējais līgumu skaits vienai personai 1,9 līgumi. Trešā daļa aizņēmumu līgumu (29%) ir par summu līdz 500 eiro, un lielākā daļa aizņēmēju jeb 34% ir vecumā līdz 30 gadiem.

Lielākais parādnieku skaits ir vecuma grupā no 31 līdz 50 gadiem: puse šīs grupas pārstāvju (51%) kavē kādu no kredītiestādes līgumiem, 49% šīs grupas pārstāvju ir arī kāds kavēts rēķins.

“Visvairāk parādu ir ekonomiski aktīvajā grupā, pie kam līdzīgs parādnieku skaits ar kavētiem kredītiestāžu līgumiem un rēķiniem, liecina, ka tie varētu būt vieni un tie paši cilvēki. Vienai personai bieži vien ir vairāki aizņēmumi pie dažādiem aizdevējiem un šie ir tikai privātpersonu aktīvie līgumi ar lielākajām finanšu iestādēm – bankām, līzinga devējiem, patēriņa kreditētājiem. KIB datu bāzē tiek reģistrēti arī privātpersonu nenomaksātie rēķini pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem – apsaimniekotājiem, elektroenerģijas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kā arī nodokļu parādi un parādi ārpus tiesas parādu piedziņas uzņēmumiem. Šādu parādnieku kopskaits šobrīd ir 222 tūkstoši un kopējā parādu summa sasniegusi 167,7 miljonus eiro”, uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

No 2018.gada janvāra līdz 2021.gada aprīlim iedzīvotājiem izsniegti 48 tūkstoši hipotekārie aizdevumi kopsummā par vairāk nekā 2 miljardiem eiro, liecina "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotie dati par pēdējos trīs gados privātpersonām izsniegtajiem aizdevumiem mājokļu iegādei.

Dati apkopoti par 20 dažādu kredītiestāžu izsniegtajiem kredītiem īpašuma iegādei, celtniecībai un remontam.

"Zīmīgi, ka straujāks kāpums vērojams tieši posmā pēc Covid-19 pandēmijas uzsākšanās 2020.gada aprīlī, kad kreditēšanas nozare piedzīvoja "pauzi" un strauji mainījās privātpersonu dzīvesveids. 2020.gada otrajā pusgadā novērojama straujāka nekustamo īpašumu apgūšana gan skaita ziņā, gan izsniegto summu ziņā. Vidējie rādītāji pārsniedz gan 2019.gada, gan 2018.gada apjomus", uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

No visiem izsniegtajiem aizdevumiem gandrīz puse (43%) ir summas līdz 20 tūkstošiem eiro. Zīmīgi arī tas, ka pēdējā gada laikā palielinājies kredītlīgumu skaits par summu virs 100 tūkstošiem eiro.

Strauji krītas banku tirgus daļa patēriņa kredītu segmentā (kredītlīnijas, kredītkartes, u.c), salīdzinot ar alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju privātpersonām izsniegtajiem patēriņa aizdevumiem, liecina "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotie dati par pēdējiem trīs gadiem.

Šī gada aprīlī bankas izsniegušas iedzīvotājiem patēriņa aizdevumus par kopējo summu 17 026 625 eiro, bet alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji - par kopsummu 16 670 348 eiro, liecina KIB datu arhīvs.

Pirms diviem gadiem, 2019.gada aprīlī, banku izsniegtie patēriņa aizdevumi privātpersonām sasniedza 19 750 602 eiro, bet licenzēto patērētāju kreditoru piešķirtā summa iedzīvotājiem bija 17 880 807 eiro.

"No mūsu datubāzē esošās informācijas izriet, ka šobrīd pēc jaunu izsniegto kredītu skaita bankas pārvalda aptuveni 15%, bet t.s. nebankas izsniegušas 85% no visiem patēriņa kredītiem. Kopš 2019 gada aprīļa banku izsniegtās summas regulāri ir samazinājušās, turpretī ātro izsniegto kredītu summas ar retiem izņēmumiem turpina pārsniegt banku aizdotās summas," uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Hipotekārā kreditēšana Latvijā pandēmijas laikā piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus. 2020. gada sākumā iedzīvotājiem izsniegtā mājokļu kredītu summa mēnesī svārstījās 40 miljonu eiro robežās, bet 2021. gada noslēgumā jau ik mēnesi sasniedza 75 līdz 80 miljonus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati.

2020. gada janvāra mēnesī finanšu iestādes – bankas un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji – iedzīvotājiem mājokļu kredītos piešķīrušas 41,8 miljonus eiro, savukārt 2022. gada decembrī privātpersonām izsniegtā kopējā summa ir dubultojusies, sasniedzot 80,2 miljonus eiro.

“Minētajā periodā vidējais mēnesī noslēgto mājokļu kredītlīgumu skaits nav dubultojies, bet palielinājies vien par 20 %. No pieejamajiem datiem varam secināt, ka pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem aug, un, pieaugot pieprasījumam pēc nekustamajiem īpašumiem, turpina celties cenas un darījuma vidējā summa," secina Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Līdzīgu tendenci atspoguļo bankas Citadele dati. “Citadelē noslēgto mājokļa iegādes līgumu skaits 2021. gadā ir palielinājies par 40 %, salīdzinot ar 2020. gadu. COVID-19 pandēmija noteikti ir veicinājusi interesi par māju iegādi un lielākiem īpašumiem, kā arī palīdzējusi pārvarēt iepriekšējās krīzes bailes. Pēc pirmā satraukuma viļņa pāriešanas, klienti turpināja plānot un realizēt mājokļa iegādi,” skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Latvijā.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos finanšu institūciju izsniegto aizdevumu skaits maziem un vidējiem uzņēmumiem kopumā ir stabils, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija.

Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos nedaudz pieaudzis aizdevumu skaists un vidējā aizdevumu summai, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pērn. Ievērojami vairāk aizņēmušās zemnieku saimniecības.

“Mūsu dati liecina, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā nav atstājis būtisku ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu. Neliels kritums ir vērojams SIA kreditēšanā aprīlī, taču pēc tam situācija atkal stabilizējusies. Šobrīd vidējā izsniegtā aizdevuma summa SIA ir ap 35 tūkstošiem eiro. Atšķirīga situācija vērojama ar aizdevumiem zemnieku saimniecībām, kur kopš gada sākuma vērojama stabila izaugsme. Ja pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos aizdevumu apmērs zemnieku saimniecībām bija svārstīgs, tad šobrīd tas viennozīmīgi ir ar pozitīvu tendenci, un vidējā kredīta summa ir ap 100 tūkstošiem eiro, kas ir par 28% lielāka nekā pērn,” informē Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Kredītbiroja "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) datubāzē šobrīd ir ieraksti par 986 tūkstošiem privātpersonu jeb praktiski visiem Latvijas finansiāli aktīvajiem iedzīvotājiem. Aktīvas saistības KIB datu arhīvs uzrāda 764 tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem 314 tūkstoši personu kavē vismaz vienu rēķinu, kas naudas izteiksmē sasniedz 1,15 miljardus eiro.

Katras finansiāli aktīvas personas kredītvēsture saglabājas kredītu biroja datu arhīvā automātiski.

Vai kredītkarte arī ir parāds?

Kredītkartes Latvijā tiek plaši izmantotas, bet retais aizdomājas, ka arī kartes izmantotais kredītlimits personas vēsturē tiek fiksēts kā parādsaistības. "Bieži personas ar stabiliem ienākumiem zvana uz KIB ar sašutumu, ka tiek atteikts aizdevums vai prece uz nomaksu. Cilvēkam pašam šķiet, ka nekādu saistību nav, bet personai ir aktīva kredītkarte (bieži vairākas), piešķirtais kredītlimits iztērēts, procentu maksājumi par iztērēto limitu tiek ieturēti automātiski, tāpēc šis parāds tiek aizmirsts," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.