Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.
Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.
Un kā ar digitālo prasmju apguvi sokas vietējam biznesam? Vairāk nekā puse uzņēmumu, kas piedalījās Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) aptaujā, atzina, ka nav labi pazīstami ar mūsdienu IT iespējām – 41% lieto tikai dažus digitālos risinājumus, bet veseli 15% neizmanto tos vispār. No kurienes aug kājas šādai neieinteresētībai?
Māris Sperga, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma Tet datu centru biznesa attīstības direktors, skaidro to ar nevēlēšanos riskēt ar jauniem, mazpazīstamiem risinājumiem. Latvijas uzņēmējiem ir raksturīga gaidīšanas pieeja – lai sākumā jaunas iespējas izmēģina kāds cits. Lai gan šādai pozīcijai ir nepārprotamas priekšrocības, tehnoloģiju pasaulē ilga gaidīšana nav veiksmīgākā stratēģija. Pārāk liela piesardzība un izvairīšanās no modernizācijas traucē Latvijas uzņēmumu izaugsmei un var arī kaitēt biznesa dzīvotspējai – iekāpt tehnoloģiju “vilcienā” būs grūtāk, ja darbiniekiem un vadītājiem nav izveidojušies tehnoloģiju lietošanas paradumi.
Digitalizācija pandēmijas laikā: kā mainās biznesa vide?
Par spīti vietēja biznesa atturīgai attieksmei pret IT iespējām, sarežģītais Covid-19 pandēmijas laiks tomēr veicināja biznesa lēcienu digitālo prasmju jomā. Viens no uzskatāmākajiem pierādījumiem tam, ka Latvijas uzņēmēji sākuši intensīvi apgūt digitālo vidi, ir palielinājusies domēnu reģistrācija – 2020. gada martā Latvijā reģistrēja par 30% domēnu vairāk nekā parasti.
Pērn augusi arī uzticība ārpakalpojumu sniedzējiem. Pēc Tet aptaujas datiem, gandrīz divās reizēs ir pieeaudzis to uzņēmumu skaits, kas uztic savu IT sistēmu pārvaldi outsource datu centriem. Ja 2018. gadā tādu bija tikai 23,8%, 2020. gadā ārpakalpojumus izmanto jau 45% uzņēmumu. Pāreja uz IT ārpakalpojumiem ir vienkāršākais digitalizācijas veids, jo ļauj uzticēt visu jautājumu risināšanu profesionāļiem ar lielu pieredzi un apjomīgiem resursiem. Bet ko tieši plašajā IT ārpakalpojumu spektrā izvēlēties? Par to raksta turpinājumā.
Ar ko sākt uzņēmuma digitalizāciju?
Dati ir uzņēmuma dvēsele, un tieši datu aizsardzībai jākļūst par biznesa prioritāti digitālajā laikmetā. Par spīti tam, ka par kiberdrošību runā arvien vairāk, vēl joprojām vairāk nekā trešdaļa Latvijas uzņēmumu glabā informāciju biroja datoros, nevis ārējos serveros. Ierīču bojājumu vai zaudēšanas gadījumā dati gandrīz vienmēr tiek neatgriezeniski zaudēti – un kopā ar tiem bizness pazaudē arī klientu lojalitāti. Iespējamais risinājums ir failu glabāšana mākonī jeb virtuālajā serverī.
Mākonis ir elastīgs pakalpojums, ko var viegli pielāgot uzņēmuma vajadzībām. Mākonī var glabāt datubāzes, datu rezerves kopijas un interneta vietnes, turklāt mākoni, atšķirībā no IT iekārtām uzņēmuma birojā, nav jāuztur pašu spēkiem. Fiziski mākonis atrodas datu centra serveros, ko apsaimnieko IT ārpakalpojumu uzņēmums.
Profesionāli aprīkots datu centrs nodrošina ideālu vidi IT iekārtu darbībai, kā arī garantē datu drošību. Bet, ja mākoņtehnoloģijām ir tik daudz priekšrocību, kāpēc tie vēl nav universāli izplatīti? Atbilde, kā parasti, slēpjas zināšanu trūkumā.
Digitalizācijas TOP kļūdas
IT nozarē attīstās tik strauji, ka izsekot līdzi visiem jauniem risinājumiem ir ļoti grūti – uzņēmumu priekšā ir informācijas kaleidoskops, kur visi piedāvājumi izskatās vienlīdz atraktīvi un vienlīdz nesaprotami. Arī mākoņtehnoloģijas ir apvītas ar mītiem, lielākais no kuriem ir mākoņa lielas izmaksas.
Sertifikācijas jautājumi – izvēlieties piemērotāko, nevis dārgāko
Datu centri, kuros “dzīvo” mākoņi, izskatās vienādi, taču katram ir savas funkcijas un izmantošanas robežas. Datu centrus iedala četrās grupās pēc infrastruktūras drošības pakāpes: TIERI, TIERII, TIERIII un TIERIV. Pakāpes cipars apzīmē datu centra drošību – jo lielāks tas ir, jo drošāka ir glabātuve. Ir arī citi sertifikāti: PCI DSS apzīmē, ka datu centrs ir piemērots e-komercijas uzņēmumiem, ISO 27001 apliecina informācijas drošības standartu un ISO14001 garantē, ka datu centrs ir draudzīgs apkārtējai videi.
Informācijai par sertifikātiem jābūt atrodamai pakalpojuma sniedzēja mājaslapā. Ņemiet vērā, ka daudziem sertifikātiem ir vairāki līmeņi, kas ietekmē gan pakalpojuma līmeni, gan cenu. Ne vienmēr labākais datu centrs konkrētam biznesam ir visdārgākais – izmaksas pirmām kārtam nosaka uzņēmuma specifika.
IT jaudas – īrējiet, nevis pērciet
Viena no izplatītākajām biznesa IT kļūdām ir preču, piemēram, serveru, pirkšana. Bet kāpēc pirkt jaunas iekārtas, ja mākoņpakalpojumi nodrošina iespēju pasūtīt virtuālos serverus uz noteiktu laiku? Papildu mākonis ir labs risinājums e-komercijas uzņēmumiem, kas rīko “melnās piektdienas” izpārdošanas kampaņas, Ziemassvētku un Lieldienu akcijas u.tml. Mākoņserverus izmanto arī uzņēmumi ar sezonālu darbību un tie, kam grūti prognozēt nepieciešamo IT resursu apjomu.
Licencēšanas iespējas – nepārmaksājiet par nevajadzīgo
Pakalpojumu īre strādā arī licenču nozarē. Datorprogrammatūras licences ir dārgas, un daudzi uzņēmumi tērē milzīgas summas, lai nodrošinātu savus darbiniekus ar nepieciešamajām programmām. Taču gudra digitalizācija nav izšķērdības sinonīms, jo vadošo ražotāju programmas var izīrēt bez ilgtermiņa saistībām. Pirms slēgt jebkāda veida līgumus, noteikti noskaidrojiet, vai IT ārpakalpojumu uzņēmums piedāvā licenču īri – tā palīdzēs ietaupīt vairākus tūkstošus eiro gadā.
Interesanti, ka pakalpojumu īrē (piemēram, operatīvais auto līzings) ir labi pazīstama Latvijas iedzīvotājiem privātajā dzīvē, taču uzņēmumi vēl joprojām neizmanto visas IT īres priekšrocības. Pretēji mītiem, mākonis ļauj uzņēmumiem ietaupīt naudu – ja īrēsiet virtuālos IT resursus, vienmēr varēsiet tos pielāgot savām vajadzībām un rocībai.
Latvijas digitālā nākotne – atkarīga arī no Jūsu lēmumiem
Pēc IT uzņēmumu datiem, Latvijas biznesa vidē interese par digitalizācijas iespējām palielinās. Lielā mērā to ir sekmējis attālināta darba un e-komerces uzplaukums 2020. gadā, taču arī pēc Covid-19 pandēmijas beigām digitalizācija visdrīzāk turpināsies straujā tempā.
Uzņēmumi, kas jau praksē ir pārbaudījuši mākoņpakalpojumu un citas digitalizācijas priekšrocības, vairs neatgriezies pie novecojušām IT sistēmām, bet tie biznesi, kas vēl apsver pāreju uz IT ārpakalpojumiem, vairs ilgi nesvārstīsies. Tieši pareizi veiktā digitalizācija lielā mērā noteiks, kādi uzņēmumi pastāvēs, un kādi būs spiesti vērt ciet durvis un mājaslapas.
Ikviena uzņēmuma lēmumi ietekmē arī biznesa vidi kopumā – jo vairāk uzņēmumu modernizēs savas IT sistēmas, jo konkurētspējīgāka būs arī valsts starptautiskajā līmenī. Attīstīta infrastruktūra, progresīva IT nozare un zinoši speciālisti jau ir Latvijas priekšrocība, ko arī Jūs varat izmantot to par labu savam biznesam. Piesakieties konsultācijai ar Tet speciālistiem un uzziniet, kā pārcelt savu biznesu jaunā līmenī!
