Tūrisma nozares eksperti uzsver, ka atpūtnieki pārāk vieglprātīgi mēdz izturēties pret plānoto braucienu un pat nepieļauj domu par iespējamiem sliktiem scenārijiem
Kam gan nav gadījies ceļojumā piedzīvot kādus muļķīgus pāpratumus, ko radījusi aizmāršība vai paviršība. Tūrisma nozares pārstāvji Dienas Biznesam uzskaita tipiskās ceļotāju kļūdas, sākot no greizas pārliecības, ka ar ID karti var aizlidot, piemēram, uz Turciju, beidzot ar pašu izplatītāko – ceļot bez apdrošināšanas. Liktos, kas gan tur liels – atpūta ārpus valsts ilgst tikai pāris dienu, un, ja nekas ar mani nav noticis tepat dzimtenē, kāpēc lai kaut kas pēkšņi atgadītos ārpus tās. Ceļotgribētāju prieks par gaidāmo braucienu bieži vien ir tik liels, ka tas izolē jebkādas domas, kas saistītas ar sliktiem scenārijiem.
Cer uz bagātiem radiem
«Tas, ka dažs labs domā ietaupīt uz apdrošināšanas rēķina, ir muļķīgi, jo maksa par dienu parasti ir apmēram viens eiro, dārgākajā gadījumā varbūt divi vai trīs eiro. Liela daļa tūristu pat neiedomājas, ka viņi pēkšņi var apslimt vai ar viņiem kaut kas var atgadīties. Tikai tad, kad patiešām tas notiek, viņi atskārš, ka tas ir diezgan dārgs prieks. Jebkuras citas tipiskās kļūdas vēl ir daudz maz sagremojamas un neiesit tik daudz pa maciņu kā šī,» skaidro tūrisma portāla TravelNews vadītājs Aivars Mackevičs. Viņš min visbiežāk notikušos gadījumus, kad apdrošināšana bijusi nepieciešama, un to vidū nereti ir arī ceļotāju nāve. «Ja nav iegādāta apdrošināšanas polise, tad atliek cerēt uz bagātiem radiem, jo tas patiešām ir dārgs process. Piemēram, lai no Lielbritānijas uz Rīgu veiktu mirušā repatriāciju, jārēķinās pat ar 10 000 eiro. Ceļotāji līdz galam neizprot, ka apdrošināšana ir domāta viņu pašu ērtībām. Piemēram, cilvēks aizbrauc uz Parīzi, viņam pēkšņi sāk sāpēt zobs. Beigās ārstniecības izmaksas šai personai izmaksā dārgāk nekā visas grupas kopējās ceļojuma izmaksas,» stāsta A. Mackevičs. Viņš atklāj, ka daudzās valstīs ārpus Eiropas Savienības (ES) fakts, ka tev ir polise, ļauj baudīt ārzemju līmeņa medicīnu. «Piemēram, Āfrikā tu vari nokļūt tādā slimnīcā, kur tikai ar apdrošināšanu ir cerība dabūt līdzīgu aprūpi kā pie mums, ja polises nav – var nonākt situācijā, ka tevi var sākt operēt teju ar nazi,» stāsta tūrisma nozares pārstāvis. Kā par pārsteigumu, ir tomēr tādi ceļotāji, kas, pat uz Āfriku braucot, nolemj ietaupīt dažus eiro uz apdrošināšanas rēķina.
Atšķirīgās cenas
Ceļošanu bez apdrošināšanas kā lielāko kļūdu nosauc arī tūrisma operatora Novatours direktors Leonīds Močeņovs. «Mēs ļoti labi zinām, ka ģeopolitiskā situācija nav stabila, ir jābūt divkārt uzmanīgiem. Protams, veselības problēmas var gadīties vienmēr, tāpēc ir jāsaprot, ka vieglprātība var izmaksāt lielu naudu. Cenu līmenis starp Eiropu un arābu valstīm šeit pamatīgi atšķiras. Vienalga, kurā valstī tu būtu, notiekot nelaimes gadījumam, viegli var sakontaktēties ar apdrošinātāju un tas noteikti palīdzēs, nodrošinot visus nepieciešamos kontaktus. Kad brauc ar Novatours, konkrētajā vietā vienmēr šādiem gadījumiem ir līdzi mūsu pārstāvis, kas palīdz arī tad, ja, piemēram, vajag atrast tulku, jo nav iespējams komunicēt konkrētajā valodā,» teic L. Močeņovs.
Tūrisma operatora Tez Tour direktors Konstantīns Paļgovs ir tiešs un saka – tie, kas neapdrošinās, dodoties ceļojumā, rīkojas stulbi. «Mēs katru gadu piedzīvojam vismaz vienu repatriācijas gadījumu, un tās ir ārkārtīgi lielas summas, ja nav veikta apdrošināšana. Arī tad, ja cilvēks nonāk reanimācijā pat nelielā slimnīcā, summa vienkārši par uzturēšanos palātā maksā 500 eiro dienā, neskaitot pakalpojumus,» piemērus sauc K. Paļgovs. Viņš piemin arī Eiropas Veselības apdrošināšanas jeb EVAK karti, tomēr atgādina, ka tā darbojas tikai Eiropas Savienībā un vēl pāris izņēmuma valstīs.
Pirms doties ceļojumā, operatoru pārstāvji piekodina noskaidrot svarīgākās detaļas par konkrēto valsti. Ļoti bieži ir tā, ka cilvēkiem pat nav īsti izpratnes par to, ko viņi drīkst, ko nedrīkst konkrētajā vietā darīt. Tas var radīt pamatīgas problēmas gan ar policiju, gan vietējiem iedzīvotājiem.
Terorismu neapdrošina
Arvien aktuālāka kļūst personas apdrošināšana teroraktu gadījumos. Tomēr šādu polisi patlaban neviens nepiedāvā, jo tādas vienkārši nav. Kā norāda tūrisma operatori, šī ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas problēma. Vai tāda polise tiks radīta tuvākajā nākotnē, atbildēt grūti. K. Paļgovs norāda, ka tās būtu veltas cerības, tomēr L. Močeņovs teic, ka jau tagad apdrošinātājs Gjensidige, ar ko sadarbojas Novatours, šajā virzienā sāk domāt. Ir izstrādāts produkts, kas bez soda sankcijām ļaus atteikties no ceļojuma, ja konkrētajā reģionā ir terorisma risks. Tomēr runāt par to, ka apdrošinātāji reāli sāks piedāvāt polises gadījumiem, kad persona cietusi teroraktā, patlaban nav jēgas. Pagaidām neviena no kompānijām iniciatīvu izrādījusi nav. Ja persona cieš teroraktā, tad tā tiek uzskatīta par force majeure situāciju jeb situāciju, ko radījuši ārēji nenovēršami apstākļi, kuru dēļ nav iespējams pildīt līgumsaistības.
Tikai kūrortos
Arvien vairāk ceļotgribētāju atpūtu izvēlas baudīt kādā no Grieķijas vai Bulgārijas kūrortiem. Tie lielākoties ir tie paši tūristi, kas agrāk par savu galamērķi izvēlējušies Turciju. Nedaudz pierimušas ir alkas pēc Spānijas kūrortiem, jo tur salīdzinājumā, piemēram, ar Grieķiju nav iespējams atpūsties kvalitatīvi par tik zemām cenām. «Kopējais tūristu skaits mazinājies nav. Tomēr pieprasījums pēc ekskursijām ir sarucis ļoti izteikti. Ceļotāji atpūšas viesnīcu teritorijās vai kūrorta zonās ar pastiprinātu drošību. Viņi neiet uz publiskām vietām, nedodas nedz uz tirgu, nedz apskatīt populārus tūrisma objektus, viņi vienkārši baidās, labākajā gadījumā izvēlas, piemēram, izbraukt ar jahtu. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka liela daļa mūsu klientu ekskursijās nedevās arī iepriekš. Viņi kūrortu izmanto un izmantoja kā vasarnīcu - silta jūra, kokteiļi, bērniem slidkalniņi, ko gan vairāk vajag,» atklāj L. Močeņovs.
