Pašmāju valodu skolu galvenais peļņas avots joprojām ir angļu valoda; ņemot vērā darba tirgus prasības, jaunieši apgūst krievu valodu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Angļu valodu Rīgā galvenokārt mācās cilvēki ar priekšzināšanām, reģionos – arī iesācēji, turklāt liela daļa ir gados vecāki cilvēki.
Pēdējos desmit gados 95% interesentu izvēlas mācīties angļu valodu, saka Andris Lanka, Valodu vēstniecības valdes priekšsēdētājs. Skrivanek Baltic direktors Vasilijs Ragačevičs norāda, ka ir pieaudzis specializēto un nozares angļu valodas kursu skaits. Viņš cer, ka tas liecina par Latvijas uzņēmumu sekmīgo eksporta pieredzi, jo šobrīd daudzos uzņēmumos darbinieki neapgūst vispārējo angļu valodu, bet gan papildina grāmatvedības, enerģētikas vai loģistikas terminoloģijas zināšanas. Ir arī samērā daudz vietējo latviešu jauniešu, kuri mācās krievu valodu. «Pie mums krievu valoda ir nr.1. Tas liecina, ka tā joprojām ir svarīga un vienmēr būs nepieciešama. Daudzi jaunieši angļu valodu apgūst ļoti labā līmenī skolās, bet krievu valodas zināšanas ir A1 vai švakā A2 līmenī. Krievu valodu mācās reālas dzīves nepieciešamības dēļ,» saka Nora Poiša, Education Centre Durbe direktore. Communication Teachers Group valodu skolas direktore Inga Zeide piebilst – bizness saprot, ka nav iespējams ignorēt krieviski runājošo klientu klātbūtni Latvijā, un investē savu darbinieku valodu zināšanu uzlabošanā. Tāpēc arī arvien vairāk vecāku saviem bērniem jau bērnudārzā izvēloties krievu valodu kā otro svešvalodu.
Daudzi mācoties norvēģu valodu. «Šādas nodarbības ir pieprasītas tādēļ, ka daudzi strādā Norvēģijā vai plāno pārcelties uz turieni strādāt,» teic Kristīne Deiliko, Valodu eksperta pārstāve. Iecienītas ir arī citas skandināvu valodas, jo daudzi uzņēmumi Latvijā sadarbojas ar šo valstu kompānijām, eksportē, turklāt Latvijā ir daudz t.s. ārpakalpojumu un zvanu centru, kas apkalpo Skandināvijas iedzīvotājus, skaidro V. Ragačevičs. Pieaugot interese par ķīniešu valodu.
Savukārt Tamāra Ivaškovska, Pygmalion vadītāja, novērojusi, ka pēdējā laikā samazinoties pieprasījums pēc angļu valodas, pieaug pēc citām valodām. To varētu skaidrot ar to, ka cilvēki jau sen mācās valodas, kopējais angļu valodas līmenis paaugstinās un tagad cilvēki mācās trešo un ceturto svešvalodu. Viņas vadītajā centrā angļu valodu mācās aptuveni 40% studentu, pārējie – itāļu, vācu, franču u.c. valodas.
Visu rakstu Joprojām topā angļu valoda lasiet 3. decembra laikrakstā Dienas Bizness.