Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien publicētā intervijā solījis īstenot būtiskas reformas ekonomikas, imigrācijas un izglītības jomās.

Makrons intervijā žurnālam "Le Point" pavēstīja, ka nākamnedēļ tiksies ar valsts galvenajiem politiskajiem līderiem, lai runātu par problēmām, ar kurām saskaras Francija. Sarunu mērķis būs ierosināt jaunus likumprojektus un, iespējams, referendumus, atklāja prezidents.

Makrons pagājušajā gadā zaudēja vairākumu parlamenta apakšpalātā, un viņam nācies izmantot politiskos manevrus, lai pieņemtu jaunus likumus. Makrons intervijā atzinis, kas tas neesot nekas traks, norādot, ka kopš tā laika viņa valdībai ar centriski kreiso un centriski labējo deputātu atbalstu izdevies pieņemt vairākus jaunus likumus.

Makrons vēlas izvairīties no tādas lielas politiskās krīzes atkārtošanās kā pavasarī, kad parlaments nonāca strupceļā saistībā ar reformu, kuras mērķis bija samazināt izmaksas, palielinot pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Galu galā valdība nolēma īstenot Makrona virzīto pensiju reformu bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Francijā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim būs spēkā stingri ierobežojumi, īpašā uzrunā tautai trešdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrons brīdināja, ka jaunais koronavīruss izplatās ātrumā, kādu neparedzēja pat vispesimistiskākās prognozes.

Francijā otrdien tika reģistrēti vairāk nekā 500 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords.

Francijā kopš pandēmijas sākuma miruši vairāk nekā 35 000 Covid-19 pacientu un vairāk nekā pusi no intensīvās aprūpes nodaļu gultasvietām tagad aizņem Covid-19 pacienti.

Franciju, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, skāris jaunā koronavīrusa otrais vilnis, kas, jau tagad skaidrs, būs daudz smagāks nekā pirmais, norādīja Makrons.

No piektdienas cilvēkiem Francijā būs ļauts pamest mājas tikai, lai dotos uz darbu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību, lai iegādātos pārtiku un citas pamata nepieciešamības preces, kā arī lai sportotu. Cilvēkiem būs jāaizpilda speciāla forma, kurā pamatota dzīvesvietas atstāšana.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien brīdināja iedzīvotājus, kas vēl nav vakcinējušies pret Covid-19, kas viņš radīs viņiem grūtības, ierobežojot pieeju svarīgiem dzīves aspektiem.

"Kas attiecas uz nevakcinētajiem, es tiešām gribu radīt viņiem grūtības. Un mēs turpināsim to darīt līdz galam. Šī ir stratēģija," Makrons sacīja intervijā laikrakstam "Le Parisien".

Prezidents piebilda, ka tas nozīmē "iespējami daudz ierobežot viņu pieeju aktivitātēm sociālajā dzīvē".

"Es negrasos likt viņus cietumā, es negrasos vakcinēt viņus ar spēku," sacīja Makrons.

"Tāpēc mums ir viņiem jāpasaka: no 15.janvāra jūs vairs nevarēsiet iet uz restorānu. Jūs vairs nevarēsiet iet uz kafejnīcu, jūs vairs nevarēsiet iet uz teātri. Jūs vairs nevarēsiet iet uz kino," teica Makrons.

Makrona pretinieki paziņoja, ka viņš aizgājis par tālu ar šiem izteikumiem.

Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot savu sāncensi, galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.

Provizoriskie rezultāti pēc visu biļetenu saskaitīšanas liecina, ka Makrons ieguvis 58,5% balsu, bet Lepēna - 41,45% balsu.

Līdz ar to Makrona pārsvars ir būtiski mazāks nekā pirms pieciem gadiem, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu, bet Lepēna - 33,9% balsu.

Savukārt vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam 12 kandidātu, Makrons saņēma 27,85% balsu, bet Lepēna - 23,15% balsu.

Svētdienas vakarā savā uzvaras runā Makrons atzina, ka daudzi vēlētāji par viņu balsojuši tāpēc, ka nav gribējuši, lai valsts galvas amatā nonāktu Lepēna.

Uzrunājot atbalstītājus pie Eifeļa torņa Parīzē, Makrons solīja apvienot sabiedrību, kurā ir "tik daudz šaubu, tik daudz šķelšanās".

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicinājis izveidot "īstu drošības policiju", kas sargātu Šengenas zonas ārējās robežas.

Makrons, apmeklējot Spānijas robežu, arī paziņoja, ka policistu un karavīru skaits uz Francijas iekšējām robežām ar citām Šengenas zonas valstīm tiks palielināts no 2400 līdz 4800.

Prezidents ar šādu paziņojumu nācis klajā dažas dienas pēc tam, kad uzbrukumā baznīcā Nicā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Saskaņā ar Francijas un Itālijas amatpersonu sniegto informāciju galvenais aizdomās turamais ir Tunisijas pilsonis, kas nelegāli ieradies Itālijā, šķērsojot jūru, un uz Franciju devies neilgi pirms uzbrukuma.

Makrons norādīja, ka visas uzbrukuma detaļas vēl nav noskaidrotas, bet ir skaidrs, ka teroraktus var veikt cilvēki, kas izmanto migrācijas plūsmas, lai apdraudētu Franciju.

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicinājis uz Francijas atomenerģijas nozares renesansi, paziņojot, ka vēlas uzbūvēt vēl 14 jaunus kodolreaktorus, lai sekmētu atteikšanos no fosilā kurināmā.

"Es vēlos, lai tiek uzbūvēti seši EPR2s, un mēs sāksim pētījumus par papildu astoņu EPR2s uzbūvēšanu," turbīnu rūpnīcā Belforā paziņoja Makrons, runājot par jaunās paaudzes reaktoriem, kurus izstrādā valsts kontrolētais enerģētikas uzņēmums EDF.

Makrons atzina, ka pēc Fukušimas kodolkatastrofas Francija pēdējā desmitgadē nav pietiekami daudz investējusi atomenerģijas nozarē.

Prezidents norādīja, ka vairākas valstis izdarīja radikālas izvēles, uzgriežot muguru atomenerģijai, bet Francija šādu soli nespēra, taču šaubu dēļ neinvestēja.

Nodēvējot Francijas atomenerģijas regulatorus par nepārspējamiem savā stingrībā un profesionālismā, Makrons lēmumu būvēt jaunas atomelektrostacijas nosauca par "progresa izvēli, par uzticēšanos zinātnei un tehnoloģijām".

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicināja savus līdzpilsoņus mazāk žēloties un sacīja, ka valstij klātos labāk, ja viņi mēģinātu līdzināties bijušajam Francijas vadītājam Šarlam de Gollam.

Makrons, apmeklējot Francijas ziemeļaustrumos esošo Kolombē ciemu, kas pazīstams kā de Golla bijusī dzīvesvieta un viņa nāves un apbedīšanas vieta, šādi izteicās pēc sarunas ar kādu pensionāru, kurš žēlojās par mazu pensiju.

«Ģenerāļa [Šarla de Golla] mazdēls man nesen teica, ka viņa vectēvam bija likums: »Jūs varat brīvi runāt, vienīgā lieta, ko mums nevajadzētu darīt, ir žēlošanās.« Es uzskatu, ka ģenerālim bija pareizā doma. Valsts būtu citāda, ja visi darītu to pašu,» sacīja Makrons.

«Mēs neiedomājamies to, kā mums ir paveicies. Mēs savā valstī redzam arvien vairāk gados vecu cilvēku ar labu veselību,» viņš piebilda.

Francijas galēji labējo līdere Marina Lepēna, tviterī reaģējot uz Makrona teikto, rakstīja: «Tie, kas žēlojas, to dara nevis prieka pēc, bet tāpēc, ka viņi ir nebeidzamu nodokļu paaugstināšanu un endēmiskas nedrošības upuri.»

Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Eiropas Savienība svētdien Strasbūrā atklāja bloka nākotnei veltītu konferenci, kurā plānots ar priekšlikumiem nākt klajā līdz 2022.gada pavasarim.

Atklājot konferenci, Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra, ka ES ir pierādījusi savu vērtību pandēmijas laikā.

Makrons arī pauda viedokli, ka ES ir sekmīgi darbojusies, organizējot cilvēku vakcinēšanos pret jauno koronavīrusu.

"Mums jābūt lepniem par to, tas nebija pašsaprotami. Eiropas sadarbība ir glābusi dzīvības," atzina Makrons.

Tagad pienācis laiks ES domāt par to, kāda tā izskatīsies pēc desmit gadiem, norādīja Francijas prezidents, aicinot izvēlēties modeli, kas aizsargās Eiropas vērtības un stiprinās investīcijas un pētniecību.

Taču Makrons kritizēja ilgo gaidīšanu uz palīdzību pandēmijas laikā.

Viņš sacīja, ka ASV var mācīties no Eiropas solidaritāti, bet Eiropai būtu jāaizgūst no Amerikas vēlme pēc pārmaiņām.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņojis, ka pasaules politiskā sistēma ir «līdz šim nepieredzētā krīzē», aicinot veidot jauna veida alianses un sadarbības formas, lai atrisinātu pasaules problēmas.

«Mūsu starptautiskajā sistēmā mēs atrodamies līdz šim nepieredzētā krīzē,» Francijas prezidents norādīja, uzrunājot Parīzes Miera foruma dalībniekus.

Makrons, kurš kopš nākšanas pie varas 2017.gadā centies iegūt nozīmīgu vietu starptautiskajā politikā, uzsvēra, ka valstu un organizāciju starpā esot nepieciešami «jauni sadarbības veidi, jaunas alianses». Viņš sūkstījās, ka pat Apvienoto Nāciju Organizācija «ir iestrēgusi».

Elizejas pils saimnieks žēlojās, ka pasaules politiskās un finanšu sistēmas kopš Otrā pasaules kara beigām ir darbojušās labi, bet tagad nonākušas krīzē.

«Sistēma iedarbīgi strādāja 70 gadus, bet tā ļāva veidoties jaunām nevienlīdzībām,» paziņoja Makrons un piebilda, ka «mūsu demokrātijas krīze ļāva atdzimt vienpusīgumam».

Francijai nav vajadzīga Krievijas gāze, un turpmāk tā mēģinās panākt sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei, telekanālā "France 5" paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes, bet Francijai tā nav vajadzīga," paskaidroja Makrons, piebilstot, ka viņa valsts cenšas iepirkt gāzi citos tirgos.

Viņš atzīmēja, ka Francija turpmāk virzīs Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei.

Makrons arī noliedza, ka jautājums par Krievijas naftas embargo pēc viņa iniciatīvas esot atlikts līdz Francijas prezidenta vēlēšanu beigām. Viņš sacīja, ka šī embargo noteikšanu bloķē cita valsts, bet nenosauca šo valsti. "Eiropas tirgus ir savstarpēji saistīts, bet Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes," sacīja Makrons.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir jāpārtrauc naftas un gāzes pirkšana no Krievijas, lai "vājinātu Maskavas spēju" karot Ukrainā.

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, lai rastu risinājumu dzelteno vestu protestiem, ir izsludinājis trīs mēnešu nacionālās debates, kuras sāksies nākamnedēļ un kurās solījis ar protestu dalībniekiem izrunāt visus tiem sāpīgos jautājumus, lai panāktu nacionālo izlīgumu.

Jāatgādina, ka nu jau deviņas nedēļas nogales pēc kārtas Parīze un citas lielās Francijas pilsētas piedzīvo protestus, kas saistīti arī ar tādām vardarbīgām izpausmēm kā mašīnu dedzināšana, ēku skatlogu dauzīšana un sadursmes ar policiju. E. Makrons no savas puses ir piedāvājis arī debašu jautājumus, piemēram: kuri nodokļi būtu vispirms jāsamazina; vai atsevišķi publiskie pakalpojumi, kuri ir novecojuši vai pārāk dārgi, būtu jāatceļ; vai biežāk būtu rīkojami referendumi? Tajā pašā laikā socioloģiskās aptaujas liecina, ka 70% franču iecerētās debates uzskata par bezjēdzīgām un protestētāju uzstādījums ir bezkompromisu – Makronam jāatkāpjas.

Viens no nacionālā izlīguma pamatiem būs spēja vienoties par to, kā attīstīties perifērajai Francijai

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņoja, ka valstī stingrais karantīnas režīms varētu tikt atcelts 15.decembrī, bet veikali, kas vairākas nedēļas bijuši slēgti, varēs darbu atsākt jau sestdien.

Daži ierobežojumi paliks spēkā, lai izvairītos no "trešā koronavīrusa viļņa" un vēl viena stingrā karantīnas režīma.

Patlabanējais stingrais karantīnas režīms, kas ir spēkā no oktobra vidus, tiks aizstāts ar valsts mēroga komandanta stundu, kas būs spēkā no plkst.21 līdz plkst.7, sākot ar 15.decembri, sacīja Makrons. Izņēmums būs vienīgi 24. un 31.decembrī - Ziemassvētku un Vecgada vakarā.

"Mēs varēsim ceļot bez pilnvarojuma saņemšanas, arī starp reģioniem, un pavadīt Ziemassvētkus ar mūsu ģimenēm," sacīja Makrons.

Francūžiem tomēr vajadzētu izvairīties no "bezjēdzīgas ceļošanas", viņš piebilda.

Makrons arī pauda cerību, ka pirmās Covid-19 vakcīnas būs pieejamas lietošanai jau decembra beigās vai janvāra sākumā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien pavēstīja, ka Francija atsāks atomelektrostaciju būvniecību, lai apmierinātu augošās prasības pēc enerģijas un risinātu izaicinājumus vides jomā.

"Lai garantētu Francijas enerģētisko neatkarību un sasniegtu mūsu mērķus, konkrēti - oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, mēs pirmo reizi vairākās desmitgadēs mūsu valstī atsāksim kodolreaktoru būvniecību," uzrunā valstij sacīja prezidents.

Runājot laikā, kad Glāzgovā turpinās klimata samits COP26, Makrons solīja, ka Francija turpinās attīstīt atjaunojamo enerģiju.

Francija lielāko daļu elektrības iegūst atomelektrostacijās, bet šobrīd būvē tikai vienu trešās paaudzes kodolreaktoru Flamanvilā, Normandijā.

Tomēr darbs šajā objektā, kas tika uzsākts 2007.gadā, vēl jāpabeidz.

Francijas enerģētikas uzņēmums EDF pavasarī valdībai iesniedza priekšizpētes ziņojumu par programmu, kas paredz sešu jaunu kodolreaktoru būvniecību.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņoja par plānu 30 miljardu eiro apmērā, lai veiktu valsts reindustrializāciju.

Uzstājoties ar uzrunu sešus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām un mēnesi pirms ANO klimata samita, Makrons sacīja, ka Francija svarīgus lēmumus pieņēmusi "15-20 gadus vēlāk, nekā daļa mūsu Eiropas kaimiņu, un tagad mums atkal jākļūst par inovāciju un izpētes valsti."

Šie izdevumi paredzēti, lai Francijā novērstu izaugsmes deficītu, ko radījušas iepriekš nepietiekamas investīcijas, norādīja Makrons.

Viņš pavēstīja, ka nākamo desmit gad laikā Francija plāno kļūt par globālu līderi videi nekaitīga ūdeņraža ražošanas jomā, kā arī vēlas panākt to, lai pa valsts ceļiem brauktu divi miljoni elektrisko vai hibrīda automobiļu.

G7 samitā pēc ASV un Francijas sarunām ir panākta vienošanās par digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanu tehnoloģiju milžiem, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Šis jautājums ilgu laiku bija iemesls saspīlējumam starp Parīzi un Vašingtonu, kura bija draudējusi atbildēt uz šo nodokli, nosakot muitas tarifus Francijas vīniem.

Makrons, stāvot blakus ASV prezidentam Donaldam Trampam G7 samitā Francijas kūrortpilsētā Biaricā, atzina, ka ir bijis «daudz nervozitātes» par Francijas jaunā nodokli, kuru paredzēts piemērot tādiem ASV tehnoloģiju milžiem kā «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon».

Viņš sacīja, ka sarunās starp Franciju un ASV tomēr ir panākta «manuprāt, ļoti laba vienošanās».

Makrons paskaidroja, ka Francija atcels savu digitālo nodokli, kad tiks ieviesta jauna starptautiska nodeva, par kuru notiek diskusijas starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 134 dalībvalstīm. Francija cer, ka tas notiks jau 2020.gadā.

Ja Lielbritānijas parlaments trešo reizi noraidīs premjerministres Terēzas Mejas un Eiropas Savienības (ES) panākto vienošanos par Apvienotās Karalistes izstāšanos no bloka, tas tiešā ceļā novedīs pie bezvienošanās «Breksita», ceturtdien brīdināja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

«Mums tas ir jāpauž skaidri. Mēs varam diskutēt un vienoties par pagarinājumu, ja tas ir tehnisks pagarinājums, gadījumā, ja balsojums būs «jā»,» skaidroja Makrons, izsakoties par Mejas ieceri jaunnedēļ izstāšanās vienošanos atkal iesniegt balsošanai parlamentā.

«Ja balsojums būs «nē», tas tieši novedīs pie bezvienošanās varianta. Tā tas ir,» ceturtdien ierodoties ES samitā Briselē, sacīja Makrons.

Šonedēļ ar uzrunu pie visiem eiropiešiem vērsās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsverot «Eiropas renesanses nepieciešamību» un tādējādi cenšoties iezīmēt sevi kā nepārprotamu Eiropas līderi, vizionāru un pārveidotāju.

Nenoliedzami, ka tā ir arī Makrona un viņa partijas trumpja kārts gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur ļoti labi panākumi tiek prognozēti eiroskeptiskām populistu partijām. Makrons savā runā, kas vienlaikus ir arī viņa partijas manifests gaidāmajās vēlēšanās, orientējas uz demokrātisko vērtību un cilvēktiesību aizstāvību, vienotām ES ekonomiskajām un militārajām interesēm. Visai runai caurviju motīvs ir Eiropa ne tikai kā kopējs tirgus, bet Eiropa kā viena civilizācija ar vienotām vērtībām.

Viens no Makrona spilgtākajiem piedāvājumiem ir izveidot Eiropas Demokrātijas aizsardzības aģentūru, kas pasargātu valstis no kiberuzbrukumiem vēlēšanu laikā, aizliedzot Eiropas partiju finansēšanu no trešajām valstīm. Tāpat viņš vēlas izveidot kopēju robežu apsardzību un izveidot Eiropas patvēruma sniegšanas biroju, kā arī vienotu Eiropas iekšējās drošības biroju. Makrons runā arī pievērsās ekonomikai, vēstot gan par klimata pārmaiņu politiku, gan publiskajiem iepirkumiem, gan konkurences tiesībām, ļoti lielu uzsvaru veltot inovācijām un digitalizācijai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņojis, ka daļa «dzelteno vestu» kustības aktīvistu saņem atbalstu no ārvalstīm.

Uzrunājot valdības locekļus, Makrons norādīja, ka daudzi «dzelteno vestu» protestu dalībnieki ir «godīgi cilvēki, kas norūpējušies par nākamās algas saņemšanu».

Tajā pašā laikā protestos ir iesaistījušies «graujoši, vardarbīgi un brutāli cilvēki, reizēm no labējo ekstrēmistu, reizēm no kreiso ekstrēmistu aprindām, no kuriem daži pat saņem atbalstu no ārvalstīm,» atzinis prezidents.

Valdības pārstāvis Benjamins Grivo kā piemēru minēja Krievijas valstij piederošo raidorganizāciju RT, kas ar simpātijām ziņo par protestētāju iknedēļas sadursmēm ar policiju.

RT un Krievijas valdības kontrolētā aģentūra «Sputnik», ko Makrons jau iepriekš nosaucis par Kremļa propagandas ruporiem, nedēļas nogalē, piemēram, izplatīja nepatiesas ziņas par sadursmju laikā nogalinātu «dzelteno vestu» aktīvistu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien paziņojis, ka Parīzē, Marseļā un vēl septiņās pilsētās, kur vērojama visaugstākā Covid-19 izplatība, no plskt.21 līdz plkst.6 tiek izsludināta komandantstunda.

Komandantstunda stāsies spēkā, sākot ar sestdienu, televīzijas uzrunā pavēstīja Makrons.

"Mēs neesam zaudējuši kontroli," uzsvēra Elizejas pils saimnieks, vienlaikus atzīstot, ka "situācija ir satraucoša" un ka veselības aprūpes sistēmai atlicis maz rezervju līdz pārslodzei, jo infekcija izplatās visā valstī un medicīniskais personāls jau ir pārguris pēc pirmā pandēmijas viļņa.

Kā ziņots, Francijas valdība trešdienas sēdē nolēmusi atkal izsludināt ārkārtējo stāvokli.

Ārkārtējais stāvoklis, kas ļaus īstenot pasākumus, kuri būs "samērīgi ar veselības apdraudējumu", stāsies spēkā no sestdienas, liecina valdības sēdes protokols.

Valdības mērķis ir diennaktī reģistrēto jauno inficēšanās gadījumu skaitu samazināt no pašreizējiem 20 000 līdz trim vai četriem tūkstošiem, jo "tādējādi to iespējams vadīt," norādīja Makrons.

G7 valstis nolēmušas finansēt specializēto lidmašīnu nosūtīšanu ugunsgrēku dzēšanai Amazones lietusmežos, paredzot atvēlēt palīdzībai šim reģionam kopumā 20 miljonus eiro.

G7 valstis - Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un ASV - vienojušās arī atbalstīt plānu lietusmežu atjaunošanai, G7 samitā Francijas dienvidrietumu pilsētā Biaricā pavēstīja Francijas prezidents Emanuels Makrons un Čīles prezidents Sebastjans Pinjera.

Šo plānu septembrī paredzēts prezentēt ANO, taču jebkuram plānam būs nepieciešama Brazīlijas un vietējo kopienu piekrišana.

G7 valstis ar šādu iniciatīvu nākušas klajā pēc sarunām par vides jautājumiem samitā Biaricā. Šo sarunu galvenais jautājums bija ugunsgrēki Amazones lietusmežos.

Makrons izvirzīja situāciju Amazones baseinā par vienu no galvenajiem samita sarunu jautājumiem, draudot nobloķēt tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Latīņameriku, ja Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru neveiks nopietnus pasākumus, lai aizsargātu Amazoni.

Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.

Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.

Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.

Francija, Vācija, Itālija un Rumānija atbalsta tūlītēju Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, ceturtdien Kijivā paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Mēs visi četri atbalstām uzņemšanas kandidāta statusa tūlītēju [piešķiršanu]," kopīgajā preses konferencē ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Itālijas premjerministru Mario Dragi un Rumānijas prezidentu Klausu Johannisu pavēstīja Makrons.

Kā ziņots, visu četru minēto valstu līderi ceturtdien ar vilcienu ieradās Ukrainā, lai paustu tai atbalstu cīņā pret Krieviju, kas 24.februārī pret kaimiņvalsti uzsāka atklātu pilna mēroga karadarbību.