Francijas prezidents Emanuels Makrons, lai rastu risinājumu dzelteno vestu protestiem, ir izsludinājis trīs mēnešu nacionālās debates, kuras sāksies nākamnedēļ un kurās solījis ar protestu dalībniekiem izrunāt visus tiem sāpīgos jautājumus, lai panāktu nacionālo izlīgumu.
Jāatgādina, ka nu jau deviņas nedēļas nogales pēc kārtas Parīze un citas lielās Francijas pilsētas piedzīvo protestus, kas saistīti arī ar tādām vardarbīgām izpausmēm kā mašīnu dedzināšana, ēku skatlogu dauzīšana un sadursmes ar policiju. E. Makrons no savas puses ir piedāvājis arī debašu jautājumus, piemēram: kuri nodokļi būtu vispirms jāsamazina; vai atsevišķi publiskie pakalpojumi, kuri ir novecojuši vai pārāk dārgi, būtu jāatceļ; vai biežāk būtu rīkojami referendumi? Tajā pašā laikā socioloģiskās aptaujas liecina, ka 70% franču iecerētās debates uzskata par bezjēdzīgām un protestētāju uzstādījums ir bezkompromisu – Makronam jāatkāpjas.
Viens no nacionālā izlīguma pamatiem būs spēja vienoties par to, kā attīstīties perifērajai Francijai
Un tas, neraugoties uz to, ka valdība ir atcēlusi protestu formālo iemeslu – degvielas nodokļa paaugstinājumu. Makrons ir arī solījis paaugstināt par 100 eiro minimālo algu un neaplikt ar nodokļiem piemaksas par virsstundām. Izskatās, ka visi šie solījumi ir nākuši par vēlu, jo liela daļa franču no Makrona, kurš tiek dēvēts par bagātnieku prezidentu, sagaida tikai vienu – atkāpšanos. Tas lielā mērā saistīts ar Makrona darba tirgus reformām, kas nākušas par labu darba devējiem, padarot vieglāku darbinieku atlaišanu. Pieredze liecina, – jo vieglāk darbinieku atlaist, jo vieglāk to pieņemt darbā, tas veicina konkurenci un straujāku darba tirgus apriti. Taču esošie darbinieki, protams, neuztraucas par minēto apriti, tos interesē tikai tas, cik labi ir aizsargātas viņu pozīcijas. Dusmas izpelnījusies arī tā dēvētā labklājības nodokļa atcelšana, kas paredz, ka bagātais iedzīvotāju slānis maksās papildu nodokli tikai par nekustamo īpašumu virs noteiktas summas, bet ar to netiks apliktas akcijas un vērtspapīri. No tā Makrons nav gatavs atkāpties, uzsverot, ka reformu mēķis ir stimulēt ekonomikas izaugsmi un jaunu darba vietu rašanos. Kapitāla neaplikšana ar nodokļiem varētu sekmēt jaunu investīciju veikšanu, kas vitāli nepieciešamas Francijas ekonomikai.
Tajā pašā laikā zilās apkaklītes, īpaši ārpus lielajām pilsētām, visvairāk uztrauc nevis jaunas darbavietas, bet savu ienākumu pieaugums, ko viņi cer panākt ar ienākumu pārdali. Francijas publiskās politikas institūta jaunākais pētījums liecina, ka no Makrona reformām visvairāk ieguvis visbagātākais iedzīvotāju slānis, kas ir 1% no visiem francūžiem, mazliet ieguvusi vidusšķira, bet nedaudz zaudējuši visnabadzīgākie iedzīvotāji.
Taču dzelteno vestu patiesais dusmu iemesls nav nedz nodokļi, nedz darba tirgus reformas, bet dzīves kvalitātes būtiska pazemināšanās ārpus lielajām pilsētām strādājošajiem gan publiskajā sektorā, gan vidējas kvalifikācijas darbos. Līdz ar to viens no nacionālā izlīguma pamatiem būs spēja vienoties par to, kā attīstīties perifērajai Francijai jeb tai valsts daļai, kas ir ārpus lielpilsētām.
