Šonedēļ ar uzrunu pie visiem eiropiešiem vērsās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsverot «Eiropas renesanses nepieciešamību» un tādējādi cenšoties iezīmēt sevi kā nepārprotamu Eiropas līderi, vizionāru un pārveidotāju.
Nenoliedzami, ka tā ir arī Makrona un viņa partijas trumpja kārts gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur ļoti labi panākumi tiek prognozēti eiroskeptiskām populistu partijām. Makrons savā runā, kas vienlaikus ir arī viņa partijas manifests gaidāmajās vēlēšanās, orientējas uz demokrātisko vērtību un cilvēktiesību aizstāvību, vienotām ES ekonomiskajām un militārajām interesēm. Visai runai caurviju motīvs ir Eiropa ne tikai kā kopējs tirgus, bet Eiropa kā viena civilizācija ar vienotām vērtībām.
Viens no Makrona spilgtākajiem piedāvājumiem ir izveidot Eiropas Demokrātijas aizsardzības aģentūru, kas pasargātu valstis no kiberuzbrukumiem vēlēšanu laikā, aizliedzot Eiropas partiju finansēšanu no trešajām valstīm. Tāpat viņš vēlas izveidot kopēju robežu apsardzību un izveidot Eiropas patvēruma sniegšanas biroju, kā arī vienotu Eiropas iekšējās drošības biroju. Makrons runā arī pievērsās ekonomikai, vēstot gan par klimata pārmaiņu politiku, gan publiskajiem iepirkumiem, gan konkurences tiesībām, ļoti lielu uzsvaru veltot inovācijām un digitalizācijai.
Viens no radikāliem Makrona priekšlikumiem ir ieviest Eiropas minimālo algu, kas būtu adaptēta katrai valstij un katru gadu no jauna tiktu izdiskutēta. Respektablā portāla politico.eu eksperti, vērtējot iespēju Makronam savus priekšlikumus īstenot dzīvē, ir visai piesardzīgi. Tā, piemēram, eksperti uzskata, ka izredzes izveidot kopēju robežapsardzību un vienotu Eiropas patvēruma sniegšanas biroju ir 2 no 5, jo dalībvalstu intereses un uzskati šajā ziņā ir kardināli pretēji un jau ir paredzams, ka, piemēram, Ungārija ar Viktoru Orbanu priekšgalā noteikti tam pretotos.
Visskeptiskākie eksperti ir par iespējām izveidot Eiropas Klimata banku, lai finansētu ekoloģisko pāreju uz bezoglekļa ekonomiku, kā arī Eiropas inovāciju fonda izveidi, jo visām šīm iniciatīvām ir nepieciešams papildu finansējums, taču lielākās donorvalstis ir kategoriski pret budžeta iemaksu palielināšanu. Visreālākās izredzes, politico.eu ekspertu ieskatā, ir panākt izmaiņas Eiropas publiskajos iepirkumos, nosakot, ka tajos nedrīkst piedalīties tādu trešo valstu uzņēmumi, kuras savus tirgus ir aizslēgušas Eiropas uzņēmumiem. Tajā pašā laikā eksperti nedomā, ka ierobežos tādu uzņēmumu dalību iepirkumos, kuri neievēro vides standartus vai ignorē «Eiropas vērtības».
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, lai arī iebilstot vairākiem Makrona priekšlikumiem, piemēram, par vienotu Eiropas patvēruma sniegšanas biroju, tomēr uzsver: «Manuprāt, sen neviens no Eiropas līderiem nav izvirzījis tik strukturētu un plašu vīziju. Eiropa, kas balstās uz trim vaļiem - brīvību, aizsardzību un progresu -, ir arī mūsu valsts un sabiedrības interesēs.»
