Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien publicētā intervijā solījis īstenot būtiskas reformas ekonomikas, imigrācijas un izglītības jomās.

Makrons intervijā žurnālam "Le Point" pavēstīja, ka nākamnedēļ tiksies ar valsts galvenajiem politiskajiem līderiem, lai runātu par problēmām, ar kurām saskaras Francija. Sarunu mērķis būs ierosināt jaunus likumprojektus un, iespējams, referendumus, atklāja prezidents.

Makrons pagājušajā gadā zaudēja vairākumu parlamenta apakšpalātā, un viņam nācies izmantot politiskos manevrus, lai pieņemtu jaunus likumus. Makrons intervijā atzinis, kas tas neesot nekas traks, norādot, ka kopš tā laika viņa valdībai ar centriski kreiso un centriski labējo deputātu atbalstu izdevies pieņemt vairākus jaunus likumus.

Makrons vēlas izvairīties no tādas lielas politiskās krīzes atkārtošanās kā pavasarī, kad parlaments nonāca strupceļā saistībā ar reformu, kuras mērķis bija samazināt izmaksas, palielinot pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Galu galā valdība nolēma īstenot Makrona virzīto pensiju reformu bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien brīdināja iedzīvotājus, kas vēl nav vakcinējušies pret Covid-19, kas viņš radīs viņiem grūtības, ierobežojot pieeju svarīgiem dzīves aspektiem.

"Kas attiecas uz nevakcinētajiem, es tiešām gribu radīt viņiem grūtības. Un mēs turpināsim to darīt līdz galam. Šī ir stratēģija," Makrons sacīja intervijā laikrakstam "Le Parisien".

Prezidents piebilda, ka tas nozīmē "iespējami daudz ierobežot viņu pieeju aktivitātēm sociālajā dzīvē".

"Es negrasos likt viņus cietumā, es negrasos vakcinēt viņus ar spēku," sacīja Makrons.

"Tāpēc mums ir viņiem jāpasaka: no 15.janvāra jūs vairs nevarēsiet iet uz restorānu. Jūs vairs nevarēsiet iet uz kafejnīcu, jūs vairs nevarēsiet iet uz teātri. Jūs vairs nevarēsiet iet uz kino," teica Makrons.

Makrona pretinieki paziņoja, ka viņš aizgājis par tālu ar šiem izteikumiem.

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicinājis uz Francijas atomenerģijas nozares renesansi, paziņojot, ka vēlas uzbūvēt vēl 14 jaunus kodolreaktorus, lai sekmētu atteikšanos no fosilā kurināmā.

"Es vēlos, lai tiek uzbūvēti seši EPR2s, un mēs sāksim pētījumus par papildu astoņu EPR2s uzbūvēšanu," turbīnu rūpnīcā Belforā paziņoja Makrons, runājot par jaunās paaudzes reaktoriem, kurus izstrādā valsts kontrolētais enerģētikas uzņēmums EDF.

Makrons atzina, ka pēc Fukušimas kodolkatastrofas Francija pēdējā desmitgadē nav pietiekami daudz investējusi atomenerģijas nozarē.

Prezidents norādīja, ka vairākas valstis izdarīja radikālas izvēles, uzgriežot muguru atomenerģijai, bet Francija šādu soli nespēra, taču šaubu dēļ neinvestēja.

Nodēvējot Francijas atomenerģijas regulatorus par nepārspējamiem savā stingrībā un profesionālismā, Makrons lēmumu būvēt jaunas atomelektrostacijas nosauca par "progresa izvēli, par uzticēšanos zinātnei un tehnoloģijām".

Francijai nav vajadzīga Krievijas gāze, un turpmāk tā mēģinās panākt sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei, telekanālā "France 5" paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes, bet Francijai tā nav vajadzīga," paskaidroja Makrons, piebilstot, ka viņa valsts cenšas iepirkt gāzi citos tirgos.

Viņš atzīmēja, ka Francija turpmāk virzīs Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei.

Makrons arī noliedza, ka jautājums par Krievijas naftas embargo pēc viņa iniciatīvas esot atlikts līdz Francijas prezidenta vēlēšanu beigām. Viņš sacīja, ka šī embargo noteikšanu bloķē cita valsts, bet nenosauca šo valsti. "Eiropas tirgus ir savstarpēji saistīts, bet Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes," sacīja Makrons.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir jāpārtrauc naftas un gāzes pirkšana no Krievijas, lai "vājinātu Maskavas spēju" karot Ukrainā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien pavēstīja, ka Francija atsāks atomelektrostaciju būvniecību, lai apmierinātu augošās prasības pēc enerģijas un risinātu izaicinājumus vides jomā.

"Lai garantētu Francijas enerģētisko neatkarību un sasniegtu mūsu mērķus, konkrēti - oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, mēs pirmo reizi vairākās desmitgadēs mūsu valstī atsāksim kodolreaktoru būvniecību," uzrunā valstij sacīja prezidents.

Runājot laikā, kad Glāzgovā turpinās klimata samits COP26, Makrons solīja, ka Francija turpinās attīstīt atjaunojamo enerģiju.

Francija lielāko daļu elektrības iegūst atomelektrostacijās, bet šobrīd būvē tikai vienu trešās paaudzes kodolreaktoru Flamanvilā, Normandijā.

Tomēr darbs šajā objektā, kas tika uzsākts 2007.gadā, vēl jāpabeidz.

Francijas enerģētikas uzņēmums EDF pavasarī valdībai iesniedza priekšizpētes ziņojumu par programmu, kas paredz sešu jaunu kodolreaktoru būvniecību.

Francija, Vācija, Itālija un Rumānija atbalsta tūlītēju Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, ceturtdien Kijivā paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Mēs visi četri atbalstām uzņemšanas kandidāta statusa tūlītēju [piešķiršanu]," kopīgajā preses konferencē ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Itālijas premjerministru Mario Dragi un Rumānijas prezidentu Klausu Johannisu pavēstīja Makrons.

Kā ziņots, visu četru minēto valstu līderi ceturtdien ar vilcienu ieradās Ukrainā, lai paustu tai atbalstu cīņā pret Krieviju, kas 24.februārī pret kaimiņvalsti uzsāka atklātu pilna mēroga karadarbību.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdienas rītā panāca vienošanos par "ceļa karti" ar mērķi dažu nedēļu laikā ieviest pasākumus Eiropas patērētāju pasargāšanai no augošām enerģijas cenām.

Vienošanās tika panākta pēc 11 stundas ilgām diskusijām par plašiem priekšlikumiem enerģijas rēķinu samazināšanai laikā, kad karš Ukrainā ir ievērojami paaugstinājis gāzes cenas.

Tuvojoties ziemai, 27 ES dalībvalstis mēnešiem ilgi ir diskutējušas, kā labāk risināt strauji augošo apkures cenu problēmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Lai gan samita paziņojumā ir publiski pausta vienotība, ir skaidrs, ka gaidāmās sarunas vēl arvien būs grūtas. Viens solis šajā virzienā būs ES valstu enerģētikas ministru sanāksme Luksemburgā nākamnedēļ.

Samitā panāktā vienošanās nozīmē "stingru ceļa karti, lai turpinātu strādāt pie enerģijas cenu temata", mediju konferencē paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Situācijā, kad Rietumi Krievijai pret Ukrainu izvērstā kara dēļ noteikuši sankcijas, Ķīna atbalsta Krievijas ekonomiku, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aliansē vairojoties bažām par arvien ciešākajām Pekinas un Maskavas attiecībām.

NATO ārlietu ministriem Briselē bija sarunas ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona partneriem Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi par pieaugušajiem Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.

"Ķīna atsakās nosodīt Krievijas agresiju. Un tā atbalsta Krievijas ekonomiku," pavēstīja Stoltenbergs. "Laikā, kad Pekina un Maskava vēršas pret likumos balstītu starptautisko kārtību, ir vēl svarīgāk, ka mēs turpinām turēties kopā."

Aicinājums uz vienotu nostāju izskan laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons ieradies Pekinā, kur viņš runās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Ķīnas galvaspilsētā Makrons sacīja, ka ikviens, kas palīdz agresoram Krievijai tās karā pret Ukrainu, būtu uzlūkojams kā līdzzinātājs.

Pēc graujošās sakāves Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņojis, ka atlaiž parlamentu un izsludina pirmstermiņa vēlēšanas.

Parlamenta apakšnama - Nacionālās sapulces - vēlēšanu pirmā kārta notiks 30.jūnijā, bet otrā kārta - 7.jūlijā, uzrunā nācijai pavētīja Makrons.

Viņš atzina, ka EP vēlēšanu rezultāti "partijām, kas aizstāv Eiropu, nav labi".

Kā ziņots, Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) guvusi pārliecinošu uzvaru EP vēlēšanās, iegūstot divtik daudz balsu kā valdošā koalīcija.

Saskaņā ar vairāku sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumu veiktajām nobalsojušo aptaujām par RN sarakstu Žordana Bardelas vadībā balsojuši 32,3 līdz 33% francūžu, kamēr valdošā koalīcija prezidenta Emanuela Makrona dibinātās partijas "Renesanse" vadībā atbalstījuši tikai 14,8 līdz 15,2% vēlētāju.

Desmit Eiropas Savienības (ES) valstis, arī Vācija un Francija, turpināja pārdot ieročus Krievijai vēl pēc tam, kad 2014.gadā spēkā stājās aizliegums tirgot ieročus Kremlim, vēstīja Polijas medijs "tvp.info".

ES ieroču embargo noteica pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un sniedza militāru atbalstu kaujiniekiem Ukrainas austrumos.

Tomēr gan iepriekšējais Francijas prezidents Fransuā Olands, gan viņa pēctecis Emanuels Makrons apstiprināja "diskrētas ieroču piegādes" Maskavai, liecina Polijas vietnes rīcībā esošā informācija, kas balstīta pētniecības organizācijas "Disclose" datos.

Tiek apgalvots, ka kopš 2014.gada Francija Krievijai piegādājusi militāro aprīkojumu 152 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot termiskās attēlveidošanas kameras tankiem, kā arī navigācijas sistēmas un infrasarkanos detektorus Krievijas iznīcinātājiem un uzbrukuma helikopteriem, vēstīja "tvp.info".

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Šodien Davosā sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, jaunais Argentīnas prezidents Havjers Milejs un citas augsta ranga amatpersonas.

54.ikgadējā sanāksme Davosā piedalīsies aptuveni 2800 dalībnieki, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sagaidāms, ka uzmanības centrā forumā būs Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karš un Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Pasākumu apmeklēs arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ķīnas premjerministrs Li Cjans un Tuvo Austrumu līderi, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš iepriekšējos gados forumā piedalījās attālināti.

Foruma prezidents Berge Brende norādījis, ka šoreiz pasākums "notiek uz sarežģītākā ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā fona pēdējo desmitgažu laikā".

Eiropas Savienības (ES) valstu sūtņi trešdien plāno lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā un pastrādātajiem kara noziegumiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātiskajās aprindās, vēstīja izdevums "Financial Times".

Avoti atklājuši, ka vairākas valstis piedāvājušas sankcijas vērst gan pret atsevišķām personām, gan arī noteikt Krievijas preču eksporta embargo.

Tiek piedāvāti papildu ierobežojumi un embargo Krievijas energoresursu, piemēram, ogļu, naftas un gāzes ievešanai ES, kā arī aizliegums Krievijas izmantotiem kuģiem ienākt ES ostās.

"Financial Times" atgādina, ka iepriekš pret embargo Krievijas energoresursiem iebilda "dažas lielas Eiropas ekonomikas", tomēr tagad "arvien skaļāki kļūst aicinājumi noteikt sankcijas pret Krievijas energoresursu eksportu, no kuriem zināmā mērā ES ir atkarīga".

Publiski "sankciju pret Krieviju pastiprināšanu un vēl lielāka atbalsta sniegšanu Ukrainas aizsardzībai" solījusi Vācijas ārlietu ministrs Annalēna Bērboka, un viņas Francijas kolēģis Žans Īvs Ledriāns aicināja pret Maskavu izdarīt "visspēcīgāko iespējamo starptautisko ekonomisko spiedienu".

Naftas cenas pirmdien kritās līdz ar akciju cenām Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par Covid-19 viļņa pastiprināšanos Ķīnā.

ASV akciju cenas pieauga pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks noslēdza vienošanos par mikroblogošanas platformas "Twitter" iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru.

Masks par 44 miljardiem dolāru nopērk Twitter 

Mikroblogošanas platforma "Twitter" pirmdien apstiprināja, ka kompānija par 44 miljardiem dolāru...

Jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 3%, pieaugot bažām par Ķīnā Covid-19 dēļ noteiktajiem lokdauniem. Naftas cenas, kas denominētas ASV dolāros, arī ietekmēja augstāks dolāra kurss.

Parīzes biržas indekss kritās par 2,0% pēc tam, kad Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarēja prezidents Emanuels Makrons. Viņam tagad jāapvieno dziļi sašķeltā nācija pirms parlamenta vēlēšanām, kurās viņš var zaudēt kontroli pār parlamentu.

Akciju cenas Volstrītā dienas lielāko daļu bija kritušās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu pēc tam, kad tika paziņots par "Twitter" pārdošanu Maskam. Pēc šī paziņojuma "Twitter" akcijas cena pieauga par 5,7%.

Investori ir piesardzīgi pirms gaidāmās tehnoloģiju milžu "Apple", "Amazon" un "Microsoft" peļņas rādītāju paziņošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 34 049,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 4296,12 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,3% līdz 13 004,85 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien saruka par 1,9% līdz 7380,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 1,5% līdz 13 924,17 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 2,0% līdz 6449,38 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien saruka par 3,5% līdz 98,54 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 4,1% līdz 102,32 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0790 līdz 1,0716 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2839 līdz 1,2744 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 128,50 līdz 128,15 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 84,04 līdz 84,05 pensiem par eiro.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien pieņēma plānu par globāla minimālā ienākuma nodokļa 15% apmērā noteikšanu daudznacionāliem uzņēmumiem, dalībvalstu līderiem dodot galīgo piekrišanu pēc mēnešiem ilgām diskusijām.

Apmēram 140 valstu vienošanās par šādu minimālo ienākuma nodokli ir pieņemta ar nodomu izbeigt valstu centienus ar nodokļu samazināšanu piesaistīt pasaules bagātākos uzņēmumus savai teritorijai.

"Šodien Eiropas Savienība ir spērusi svarīgu soli uz nodokļu godījumu un sociālo taisnīgumu," paziņoja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

"Minimālā nodokļa noteikšana ir atslēga, lai risinātu izaicinājumus, kurus rada globalizēta ekonomika."

Plāns tika izstrādāts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadībā un to jau bija atbalstījušas ASV un vairākas lielās ES ekonomikas. Tā ieviešanu ES tomēr aizkavēja tas, ka dalībvalstis pauda iebildumus vai izmantoja bloķēšanas taktiku.

Eiropas Komisija (EK) plāno emitēt jaunus Eiropas Savienības (ES) parāda vērtspapīrus 10 miljardu eiro vērtībā, lai segtu Ukrainas īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamo trīs mēnešu laikā, ziņoja izdevums "Politico", atsaucoties uz trim Eiropas diplomātiem.

Par šo plānu oficiāli tiks paziņots 18.maijā. Plāns līdzekļu piesaistīšanai Ukrainas atbalstam būs radniecīgs programmai SURE, kas tika izmantota Covid-19 pandēmijas laikā, lai vāktu līdzekļus uz laiku bez darba palikušajiem.

Pēc Ukrainas valdības un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) datiem, Ukrainai ir vajadzīgs atbalsts 5 miljardu eiro apmērā katru mēnesi. Šie līdzekļi ir vajadzīgi sociāliem tēriņiem, kā arī militāriem izdevumiem, atgādināja "Politico".

Tas nozīmē, ka tuvākajos trīs mēnešos Ukrainai būs vajadzīgi 15 miljardi eiro. Trešdaļu šīs summas sola piešķirt ASV.

EK 6.maijā informēja ES valstu vēstniekus par plānu, kas paredz emitēt EK parāda vērtspapīrus uz ES valstu sniegtu garantiju pamata.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Uzņēmums "Latvijas gāze" ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, vēsta Latvijas Televīzija.

Uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis atzinis, ka uzņēmums atsācis gāzes iepirkšanu, par to maksājot eiro, nevis rubļos.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā no Krievijas iesūknēta dabasgāze aptuveni vienas teravatstundas apmērā. Kalvītis teica, ka gāze netiekot pirkta no uzņēmuma "Gazprom", taču jaunā piegādātāja, no kura Krievijā gāze tiek pirkta, nosaukumu viņš atteicās izpaust.

""Latvijas gāze" šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no "Gazprom", jo mēs ar "Gazprom" nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs," sacīja Kalvītis, jauno piegādātāju neatklājot, jo "tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam".

Iegādātos gāzes apjomus neatklāj 

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti...

Kalvītis atkārtoti paudis pārliecību, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam neesot.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes plūsmas no Krievijas uz Latviju bijušas saraustītas un vairākkārt apstājušās. Kopš jūnija vidus gāzes plūsmas no Krievijas pieaug.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāze no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.