Tildes līdzīpašnieks Andrejs Vasiļjevs intervijā laikrakstam Diena.
Jūsu uzņēmuma uzmanības lokā ir latviešu valodas vieta moderno tehnoloģiju vidē. Kāda patlaban ir situācija?
Tehnoloģijas ietekmē pilnīgi visās dzīves sfērās šobrīd notiek lielas pārmaiņas saistībā ar interneta un moderno tehnoloģiju aizvien plašāku pieejamību. Valoda nav izņēmums. Tehnoloģijas ietekmē valodas tādā pašā mērā kā citas jomas. Speciālisti atzinuši, ka valodu ilgtspēja un pastāvēšana saistīta ar to, cik labi valoda tiek pārstāvēta tehnoloģijās. Starptautisks pētījums parādījis, ka 21 no 30 pētījumā ietvertajām Eiropas valodām nav pietiekami pārstāvēta tehnoloģiju jomā. Ja nekas netiks darīts, tad ilgtermiņā ir bažas par šo valodu spēju pastāvēt digitālajā laikmetā. Nav runa par valodas izzušanu, taču profesionālajā lietojumā, biznesa vidē, zinātnes sfērā un citur valodas joma var strauji mazināties, bet brīvo nišu var aizņemt angļu valoda. Jau tagad bieži nākas dzirdēt, ka mums saka: «Ko jūs tur ar savu latviešu valodu, runāsim visi angliski, un problēmas būs atrisinātas.»
Tomēr mēs uzskatām, ka latviešu valoda ir ļoti svarīga kā nacionālās identitātes un kultūras stūrakmens. Valoda jau nav tikai saziņas līdzeklis, valoda ir zīmju un kodu sistēma, kurā iekodēts pasaules redzējums, turklāt tāds pasaules redzējums, kāds ir latviešu valodā, ar citu valodu nav izsakāms, to var tulkot, bet pilnībā pārnest citā valodā nevar.
Pieminējāt 21 apdraudētu Eiropas valodu no 30. Latviešu valoda arī ir to skaitā?
Diemžēl jā, tāpat arī lietuviešu, īslandiešu, maltiešu un vairākas citas valodas, kuras ir nelielas pēc runātāju skaita. Lielie pasaules uzņēmumi investē savus resursus tur, kur viņi redz ekonomisko atdevi, tāpēc mazākām valodām būtu īpaši jāpiestrādā pie nostiprināšanās tehnoloģiju pasaulē.
Tieši kas Latvijai būtu jādara?
Nereti mēs dzirdam nolemtības pilnas runas: «Nu ko tad mēs varam darīt, mūs globālā pasaule un Eiropas Savienība iespiedīs stūrītī.» Taču tā nu gluži nav. Mums jāapliecina tas, ka valoda mums pašiem ir svarīga, ne tikai ar skaļām frāzēm priekšvēlēšanu laikā, bet arī ikdienā, un ar šādu pārliecību arī jārīkojas un jāmeklē sabiedrotie. Līdzīgas problēmas ir daudzām citām valodām un arī citām valstīm, atrodot sabiedrotos un veidojot sadarbību, var panākt izrāvienu.
Nevar salikt rokas klēpī un vaimanāt, bet strādāt pie tā, lai latviešu valoda arī tehnoloģijās būtu labi nodrošināta un attīstīta. Tehnoloģijas var palīdzēt cilvēkiem sazināties.
Uz to virzītas jūsu mašīntulkošanas programmas - lai palīdzētu sazināties?
Bieži nākas dzirdēt bažas no tulkiem, ka mašīntulkošana drīz aizstās cilvēkus tulkus, bet tā nenotiks. Labs tulks netulko tekstu pēc vārdnīcas, bet gan pēc jēgas un pārnes domas otrā valodā pēc iespējas tuvāk tām domām, kādas izteiktas oriģinālvalodā. Dators jēgu saprast pagaidām nevar un vēl ilgi nevarēs, bet var pielietot dažādas gudras metodes un algoritmus. Datortulkojums var būt neprecīzs, ar daudzām kļūdām, bet var labi palīdzēt, lai saprastu, par ko vispār teksts ir, un arī lai palīdzētu profesionāliem tulkiem, respektīvi, lai viņiem nav jātulko pilnīgi viss no nulles, bet varētu izmantot mašīntulkošanu kā palīgu. Šis palīgs var būt tik noderīgs, cik lietpratīgi mēs to lietojam.
Arī cilvēks tulks nav universāls. Ja tulkam, kas profesionāli tulko daiļliteratūru, pēkšņi jātulko, piemēram, lauksaimniecības vai medicīnas specifiskie teksti, ir lielas grūtības.
Plašāk lasiet ceturtdienas, 25. septembra, laikrakstā Diena!