Baltijas modes mazumtirgotājs "Apranga Group" Rīgā, tirdzniecības centrā "Spice" atvēris "HUGO" veikalu, informē uzņēmumā.

Veikala centrā atrodas daudzfunkcionāls servisa punkts, kas apvieno digitālos multivides elementus ar tipiska bāra atmosfēru un piedāvā klientiem unikālu vietu, kur uzkavēties. "HUGO" sarkanās krāsas izmantošana dažādos veikala elementos rada izteiktu zīmola atpazīstamību, bet neparastās mēbeļu formas iemieso "HUGO" garu.

"Mēs lepojamies ar "Apranga Group" un "Hugo Boss" veiksmīgo sadarbības vēsturi gandrīz divdesmit gadu garumā - 2001.gadā tika atklāts pirmais veikals Viļņā, bet pirmais "Hugo Boss" veikals Latvijā durvis vēra 2003.gadā Rīgā, Elizabetes ielā.

"Hugo Boss" ir viens no veiksmīgākajiem premium klases modes uzņēmumiem, kura zīmoli "BOSS" un "HUGO" ir atzīti visā pasaulē, iegūstot arvien lielāku tirgus daļu un sasniedzot dažādas klientu grupas. Mēs ļoti priecājamies par attīstību, ieviešot jaunu zīmola koncepciju. Veikals "HUGO" ir lieliski piemērots jauniem un moderniem pircējiem, orientētiem uz modi un augstu kvalitāti, kādi arī ir tirdzniecības centra "Spice" klienti," saka "Apranga Group" ģenerālmenedžeris Rimantas Perveneckas.

Luksusa zīmols Hugo Boss izlēmis pakāpeniski pārtraukt kažokādu tirdzniecību savos veikalos. Šāds lēmums pieņemts pēc pārrunām ar starptautisko dzīvnieku aizsardzības organizāciju apvienību Fur Free Alliance, teikts paziņojumā medijiem.

Saskaņā ar Hugo Boss 2014.gada ilgtspējības pārskatu, sākot ar 2016.gada rudens/ziemas kolekciju, zīmols vairs netirgos nekādus kažokādu izstrādājumus, tostarp trušādas.

«Sākot ar 2016.gada rudens/ziemas kolekciju, mēs vairs neizmantosim jenotsuņu un rex trušu kažokādas. Tādējādi nevienā no Hugo Boss kolekcijām nebūs atrodamas nekāda veida dzīvnieku kažokādas. Ar to mēs izsūtām nepārprotamu signālu… Turklāt mēs jau šobrīd veiksmīgi piedāvājam «draudzīgās kažokādas» un «draudzīgās ādas izstrādājumus». Mēs tos piedāvājam, jo vēlamies iedvesmot šo un nākamās paaudzes ar jauna veida luksusu,» uzņēmuma pēdējā ilgtspējības pārskatā paziņojis Hugo Boss zīmola un radošais sporta apģērbu nodaļas direktors Bernds Kellers.

Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur top inovatīva sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām.

To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Projekta rezultātā saskaņā ar plāniem valsts pārvaldes iestādes iegūs mūsdienīgu rīku saziņai ar sabiedrību, bet iedzīvotāji – iespēju ērti saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Sarunu boti (čatboti) šobrīd ir strauji augoša mākslīgā intelekta joma – virtuālie sarunu biedri arvien plašāk tiek izmantoti, lai sniegtu atbildes uz klientu jautājumiem gan biznesā, gan arī valsts pārvaldē. Viens no celmlaužiem šajā jomā Latvijā ir Uzņēmumu reģistrs, kura sarunu bots UNA sniedz rakstiskas atbildes uz iestādes klientu uzdotajiem jautājumiem par komersantu, uzņēmumu reģistrēšanu, likvidēšanu un dokumentu virzību. Tāpat jāpiemin Cēsu Mākslas festivāla Kaizala saziņas platformā strādājošais sarunu bots @VENDIS, kas šovasar festivāla apmeklētājiem sniedza atbildes par to, kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst u. c.

Covid-19 pandēmija izraisījusi staujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un insititūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk, kā varējām prognozēt.

Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā, un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Runas tehnoloģijas pielāgojas katra uzņēmuma vajadzībām

Pirms deviņiem gadiem, līdz ar tā brīža jaunāko Apple viedtelefonu iPhone 4S, pie lietotājiem devās balss digitālais asistents Siri. Tehnoloģiju pasaulē tas bija liels notikums, jo daudziem atsauca atmiņā reiz redzētās fantastikas filmas, kuru varoņi ar balss komandām ieslēdz istabā gaismu, pārslēdz televizora kanālus vai vada automašīnu. Kopš tā laika balss vadības risinājumi veikuši garu ceļu un patiešām nonākuši televizoros, teju ikvienā viedtelefonā un daudzās citās ierīcēs. Jau šobrīd daudzu uzņēmumu produktu un paklapojumu attīstības stratēģijās iekļaut dažādi runas tehnoloģiju pielietojuma scenāriji. Vairāki veiksmīgi piemēri ir tepat Latvijā - Latvenergo klientiem ir iespēja skaitītāju rādītājus nosaukt Tildes veidotajai runas atpazīšanas sistēmai, bet mediju monitoringa un tirgus izpētes kompānija Kantar TNS izmanto runas atpazīšanas tehnoloģiju mediju satura analīzei. Mūsu runas atpazīšanas risinājumi tiek izmantoti arī Igaunijas tiesās un Lietuvas valsts pārvaldē. Drīzumā tie palīdzēs arī Latvijas Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem gan gatavojot dažādus dokumentus, automatizēti apstrādājot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus audio un video arhīvos.

Latvijas mašīntulkošanas pakalpojums Hugo.lv izvirzīts World Summit on Information Society (Pasaules informācijas sabiedrības augstākā līmeņa sanāksme, WSIS) projektu balvai kategorijā Kultūru dažādība un identitāte, valodu dažādība un vietējais saturs, informē Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) pārstāve Ilma Elsberga.

Latvijas valsts sektora iestādēm paredzētais inovatīvais pakalpojums Hugo.lv izstrādāts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, sadarbojoties KISC un valodas tehnoloģiju uzņēmumam Tilde kopīgā projektā Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveide e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Hugo.lv veic tekstu, dokumentu un tīmekļa vietņu automātisku tulkošanu no latviešu valodas angļu valodā un pretēji, kā arī no latviešu valodas krievu valodā. Pakalpojums ir integrēts e-pārvaldības platformā Latvija.lv, līdz ar to visdažādākajiem lietotājiem no visas pasaules paveras piekļuves iespējas e-pakalpojumiem un informācijai.

Mans jaunākais "Instagram" ziņojums ir publicēts mazāk kā stundu, un tas jau ir nolaikots vairāk nekā 1000 reizes.

Es esmu diezgan lepns par fotoattēlu - tie ir makaroni, ko es ēdu pusdienās, nofotografēti no augšas, un tas kļuvis par manu visu laiku populārāko "Instagram" ziņojumu.

Taču patiesība ir tāda, ka tikai trīs no 1003 laikiem jeb "patīk" ir no īstiem cilvēkiem. Pārējie 1000 ir viltoti, raksta BBC žurnālists Edvīns Leins.

Viltotos laikus viņš ieguvis no puiša ar segvārdu Dries Depoorter - mākslinieka no Beļģijas, kurš veido uz tehnoloģijām balstītu mākslu. «Man principā ir tūkstošiem viltus kontu, un tie var jums sekot vai nospiest «patīk» jūsu jaunākajam ierakstam,» stāstījis Dries Depoorter. «Tas, ko jums vajadzētu no tā mācīties, ir - ekrānā redzamie skaitļi ne vienmēr ir reāli,» viņš akcentē.

Pirmdien, 2017. gada 10. oktobrī, Rīgas pilī Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā darbam Latvijā akreditēja Beļģijas, Gvatemalas un Jaunzēlandes vēstniekus.

Tiekoties ar Beļģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hugo Brauversu (Mr Hugo Brauwers), Valsts prezidents uzsvēra, ka Beļģija ir svarīgs divpusējo un daudzpusējo attiecību partneris, it īpaši iestājoties par kopīgajām interesēm Eiropas Savienībā un NATO. Raimonds Vējonis izteica pateicību par Beļģijas ieguldījumu reģionālajā drošībā, iesaistot savus karavīrus NATO daudznacionālo spēku bataljonos Baltijas valstīs un Polijā, kā arī piedaloties NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā Baltijas valstīs. Valsts prezidents arī atzina, ka notiek aktīvs daudzpusējo attiecību dialogs Baltijas un Beniluksa valstu formātā, kas ir svarīga viedokļu apmaiņas platforma.

Vācijas apģērbu mazumtirgotāja Hugo Boss peļņa šā gada pirmajā ceturksnī sarukusi straujākajā tempā vismaz sešu gadu laikā, raksta Bloomberg.

Tādējādi kompānijai, lai samazinātu izmaksas, nāksies samazināt veikalu tīklu, ko tā veidojusi pēdējo desmit gadu laikā. Tuvāko mēnešu laikā kompānija lems, kurus veikalus slēgt.

Šajā gadā paredzēs ietaupīt papildus 50 miljonus eiro, un uzņēmums paziņojumā uzsvēris, ka šajā gadā cer uz pārdošanas apjomu pieaugumu.

Hugo Boss EBITDA sarukusi par 29% līdz 93,5 miljoniem eiro. Patlaban uzņēmumam pieder 1128 mazumtirdzniecības veikali, taču tā preces tiek tirgotas vēl 6450 veikalos, kas nepieder uzņēmumam.

2020. gada janvārī testa režīmā sāk darboties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) virtuālais asistents Toms, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Toma uzdevums būs atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, kuri šobrīd visbiežāk tiek uzdoti VID nodokļu konsultantiem. Patlaban Toms ir apguvis pamatzināšanas par tiem, taču viņa turpmākais mācīšanās process būs cieši saistīts ar iespēju praktizēties.

Tādēļ publiskās testēšanas periodā līdz pat 2020. gada 14. janvārim iedzīvotāji varēs ne tikai sazināties ar Tomu par nodokļu tēmām, bet arī sūtīt savu vērtējumu un ieteikumus uz e-pasta adresi [email protected].

Virtuālais asistents ir izstrādāts Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformā Hugo.lv sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru un valodas tehnoloģiju uzņēmumu Tilde.

Igaunijas jaunuzņēmums "Woola", kas ražo burbuļu ietīšanas plēvi no aitas vilnas, ieguva "TechChill 2020" jaunuzņēmumu sacensību "Fifty Founders Battle" galveno balvu.

Uzvarētāji devās mājup ar 10 000 eiro finansējumu no "TechChill Foundation", ko ieguldīt tālākā jaunuzņēmuma izaugsmē, iespēju piedalīties "Startup" pasaules kausa finālā Sanfrancisko un citas vērtīgas balvas.

Savukārt "Adact", "Hugo.legal", "VeritaCell" ieguva Latvijas Biznesa enģeļu tīkla balvu - vieglās saistības 100 000 eiro apmērā.

"TechChill" tradicionāli ir pulcēšanās vieta jaunajiem un topošajiem jaunuzņēmumiem, turklāt 50 no tiem tika dota iespēja kāpt uz "TechChill" skatuves un prezentēt sevi investoru, apmeklētāju un mediju priekšā, lai cīnītos par uzvaru sacensībās "Fifty Founders Battle", kas ik gadu ir konferences kulminācija.

Pirmās "TechChill" konferences dienas laikā, 20. februārī, investoru žūrija vērtēja visus piecdesmit jaunuzņēmumus, balstoties uz to prezentāciju trīs minūšu garumā un izvirzīja piecus finālistus: "Adact" (Igaunija), jaunuzņēmums, kas dod iespēju zīmoliem izveidot uz spēlēm balstītu mārketinga kampaņu bez kodēšanas; "Hugo.legal" (Igaunija), AI balstīta platforma, kas dod iespēju izvēlēties piemērotu juristu; "Longeneze" (Latvija), platforma, kas piedāvā biomedicīnas datu pārveidošanu savstarpēji dalāmos aktīvos; "Woola" (Igaunija), jaunuzņēmums, kas ražo burbuļu ietīšanas plēvi no aitas vilnas; "EVOestate" (Igaunija), platforma, kas apkopo nekustamā īpašuma kompensācijas.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 9. februārī sākas 67. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls – viens no pasaules kinofestivālu «lielā trijnieka» -, un Latvijas filmu nozare tajā pārstāvēta gan konkursa un tirgus skatēs, gan ar stendu filmu tirgū un Elīnas Vaskas dalību Eiropas jauno talantu izlasē Shooting Stars.

Berlināles festivāla mērogs ir iespaidīgs – pagājušajā gadā tur nopirktas vairāk nekā 335 000 kinobiļetes un strādājuši vairāk nekā 20 000 kinoindustrijas profesionāļu no 122 valstīm, ieskaitot 3800 žurnālistu no pasaules medijiem. Latvija pagājušajā gadā triumfēja Berlināles konkursa skatē Generation, saņemot Kristāla lāci par Renāra Vimbas spēlfilmu Es esmu šeit, un šogad filmas zvaigzne Elīna Vaska atgriežas Berlinālē jaunā statusā – pēc Nacionālā Kino centra pieteikuma viņa izturējusi nopietnu konkurenci un iekļauta Eiropas desmit labāko jauno aktieru izlasē European Shooting Stars.

Konkursa skatē Generation Latvija ir jau gandrīz regulāra dalībniece, un arī šogad sadaļā Short Films Generation Kplus startē Reiņa Kalnaeļļa jaunākā animācijas īsfilma Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi, kas tapusi filmu studijā Rija ar Nacionālā Kino centra atbalstu. Filmas scenārija autors ir grupas Prāta Vētra mūziķis Kaspars Roga un Hugo dzied Renāra Kaupera balsī.

Kā jaunais starptautisko autobusu reisu pārvadātāja Lux Express grupas vadītājs šoruden darbu sāk ilggadējais finanšu uzņēmuma KredEx vadītājs Andrus Treiers (Andrus Treier), kurš šai pozīcijai tika izvēlēts publiskā konkursā, izvērtējot 65 pretendentus, informē Lux Express komunikācijas konsultante Aiva Eiduka.

Viņa pārziņā turpmāk būs uzņēmums, kas ik gadu apkalpo vairāk nekā divus miljonus pasažieru.

Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem jaunais vadītājs ir izvirzījis mērķi turpināt sekmīgi iesākto darbu, lai motivētu cilvēkus, kuri līdz šim ceļojuši ar personīgajām automašīnām, tā vietā izvēlētos braucienu ar autobusu.

Lux Express ir daļa no Mootor Grupp, kuras īpašnieks ir Hugo Osula. Viņš ir pārliecināts par uzņēmuma turpmāko attīstību, īpaši novērtējot A. Treiera zināšanas finanšu jomā un lielo pieredzi vadītāja amatā.

A. Treiers ir bijis KredEx - valsts finanšu iestāde Igaunijā - vadītājs, tāpat arī iepriekš strādājis loģistikas uzņēmumā DHL un bijis auditors un konsultants uzņēmumā KPMG. Vēl pavisam nesen strādājis medicīnas aprīkojuma izpētes un attīstīšanas uzņēmumā SelfDiagnostics.

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Šobrīd luksusa preču nozarē, kas vēsturiski bijusi diezgan noturīga pret ekonomiskajām grūtībām, vērojama lejupslīde patērētāju pieprasījuma un pārdošanas apjoma samazināšanās dēļ, kas tradicionāli liecina par agrīnu recesijas sākumu.

Pat patērētāji ar augstiem ienākumiem samazina tēriņus, reaģējot uz nedrošo ekonomisko situāciju, ko pēdējos gados raksturo augsta inflācija, pieaugošas procentu likmes un vispārējā globālā nenoteiktība. Pēdējā laikā daudzi ekonomiskie dati norāda uz patērētāju uzvedības maiņu, samazinot brīvos izdevumus luksusa precēm un pievēršoties pirmās nepieciešamības precēm.

Āzijas reģions, kas ir pasaulē lielākais luksusa preču tirgus, ievērojami iedragāja lielāko daļu luksusa preču uzņēmumu. Piemēram, Richemont pārdošanas apjomi gada 1. ceturksnī kopumā palikuši nemainīgi, kamēr Āzijas reģionā tie samazinājušies par 19%, no kuriem 27% samazinājums bija vērojams Ķīnā. Savukārt Swatch grupai klājies daudz grūtāk, ar 14% kopējo pārdošanas apjoma kritumu pirmajā pusgadā. Burberry veikalu pārdošanas apjomi šī gada pirmajā kvartālā samazinājās par 21%, Āzijā – par 23%. Šādi rezultāti nevarēja neietekmēt uzņēmumu akciju cenas: Burberry akciju cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 70,3%, Hugo Boss – par 46,6%, Dior – par 18,7%, un Swatch – par 32,8%.

Vai virtuāla briļļu uzlaikošana ir tikpat uzticama, kā īstu, sataustāmu rāmju uzlikšana uz acīm?

Pāris mēneši izolācijā krietni pamainījuši cilvēku paradumus. Lietas, kas vēl ziemā šķita neiedomājamas, pavasara nogalē jau ir pašsaprotamas. Kāds sācis pasūtīt uz mājām pārtiku, kāds attālināti apmeklējis dakteri un vēl kāds virtuāli trenējas sporta klubā, nepārkāpjot mājas slieksni. Šajā jaunumu plūdumā iespēja internetā piemērīt un pasūtīt brilles vairs pat nešķiet ievērības cienīga, lai gan vēl pērn tika drīzāk uztverta kā eksperiments uz neikdienišķāku rīcību tendētajiem.

Cik "dzīvotspējīga" ir šāda ideja tagad? To nolēmām pārbaudīt, notestējot uzņēmuma "Smart Vision" piedāvāto virtuālās 3D briļļu piemērīšanas platformu. Tā darbojas kopš pagājušā gada, solot palīdzēt pircējiem piemeklēt piemērotus briļļu rāmjus un lēcas, un saņemt tās, neejot uz veikalu.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Latvijas eksporta un investīciju informācijas sistēmas (EIIS) izveidē ieguldīs 500 000 eiro, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītais Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums.

EM Sabiedrisko attiecību nodaļā skaidro, ka tā tiks veidota ar mērķi veicināt Latvijas konkurētspēju ārvalstu tirgos un piesaistīt gan ārvalstu tiešās investīcijas Latvijai, gan vietējās investīcijas, palielinot potenciālo un esošo eksportētāju un investoru informētību par iespējām eksporta un investīciju jomā Latvijā.

Līdz ar EIIS izveidi paredzēts uzlabot potenciālo un esošo eksportētāju un investoru informētību par eksporta un investīciju jomas aktualitātēm, palielināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku produktivitāti un pilnveidot klientu apkalpošanas procesus, kā arī samazināt eksportētāju un investoru slogu informācijas iegūšanas procesā un saziņā ar LIAA.

Nākamgad izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai augs par 30,2 miljoniem eiro, izriet no pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdībā izskatītā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2021.gadam paredzēti 5,89 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30,2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots iepriekš.

Paredzams, ka 2021.gadā par 20 000 eiro pieaugs izdevumi, kas saistīti ar valsts eksprezidentu pensiju nodrošināšanu. Saeimas izdevumi nākamgad pieaugs par 500 000 eiro.

Ministru kabinetam palielināti izdevumi 100 000 eiro apmērā Ministru kabineta locekļu, parlamentārā sekretāra atlīdzības un Ministru kabineta locekļu reprezentācijas izdevumu pieauguma nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam palielināti izdevumi 3000 eiro. Tiesībsarga birojam palielināti izdevumi 3000 eiro apmērā lai nodrošinātu tiesībsarga atalgojumu.

2018. gads ir universālveikala «Stockmann» jubilejas gads. «Stockmann» Rīgā atvērts 2003.gada oktobrī. Jubilejas gadā universālveikals modernizācijā ieguldīs 220 tūkstošus eiro, turpinot digitalizēt pakalpojumus klientiem.

«Stockmann» vietas izvēle notika ilgstoši, tā tika izvēlēta 5 gadu laikā. Universālveikala atvēršanai Rīgā tika meklēta vieta pilsētas centrā, kura labi pieejama iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Viena no sākotnēji iecerētām vietām bijusi ēka, kur iepretim stacijai tagad atrodas «McDonald`s» restorāns. Tomēr «Stockmann» iegādājās esošo vietu, kur bija iesākta un nepabeigta autostāvvietas būvniecība.

Narvesen zīmola vēsture

Zīmola Olainfarm vēsture

«Mākslīgajam intelektam jākļūst daudzvalodīgam. Globālajā pasaulē gan lielo, gan mazo valodu kopienām jānodrošina vienādas iespējas izmantot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas,» uzstājoties Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) 2. globālajā samitā Mākslīgais intelekts labākai pasaulei (AI for Good) Ženēvā, Šveicē norādīja uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Pēc ANO aģentūras ITU ģenerāldirektora Hulina Žao (Houlin Zhao) ielūguma, Tilde kā vienīgais tehnoloģiju uzņēmums no Baltijas valstīm piedalījās samita diskusijās par mākslīgā intelekta nākotnes attīstību. Tildes mašīntulkošanas tehnoloģijas un virtuālie asistenti tika iekļauti mākslīgā intelekta sasniegumu ekspozīcijā.

«Visiem cilvēkiem neatkarīgi no to dzimtās valodas jādod iespēja iesaistīties globālajā informācijas un zināšanu sabiedrībā. Valodas barjeru pārvarēšana un plašākas pieejas nodrošināšana informācijai ļaus veiksmīgāk risināt gan globālas, gan lokālas problēmas», samita paneļdiskusijā pauda A.Vasiļjevs.

Viņš uzsvēra, ka mākslīgajā intelektā balstītas tehnoloģijas var nodrošināt sabiedrības saliedēšanu daudzvalodu pilsētās, kā, piemēram, Romā vai Rīgā, kurās jau vēsturiski tiek lietotas vairākas valodas, Londonā, kurā daudzvalodība veidojusies imigrācijas rezultātā, vai arī divvalodu pilsētās, kā, piemēram, Strasbūra.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.