Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Kartupeļu cietes ražotājs SIA "Aloja Starkelsen" plāno par 600 000 eiro iegādāties jaunas iekārtas kartupeļu cietes ražošanas līnijai, lai palielinātu kartupeļu rīvēšanas jaudu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jaunās iekārtas plānots integrēt esošajā kartupeļu cietes ražošanas līnijā, lai palielinātu kartupeļu rīvēšanas jaudu līdz 30 tonnām stundā.

Iepirkumā plānots iegādāties pirmsrīvēšanas kartupeļu akumulācijas tvertni ar svaru kontroli, pirmsrīvēšanas kartupeļu tvertnes uzlādes sistēmu, kurai produktivitāte ir vismaz 30 tonnu stundā, un rīves, kurām rīvēšanas produktivitāte ir vismaz 30 tonnu stundā. Tāpat plānots iegādāties kartupeļu padeves sistēmu uz rīvēm, kā arī kanālu sistēmu ar atbilstošām iekārtām sarīvētās masas transportam ar ūdeni, tostarp smilšu atdalīšanas ciklonu.

Līguma izpildes laiks ir 2025.gada 30.jūnijs.

Pretendentiem piedāvājumus iepirkumā ir jāiesniedz līdz 2024.gada 20.augustam.

Latvijā lielie kartupeļu audzētāji vēlas palielināt stādījumu platības, tajā pašā laikā ne visi mazie audzētāji šogad turpinās darbību, pauda Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Agita Kraukle.

Tāpat viņa norādīja, ka iepriekšējais gads Eiropā kartupeļu sēklaudzētājiem bija skarbs, tādējādi augstāko ataudzējumu sēkla ir nepietiekamā daudzumā un dārga. Vienlaikus kartupeļu stādījumu platības lielā mērā ir atkarīgas no tā, cik daudz ir pieejama sēkla.

Ņemot vērā, ka šogad augstāko ataudzējumu sēkla ir nepietiekamā daudzumā un dārga, daudzi kartupeļu audzētāji iztiks ar pašaudzēto sēklu, piebilda Kraukle.

Viņa arī minēja, ka lielākās sēklaudzēšanas platības ir šķirnēm "Soraya", "Paroli", "Wega". Tāpat, taču daudz mazākās platībās, joprojām audzē "Vinetu", "Lauru" un "Bellarosu", kā arī pēdējajos gados tiek izmantotas arī "Larissa", "Corinna", "Albertine", "Adorata", "Baltic Fire", "Levante" un "Paradiso" šķirnes. Audzētāji iecienījuši arī "Alouette" šķirni, kurai raksturīga ne tikai laba izturība pret lakstu puvi, bet tā arī ir arī piemērota audzēšanai mazdārziņos.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" pagājušajā gadā strādāja ar 131,054 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 27,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās 2,9 reizes un bija 1,643 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2023.gada "VAKS" apgrozījums atgriezās 2021.gada līmenī.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka pagājušajā gadā saimnieciskā darbība lauksaimniecības nozarē turpinājās augstas neskaidrības un sarežģītu ārējo apstākļu ietekmē. Tostarp graudu cenas finanšu tirgos ietekmēja tirgus pārstrukturēšanās Ukrainas kara ietekmē. "Krievijas centieni lēti pārdot savu izaudzēto produkciju un transportēt caur Baltiju destabilizēja pārdošanas darījumus un izraisīja būtisku cenu kritumu Latvijas graudu tirgū," teikts vadības ziņojumā.

Savukārt rapšu pārdošanas tirgū "VAKS" izdevās realizēt darījumus ar ilgtermiņa sadarbības partneriem Skandināvijā un sākt sadarbību ar jauniem rapša pārstrādes uzņēmumiem Eiropā.

Pasaules tirgotāju pieprasījums pēc Latvijas uzņēmuma SIA Pērnes L ražotajām Long chips uzkodām pārsniedz pašreizējās ražotnes jaudas, bet valsts politikas un valsts iestāžu attieksmes dēļ jaunās ražotnes iecere var tikt realizēta ārzemēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pērnes L īpašnieks Laimonis Radziņš. Viņš ir nepatīkami pārsteigts par valsts iestāžu attieksmi pret reāli strādājošiem un eksportējošiem uzņēmējiem, kaut arī šīs iestādes tiek finansētas no viņu samaksātajiem nodokļiem.

Fragments no intervijas

Kā viena — 2022. gada – laikā ražošanas uzņēmumam izdevās divkāršot neto apgrozījumu no 7,13 milj. eiro 2021. gadā līdz 14,46 milj. eiro 2023. gadā?

Nekā pārdabiska, tas ir iepriekšējo 30 darba gadu pieredzes rezultāts, kuru sasniegt līdzēja spēja strādāt ar atbilstošu jaudu 24 stundas piecas dienas nedēļā. Kāpēc tieši 2022. gadā izdevās uzņēmumam dubultot neto apgrozījumu? Tieši tāpēc, ka pērn pirmo reizi daudzu gadu garumā netrūka darbaspēka — izdevās nokomplektēt strādājošos atbilstoši uzņēmuma ražošanas vajadzībām. Diemžēl līdz tam ilgstoši nācās strādāt hroniska darbaspēka deficīta apstākļos, kas liedza uzņēmumam izmantot esošās ražošanas jaudas. Faktiski līdz 2022. gada aprīlim ražotne strādāja ar apmēram 50% jaudu, jo no 12 ražošanas līnijām regulāri darbojās tikai sešas. Situāciju mainīja Krievijas iebrukums Ukrainā, kā ietekmē daudziem simtiem tūkstošiem cilvēku nācās pamest savas mājas un iedzīvi, un daļa no tiem guva patvērumu Latvijā. Tieši savas otrās mājas Latvijā ieguvušie Ukrainas cilvēki aizpildīja vakantās darba vietas ražotnē, un tādējādi varējām vienlaicīgi darbināt 12 ražošanas līnijas, kā rezultātā tika saražots teju vai divas reizes vairāk. Pārdot varam daudz vairāk, jo Pērnes L ir sava veida pasaules modes noteicējs tā dēvēto garo čipsu segmentā, pasūtījumu apmēri visu laiku ir pārsnieguši reālos ražošanas apjomus. Šāda situācija ir arī pašlaik. Diemžēl pašmāju tirgū Pierīgā atrast cilvēkus, kuri vēlētos strādāt ražotnē, ir problemātiski jau daudzus gadus, bet viesstrādnieku piesaisti no Baltkrievijas, kuri ir labākie darba ņēmēji, Latvijas valsts politika īpaši neakceptē. Šādu darbinieku imports no trešajām valstīm ir legāli atļauts, taču apgrūtināts ar visdažādākajām prasībām un procedūrām.

Lauksaimniecības uzņēmums “Golden Fields”, kas darbojas trīs Baltijas valstīs, atklājis augu olbaltumvielu ražotni Latvijā, Liepājā.

Šī rūpnīca, kurā uzņēmums ir ieguldījis 16 miljonus eiro, izmantos zirņus un lauka pupas, lai ražotu augu olbaltumvielas, granulas, šķiedrvielas, cieti un miltus liellopiem un pārtikas ražošanai. Uzņēmums apsver iespēju atvērt līdzīgas rūpnīcas arī pārējās Baltijas valstīs.

“Golden Fields” izpilddirektors Mahmuds Ahmeds [Mahmoud Ahmed], norādīja, ka uzņēmums, kurš ražos šīs augu olbaltumvielas, ir “Golden Fields Alternative Protein”. "Šīs rūpnīcas atklāšana ir jauns posms “Golden Fields” paplašināšanā pēc uzņēmuma 2023. gadā noslēgtā piegādes līguma ar Apvienotajos Arābu Emirātos Abudabi darbojošos lauksaimniecības uzņēmumu “Al Dahra Group”, kurš ir viens no lielākajiem lopbarības piegādātājiem visā pasaulē,” norādīja Ahmeds. “Šodien ar lepnumu paziņojam par mūsu jauno sadarbību ar “Bunge” – pasaules līderi agrorūpniecības un pārtikas un sastāvdaļu ražošanas nozarē. Šis uzņēmums ar savu plašo klientu loku, spēcīgo piegādes ķēdi, augstākajām kvalitātes garantijām un praktisko pieredzi pārtikas un lopbarības tirgū veicinās zirņu un lauka pupu olbaltumvielu pārdošanu.”

Ar mērķi samazināt dabā nenoārdāmo atkritumu apjomu, SEB banka gan Zviedrijā, gan Baltijā sāk aizstāt kartes no plastmasas ar videi draudzīgāku risinājumu.

Jaunajām kartēm 84% plastikāta ir no bioplastmasas, kas veidota no kukurūzas cietes.

Pēc Latvijas Bankas datiem, šobrīd apritē ir vairāk nekā 2 miljoni maksājumu karšu. Daļa no tām jau ir videi draudzīgākas, piemēram, izgatavotas no pārstrādātās plastmasas.

Citadele ievieš jauna dizaina maksājumu kartes no pārstrādātas plastmasas

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna...

“Meklējot videi draudzīgākas alternatīvas, analizējām pilnu kartes dzīves ciklu – no ražošanā izmantotajiem materiāliem, ražošanas procesa un transportēšanas līdz kartes dzīves cikla beigām. Tas, ka jaunā karte ir izgatavota no kukurūzas cietes, palīdz samazināt CO2 pēdas nospiedumu jau no paša ražošanas sākuma. Bet dzīves cikla beigās, pat ja karte tiks sadedzināta koģenerācijas stacijā, piesārņojums būs mazāks. Vienlaikus mums bija svarīgi atrast tādu materiālu, kas būtu ne tikai videi draudzīgs, bet arī izturīgs un drošs. Jaunās kartes, tāpat kā līdzšinējās, aprīkotas ar čipu un izmantojamas arī bezkontakta maksājumiem. Vēl viens svarīgs jaunums – esam papildinājuši biežāk izmantotās debetkartes ar sataustāmu izgriezumu, kas ļaus vieglāk atpazīt un izmantot kartes arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Jaunās kartes atšķiras ne tikai ar materiālu, bet arī jaunu karšu vizuālo dizainu, kam iedvesma meklējama unikālajās Ziemeļvalstu ainavās. Uz jaunajām kartēm attēlotas dažādas Skandināvijas un Baltijas vietas – no ziemeļiem līdz dienvidiem, no mierīgas jūras līdz kalnu virsotnēm. Piemēram, uz debetkartēm ir attēlota Baltijas jūra, bet uz biznesa kredītkartēm – Ziemeļvalstīm raksturīgais mūžzaļais mežs. Kā ierasts, esošās kartes klienti varēs izmantot līdz derīguma termiņa beigām un pēc tam saņems karti ar jauno dizainu.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Kartupeļu cietes ražotājs SIA "Aloja-Starkelsen" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.septembra līdz 2024.gada 31.augustam, strādāja ar 19,028 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās vairākkārt un bija 566 611 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pagājušajā finanšu gadā "Aloja-Starkelsen" turpināja attīstīties atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai un nospraustajiem mērķiem. Tāpat uzņēmums pagājušajā finanšu gadā turpināja pārdot ilgtspējīgās pārtikas un barības izejvielas visā pasaulē un aktīvi strādāja, lai paplašinātu produktu klāstu.

Pagājušajā finanšu gadā kompānija turpināja sadarbības projektus gan ar Latvijas, gan ārvalstu zinātniskajām institūcijām visos attīstības virzienos, kā arī veica pētījumu par pākšaugu izmantošanu augsta proteīna satura ēšanai gatavo produktu izstrādē, uzlabojot produktu struktūrmehāniskās īpašības un risinot pākšaugiem raksturīgās pēcgaršas veidošanos. Pētījums tika īstenots Latvijas Pārtikas nozares kompetences centra projektā.

Atkārtoti veiktas izmaiņas atpūtas parka "Rāmkalni" pārvaldītāja SIA "Rāmkalni serviss" īpašnieku sastāvā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Saskaņā ar izmaiņām, turpmāk 39,05% kompānijas kapitāldaļu piederēs Kasparam Timermanim.

Tādējādi Viktoram Grūtupam "Rāmkalni serviss" kapitāldaļas tiešā veidā vairs nepieder. Vienlaikus pastarpinātā veidā Grūtups turpina būt kompānijas lielākais kapitāldaļu turētājs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 19.maijā.

LETA jau vēstīja, ka aprīlī par "Rāmkalni serviss" lielāko īpašnieku tiešā un pastarpinātā veidā kļuva Grūtups, tostarp tiešā veidā Grūtups ieguva 39,05% kompānijas kapitāldaļu.

Vienlaikus kompānijas kapitālā 36,89% īpašnieks ir SIA "Parking Services", kuras vienīgais īpašnieks pastarpināti arī ir Grūtups.

Tāpat kompānijas kapitālā 11,87% šobrīd pieder SIA "Rāmkalni Nordeco", kuras īpašnieki ir Grūtups (80%) un Liene Ozoliņa (20%).

Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Lielbritānijas uzņēmums “Harbour Energy” pagājušā gada nogalē piekritis noslēgt 11,2 miljardus ASV dolāru vērtu darījumu par “Wintershall Dea” naftas un gāzes aktīvus iegādi, ziņo aģentūra Reuters.

“Wintershall Dea” ir viena no lielākajām neatkarīgajām naftas un dabasgāzes kompānijām Eiropā, kuras 72,7% akcijas pieder vācu uzņēmumu grupai BASF, un daļa arī Pēterim Avenam daļēji piederošajai investīciju kompānijai “LetterOne”.

Lielākais Lielbritānijas Ziemeļjūras naftas un gāzes ražotājs “Harbour Energy” (“Harbour”) cenšas paplašināties ārpus Apvienotās Karalistes pēc tam, kad valdība pēc enerģijas cenu lēciena 2022. gadā noteica nozarei neplānotās peļņas nodokli, raksta Reuters .

Kā norādījusi “Harbour” izpilddirektore Linda Kuka, uzņēmums laika gaitā turpinās paplašināties. “Mūsu nozarē mērogs kļūst arvien svarīgāks. Ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu nozīmīgumu investoru acīs, bet arī lai nodrošinātu piekļuvi dažādiem lēta kapitāla avotiem.”BASF, “LetterOne” un “Harbour Energy” līgums paredz “Wintershall Dea” ieguves un attīstības aktīvu, izpētes tiesību Norvēģijā, Argentīnā, Vācijā, Meksikā, Alžīrijā, Lībijā, Ēģiptē un Dānijā, kā arī Wintershall Dea oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) licences nodošanu “Harbour”.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Turpinot rūpēties par ilgtspējīgu ražošanu un tiecoties pēc iespējas vairāk izmantot zaļo enerģiju pārtikas produktu ražošanā, pabeigta saules paneļu parka izveide “Orkla Latvija” zīmola “Ādažu” čipsu ražotnē Ādažos, informē uzņēmums.

Uzstādīti 528 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 250kW, kas ļaus nodrošināt 14% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes elektroenerģijas patēriņa. Saules parka uzstādīšanā investēti vairāk kā 300 tūkstoši eiro.

“Jau ilgāku laiku “Ādažu” čipsi zīmols mērķtiecīgi strādā pie tā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, un jau šobrīd ražotnē tiek nodrošināts 51% “zaļās” elektroenerģijas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām “Orkla Latvija” ražotnēm. Šis solis – saules parka izveide rūpnīcas teritorijā – bija loģisks turpinājums jau ieguldītajam darbam un sniegs mums vēl lielāku neatkarību, ļaujot pašiem nodrošināt 14% no kopējā rūpnīcas elektroenerģijas patēriņa,” stāsta “Ādažu” čipsu ražotnes vadītājs Niks Bisenieks.

2024.gadā iegūts 3,2 milj. tonnu graudu, kas ir par 436,4 tūkst. tonnu jeb 16,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Pērn graudaugu vidējā ražība sasniedza 39,4 centnerus no hektāra jeb par 15,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kad graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 34,1 centners no viena hektāra. Vidējās ražības pieaugums vērojams visiem graudaugu kultūraugiem.

Ziemāju graudaugu kopraža 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023.gadā līdz 47,5 centneriem 2024.gadā.

Ziemas kvieši veidoja 69,0% no visas graudu kopražas (2023.gadā - 69,5%). Vidējai ražībai no viena hektāra pieaugot par 16,4% (no 42,7 centneriem 2023.gadā līdz 49,7 centneriem 2024.gadā), ziemas kviešu kopraža sasniedza 2,2 milj. tonnu, kas ir par 289,1 tūkst. tonnu jeb 15,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

2023.gadā iegūts 2,7 milj. tonnu graudu, kas ir par 527,8 tūkst. tonnu jeb 16,3% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,2%, tomēr graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 34,1 centners no viena hektāra.

Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 67% zem mēneša normas, līdz ar to 2023.gada jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē. Savukārt, pretēji sausajam jūnijam, augusta kopējais nokrišņu daudzums bija 88% virs mēneša normas.

Ziemāju graudaugu kopraža 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 390,2 tūkst. tonnu jeb 15,7%, sasniedzot 2,1 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība samazinājās no 48,7 centneriem no hektāra 2022.gadā līdz 41,3 centneriem 2023.gadā, kas ir zemākā vidējā ražība kopš 2018.gada (41,0 centneri).

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Valdība 25.martā vēl nav nonākusi pie tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotnes gala scenārija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka drīzumā varētu būt gaidāma piedāvājuma izteikšana otram "Tet" un LMT akcionāram - Zviedrijas uzņēmumam "Telia".

Savukārt aprīļa vidū vai aprīļa beigās ekonomikas ministrs sola atgriezties valdībā ar jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.

Valainis sacīja, ka valdība un "Telia" virzās uz kopīgu, abpusēju izpratni. Vienlaikus Valainis norādīja, ka valdība ir skaidri noteikusi to, ka uzņēmumu nākotnes scenāriji netiek finansēti no valsts budžeta.

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas...

"Gribam lai uzņēmumu vērtība augtu ilgtermiņā, lai pēc gadiem vērtība būtu mērāma vairākos miljardos, kā arī lai tie būtu reģionālie līderi," sacīja Valainis. Vienlaikus lai šādu rezultātu sasniegtu, ministra ieskatā nepieciešams pieņemt izsvērtus lēmumus starp abiem akcionāriem.

"Šis manā ieskatā ir normāls process, kas notiek starp akcionāriem, lai lemtu par tālāko uzņēmumu attīstības scenāriju," sacīja Valainis.

Par neoficiāli izskanējušiem "Tet" un LMT akciju izpirkšanas scenārijiem Valainis sacīja, ka tie ir trešo pušu scenāriji, "kas ir diezgan tālu no Latvijas scenārijiem".

Runājot par to, vai šobrīd tiek izskatīti arī varianti, ka "Telia" saglabā līdzdalību "Tet" un LMT, Valainis sacīja, ka neviens variants nav izslēgts un sarunas joprojām notiek.

Valainis arī sacīja, ka pašreiz palikuši maz neatbildēti jautājumi - ir noformulēta valdības pozīcija, ar kuru vērsīsies pie "Telia".

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka "Tet" un LMT jautājums bijis uz galda, jo valdība vēlējusies uzlabot šo abu uzņēmumu konkurētspēju gan Latvijā, gan Baltijā.

Komentējot publiski izskanējušos scenārijus, premjere norādīja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi strādātu labi. Viņa atgādināja, ka valsts nav uzņēmumu vienīgais īpašnieks.

"Līdz ar to šobrīd pieņemt kaut kādus lēmumus, kur nav, iespējams, "Telia" piekrišana, tā ir spekulācija, tāpēc mums, runājot publiski ar Valaiņa kungu noteikti jādomā, kādus signālus mēs raidām "Telia", jo esam ļoti aktīvā sarunu fāzē, un viņi ļoti seko līdzi, kāds ir šis otrs darījuma partneris," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka noteikti par spekulācijām sauktu variantus, kur tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi. "Tāpēc ka šāda piedāvājuma uz galda šobrīd vienkārši nav," sacīja premjere.

Vienlaikus premjere atzīmēja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi pelnītu un būtu konkurētspējīgi.

Siliņa norādīja, ka "status quo" nevar palikt situācija, ka abi akcionāri strādā deviņdesmito gadu līguma ietvaros. "Tā ir labā ziņa, ka abas puses ir gatavas mainīt esošo situāciju," sacīja Siliņa norādot, ka abas puses no situācijas vēlas iziet ar rezultātu, kur skaidri redzama nākotnes perspektīva, kur abi uzņēmumi gūst lielāku tirgus daļu esošajā Latvijas telekomunikāciju biznesā.

Premjere norādīja, ka valdība izsvērti un prātīgi vērtējot, kāds varētu būt potenciālais dažādu veidu scenāriju rezultāts, un valdība nevēlas ieguldīt budžeta līdzekļus.

"Mēs saprotam, ka tiem izaicinājumiem, kādi Latvijai šobrīd ir uz galda, tas nebūs šis scenārijs - mums jāatrod līdzekļi gan aizsardzībai, gan redzam neatrisinātu jautājumu ar veselību, programmu finansējumu, tai skaitā parādījies ir jautājums, kas noteikti būs ilgākā termiņā risināms - demogrāfija," pauda Siliņa, piebilstot, ka valdībai jāatrod atbilstošs scenārijs, kā neieguldot pārāk daudz varētu pelnīt, ļaut attīstīties modernām tehnoloģijām, inovācijām.

Siliņa norādīja, ka šobrīd aktīvi tiekot veiktas sarunas, lai valsts varētu saglabāt un izveidot savu stratēģisko interesi šajos uzņēmumos.

Līdztekus Siliņa norādīja, ka šodien pārrunāts, ka vēlētos, lai valsts arvien vairāk valstij piederošus uzņēmumus kotētu biržā. "Tas radītu iespēju mūsu valsts uzņēmumiem piesaistīt privāto kapitālu - tās varētu būt gan juridiskās personas, gan iedzīvotāji, kuriem būtu interese ieguldīt mūsu valsts kapitāluzņēmumos - tie varētu būt gan stratēģiskie uzņēmumi, gan arī citas valsts kapitālsabiedrības," sacīja Siliņa, piebilstot, ka, lai šādus lēmumus pieņemtu valstij jābūt iespējai vai nu vienpersoniski izlemt vai jāvienojas kopā ar otru īpašnieku, kas šobrīd ir "Telia".

Premjere norādīja, ka valdība saņēmusi pretpiedāvājums no "Telia" un sarunas tiek turpinātas.

Līdztekus viņa aicināja jūtīgi izturēties pret publiski izskanējušo informāciju, jo aktīvā sarunu fāzē parādās dažāda informācija, kas ne vienmēr atbilst tam, ko patiesībā runā "Telia" ar valdību.

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka sarunas starp Latvijas valsti un "Telia" piedalās Latvijas valdība, tostarp EM ir izveidota darba grupa, kam ir mandāts šī jautājuma risināšanā, savukārt trešajām pusēm nav šāda mandāta.

Valainis sacīja, ka ir "skaidri jādefinē ne tikai Latvijas intereses, bet arī jāuzklausa "Telia" intereses".

Ir jāmēģina izkļūt no neizdevīgās situācijas, kurā šobrīd ir gan Latvijas valsts, gan "Telia", norādīja Valainis.

Viņš norādīja, ka sarunu gaitā ne Latvijas puse, ne "Telia" nevar atklāt detaļas, par ko runā, jo tas satur daudz komercinformācijas, tomēr Latvija vēlas stiprināt savu dalību šajos uzņēmumos.

Jau ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LMT un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.

Valainis pirms valdības sēdes medijiem sacīja, ka publiski izskanējusī "Tet" un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība ir spekulācijas, ko izplata citi tirgus dalībnieki un dažādas ieinteresētās puses.

Viņš norādīja, ka dažādas ieinteresētās puses šajā procesā netrūkst, tomēr "mēs no savas puses vadāmies ar tiem skaitļiem, ko rēķinājuši mūsu piesaistītie konsultanti". Tostarp arī otra iesaistītā puse - Zviedrijas uzņēmums "Telia" - ir piesaistījusi konsultantus.

"Šobrīd būtu pāragri runāt par konkrētiem cipariem vai izpirkuma procesiem vai citām spekulācijām, kas ir bijušas publiskajā telpā," sacīja Valainis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd ir redzama trešo pušu vēlme iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

"Mēs atsevišķos gadījumos saskatām dažādas reiderisma pazīmes, kas nāk no trešo pušu vēlmes iesaistīties un iegūt tos labumus vai tās iespējas, kas primāri pienākas galvenajam partnerim - valstij," sacīja Valainis.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti "Telia" izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un "Tet" attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt "Telia" piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu.

Valainis aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai ir divi vai vairāk variantu tālākajai rīcībai un ko tie paredz.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka pirmais variants paredz, ka "Telia" piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu - "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo" - palīdzību, tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministriju, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšana darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un "Tet" apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos - 51% "Tet" daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un "Tet" uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.

Noprotams, ka vismaz sākotnēji apvienotais uzņēmums turpinātu pārvaldīt arī šobrīd "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, par kuras nodalīšanu iepriekš iestājies AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas gatavs uzņemties visas valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kāds liktenis šajā variantā paredzēts "Tet" grupā ietilpstošajam inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA "Citrus Solutions".

Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle - SPV), kas no "Telia" atpirktu LMT un "Tet" daļas. Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu komercbankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.

Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un "Tet" pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt "Tet" un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī "Draugiem Group" pārstāvji u.c.

Ja tiktu īstenots šis scenārijs, "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu LVRTC, bet interese iegādāties būvnieku "Citrus Solutions" esot "Latvenergo" koncernā ietilpstošajam uzņēmumam "Sadales tīkls", liecina neoficiāla informācija.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli. Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT daļas.

"Tet" koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā. Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt "Tet" jau ilgāku laiku savus provizoriskos finanšu rezultātus vairs nepublisko, tostarp nav zināma uzņēmuma darbības rādītāji 2024.gadā.

No rītdienas, 1.oktobra, vairāku ielu malās Rīgā tiks atvērtas jaunas maksas autostāvvietas, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Rīgas satiksme".

Maksas autostāvvietu izveides mērķis ir labāk organizēt satiksmes plūsmu un atvieglot automašīnu novietošanu vietās, kur ir liels pieprasījums pēc stāvvietām.

Līdz ar jaunu maksas autostāvvietu ierīkošanu tiks sakārtota automašīnu novietošanas kārtība, lai mazinātu iespējamību ar nepareizi novietotām automašīnām kavēt citus satiksmes dalībniekus un radīt sastrēgumus, norādīja "Rīgas satiksmē".

Veidojot jaunās maksas autostāvvietas, ņemts vērā Rīgas attīstības plāns, kas vērsts uz vides kvalitātes uzlabošanu un sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanu. Jaunās stāvvietas galvenokārt ierīkotas C tarifu zonā.

Jaunās autostāvvietas C tarifu zonā izveidotas Alojas, Grostonas, Hospitāļu, Daliņa, Valdemāra, Nītaures un Zirņu ielas posmos.

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

“Es nekad dzīvē neesmu izvēlējies vieglākos ceļus. Ja ir divi ceļi – vieglais un grūtais, tad automātiski izvēlos grūto, jo es ticu, ka tur būs kaut kas labāks,” intervijā Dienas Biznesam saka restorāna John Chef’s Hall šefpavārs Kristaps Sīlis, kura vadītais restorāns nupat ieguvis Michelin zvaigzni.

Fragments no intervijas

Lūdzu, iepazīstini ar sevi! Kā veidojies tavs ceļš līdz virtuvei?

Esmu no Limbažu puses – Alojas. Vidusskola nebija man, jo ar atzīmēm bija, kā bija. Iestājos Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. Otrajā, trešajā kursā biju pārliecināts, ka šajā profesijā nestrādāšu. Pabeigšu skolu, saņemšu diplomu un, visticamāk, iešu tēva pēdās – būšu celtnieks. Klikšķis bija tad, kad neplānotas sagadīšanās pēc es nonācu praksē Dikļu pils restorānā, kurā strādāja Valters Zirdziņš. Tā bija pirmā vieta, kur es sapratu, ka pavārs nav tikai tas, kurš taisa karbonādes un kotletes. Nokārtoju eksāmenus, man piedāvāja palikt tur strādāt, bet pēdējā gadā man bija skaidra vīzija – Rīga un Vecrīga. Tas bija mērķis, jo visi par to runāja – Vecrīga ir pavāru Meka un labākā vieta, kur būt pavāram. Dzīvē, protams, pierādījies, ka tas tā nav. Devos uz Vecrīgu – staigāju pa restorāniem un jautāju, vai nevajag darbiniekus. Viena no vietām, kur es iegāju, bija restorāns Vive le Figaro. Tajā laikā Vincents, Kaļķu vārti un Vive le Figaro bija vieni no top restorāniem. Pieredzes man nekādas nebija, bet tas bija forši, ka Vive le Figaro šefpavārs man deva šo iespēju. Es spēju sevi ātri pierādīt. Uznāca krīze, šo restorānu vēra ciet, jo tas bija dārgs, ar labiem produktiem un kvalitāti.

Līdz 30.septembrim Rīgā vairākās ielās tiks atvērtas jaunas maksas autostāvvietas, informē "Rīgas satiksme".

Mērķis esot labāk organizēt satiksmes plūsmu un atvieglot automašīnu novietošanu vietās, kur ir liels pieprasījums pēc stāvvietām.

Līdz ar jaunu maksas autostāvvietu ierīkošanu tikšot sakārtota automašīnu novietošanas kārtība, lai mazinātu iespējamību ar nepareizi novietotām automašīnām kavēt citus satiksmes dalībniekus un radīt sastrēgumus.

Veidojot jaunās maksas autostāvvietas, tiek ņemts vērā Rīgas attīstības plāns, kas vērsts uz vides kvalitātes uzlabošanu un sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanu. Jaunās stāvvietas galvenokārt ierīkotas C tarifu zonā, kā arī B un D tarifu zonā.

Stāvvietas tiks ierīkotas Alojas, Eksporta, Ģertrūdes, Grostonas, Hospitāļu, Daliņa, Valdemāra, Nītaures, Pulkveža Brieža, Rūpniecības, Tomsona un Zirņu ielā.

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieku, kā arī par daudznozaru uzņēmuma SIA "Mono" līdzīpašnieku kļuvis uzņēmējs Mihails Šuliks, liecina "Firmas.lv" informācija.

Šuliks kopš pagājušā gada nogales ir SIA "F 8", kura 2023.gada decembrī kļuva par "Tirdzniecības centrs "Mols"" īpašnieci, vienīgais dalībnieks. Iepriekš "F 8" vienādās daļās piederēja Šulikam un Kristīnei Šulikai-Melešai. Attiecīgās izmaiņas iegrāmatotas 2023.gada 22.decembrī.

Vienlaikus Šuliks pagājušā gada nogalē kļuvis arī par "Mono" vienu no īpašniekiem - "Mono" kapitālā Šulikam šobrīd pieder 20,94%. Attiecīgi ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins samazinājis līdzdalību "Mono" kapitālā no 32,67% līdz 23,46%, bet Biomins Kajems samazinājis līdzdalību no 17,9% līdz 6,17%.

Savukārt Mihailam Uļmanam "Mono" kapitālā joprojām pieder 49,43%. Ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2022.gada 30.maija lēmumu ir piemērots arests Uļmana mantai - "Mono" 1 235 746 kapitāldaļām, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.