Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Vairāk nekā 30 gadus darbojoties uzņēmējdarbībā, ir nācies redzēt dažādas pieejas ekonomikas politikā un arī dažādu eksperimentu sekas. Mainās uzņēmēju paaudzes, un mainās domāšana.

Nupat publiskotais Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā rāda, ka pēdējā gada laikā ir augusi gan Latvijas banku spēja un vēlme finansēt uzņēmējus, gan pēdējo spēja aizņemties, tomēr daudz lēnāk aug vēlme prasīt aizņēmumu. Vai Latvijas uzņēmējiem trūkst ambīciju? Vienkāršas atbildes nav, taču nedomāju, ka vaina būtu ambīciju trūkumā.

Šobrīd esam uz tādas kā robežlīnijas, kur vecākā uzņēmēju paaudze labprāt atkārtotu deviņdesmito gadu vieglās peļņas pasākumus, ko vairs nepieļauj bankas un likumdošana, savukārt jaunākajiem uzņēmējiem ir dotas plašas iespējas, bet tie ar izteiktu piesardzību raugās uz riskiem, ko nāktos uzņemties. Lai izprastu mūsdienu uzņēmēju piesardzību, jāatskatās pagātnē.

Latvijas ekonomikas inovāciju potenciāla attīstība lielā mērā ir atkarīga no jauniem talantiem, no tā, vai un kā spēsim viņus motivēt palikt Latvijā un attīstīt savas idejas tieši šeit.

Lai to īstenotu, nepieciešamas atbilstošas iniciatīvas un programmas, kā piemēram, “StartSchool”, kuras mērķis ir radīt topošajiem uzņēmējiem un tehnoloģiju līderiem piemērotu vidi, sniegt mentora atbalstu, iespēju iegūt praktiskas zināšanas un attīstīt savas idejas. Šādas iniciatīvas sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā kopumā, jo veicina ekonomisko aktivitāti, inovāciju veidošanos un līdz ar to arī – augstāku dzīves kvalitāti valstī.

Veiksmes stāsti ir un var būt vēl vairāk

Lai radītu jaunas iespējas, izšķiroša nozīme ir atbalstam tieši sākuma posmā. Tas ir attiecināms gan uz Latvijas jaunajiem uzņēmējiem, gan uz ekonomisko izaugsmi. Šādas programmas palīdz identificēt un atbalstīt talantus, kuriem ir potenciāls kļūt par nākotnes uzņēmumu līderiem. Latvijai jau ir veiksmīgi piemēri, piemēram, “Draugiem Group”, “MikroTik”, “Soft Tech”, “Printify” un “Aerones”, kas demonstrē mūsu spēju radīt inovatīvus risinājumus tehnoloģiju jomā. Lai šiem piemēriem sekotu vēl daudzi, ir jāsekmē inovāciju kultūra un vide, kurā topošie uzņēmēji ir gatavi uzņemties riskus. Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jābūt atvērtākai eksperimentiem un jauniem risinājumiem. Šeit īpaša loma ir izglītošanai un iedrošināšanai. Šādas iniciatīvas palīdz mazināt jauno uzņēmēju bailes no nezināmā, kā arī radīt dinamisku un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina inovācijas un attīstību. Patiesībā, būtisks faktors, kas sekmē progresu un palīdz sasniegt labākus rezultātus, ir tieši veselīga konkurence.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka jaunie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifi beidzot ir taisnīgāki un vienlīdzīgāki visām klientu kategorijām, informē LTRK pārstāvji.

Līdz ar šādas tarifa struktūras ieviešanu Latvijā izbeigta prakse, ka energoietilpīgie uzņēmēji, galvenokārt tautsaimniecībai tik nozīmīgie ražotāji, subsidē elektrības izmaksas mājsaimniecībām.

LTRK uzskata, ka tarifu attiecināšana uz klientu neatkarīgi no tā, vai klients ir juridiska persona vai fiziska persona, ir pamatota un stiprina uzņēmumu konkurētspēju, kas ir visas sabiedrības interesēs. Ar šādu soli visas lēmumā iesaistītās puses demonstrējušas, ka ir iespējams pavirzīties mazliet tuvāk saviem kaimiņiem igauņiem, kuri šādus lēmumus pieņēmuši savlaicīgāk.

"Savukārt fiksētās vai mainīgās struktūras jautājumā ar šo tarifu projektu esam pavirzījušies tuvāk Zviedrijas, Nīderlandes un citu valstu regulējumam ar precīzāku izmaksu attiecināšanu, demonstrējot pat progresīvāku pieeju nekā mūsu kaimiņi," norāda LTRK.

Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.

Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Līdz 1. augustam uzņēmēji var pieteikties SEB Izaugsmes programmā, kas sniedz daudzveidīgas zināšanas, biznesa ekspertu atbalstu, kā arī vērtīgus biznesa kontaktus.

Programmas ietvaros notiks apmācības ar vietējo un ārvalstu ekspertu dalību, – uzņēmēji saņems praktiskus padomus un vairāku mēnešu garumā biznesa un inovāciju eksperti kļūs par uzņēmēju mentoriem. Šī gada Izaugsmes programmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu domāšanu un mudināt aktīvāk biznesā izmantot mākslīgā intelekta iespējas.

SEB Izaugsmes programmā, kas norit sešu mēnešu garumā, pieredzējuši eksperti palīdzēs jaunajiem uzņēmējiem attīstīt viņu biznesa idejas, strādājot komandās ar citiem uzņēmumiem. Šogad īpaša uzmanība tik veltīta tam, lai dalībnieki – 14 ambiciozi Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi – radītu inovācijas caur kopradi. Visas programmas laikā uzņēmums saņems individuālu programmas organizatoru un galvenā mentora atbalstu. Dalība programmā ir bez maksas.

Elektroenerģijas sadales tarifu koncepcijas pārskatīšana būs solis atpakaļ un bremzēs centienus Latvijas ekonomikas izaugsmei. Tas būs arī negatīvs signāls uzņēmumiem un investoriem, uzskata Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome.

“Atsakoties no vēsturiski netaisnīgās elektroenerģijas sadales tarifu struktūras, kas no 2016. gada apzināti vai neapzināti uzlika papildu finanšu slogu uzņēmējiem, ir sperts plats solis biznesa vides konkurētspējas stiprināšanā. Novērsta netaisnība, jo uzņēmēji subsidēja elektrības izmaksas mājsaimniecībām. Tagad visi maksā patieso pakalpojuma cenu, un tas ir taisnīgi un pamatoti,” pauž LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK Padome 7. septembrī tikās AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāju, izpilddirektoru Sandi Jansonu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāri Līgu Kurevsku, lai pārrunātu jauno, spēkā esošo tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Diskusija par kreditēšanas veicināšanu, kura aizsākās kā Latvijā strādājošu komercbanku kritika par it kā pārāk lielo atturību aizdevumu izsniegšanā, pēdējo nedēļu laikā kļuvusi krietni konstruktīvāka, iesaistītajām pusēm meklējot kopīgas iespējas, kā problēmu risināt, nevis padziļināt.

Bankas var (un dažkārt – vajag) kritizēt, – piemēram, par to, ka dažas no tām vēsturiski bijušas pārlieku atvērtas šaubīgam kapitālam un uzņēmumiem. Vienlaikus - par racionālu, izsvērtu kredītpolitiku bankas kaunināt nav nekāda pamata. Bankas grib kreditēt un darīs to tik intensīvi, cik to ļauj aizņēmēju spēja un vēlme aizņemties. Papildus jāņem vērā arī visai stingrais regulējums finanšu nozarei, kas gadiem žņaudza kreditēšanu, pamatīgi birokratizējot finanšu nozari. Attīstoties ekonomikai un perspektīvām biznesa nozarēm Latvijā, ekonomikas politikas veidotāji kopā ar bankām gatavojas nākamajām kreditēšanas attīstības posmam. Par būtisku nosacījumu tajā kļūs uzņēmēju ambīcijas augt un spēja aizņemties.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī.

Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.

Tēla spodrināšana uz nozares rēķina

Pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri noteikti ir viens no centīgākajiem vietējo privāto uzņēmumu “apkarotājiem”. Par spīti teju visu veselības un farmaceitiskās aprūpes nozares asociāciju iebildumiem, pirms aptuveni mēneša Evikas Siliņas valdība apstiprināja izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī. Šāds iznākums bija sagaidāms, ņemot vērā, ka jau ministrijas sagatavoto izmaiņu apspriešanas procesā konsultācijas ar nozares asociācijām tika organizētas formāli, “ķeksīša” pēc, nevis ar mērķi atrast tiešām labāko un optimālāko risinājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā palielinātu medikamentu pieejamību. Vienā no tikšanās reizēm ministrs skaidri pateica un caur to arī parādīja attieksmi visai nozarei: “Lai ko Jūs arī neteiktu, es iešu savu ceļu”.

Šā gada maijā reģistrēti 762 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 3,19 milj. eiro, liecina Lursoft dati. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4073 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3160.

No visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti š.g. maijā, teju 90% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 8,3% to vidū ir individuālie komersanti. Tāpat arī aizvadītajā mēnesī reģistrētas 10 zemnieku saimniecības, 2 pilnsabiedrības, 2 ārvalstu komersantu filiāles un viena akciju sabiedrība.

Vienīgā pagājušajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS “Capitalia Investment Holding”.

Lursoft izpētījis, ka AS “Capitalia Investment Holding” vienīgais akcionārs ir 2016. gadā dibinātais igauņu Sparta Capital OU, kura pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, savukārt kā patiesais labuma guvējs norādīts Juris Grišins, kurš arī iecelts par uzņēmuma valdes vienīgo amatpersonu. Lursoft dati rāda, ka patiesā labuma guvēja statuss Jurim Grišinam šobrīd reģistrēts septiņos uzņēmumos.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

ASUS klēpjdatoru sērijas ExpertBook datorus arvien biežāk izvēlas iegādāties arī jaunie uzņēmēji, kas sevišķi novērtē ražotāja piedāvāto trīs gadu garantiju.

Fakts, ka ASUS saviem datoriem nodrošina trīs gadu garantiju arī juridiskām personām, mūsu uztverē liecina par papildus uzticamību, teic Jānis Alainis, SIA Menos M izpilddirektors. Šobrīd uzņēmums Menos M ir iegādājies četrus Taivānas ražotāja ASUS ExpertBook sērijas datorus, kurus ikdienā izmanto ne tikai birojā, bet arī būvlaukumā. Apstākļi, kuros mums ir nepieciešams lietot klēpjdatorus, ne vienmēr ir sterili, tāpēc risks, ka iekārtai fiziski var kaut kas notikt, mūsu gadījumā ir diezgan augsts, neslēpj J.Alainis. Šī iemesla dēļ papildus garantija un premium garantijas serviss bija viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc izvēlējāmies tieši ASUS, atzīmē Menos M izpilddirektors.

Lai veicinātu inovāciju, jaunuzņēmumu un tehnoloģiju attīstību Rīgā, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) izsludina pieteikšanos jaunai investīciju atbalsta programmai “Jaunuzņēmumu māju atbalsta programma”, kas mērķtiecīgi sekmēs jaunuzņēmumu māju darbību Rīgā.

Kopumā galvaspilsētā nākamo 3 gadu laikā plāno ieguldīt 450 000 eiro jaunuzņēmumu centra attīstībā.

Jaunuzņēmumu centra attīstītāju izvēlēsies, balstoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp iepriekšējo pieredzi darbā ar jaunuzņēmumiem, atsauksmēm, telpu izvēli, piedāvāto stratēģiju un plānu tās ieviešanai, kā arī līdz šim piesaistīto jaunuzņēmumu skaitu.

Līgumu ar izvēlēto attīstītāju slēgs uz 36 mēnešiem (3 gadiem jeb 3 periodiem), katrā periodā sniedzot 150 000 eiro līdzfinansējumu piedāvātā plāna realizācijai, no kuriem 75 000 eiro ir pieejami 2024. gada budžetā. Paredzēts, ka jaunuzņēmumu centra attīstītājs pirmajā gadā atbalstīs vismaz 10, savukārt, otrajā un trešajā gadā vismaz 15 jaunuzņēmumus katru gadu.

Jūlijā lielākā daļa Latvijas augstskolu un koledžu gaida studētgribētāju pieteikumus. Diemžēl katru gadu šajā laikā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumi ir spiesti runāt par vienu un to pašu problēmu – interese par studijām dabas zinātņu un tehnoloģiju jomā ir nepietiekama.

Tas nozīmē, ka pavisam drīz mums virknē nozaru trūks speciālistu, kas varētu veidot Latvijas nākotnes veiksmes stāstu. Ko darīt? Pirmais – ir jāmaina priekšstats, kā jaunieši raugās uz ķīmijas un farmācijas nozari un karjeras perspektīvām tajā.

Šī gada jūnijā Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, kuras biedrs ir arī AS “Olainfarm”, publicēja skolēnu aptaujas rezultātus, kas atklāj skaudro realitāti – vidusskolu absolventu ieskatā eksaktās zinātnes ir sarežģītas un neinteresantas, kā arī neredz sev karjeras iespējas šajās nozarēs. Šī aptauja liecina, ka jauniešu vidū par eksaktajām zinātnēm ir virkne stereotipu un mītu, nevis faktos balstīti argumenti. Tādēļ uzskatu par savu pienākumu sniegt savu nelielu artavu to kliedēšanā. Sāksim ar karjeras iespējām.

Taivānas ražotājs ASUS nācis klajā ar jaunu biznesa datora modeli ASUS M3700 jeb viss vienā (all-in-one), ko jau atzinīgi novērtējuši vairāki vietējie uzņēmēji.

Datortehnika mūsdienās ir jebkura biznesa neatņemam sastāvdaļa, tāpēc svarīgi, lai tā ne tikai apmierinātu visas uzņēmuma vajadzības, bet būtu arī nopērkama par finansiāli izdevīgu cenu, norāda Aigars Paegle, Sherlog Latvija vadītājs. ASUS šajā gadījumā trāpījis desmitniekā - jaunais viss vienā modelis ir gan ērts, jaudīgs, funkcionāls un vizuāli pievilcīgs, gan atbilstošs klientu finanšu prasībām, teic A.Paegle, kurš novērtē arī citas ražotāja piedāvātās iespējas tajā skaitā premium garantijas programmas un augstās kvalitātes servisu.

Apmierina vajadzības

Rietumu Bankas peļņa pirms nodokļa šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 11 miljoni eiro, liecina publiskotā pārskata dati.

Bankas aktīvi uz 30.09.2024. bija 1.3 miljardi eiro, klientu noguldījumi 892 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 347 miljons eiro.

Banka turpināja vietējo uzņēmumu atbalsta stratēģiju, kreditējot liela mēroga uzņēmējdarbības projektu realizāciju Latvijā un Eiropā. Tās kredītu portfeļa apjoms septembra beigās bija 664 miljoni eiro.

Kā komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Vietējā biznesa kreditēšana ir ārkārtīgi būtiska Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai. Mūsdienu globālajā pasaulē biznesam, kas tiecas pēc izaugsmes, ir jādomā plaši, jāievieš inovācijas, jāapgūst jaunie tirgi. Esmu gandarīta par to, ka pie mums vēršas ambiciozi uzņēmēji ar kvalitatīviem plaša mēroga projektiem, kuriem nodrošinām finansējumu. Kā lielākai vietējā kapitāla bankai Latvijā mums ir resursi, kas ļauj izsniegt vienam projektam kredītu vairāku desmitu miljonu eiro apjomā. Tādejādi tiek attīstītas perspektīvās nozares un ekonomika kopumā, palielinās mūsu valsts potenciāls un nostiprinās tās pozīcija kopējā Eiropas tirgū”.

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.