Neskatoties uz ārkārtējām tirgus svārstībām, pandēmiju, ģeopolitiskajiem nemieriem un tehnoloģisko paātrinājumu, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vēsturiski augsts uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījumu (M&A) apjoms.

PwC veidotā 2023. gada M&A integrācijas aptauja* (aptaujāti 232 augstākā līmeņa vadītāji no “Fortune 1000” uzņēmumiem) liecina, ka kopumā M&A darījumi kļūst veiksmīgāki. Tai pat laikā, gandrīz visi aptaujātie uzņēmēji norāda uz pilnveides iespējām gan iegādātā uzņēmuma integrācijas procesā, gan sava uzņēmuma transformācijā.

Transformācija kā jauna iespēja

Būtiski pieaug tieši pircēju (nevis iegādājamo uzņēmumu) pārveidojošo darījumu skaits. 2022. gada aptaujas respondenti trīs gadu laikā saskārušies ar tikpat lielām pārmaiņām, kādas piedzīvotas iepriekšējos 15 gados kopā. Uz paplašināšanos vērstā politika un nepieredzētā ģeopolitiskā ietekme mainīja darījumu apjomu un veidu – tie kļuva apjomīgāki, drosmīgāki un riskantāki. Šajā kontekstā, aptuveni puse no visiem darījumiem bija vērsta uz pilnīgi jaunu tirgu, kanālu, produktu vai tehnoloģiju iegādi, kas būtiski mainīja pircēja operacionālās darbības modeli. Tai pat laikā, pircējam līdzīgu (piemēram, nozares konkurentu) vai būtiski mazāku uzņēmumu iegāde būtiski samazinājās.Tas noteikti nav pārsteigums, bet tieši uzņēmumiem ar vislielāko institucionālo un vadības M&A pieredzi ir vislielākās izredzes gūt panākumus, realizējot jaunus darījumus. Īpaši tas attiecas uz veiksmīgajiem M&A uzņēmumiem, no kuriem 75% bija iepriekšēja pieredze ar transformējoša rakstura M&A darījumiem (pārējiem uzņēmumiem šāda pieredze bija tikai 43%).

Aizvadītajā gadā Latvijas pilsonībā uzņemtas 2213 personas, kas ir aptuveni par 5 procentiem mazāk nekā 2011. gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Lielāka interese par Latvijas pilsonības iegūšanu vēl joprojām ir novērojama Rīgā, kur saņemti 1398 iesniegumi, savukārt ārpus Rīgas par naturalizācijas procesu salīdzinoši liela interese bijusi Liepājā – saņemts 151 iesniegums.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami samazinājusies interese par naturalizācijas procesu Daugavpilī, kur 2011. gadā tika saņemti 174 iesniegumi, bet pērn – vairs tikai 95 iesniegumi.

PMLP norāda, ka no lielajām Latvijas pilsētām viszemākā nepilsoņu aktivitāte pērn bijusi novērojama Alūksnē un Preiļos, kur neticis saņemts neviens naturalizācijas pieteikums.

Pārvalde norāda, ka ar katru gadu pieaug naturalizēto ārzemnieku skaits. Aizvadītajā gadā vispopulārākās valstis, kuru pilsoņi vēlas iegūt Latvijas pilsonību, ir Krievija, Ukraina un Baltkrievija. Savukārt joprojām aktīvākie pilsonības pretendenti ir nepilsoņi vecumā līdz 32 gadiem.

Latvijā daudz tiek strādāts ar uzdevumiem pirms uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījuma, kā arī posmā, to noslēdzot, taču tiek atstāta novārtā fāze, kas sākas pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes, norāda PricewaterhouseCoopers (PwC) eksperti.

PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākajā pētījumā «Success factors in post-merger integration» ir aplūkoti vairāki ieteikumi sekmīgai apvienoto uzņēmumu integrēšanai un atklātas interesantas atšķirības starp sekmīgiem un nesekmīgiem darījumiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmumu pārstāvju. Tās rezultāti atspoguļo pieredzi, kas gūta vairāk nekā 260 darījumos, ko pēdējos trīs gados veikuši aptaujātie uzņēmumi.

No pētījuma izriet, ka sekmīgos darījumu slēdzējus vieno labi panākumi četrās jomās – efektīva integrācijas projekta vadība, sinerģiju sasniegšana, savlaicīga integrācijas pabeigšana, kā arī sekmīga abu uzņēmumu kultūru apvienošana. Šie faktori ir savstarpēji cieši saistīti, jo uzņēmumi, kas uzrāda labus rezultātus vienā no tiem, parasti demonstrē izcilību arī pārējos. Īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem ar efektīvu integrācijas projektu pārvaldību – šādiem uzņēmumiem daudz biežāk izdodas iekļauties termiņos un sasniegt nospraustos sinerģijas mērķus, kā arī īstenot savus kultūras un pārmaiņu plānus. Tāpat šiem uzņēmumiem ir daudz lielāka iespēja sasniegt nospraustos ROI (ieguldījumu atdeves) mērķus.

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Petīciju internetā par atkārtotu referendumu Lielbritānijā par tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) parakstījuši jau nepilni 1,8 miljoni cilvēku, bet 142 tūkstoši cilvēku atbalstījuši aicinājumu pasludināt Londonas neatkarību no Lielbritānijas.

Petīciju Lielbritānijas parlamenta mājaslapā ar aicinājumu rīkot atkārtotu referendumu par dalību ES 24 stundu laikā parakstījuši nepilni 1,8 miljoni cilvēku.

Lielākā daļa petīcijas parakstītāju ir no Edinburgas un Londonas, kur pārliecinošs vairākums vēlētāju ceturtdien referendumā atbalstīja valsts palikšanu ES.

Atšķirībā no daudzām citām valstīm Lielbritānijas likumi neparedz minimālo balsu īpatsvaru vai aktivitātes līmeni, lai referenduma rezultāti tiktu uzskatīti par vēlētāju gribu atspoguļojošiem.

Arī ES tiesību normās nekas nav teikts par to, ka dalībvalsts, kas sāk sarunas par aiziešanu no bloka, nevarētu pārdomāt un tomēr tajā palikt.

Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma ministrs atzina, ka kompromiss ir jāmeklē un to būs ļoti grūti panākt, lai gan neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas, bet referenduma rezultātu pagaidām citādi uztvert nevarot.

«Protams, referendumā ir pausta Grieķijas iedzīvotāju griba, kura jārespektē. Tomēr šoreiz ir jārespektē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vēlme, jo šaubos, ka kādas valsts pilsoņi vēlētos maksāt par Grieķijas pieļautajām kļūdām pirms desmit gadiem. Tāpat ir skaidrs, ka nākotnē šis gadījums var veidot domino efektu arī citās valstīs, kas varētu atstāt daudz nopietnāku iespaidu uz eirozonu kā tādu un ar to ir jārēķinās,» sacīja Rinkēvičs.

Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.

Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.

Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.

Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu, aizstāvot diskutablās ieceres referendumu ierosināšanu padarīt būtiski sarežģītāju, šodien žurnālistiem izteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

«Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Separātisti, kas aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā sarīkoja «referendumu», paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuru Kijeva vaino nekārtību organizēšanā Ukrainas austrumos, pagaidām referenduma rezultātus nekomentē, ziņo Ukrainas mediji.

Par šādiem rezultātiem naktī no 11. uz 12. maiju Krievijas medijam Itar-Tass paziņoja «Centrālās vēlēšanu komisijas koordinators» Boriss Ļitvinovs. Viņš arī apgalvoja, ka pirmie rezultāti liecina – pret Doņeckas reģiona neatkarību nobalsojuši 10,19 % referenduma dalībnieku, savukārt 0,74% balsu esot atzītas par nederīgām.

Referenduma rezultāti tika paziņoti vien dažas stundas pēc tā beigām.

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē, kur vēl pirms dažām dienām izcēlās asiņaina kauja starp separātistiem un Ukrainas pretterorisma operācijas karavīriem, uz balsošanas iecirkņiem veidojās garas rindas, novēroja BBC. Tāpat medijs novēroja, ka kāda sieviete uz balsošanas urnām devās vismaz divas reizes. Savukārt kāds Ukrainas vienotības virzienā noskaņots skolotājs medijam esot atzinis, ka viņu draudēts nogalināt gadījumā, ja skola atteiksies nodrošināt telpas referendumam.

Latvijas galvaspilsētu nedrīkst vadīt cilvēks, kurš aktīvi vērsies pret Latvijas valstiskuma pamatiem, runājot par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) aktivitātēm saistībā ar referendumu par valsts valodu, norāda Vienotības izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

«Pirms gada Ušakovs kopā ar sabiedroto - ekstrēmistu Vladimiru Lindermanu personīgi aktīvi piedalījās referenduma sarīkošanas kampaņā. SC politiķi izmantoja valodu referendumu, lai apzināti mēģinātu šķelt sabiedrību un publiski apšaubīt mūsu valsts pamatus. Uzskatu, ka Ušakovam šī kļūda ir jāatzīst,» savā paziņojumā medijiem pauž Ēlerte.

Viņa norāda, ka «pērnā gada referendums ir stiprinājis pārliecību par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tas ir spēcinājis Satversmē ietverto pamatprincipu neaizskaramību, kā arī veicinājis izmaiņas likumos, lai valsts institūcijām nodrošinātu iespēju vērsties pret antikonstitucionālām politiskām tendencēm, kas nākotnē varētu apdraudēt Latvijas valsts pēctecību».

Lai arī līdz vēlēšanu iecirkņu slēgšanai ir palikušas vairākas stundas, vēlētāju aktivitāte tautas nobalsošanā par krievu valodas statusu jau pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti visas dienas laikā jebkurā no pēdējo gadu referendumiem.

Līdz plkst.16 Latvijā kopumā referendumā nobalsojis gandrīz 51% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Balsotāju aktivitāte referendumā par krievu valodas statusu gandrīz uz pusi pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti citos pēdējo gadu referendumos - pērn referendumā par Saeimas atlaišanu līdz plkst.16 Latvijā bija nobalsojuši 31,26% vēlētāju, 2008.gadā referendumā par Satversmes grozījumiem, lai tauta varētu rosināt Saeimas atlaišanu - 30,06%, bet tajā pašā gadā referendumā par pensiju likuma grozījumiem - 16,03%.

Aizvien vairāk ārzemnieku naturalizācijas ceļā iegūst Latvijas pilsonību, un starp šīm personām galvenokārt ir personas, kas atteikušās no Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas pilsonības.

No Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem 74% ir krievi, 13% ukraiņi, 12% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 20% no pilsonībā uzņemtajām personām ir pamata, 53% - vidējā, bet 23% - augstākā izglītība.

Salīdzinot ar situāciju pirms gada, vērojama tendence, ka Latvijas pilsonību iegūst arvien varāk ārzemnieku – tā, piemēram, otrdien, 19. februārī, ar valdības lēmumu Latvijas pilsonībā tika uzņemtas 147 personas, tostarp 14 ārzemnieki, kas ir gandrīz 10% no kopējā naturalizēto personu skaita. Salīdzinājumam - pērn ik mēnesi naturalizēto ārzemnieku skaits nepārsniedza 5%.

Kopumā 18 no naturalizētajām personām ir nepilngadīgas un naturalizējušās kopā ar vecākiem. Šoreiz pilsonībā uzņemto ārzemnieku vidū ir arī divi dvīņu pāri - vecākajām dvīnēm ir 20 gadi, savukārt jaunākajām dvīnēm - divi gadi.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā otrdien, 6. novembrī, uzņemtas 142 personas, tai skaitā astoņas nepilngadīgas personas, kas naturalizējušās kopā ar vecākiem.

Lielākā daļa no Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem ir krievi (70%), 12% ir ukraiņi, 7% - baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

24% jauno pilsoņu ir pamata izglītība, 53% - vidējā izglītība un 21% - augstākā izglītība.

Vecākajai pilsones kārtā uzņemtajai kundzei ir 85 gadi, jaunākajam pilsonības pretendentam – drīzumā tiks svinēti seši gadi.

Lai saņemtu Latvijas pilsonību, astoņas personas ir atteikušās no savas iepriekšējās valsts pilsonības.

Kopumā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtas 139 611 personas. Rekordliels skaits pilsonību tika piešķirts 2005. gadā – 16 064, savukārt viszemākā aktivitāte bijusi 1995. gadā – 984 pilsonības. Šā gada laikā pilsonībā naturalizācijas kārtībā stājušās 1 938 personas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Līdz šim veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas, tāpēc patvēruma meklētāju integrācijas virsvadība un koordinācija ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai viņam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība. Iebilstam pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Viņaprāt, patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda, informē Saeimas Preses dienests.

«Mēs vēlamies skaļi un skaidri vēlreiz norādīt Ministru prezidentei patvēruma meklētāju jautājumā neatkārtot līdzšinējā integrācijas darba hroniskās kļūdas. Jautājums ir par patvēruma meklētāju jautājuma efektīvu pārraudzību un koordināciju. Vairāku gadu pieredze rāda, ka to nevar veikt kāda viena ministrija vai tās institūcija. Patvēruma meklētāju tāpat kā integrācijas jautājumi ir jāpārrauga Ministru prezidentei tieši pakļautai amatpersonai, kura jebkurai ministrijai var pateikt - būs tā un ne citādi,» uzsver komisijas priekšsēdētājs.

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ir paziņojis, ka Lielbritānijas plānotā aiziešana no Eiropas Savienības (ES) ir signāls jaunas ēras sākumam, un brīdinājis, ka blokam draud jaunas atšķelšanās.

«Uzskatu, ka šis Lielbritānijas iedzīvotāju lēmums ir jaunas ēras sākums gan Lielbritānijai, gan ES,» Erdoans komentējis ceturtdien notikušā referenduma rezultātu.

«Līdzīgi kā visa pasaule, arī mēs gaidījām referenduma rezultātu par [Lielbritānijas palikšanu ES], bet dzīvē sanāca citādāk,» viņš piebilda.

Ceturtdien notikušajā referendumā vēlētāji Lielbritānijā nobalsoja par valsts aiziešanu no bloka, kas radījis šaubas par visas ES nākotni.

Lielbritānija tradicionāli ir atbalstījusi Turcijas centienus pievienoties blokam, tomēr pirms referenduma viens no galvenajiem jautājumiem bija migrācija, kas pēdējā laikā saasinājusies, jo no Turcijas Eiropā ierodas daudz nelegālo imigrantu no Tuvajiem Austrumiem.