SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.
Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.
Baltijā vienīgā
RDN par presētu koka bloku ražošanu jau domājis teju piecus gadus, taču bez papildu atbalsta – ES struktūrfondiem – nav, spējis to īstenot. «Ideja ir no mazvērtīgās koksnes – malkas un varbūt arī papīrmalkas – ražot specifiskus koka blokus, kurus izmanto koka paletēs,» stāsta SIA RDN direktors Andris Dombrovskis. Viņš zina teikt, ka Baltijā, un arī Skandināvijā nevienas tādas ražotnes nav. Ražotnes iekārtas piegādāja Itālijas kompānija. «Tuvākās ražotnes ir Vācijā un Polijā, kuras ir sertificētas EPAL (Eiropas Palešu ražotāju asociācija), kā arī Baltkrievijā un Ukrainā, bet tās nav sertificētas,» skaidro A. Dombrovskis. Viņš atgādina, ka ir divu veidu tehnoloģijas, kā šādu produktu ražot. Pērn darbu ir uzsākusi viena šādu produktu ražotne Īrijā, otra – Portugālē. Latvijā plānots izmantot ekstrūzijas principu – mizota koksne tiek samalta, šai masai tiek piejaukta līme un ar tvaika palīdzību tā sacietināta un tad ar zāģi sagarināta nepieciešamajos izmēros. Ražotnē uzstādītas Itālijas ražotāja Imal patentētās tehnoloģiskās iekārtas, ar kādām Eiropā ir vēl tikai ražotnes divās valstīs - Īrijā un Portugālē.
«Ražotnes jauda ir līdz 4200 m3 mēnesī, taču to būtu iespējams kāpināt vēl par 10 – 15%,» prognozē A. Dombrovskis. Tādējādi ik gadu RDN varētu saražot aptuveni 45 000 – 50 000 m3 presētu koka bloku. «EPAL sertificētie presētie koka paliktņi ir pieprasīta produkcija Eiropas tirgū un tās pievienotā vērtība esot par aptuveni 40% augstāka nekā koksnes granulām, kas parasti tiek ražotas no mazvērtīgās koksnes,» pievienotās vērtības lielumu skaidro A. Dombrovskis.
Patērēs 50 000 m3
Šobrīd jau ir atrasti koka bloku pircēji. «25% saražotā realizēsim Lielbritānijā, bet Igaunijā, Lietuvā un Latvijā ap 50%, pārējais Skandināvijas valstu koka palešu ražotājiem,» stāsta A. Dombrovskis. Viņš uzsver, ka šo skaitļu pamatā ir jau RDN un attiecīgo ārvalstu kompāniju noslēgtie līgumi par Sauleskalnā ražoto koka bloku piegādi. «Paletes gluži tāpat kā pārtika un degviela ir vajadzīgas jebkādos apstākļos – gan tad, kad ekonomika aug, gan tad, kad sarūk, jo visa preču kustība notiek tikai uz paletēm, un nav arī tādu prognožu, kas rādītu situāciju, kad preču pārvadājumi pilnībā apstātos,» savu nostāju pauž A. Dombrovskis. Krīzes apstākļos apsīkst māju būvniecība un remonts – tātad sarūk pieprasījums pēc konstrukciju izstrādājumiem un arī pēc mēbelēm. Viņš aizsver, jau šobrīd interesi par ražotnes produkciju izrāda ne tikai vairāki koka palešu ražotāji no Latvijas, bet arī to konkurenti no Lietuvas un Somijas. Vēl jau ir citi lieli Eiropas tirgi, piemēram, Vācija kur 95% palešu ražošanā izmanto šos kompozīt blokus utt. Turklāt pēc A. Dombrovska sacītā presētu koka bloku izmantošana zāģētās brusiņas vietā ir ekonomiski izdevīga, jo bloks tiek ražots no mazvērtīgas (arī tievkoksnes) koksnes, no kuras nevar izzāģēt brusu.
«Ir noslēgti arī ilgtermiņa piegāžu līgumi gan ar koka palešu ražotājiem – šo produktu pircējiem ārzemēs – gan arī ar malkas piegādātājiem Latvijā,» par ilgtermiņa līgumiem stāsta A. Dombrovskis. Viņš norāda, ka RDN būs nepieciešami 8000 līdz 10 000 m3 šķeldas. Tādējādi ik gadu uzņēmums iepirktu ap 50 000 cieškubikmetru malkas. «Pārsvarā tā varētu būt lapkoku un nedaudz arī skujkoku malka,» precizē A. Dombrovskis. Viņš gan norāda, ka dedzināmās koksnes piegādātāji ir no Madonas apkaimes, taču plānots startēt arī ar valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži rīkotajos mazvētīgās koksnes konkursos. «Resursi ir vajadzīgi visu gadu, un mums nebūs sezonālu svārstību iepirkumā,» tā A. Dombrovskis.
40 jaunas darba vietas
Ražotnē plānotas 35 – 40 jaunas darba vietas. Taču jaunas vai saglabātas darba vietas būšot gan autotransporta – kokvedējiem, gan mežizstrādātājiem, gan arī papildu iespējas malkas pārdošanā – mežu īpašniekiem un koksnes tirgotājiem.
Agrāk SIA RDN strādā 22 darbinieki, taču pirms 2009. gada krīzes uzņēmumā nodarbināti bijuši pat 60. «Bija kokzāģētava, palešu ražotne, bija plašāks koksnes izstrādājumu sortiments, atkarībā no tirgus cenām un pieprasījuma arī neto apgrozījums svārstījās starp 1,3 līdz nepilniem diviem miljoniem Ls,» vēsturi rāda A. Dombrovskis. 2011. un arī 2012. gadā SIA RDN neto apgrozījums bija ap 2 milj. Ls. Viņš prognozē, ka, īstenojot iecerēto projektu, uzņēmuma neto apgrozījums pieaugs vairākkārtīgi.
Klastera princips
Koka bloku ražotnei ir nepieciešams liels daudzus siltuma, taču RDN nav pašiem savas katlumājas. «Ja būtu jāinvestē vēl siltuma ražošanas iecirknī, tad kopējo nepieciešamo ieguldījumu apmērs būtu vēl lielāks, un šāda projekta realizācijai būtu vajadzīgi vēl lielāki resursi,» skaidro A. Dombrovskis. Taču tā kādā RDN ir liels industrālā siltuma patērētājs, tad līdzās koka bloku ražotnei SIA Betula Premium ir uzbūvējusi koģenerācijas staciju ar elektrības jaudu – 1,9 MW un siltuma jaudu – 8 MW, ar kopējām izmaksām 10 milj. eiro. «RDN jau ir noslēdzis līgumu par 80% no šī uznēmuma saražotā siltuma iegādi, pārējā tiks novirzīt Sauleskalna daudzīvokļu māju apsildīšānai, vēl daļa rezerve nākotnes kādiem projektiem,» tā A. Dombrovskis.
