Rīgas Dzemdību nama darbinieki draud samazināt dežūru skaitu, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās, kā arī apsvērt darba attiecību pārtraukšanu, ja nekavējoties netiks risināts jautājums par viņu darba samaksu.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esoša Rīgas Dzemdību nama ginekologu, dzemdību speciālistu vēstule veselības ministrei Andai Čakšai, Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) un Dzemdību nama valdei, mediķi ir satraukti un neapmierināti ar savu darba samaksas apjomu.

Vēstulē uzsvērts, ka Dzemdību nama ginekologu un dzemdību speciālistu darba samaksa patlaban ir 5,05 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Ārsti norāda, ka Dzemdību nams ir valstī lielākā un modernākā dzemdību palīdzības un prenatālās aprūpes iestāde ar gandrīz 70 gadu pieredzi dzemdību palīdzības un ginekoloģisko pakalpojumu sniegšanas jomā, un te ik gadu tiek pieņemtas vidēji 7000 dzemdības. Sniegtie pakalpojumi mediķu ieskatā ir pielīdzināmi augstākā līmeņa stacionāram, kurā ir vislielākais personāla noslogojums specialitātē, ievērojams augsta riska dzemdību īpatsvars un darba intensitāte.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva

(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja.

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Ar 35 balsīm par Rīgas domes vicemēra amatā otrdien tika ievēlēta deputāte Anna Vladova (S).

Par viņu balsoja 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti.

Savukārt 16 deputāti balsoja «pret» Vladovas ievēlēšanu šajā amatā.

Pēc ievēlēšanas Vladova pauda, ka cer padarīt Rīgu labāku, drošāku un skaistāku, un to darīt, arī strādājot kopā ar opozīciju.

Plānots, ka Vladovas pārziņā būs «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs», «Rīgas 1.slimnīca», «Rīgas Dzemdību nams», «Rīgas 2.slimnīca» un «Rīgas veselības centrs», «Rīgas ūdens», «Rīgas pilsētbūvnieks» un «Getliņi Eko». Tāpat viņa uzraudzīs Satiksmes departamenta un Labklājības departamenta darbu.

Rīgas jaunais vicemērs no pašreizējā mēra Nila Ušakova (S) pārņems visas pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētāja tiesības, liecina Rīgas domes ārkārtas sēdes darba kārtībai pievienotie dokumenti.

Piektdien, 29.martā, plkst.10 ir sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par otra vicemēra iecelšanu. Vienlaikus darba kārtībai ir pievienots jautājums par kapitāldaļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam.

Lēmums paredz vietniekam uzticēt atbildību par vairākām domes kapitālsabiedrībām - «Rīgas satiksme», «Rīgas namu pārvaldnieks», «Rīgas Centrāltirgus», «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs», «Rīgas 1.slimnīca»,«Rīgas Dzemdību nams», «Rīgas 2.slimnīca» un «Rīgas veselības centrs».

Tas nozīmē, ka jaunā vietnieka pārziņā tiks nodotas visas kapitālsabiedrības, kas līdz šim bijušas Rīgas mēra pārziņā.

Lai palīdzētu topošajiem vecākiem sagatavoties jaunajai dzīves lomai un apgūt nepieciešamās iemaņas mazuļa aprūpei, Rīgas Dzemdību namā (RDN) darbību uzsāk Ģimenes skola, informē Rīgas dome.

Marta sākumā ir atklātas jaunas labiekārtotas telpas grūtnieču vingrošanai un nodarbībām, kas papildinās plašo lekciju un konsultāciju klāstu.

Uz nodarbībām aicinātas gan grūtnieces un topošie tēti, gan jaunie vecāki. Ģimenes skolas lekcijas un individuālās konsultācijas sniegs vecmātes Agita Lejniece, Gunta Freimane, Gunta Laveniece, Elita Šteinberga, Edīte Šeldere, Valentīna Beļavska, Laila Laganovska, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore, neonatoloģe Zigrīda Tautere un citi speciālisti.

Nodarbības Ģimenes skolā ir par maksu. Iespējams pieteikties arī uz individuālām konsultācijām pie konkrēta speciālista.

Rīgas domes sēdē 28.augustā deputāti atbalstīja lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, informē pašvaldībā.

Izvērtēt paredzēts 12 domei pilnībā piederošus uzņēmumus – SIA Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Rīgas ūdens, SIA Rīgas meži, AS Rīgas Centrāltirgus, SIA Rīgas nami, SIA Rīgas pilsētbūvnieks, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, SIA Rīgas serviss, SIA Rīgas 1. slimnīca, SIA Rīgas Dzemdību nams, SIA Rīgas 2. slimnīca un SIA Rīgas veselības centrs, kā arī publiski privāto kapitālsabiedrību SIA Getliņi Eko. Izvērtējumu plānots veikt arī Rīgas enerģētikas aģentūrā un aģentūrā Rīgas gaisma.

Izvērtējumu veiks par periodu no 2017. gada līdz izvērtējuma veikšanas brīdim. Lēmumprojekts paredz, ka visaptverošs izvērtējuma ziņojums ar secinājumiem, riskiem un rekomendācijām domē jāiesniedz līdz 2020. gada 1. maijam.

Rīgas domes deputāti piektdien ārkārtas sēdē par otro vicemēru ievēlēja partijas «Saskaņa» deputātu Vadimu Baraņņiku.

Baraņņiks bija vienīgais izvirzītais kandidāts šim amatam. Viņu izvirzīja pilsētas mērs Nils Ušakovs (S).

Līdz ar to tagad Rīgā ir divi vicemēri - Baraņņiks un Oļegs Burovs (GKR).

Kopumā vēlēšanu urnā šodien tika iemestas 48 zīmes, no kurām viena tika atzīta par nederīgu. No visiem deputātiem 32 vēlēja par Baraņņika kandidatūru, bet 15 pret.

Pēc rezultātu paziņošanas mērs Ušakovs pasniedza jaunajam vicemēram sarkanu rožu pušķi, pēc kā sekoja arī deputātu aplausi.

Neilgi pēc vicemēra ievēlēšanas deputāti ar 31 balsi atbalstīja arī visu pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētāja tiesības no Ušakova nodot jaunajam vicemēram Baraņņikam.

Lēmums paredz vietniekam uzticēt atbildību par vairākām domes kapitālsabiedrībām - «Rīgas satiksme», «Rīgas namu pārvaldnieks», «Rīgas Centrāltirgus», «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs», «Rīgas 1.slimnīca»,«Rīgas Dzemdību nams», «Rīgas 2.slimnīca» un «Rīgas veselības centrs». Tas nozīmē, ka jaunā vietnieka pārziņā tiks nodotas visas kapitālsabiedrības, kas līdz šim bijušas Rīgas mēra pārziņā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā līdz augusta vidum ir iesaistīts 4051 skolēns, informē NVA.

Visvairāk bērnu ir nodarbināti Rīgas reģionā – 1167 un Kurzemes reģionā – 1131.

Vasaras darbos līdz šim jaunieši lielākoties strādāja par palīgstrādniekiem – 1303, labiekārtošanas strādniekiem – 388, pārdevēja palīgiem – 213, sezonas lauksaimniecības strādniekiem – 148, sētniekiem – 135. Tāpat skolēni strādāja tādās profesijās kā, piemēram, sporta instruktors (50), skolotāja palīgs (44), pavāra palīgs (38), lidostas avio drošības dienesta darbinieka palīgs (33) un citās profesijās.

Šovasar visvairāk darba vietu skolēniem ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā Liepājas pašvaldības aģentūra Nodarbinātības projekti – 101, SIA Olimpiskais centrs Ventspils – 91, AS Diāna – 81, Tukuma novada dome – 75, AS Rīgas piena kombināts – 72, Jēkabpils pilsētas pašvaldība – 72, SIA Maxima Latvija – 69, VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 56, Dagdas novada pašvaldība – 54, kā arī Rīgas sociālais aprūpes centrs Gaiļezers, Rīgas Dzemdību nams, uzņēmums Lido, Rēzeknes gaļas kombināts un daudzi citi Latvijas uzņēmumi.

Konkurences padome (KP) 10.decembrī pieņēma lēmumu par karteļa vienošanos sodīt SIA Optika un Diagnostika un SIA Arbor Medical Korporācija, kas bija iesniegušas saskaņotus piedāvājumus sešos dažādu ārstniecības iestāžu medicīnas aprīkojuma iepirkumos. Uzņēmumiem piemērots naudas sods attiecīgi 6440 un 59 670 eiro apmērā, informē KP.

Abu uzņēmumu komercinformācija bija brīvi pieejama un izmantojama vienam darbiniekam, tādējādi reāla konkurence starp uzņēmumiem nenotika un tie iesniedza saskaņotus piedāvājumus šādos iepirkumos: mākslīgās plaušu ventilācijas iekārta VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca; medicīniskās ierīces un aprīkojums SIA Rīgas Dzemdību nams; mutes, sejas un žokļu ķirurģijas ierīces SIA “SU Stomatoloģijas institūts; pacientu monitori SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca; veterinārmedicīnas iekārtas un aprīkojums Latvijas Lauksaimniecības universitātei; premium klases ultrasonogrāfs SIA Salaspils veselības centrs.

SIA Arbor Medical Korporācija darbojas gan kā vairumtirgotāja, gan pati piedalās publiskos iepirkumos, savukārt SIA Optika un Diagnostika (šobrīd SIA Life and Nature) no tās iegādājās medicīniskās iekārtas, ko piedāvāja iepirkumos.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

SIA Kalve Coffee ieguldījusi aptuveni 75 000 eiro, lai galvaspilsētas ielas papildinātu ar vēl vienu kafejnīcu - KALVE Espresso Room Nr. 3, kas atrodas Miera ielā, informē uzņēmumā.

Gatis Zēmanis, uzņēmuma līdzdibinātājs, atklāj, ka no šīs apkaimes iedzīvotājiem saņēmis lielu skaitu vēstuļu, kurās pausta vēlme redzēt KALVE kafejnīcu šajā rajonā. Vadoties pēc KALVE vērtībām, uzņēmums pieņēma lēmumu atsaukties apkaimes iedzīvotāju vēlmei un atklāt jaunu kafejnīcu Miera ielā. Ar KALVE Espresso Room Nr. 3, KALVE ne tikai turpina iet veiksmīgu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības ceļu, bet arī ar prieku kļūst pieejami Mieras ielas republikai. Tas ir kā žests kopienas atbalstam un kvalitatīva dizaina baudīšanai caur gardu kafiju.

Miera ielas KALVE Espresso Room produktu un servisa piedāvājums neatšķirsies. Savukārt Miera ielas kafejnīcas interjers var šķist krāsaināks nekā ierasts, tas tāpēc, ka KALVE ne tikai novērtē augstvērtīgus produktus un interjera priekšmetus, bet arī izturas ar cieņu pret vidi sev apkārt, integrējot apkārt esošo ēku un to stāstu dzīves savā interjerā.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvu šogad saņēma VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un vides apsaimniekošanas uzņēmums AS "CleanR grupa", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Īpašā balva par izaugsmi ilgtspējīgas pārvaldības jomā tika pasniegta apdrošināšanas kompānijai "Balcia Insurance", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un Valsts zemes dienestam.

VNĪ balvu saņēma nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas", savukārt "CleanR grupa" - nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis".

Atzinību nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas" saņēma VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", savukārt atzinību nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis" - SIA "Rīgas dzemdību nams".

Nominācijā "Atbildīga sadarbība ar partneriem" atzinību saņēma trīs uzņēmumi - kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris", energokompānija AS "Latvenergo" un pārtikas ražotājs SIA "Orkla Latvija".