Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug
Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.
Peļņu nepieprasa
DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.
Oļega Burova vadītā Rīgas domes Īpašuma departamenta speciālisti pašvaldības kapitālsabiedrības darbību 2013. gadā vērtē kā pozitīvu. Vienlaikus tiek uzsvērts – uzņēmumi darbojas noteiktu, no pašvaldības autonomajām funkcijām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanai, un to mērķis nav pēc iespējas lielākas peļņas gūšana, bet gan, sabalansējot ieņēmumus un izdevumus, pieejamā finansējuma ietvaros nodrošināt attiecīgo uzdevumu izpildi. Savukārt zaudējumus 2013.gadā lielā mērā radot dažādu ar saimniecisko darbību saistītu izmaksu palielinājums, piemēram, pamatlīdzekļu nolietojums, kas tieši saistīts ar veiktajām investīcijām un ieguldījumiem kapitālsabiedrību attīstībā (kopumā uzņēmumi investējuši vairāk nekā 51 milj. eiro), izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, transportu un degvielu, kā arī personāla izmaksas.
Algu neietekmē
Zaudējumi neietekmē pašvaldības uzņēmumu vadītāju ienākumus, secināms, salīdzinot kompāniju vadošo amatpersonu ienākumus pa gadiem. Piemēram, pērn pirmo reizi ilgu gadu laikā vairāk nekā 75 tūkst. eiro zaudējumos ieslīdēja SIA Rīgas ūdens, kas vēl 2012. gadu noslēdza ar vairāk nekā 182 tūkst. eiro peļņu, par vairāk nekā 640 tūkst. eiro samazinājās arī Rīgas ūdens apgrozījums – gadu noslēdzot tas bija 38,3 milj. eiro, bet valdes priekšsēdētājas Dagnijas Kalniņas 2013. gada alga palielinājās par 1,3 tūkst. eiro, sasniedzot 53,6 tūkst. eiro, liecina viņas amatpersonas deklarācija. Alga nedaudz pieauga arī citiem uzņēmuma valdes locekļiem. Faktiski nemainīga – ap 35,1 tūkst. eiro liela – tā saglabājusies arī SIA Rīgas 1. slimnīca valdes priekšsēdētājam Andrejam Pavāram. Tikmēr uzņēmums pērn no 46,7 tūkst. eiro lielas peļņas iekrita 784 tūkst. eiro lielos zaudējumos, tiesa, apgrozījums pieauga.
Savukārt Rīgas un visas Latvijas lielākās pašvaldības dzīvojamo māju apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks pērn par teju milj. eiro samazinājis apgrozījumu, liecina Lursoft informācija. Izņēmuma kārtā par 1,5 tūkst. eiro samazinājusies arī nu jau bijušā valdes priekšsēdētāja Ervina Straupes (viņš šā gada martā pameta šo amatu, lai turpmāk strādātu cita pašvaldības uzņēmuma – Rīgas nami – valdē) alga. Pērn kopumā E. Straupe nopelnīja 48,8 tūkst. eiro, kas ir otra lielākā alga starp pašvaldības uzņēmumu vadītājiem. E. Straupes ilggadējā kolēģa Ivo Leiča ienākumi uzņēmumā 2013. gadā nedaudz pieauguši, sasniedzot teju 31 tūkst. eiro. Jāatgādina, ka E. Straupes vietā amatā šopavasar stājās Aleksandrs Antonovs, kurš tikai īsi pirms tam bija atbrīvots no valsts sekretāra amata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) saistībā ar pieļautajiem pārkāpumiem, lemjot par finansējuma piešķiršanu Karvas HES projektam. Viņa vārds locīts arī saistībā ar Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanas projektu. Bijušais valsts sekretārs tiesājas par atjaunošanu amatā. Augusta vidū Rīgas dome ziņoja – A. Antonovs pēc dažu mēnešu darba Rīgas namu pārvaldniekā, uzrakstījis atlūgumu.
Piesieta vidējai algai
Algas pakāpeniski palielinās jau vairākus gadus, kas saistāms ar vidējās algas palielināšanos valstī. Kā DB norāda gan pašvaldību darbību uzraugošās VARAM, gan Rīgas domes Īpašuma departamenta speciālisti, pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļu alga ir piesaistīta valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, reizinot to ar noteiktu koeficientu atkarībā no uzņēmuma lieluma – mazs, vidējs, liels vai īpaši liels. Uzņēmuma lielumu raksturojošie kritēriji ir pārskata gada vidējais darbinieku skaits un finanšu rādītāji (bilances kopsumma un neto apgrozījums, no kura atskaitīta valsts budžeta dotācija). Savukārt valdes locekļiem algas tiek noteiktas līdz 90% no valdes priekšsēdētāja mēnešalgas.
Līdz ar to, mainoties vidējai algai valstī, ik gadu tiek pārrēķinātas arī valdes locekļu algas. Izmaiņas 2013. gadā skaidrojamas ar to, ka 2012. gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā alga pieauga par 25 eiro – no 660 eiro līdz 685 eiro. Arī 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējā alga turpināja pieaugt, sasniedzot 716 eiro, no kā izriet, ka arī nākamgad Rīgas uzņēmumu vadītāju algas celsies.
Tauriņam – vairāk
Uz kopējā samērā nelielā algu pieauguma būtiski atšķiras SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētāja Aivara Tauriņa alga – viņš pērn nopelnījis 43,1 tūkst. eiro, kas ir par 8,8 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Līdzīgi pieaugušas arī valdes locekļa Jura Buškeviča (no 30,9 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 39,2 tūkst. eiro pērn) un Ulda Zommera (31,8 tūkst. eiro 2012. gadā un 39,7 tūkst. eiro 2013. gadā) algas. Ilggadējais pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktora vietnieks Uldis Zommers, kurš atšķirībā no sava bijušā priekšnieka Agņa Kalnkaziņa arī pēc aģentūras pievienošanas Rīgas mežiem turpina rūpēties par pašvaldības zaļajām zonām, ir uzkrājis vienas no lielākajām parādsaistībām starp Rīgas pašvaldības uzņēmumos un struktūrās strādājošajiem. 2013. gadā viņš deklarējis 441,8 tūkst. eiro parādus un vienlaikus arī 461,6 tūkst. eiro lielus aizdevumus, liecina viņa deklarācija.
Jāpiebilst, ka pērnā gada nogalē bez konkursa Rīgas mežu valdes locekļa amatā tika iecelts Edgars Vaikulis, kurš pirms tam strādāja par pilsētas izpilddirektora Jura Radzēviča padomnieku. Uzņēmuma valdē izveidojās vakance, kad līdzšinējais valdes loceklis Andrejs Kondratjuks tika iecelts Rīgas namu valdē. Arī šīs izmaiņas notika, neizsludinot konkursu.
Rīgas mežu valdei algas būtiski audzējusi uzņēmuma iedalīšana lielo kapitālsabiedrību grupā atbilstoši 2012. gada sasniegtiem rādītājiem. Līdz tam uzņēmums bija iedalīts vidējo kapitālsabiedrību grupā. 2012. gadā Rīgas meži apgrozījumu audzēja teju par 40%, sasniedzot 6,6 milj. eiro. 2011. gadā gūtos 321,8 tūkst. eiro lielos zaudējumus (neatgūstot līdzekļus no Latvijas krājbankas) aizvietoja 1,6 milj. eiro liela peļņa. Gandrīz dubultojās darbinieku skaits, liecina pārskats par Rīgas pašvaldības veikto komercdarbību no 2007. līdz 2012. gadam. Darbinieku skaita pieaugums lielā mērā saistāms ar 2012. gada pavasarī Rīgas mežiem pievienotajiem Rīgas dārziem un parkiem. Būtisku iespaidu uz uzņēmumu atstāj arī 2012. gadā sāktā kokzāģētavas Norupe būvniecība. 2013. gada maijā, atklājot jauno ražotni (vairāk – DB, 24.05.2013.), A. Tauriņš teica: «Ražojot žāvētus, ēvelētus zāģmateriālus, gūsim lielākus ienākumus, nekā pārdodot tikai apaļkoksni, kas tiek izmantota kā izejviela koksnes izstrādājumu ražošanai.» Viņa teiktais piepildās – 2013. gadu uzņēmums noslēdzis ar vēl lielāku apgrozījumu – teju 7,4 milj. eiro.
Dzemdību nama kritums
Tikmēr SIA Rīgas Dzemdību nams valdei algas 2013. gadā samazinātas, jo uzņēmuma iedalījums mainījās uz leju, DB uzzināja Rīgas domē. Tiesa, samazinājums, salīdzinot ar Rīgas mežu algu pieaugumu, ir daudz mazāks. Proti, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga pērn algā saņēmusi 23,4 tūkst. eiro, 2012. gadā – 25,2 tūkst. eiro, bet vēl gadu iepriekš – 27,4 tūkst. eiro.
2012. gadā Rīgas Dzemdību nams strādāja ar 5,46 milj. eiro apgrozījumu un teju 790 tūkst. eiro zaudējumiem pretstatā pirms tam gūtajai peļņai, liecina pārskats par Rīgas pašvaldības veikto komercdarbību no 2007. līdz 2012. gadam. 2013. gadā situācija ir būtiski uzlabojusies – apgrozījums audzis līdz 6,1 milj. eiro un zaudējumi sarukuši līdz 163,2 tūkst.
Daudz mazāka
Neskatoties uz būtisko algas pielikumu, A. Tauriņš pērn gan nopelnījis krietni mazāk nekā tā saucamajos treknajos gados, kad viņa gada alga sasniedza pat 81,3 tūkst. eiro (2008. gadā). Arī citu pašvaldības uzņēmumu vadības algas pat netuvojas trekno gadu līmenim, piemēram, Rīgas satiksmes ilggadējais vadītājs L. Bemhens 2008. gadā uzņēmumā nopelnīja 113,5 tūkst. eiro – divtik kā pērn. Tā laika Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs Vents Balodis – 102,4 tūkst. eiro. Vislielāko algu gan tolaik izdevās nopelnīt nu jau pārdotās a/s Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētājam Jānim Zaueram-Zaulam – 130,9 tūkst. eiro gadā. Tiesa, treknajos gados strauji – līdz pat 4,5 reizēm – augušās algas līdz ar krīzi tikpat strauji samazinājās.
#1/10
Turpmāk galerijā: Rīgas pašvaldības uzņēmumu vadītāju algas 2013. gadā, tūkst. eiro
SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa 53.6