Finanses

Līdz trekno gadu algām neaizsniedzas

Lāsma Vaivare,24.09.2014

Turpmāk galerijā: Rīgas pašvaldības uzņēmumu vadītāju algas 2013. gadā, tūkst. eiro

SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa 53.6

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Oļega Burova vadītā Rīgas domes Īpašuma departamenta speciālisti pašvaldības kapitālsabiedrības darbību 2013. gadā vērtē kā pozitīvu. Vienlaikus tiek uzsvērts – uzņēmumi darbojas noteiktu, no pašvaldības autonomajām funkcijām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanai, un to mērķis nav pēc iespējas lielākas peļņas gūšana, bet gan, sabalansējot ieņēmumus un izdevumus, pieejamā finansējuma ietvaros nodrošināt attiecīgo uzdevumu izpildi. Savukārt zaudējumus 2013.gadā lielā mērā radot dažādu ar saimniecisko darbību saistītu izmaksu palielinājums, piemēram, pamatlīdzekļu nolietojums, kas tieši saistīts ar veiktajām investīcijām un ieguldījumiem kapitālsabiedrību attīstībā (kopumā uzņēmumi investējuši vairāk nekā 51 milj. eiro), izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, transportu un degvielu, kā arī personāla izmaksas.

Algu neietekmē

Zaudējumi neietekmē pašvaldības uzņēmumu vadītāju ienākumus, secināms, salīdzinot kompāniju vadošo amatpersonu ienākumus pa gadiem. Piemēram, pērn pirmo reizi ilgu gadu laikā vairāk nekā 75 tūkst. eiro zaudējumos ieslīdēja SIA Rīgas ūdens, kas vēl 2012. gadu noslēdza ar vairāk nekā 182 tūkst. eiro peļņu, par vairāk nekā 640 tūkst. eiro samazinājās arī Rīgas ūdens apgrozījums – gadu noslēdzot tas bija 38,3 milj. eiro, bet valdes priekšsēdētājas Dagnijas Kalniņas 2013. gada alga palielinājās par 1,3 tūkst. eiro, sasniedzot 53,6 tūkst. eiro, liecina viņas amatpersonas deklarācija. Alga nedaudz pieauga arī citiem uzņēmuma valdes locekļiem. Faktiski nemainīga – ap 35,1 tūkst. eiro liela – tā saglabājusies arī SIA Rīgas 1. slimnīca valdes priekšsēdētājam Andrejam Pavāram. Tikmēr uzņēmums pērn no 46,7 tūkst. eiro lielas peļņas iekrita 784 tūkst. eiro lielos zaudējumos, tiesa, apgrozījums pieauga.

Savukārt Rīgas un visas Latvijas lielākās pašvaldības dzīvojamo māju apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks pērn par teju milj. eiro samazinājis apgrozījumu, liecina Lursoft informācija. Izņēmuma kārtā par 1,5 tūkst. eiro samazinājusies arī nu jau bijušā valdes priekšsēdētāja Ervina Straupes (viņš šā gada martā pameta šo amatu, lai turpmāk strādātu cita pašvaldības uzņēmuma – Rīgas nami – valdē) alga. Pērn kopumā E. Straupe nopelnīja 48,8 tūkst. eiro, kas ir otra lielākā alga starp pašvaldības uzņēmumu vadītājiem. E. Straupes ilggadējā kolēģa Ivo Leiča ienākumi uzņēmumā 2013. gadā nedaudz pieauguši, sasniedzot teju 31 tūkst. eiro. Jāatgādina, ka E. Straupes vietā amatā šopavasar stājās Aleksandrs Antonovs, kurš tikai īsi pirms tam bija atbrīvots no valsts sekretāra amata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) saistībā ar pieļautajiem pārkāpumiem, lemjot par finansējuma piešķiršanu Karvas HES projektam. Viņa vārds locīts arī saistībā ar Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanas projektu. Bijušais valsts sekretārs tiesājas par atjaunošanu amatā. Augusta vidū Rīgas dome ziņoja – A. Antonovs pēc dažu mēnešu darba Rīgas namu pārvaldniekā, uzrakstījis atlūgumu.

Piesieta vidējai algai

Algas pakāpeniski palielinās jau vairākus gadus, kas saistāms ar vidējās algas palielināšanos valstī. Kā DB norāda gan pašvaldību darbību uzraugošās VARAM, gan Rīgas domes Īpašuma departamenta speciālisti, pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļu alga ir piesaistīta valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, reizinot to ar noteiktu koeficientu atkarībā no uzņēmuma lieluma – mazs, vidējs, liels vai īpaši liels. Uzņēmuma lielumu raksturojošie kritēriji ir pārskata gada vidējais darbinieku skaits un finanšu rādītāji (bilances kopsumma un neto apgrozījums, no kura atskaitīta valsts budžeta dotācija). Savukārt valdes locekļiem algas tiek noteiktas līdz 90% no valdes priekšsēdētāja mēnešalgas.

Līdz ar to, mainoties vidējai algai valstī, ik gadu tiek pārrēķinātas arī valdes locekļu algas. Izmaiņas 2013. gadā skaidrojamas ar to, ka 2012. gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā alga pieauga par 25 eiro – no 660 eiro līdz 685 eiro. Arī 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējā alga turpināja pieaugt, sasniedzot 716 eiro, no kā izriet, ka arī nākamgad Rīgas uzņēmumu vadītāju algas celsies.

Tauriņam – vairāk

Uz kopējā samērā nelielā algu pieauguma būtiski atšķiras SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētāja Aivara Tauriņa alga – viņš pērn nopelnījis 43,1 tūkst. eiro, kas ir par 8,8 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Līdzīgi pieaugušas arī valdes locekļa Jura Buškeviča (no 30,9 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 39,2 tūkst. eiro pērn) un Ulda Zommera (31,8 tūkst. eiro 2012. gadā un 39,7 tūkst. eiro 2013. gadā) algas. Ilggadējais pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktora vietnieks Uldis Zommers, kurš atšķirībā no sava bijušā priekšnieka Agņa Kalnkaziņa arī pēc aģentūras pievienošanas Rīgas mežiem turpina rūpēties par pašvaldības zaļajām zonām, ir uzkrājis vienas no lielākajām parādsaistībām starp Rīgas pašvaldības uzņēmumos un struktūrās strādājošajiem. 2013. gadā viņš deklarējis 441,8 tūkst. eiro parādus un vienlaikus arī 461,6 tūkst. eiro lielus aizdevumus, liecina viņa deklarācija.

Jāpiebilst, ka pērnā gada nogalē bez konkursa Rīgas mežu valdes locekļa amatā tika iecelts Edgars Vaikulis, kurš pirms tam strādāja par pilsētas izpilddirektora Jura Radzēviča padomnieku. Uzņēmuma valdē izveidojās vakance, kad līdzšinējais valdes loceklis Andrejs Kondratjuks tika iecelts Rīgas namu valdē. Arī šīs izmaiņas notika, neizsludinot konkursu.

Rīgas mežu valdei algas būtiski audzējusi uzņēmuma iedalīšana lielo kapitālsabiedrību grupā atbilstoši 2012. gada sasniegtiem rādītājiem. Līdz tam uzņēmums bija iedalīts vidējo kapitālsabiedrību grupā. 2012. gadā Rīgas meži apgrozījumu audzēja teju par 40%, sasniedzot 6,6 milj. eiro. 2011. gadā gūtos 321,8 tūkst. eiro lielos zaudējumus (neatgūstot līdzekļus no Latvijas krājbankas) aizvietoja 1,6 milj. eiro liela peļņa. Gandrīz dubultojās darbinieku skaits, liecina pārskats par Rīgas pašvaldības veikto komercdarbību no 2007. līdz 2012. gadam. Darbinieku skaita pieaugums lielā mērā saistāms ar 2012. gada pavasarī Rīgas mežiem pievienotajiem Rīgas dārziem un parkiem. Būtisku iespaidu uz uzņēmumu atstāj arī 2012. gadā sāktā kokzāģētavas Norupe būvniecība. 2013. gada maijā, atklājot jauno ražotni (vairāk – DB, 24.05.2013.), A. Tauriņš teica: «Ražojot žāvētus, ēvelētus zāģmateriālus, gūsim lielākus ienākumus, nekā pārdodot tikai apaļkoksni, kas tiek izmantota kā izejviela koksnes izstrādājumu ražošanai.» Viņa teiktais piepildās – 2013. gadu uzņēmums noslēdzis ar vēl lielāku apgrozījumu – teju 7,4 milj. eiro.

Dzemdību nama kritums

Tikmēr SIA Rīgas Dzemdību nams valdei algas 2013. gadā samazinātas, jo uzņēmuma iedalījums mainījās uz leju, DB uzzināja Rīgas domē. Tiesa, samazinājums, salīdzinot ar Rīgas mežu algu pieaugumu, ir daudz mazāks. Proti, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga pērn algā saņēmusi 23,4 tūkst. eiro, 2012. gadā – 25,2 tūkst. eiro, bet vēl gadu iepriekš – 27,4 tūkst. eiro.

2012. gadā Rīgas Dzemdību nams strādāja ar 5,46 milj. eiro apgrozījumu un teju 790 tūkst. eiro zaudējumiem pretstatā pirms tam gūtajai peļņai, liecina pārskats par Rīgas pašvaldības veikto komercdarbību no 2007. līdz 2012. gadam. 2013. gadā situācija ir būtiski uzlabojusies – apgrozījums audzis līdz 6,1 milj. eiro un zaudējumi sarukuši līdz 163,2 tūkst.

Daudz mazāka

Neskatoties uz būtisko algas pielikumu, A. Tauriņš pērn gan nopelnījis krietni mazāk nekā tā saucamajos treknajos gados, kad viņa gada alga sasniedza pat 81,3 tūkst. eiro (2008. gadā). Arī citu pašvaldības uzņēmumu vadības algas pat netuvojas trekno gadu līmenim, piemēram, Rīgas satiksmes ilggadējais vadītājs L. Bemhens 2008. gadā uzņēmumā nopelnīja 113,5 tūkst. eiro – divtik kā pērn. Tā laika Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs Vents Balodis – 102,4 tūkst. eiro. Vislielāko algu gan tolaik izdevās nopelnīt nu jau pārdotās a/s Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētājam Jānim Zaueram-Zaulam – 130,9 tūkst. eiro gadā. Tiesa, treknajos gados strauji – līdz pat 4,5 reizēm – augušās algas līdz ar krīzi tikpat strauji samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Dzemdību nama ārsti prasa lielāku atalgojumu; pretējā gadījumā apsvēršot dežūru samazināšanu vai darba pamešanu

LETA,14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Dzemdību nama darbinieki draud samazināt dežūru skaitu, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās, kā arī apsvērt darba attiecību pārtraukšanu, ja nekavējoties netiks risināts jautājums par viņu darba samaksu.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esoša Rīgas Dzemdību nama ginekologu, dzemdību speciālistu vēstule veselības ministrei Andai Čakšai, Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) un Dzemdību nama valdei, mediķi ir satraukti un neapmierināti ar savu darba samaksas apjomu.

Vēstulē uzsvērts, ka Dzemdību nama ginekologu un dzemdību speciālistu darba samaksa patlaban ir 5,05 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Ārsti norāda, ka Dzemdību nams ir valstī lielākā un modernākā dzemdību palīdzības un prenatālās aprūpes iestāde ar gandrīz 70 gadu pieredzi dzemdību palīdzības un ginekoloģisko pakalpojumu sniegšanas jomā, un te ik gadu tiek pieņemtas vidēji 7000 dzemdības. Sniegtie pakalpojumi mediķu ieskatā ir pielīdzināmi augstākā līmeņa stacionāram, kurā ir vislielākais personāla noslogojums specialitātē, ievērojams augsta riska dzemdību īpatsvars un darba intensitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja,07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ramoliņam pārdotās kokzāģētavas Norupe darbinieku atklātā vēstule par masveida piespiedu atlaišanām pretēji publiskajam apsolījumam

Db.lv,10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.

Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatu zaudējis SIA "Rīgas meži" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Amatu zaudējis ne tikai uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, bet arī vēl viens valdes loceklis Juris Buškevics.

Šāds lēmums pieņemts uzņēmuma kapitāla daļu turētāja sapulcē. Pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu turētāji ir pašvaldību izpilddirektori.

Tauriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka no šodienas ir zaudējis amatu. Viņš atzina, ka nav guvis pilnu informāciju par to, kādēļ šāds lēmums pieņemts.

Viņš esot informēts, ka lēmums par viņa atlaišanu saistīts ar trauksmes cēlāja ziņojumu par "Rīgas mežu" vides izglītības projektu "Zaļā klase".

Tauriņš aģentūrai LETA piebilda, ka īpašniekam ir visas tiesības pieņemt un atlaist uzņēmumu vadītājus, līdz ar to viņš esot nolēmis necīnīties par palikšanu amatā. Taču, ja jaunā Rīgas domes vadība ķeršoties klāt viņa izlolotajam vides izglītības projektam, tad gan viņš "gulšoties uz sliedēm".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 25.novembrī, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldības SIA Rīgas meži kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks apmeklēja uzņēmuma Daugavas mežniecību, kā arī kokaudzētavu un kokzāģētavu Norupe, informē Rīgas dome.

Vizītes laikā Daugavas mežniecībā tika novērtēts SIA Rīgas meži mežizstrādes darbs - cirsmas izstrāde ar hārvesteru un kokmateriālu pievešana ar forvarderu. Uzņēmums iegādājies savu mežizstrādes komplektu un kopš šā gada aprīļa cirsmu izstrādi un kokmateriālu pievešanu nodrošina saviem spēkiem. Mežniecības apmeklējuma ietvaros apskatīja arī ceļmalu un grāvju apauguma pļaujmašīnas darbu, kā arī iepazinās ar uzņēmuma kokaudzētavas teritorijā izveidoto pārākās pakāpes priežu sēklu plantāciju. Savukārt SIA Rīgas meži kokzāģētavā Norupe klātesošie iepazinās ar kokmateriālu ražošanas ciklu, ražošanas iekārtu darbību, jaudām un saražoto produkciju – apdares dēļiem un mēbeļu sagatavēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" 2021.gada pirmajā pusgadā strādājis ar teju 850 000 eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Bērziņa.

Pirmā pusgada finanšu pārskats liecina, ka ir būtiski uzlaboti uzņēmuma finanšu darbības rādītāji. Proti, šajā laikā uzņēmuma apgrozījums bija 9,07 miljoni eiro un peļņa 847 000 eiro. Savukārt pērn uzņēmuma apgrozījums bija 9,83 miljoni eiro, bet peļņa - 577 000 eiro.

Kopš šā gada uzņēmums rūpīgi seko līdzi savai darbībai, jo īpaši finanšu plūsmai, ik mēnesi analizējot ieņēmumus, samazinot izmaksas, kā arī racionalizējot un optimizējot citas pozīcijas, tai skaitā administratīvās izmaksas, pamato uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Lielākie "Rīgas mežu" ieņēmumi sešos mēnešos bija no pārdotajiem apaļkokiem un zāģmateriāliem, attiecīgi 5,7 un 2,9 miljoni eiro. Tāpat šajā laikā pārdoti vairāk nekā 500 000 koku stādu par kopējo summu 104 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

McDonald's kopā ar Rīgas mežiem uzstādījuši pirmās viedās atkritumu tvertnes

Db.lv,25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par tīru vidi, padarot ērtāku atkritumu apsaimniekošanu, īpaši galvaspilsētas centrā, restorānu ķēde "McDonald"s" sadarbībā ar SIA "Rīgas meži" uzstādījusi viedas, jaunas funkcionalitātes atkritumu tvertnes.

Tās ir aprīkotas ar mehānismu, ko darbina saules enerģija, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu atkritumu izmešanu, saplacināšanu un apsaimniekošanu SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās.

"Cilvēki labprāt bauda "McDonald"s" maltītes gan uz vietas 14 "McDonald"s" restorānos Latvijā, gan izvēlas tās līdzņemšanai un ēšanai ārpus restorāna – mājās, ielās vai parkos. Kā atbildīgam uzņēmumam mums rūp iepakojums, tādēļ "McDonald’s" stratēģijas ietvaros mērķtiecīgi izstrādājam dažādus risinājumus, kas samazina iepakojuma daudzumu un atkritumu apjomu. Šogad "McDonald"s" pirmo reizi ir apvienojis spēkus ar "Rīgas mežiem", lai kopā aicinātu iedzīvotājus atbildīgi parūpēties par izlietoto iepakojumu, iemetot tos atkritumu tvertnēs. "Rīgas mežu" apsaimniekotajos parkos uzstādītās viedās atkritumu tvertnes būs mūsdienīgs un ērts risinājums atkritumu izmešanai un mudinās cilvēkus parūpēties gan par izlietoto "McDonald"s" maltīšu iepakojumu, gan citiem atkritumiem, kopā uzturot tīru un patīkamu vidi galvaspilsētā," saka "McDonald"s" vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pērn pārsniedzis 18 miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Vaikulis.

«Operatīvā informācija rāda, ka apgrozījuma faktiskā izpilde ir 18,4 miljoni eiro,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka vēl ir iespējamas nelielas apgrozījuma korekcijas.

Viņš piebilda, ka salīdzinājumā ar laika periodu pirms pieciem gadiem, kad uzņēmums sāka darboties tādā apmērā, kā tas ir šobrīd, tika izveidota kokzāģētava «Norupe» un kompānijas atbildība sasniedza šā brīža līmeni, «Rīgas mežu» apgrozījums ir teju pieckāršojies.

Pēc Vaikuļa teiktā, apgrozījums galvenokārt audzis, pateicoties dziļākai pārstrādei un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Daļēji apgrozījuma pieaugums ir sasniegts, pateicoties kompānijas apsaimniekoto dārzu un parku teritoriju skaita palielinājumam, kā arī Lielo kapu pievienošanai apsaimniekojamo teritoriju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Apstādījumi parkos ir galvenais elements, ar kuru daba ienāk pilsētā. Taču, plānojot parku attīstību, darbs jāvelta mūsdienīgas vides kvalitātes līmeņa celšanai. Lai cilvēks, atnākdams uz parku, var apsēsties uz soliņa, uzlādēt mobilo tālruni, lai viņam ir pieejams WiFi un lai parks tiešām ir rekreācijas zona,» laikraksta Diena uzsver SIA Rīgas meži valdes loceklis Uldis Zommers.

Tas ir darbs, kuru Rīgas mežu aprūpētajos dārzos un parkos profesionāļi tēlaini raksturo kā pogu piešūšanu pie mēteļa – sakopta, prasmīgi kārtībā uzturēta daba ir krāšņa poga pie mēteļa jeb pamata, ko veido katra parka teritorija.

2012. gadā SIA Rīgas meži pārņēma tobrīd likvidētās Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki funkcijas un sāka apsaimniekot zaļās teritorijas galvaspilsētā. «Galvenais aģentūras likvidēšanas mērķis bija vēlme atslogot Rīgas pašvaldības budžetu, dārzu un parku apsaimniekošanas funkcijas nododot jau strādājošai pašvaldības kapitālsabiedrībai,» skaidro U. Zommers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Auditori iesaka Rīgas domei izbeigt līdzdalību Rīgas namu pārvaldniekā

LETA,15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzlabot korporatīvo pārvaldību pašvaldības kapitālsabiedrībās, no 1. septembra SIA “Rīgas meži” darbu sāks padome - pārraudzības institūcija, kas pārstāv dalībnieka intereses sapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību, informē Rīgas domē.

Padomes locekļa amatā ar kompetenci bioekonomikas un zemes resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā ievēlēts Toms Auškāps, kurš Rīgas Ekonomikas augstskolā un Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un vadībzinātnē, kā arī ir AS “Balticovo” valdes loceklis.

Padomes locekļa amatā ar kompetenci finanšu jautājumu un audita jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ievēlēts Viktors Troicins, kurš Rīgas Aviācijas universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un Rīgas Ekonomikas augstskolā - maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. V. Troicins bijis SIA “Maxima Latvija” valdes loceklis, un patlaban ir OU “Tonybet” valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas jaunais vicemērs no Ušakova pārņems visas pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētāja tiesības

LETA,28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunais vicemērs no pašreizējā mēra Nila Ušakova (S) pārņems visas pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētāja tiesības, liecina Rīgas domes ārkārtas sēdes darba kārtībai pievienotie dokumenti.

Piektdien, 29.martā, plkst.10 ir sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par otra vicemēra iecelšanu. Vienlaikus darba kārtībai ir pievienots jautājums par kapitāldaļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam.

Lēmums paredz vietniekam uzticēt atbildību par vairākām domes kapitālsabiedrībām - «Rīgas satiksme», «Rīgas namu pārvaldnieks», «Rīgas Centrāltirgus», «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs», «Rīgas 1.slimnīca»,«Rīgas Dzemdību nams», «Rīgas 2.slimnīca» un «Rīgas veselības centrs».

Tas nozīmē, ka jaunā vietnieka pārziņā tiks nodotas visas kapitālsabiedrības, kas līdz šim bijušas Rīgas mēra pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi brīdina par neatgriezenisku kaitējumu nozarei

Db.lv,07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu, kas var "radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iecirst robu valsts ekonomikai un padarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku piegādātāju Ķīnas ekonomikas vajadzībām".

Uzņēmēji vēstulē Latvijas prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Kokrūpniecības federācijai un AS "Latvijas valsts meži" aicina politiķus apzināties nacionālās kokrūpniecības lomu reģionu ekonomikā, darbavietu nodrošināšanā un tāpēc nepieļaut pārsteidzīgus lēmumus, kas var vecināt nozīmīgu nacionālās ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu visas valsts mērogā.

Uzņēmēji aicina pārtraukt un nepieļaut pēdējo mēnešu centienus panākt būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas kokrūpniecībā, kas ir viena no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Šobrīd tiekot izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka AS "Latvijas valsts meži" valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm. Nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības varot iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir ievērojams valsts atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes veiktajā “Rīgas mežu” saimnieciskās darbības revīzijā par 2020. gadu atklāta sistēmiska nesaimnieciska rīcība ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem un resursiem, informē pašvaldībā.

Rīgas domes vadība 6.maijā informēja, ka par konstatētajiem faktiem plānots vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, kā arī meklēt iespējas piedzīt aprēķinātos zaudējumus.

"Revīzija ir pabeigta un visi trauksmes cēlēja ziņojumā norādītie pārkāpumi ir pilnībā apstiprinājušies. Turklāt atklājušies arī jauni fakti, ko izvērtēšanai plānojam nodot tiesībsargājošajām institūcijām. Vēlos uzsvērt, ka uzņēmums “Rīgas meži” un tā apsaimniekotās teritorijas turpinās būt rīdzinieku īpašums. Rīgas meži pieder rīdziniekiem jau vairāk nekā 800 gadus un par privatizāciju nevar būt ne runas," komentē Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Viņaprāt, “Rīgas meži” var būt pelnošs, nevis dotēts uzņēmums un jau martā, sākot strādāt pagaidu valdei, uzņēmums strādājis ar peļņu. Jaunā uzņēmuma padome un valde tiks izvēlēta konkursa kārtībā. Padomes atlases process jau ir sācies un noslēgsies pēc diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Rīgas meži izsolē pārdod astoņus hektārus Vārnukroga vasarnīcu zemes iepretim Baltajai kāpai Jūrmalā

LETA,29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības uzņēmums «Rīgas meži» šodien izsolē pārdevis astoņus hektārus vasarnīcu īpašnieku biedrībai «Vārnukrogs» iznomātās zemes iepretim Baltajai kāpai Jūrmalā, aģentūra LETA uzzināja uzņēmumā.

«Rīgas mežu» valdes loceklis Edgars Vaikulis aģentūrai LETA paskaidroja, ka izsoles sākumcena bija noteikta 298 000 eiro apmērā un vienīgais pretendents - vasarnīcu īpašnieku biedrība «Vārnukrogs» - to arī iegādājies par cenu, kas tuva sākumcenai.

Pēc izsoles tika sasaukta «Rīgas mežu» valdes sēde, kurā izsoles rezultāts tika apstiprināts.

Vaikulis norādīja, ka zemesgabals tika izsolīts, jo attiecīgajā teritorijā ir ierobežota saimnieciskā darbība un «Rīgas meži» no tās apsaimniekošanas nevar gūt ieņēmumus, piemēram, no mežizstrādes.

Tāpat zemesgabals ir apgrūtināts ar citām personām piederošām būvēm, bet «Rīgas mežiem» tikmēr kā zemes īpašniekam bija jāmaksā visai ievērojams nekustamā īpašuma nodoklis, teica Vaikulis. Summu gan viņš neprecizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības mežu un dabas teritoriju apsaimniekotāja SIA «Rīgas meži» pamatkapitāls palielināts par 174 tūkstošiem eiro, un tagad tas ir 114 749 950 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 114 575 950 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 17.decembrī.

SIA «Rīgas meži» dibināta 2008.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Uzņēmuma galvenie darbības veidi ir mežsaimniecība, mežistrāde un koksnes pārstrāde - tam pakļautas piecas mežsaimniecības, kokaudzētava un kokzāģētava «Norupe». SIA «Rīgas meži» arī apsaimnieko Rīgas dārzus un parkus un kultūras un atpūtas parku «Mežaparks».

2017.gadā SIA «Rīgas meži» strādāja ar apgrozījumu 18,458 miljonu eiro apjomā, uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 2,162 miljoni eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā vidēji nodarbināja 444 darbiniekus un tā kopējie veiktie maksājumi valsts kopbudžetā bija 3,035 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru