Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.
Kas lācītim vēderā
Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.
Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.
Lai pie šādām zināšanām tiktu, vides izglītības projekta “Zaļā klase” ietvaros skolēniem tiek organizētas mācību ekskursijas SIA Rīgas meži piederošajās mežu platībās, ražošanas teritorijās un telpās – kokaudzētavā “Norupe”, Daugavas mežniecībā un tās apsaimniekotajās dabas takās, Faunas mājā un kokzāģētavā Norupe.
Mācību ekskursijas ilgums ir 2–4 stundas, to laikā skolēni var dabā izsekot līdzi pilnam meža apsaimniekošanas ciklam, uzzināt interesanto par Latvijas floru un faunu, kā arī izkustināt rokas un kājas vai tieši pretēji – gūt mieru mežā. Ekskursijas laikā iespējams noiet 3–6 km. Un tas ir būtiski. 2019. gadā 14. Meža pedagoģijas kongresā tika atzīta skarba patiesība – mūsdienās bērni ārā dabā pavada mazāk laika nekā ieslodzītie savās pastaigās!
Nākamā pietura...
Tad nu, liekot plecos mugursomas un dodoties ceļā kājām, pirmā pieturas vieta, ko skolēni var apmeklēt, ir kokaudzētava “Norupe”. Te iespējams izstaigāt priežu sēklu plantāciju un uzzināt, kādi ģenētikas brīnumlīdzekļi tiek izmantoti, lai Rīgas priede augtu ātrāk un augstāk. Rīgas mežos priede izstiepjas 30–40 m gara. Tas ir 12 stāvu mājas augstumā! Taču iesākumā ir milimetri un centimetri – sīkas sēkliņas un stādiņi. Tieši kokaudzētavā var izsekot līdzi meža stādu attīstības ceļam no to atspēriena punkta siltumnīcās (skolēniem šāds stādu klājiens parasti atgādina futbola vai golfa laukumu) līdz pēdējai pieturas vietai – iestādīšanai izcirtumos (te savukārt skolēni bieži pat nepamana starp graudzālēm augošos kociņus, kas liecina, ka mežs jau ir atjaunots). Protams, Rīgas mežus atjauno mežsaimniecisko darbu veicēji, taču, lai skolēni gūtu izpratni, kas tas ir par darbu un cik ļoti tas lauž vai nelauž kaulus, kokaudzētavā Norupe ir izvietots neliels stādāmais laukums, kur, līdzīgi kā izcirtumā, var stādīt meža stādus ar īpašu darbarīku – stādāmo stobru.
Arī nākamajā pieturas vietā Daugavas mežniecības apsaimniekotajās meža platībās iespējams uzzināt par mežsaimnieciskajiem darbiem – augsnes sagatavošanu, meža atjaunošanu un kopšanu un iemēģināt dažādus mežinieku darbarīkus – dastmērus, mērlentes, Biterliha lineālus un koku augstuma mērītājus. Dažkārt, sevišķi pavasara sezonā, kad mežā sniegs ir nokusis, skolēniem ir iespēja apšaubīt Darvina teoriju par to, vai cilvēks patiešām ir cēlies no pērtiķa. Ņemot vērā, ka vienas mācību ekskursijas laikā skolēni var savākt līdz pat 1000 l atkritumu, rodas pamatotas aizdomas, ka tikpat labi cilvēks var būt cēlies arī no cūkas. Vēl vairāk! Atkritumi mežā ir nāvējošas lamatas – putni iepinas maisiņu rokturos, maisiņi pieķeras pie kājas, un, ja gadās nosēsties uz ūdens, tie piesmeļas, traucē lidot, un putni kļūst par vieglu medījumu plēsējiem, plastmasas maisiņus un pudeles mēdz apēst meža zvēri, ejot bojā mokošā nāvē, savukārt pudelēs pa šauro kakliņu ierāpo vaboles, bet izkļūt ārā vairs nespēj. Rūgta viela pārdomām..
Faunas mājā, kas tika pabeigta un nodota vides izglītības projekta “Zaļā klase” mācību vajadzībām 2020. gada sākumā, skolēni uzzina daudz jauna par Latvijas dabu. Te jāpārvar gan Rīgas Zooloģiskā dārza ietekme, kliedējot mazāko skolēnu pieņēmumus, ka Rīgas mežos mīt ziloņi, tīģeri un flamingi, gan asa sižeta trilleru ietekme, kliedējot ilūzijas, ka, satiekot mežā vilku, ir jāizsauc policija. Taču Rīgas mežos patiešām ir daudz kas neticams un skolēniem nezināms, piemēram, tas, ka spāres spēj lidot ar 90 km/h un pat atpakaļgaitā, bebrs ienirstot spēj izturēt bez elpas 15–20 minūtes, dzeguze savu olu svešu putnu ligzdās spēj iemānīt 10 sekunžu laikā, bet aļņi spēj sist ar kājām lēcienā vai sērijā kā bokseri!
Bokss ir ass sporta veids. Gandrīz tikpat asa ir pēdējā mācību ekskursijas pieturas vieta kokzāģētava “Norupe”. Te skolēni kopā ar profesionāliem komentētājiem uz īpaši izbūvēta balkoniņa var vērot realitātes šovu “Zāģis” – kā baļķi pārtop par zāģmateriālu. Te svarīga ir kopība. Skolēni zina par interešu kopību folkloras vai deju kopās, bet kokzāģētavā “Norupe” iemācās arī cita veida kopību – kā lietderīgi pārstrādāt apaļkoku, izveidojot zāģkopas. Un ne tikai to – vecāko klašu skolēniem ir iespēja uzzināt, kā pagatavot, un arī pašu spēkiem sanaglot putnu būrus mazajiem dobumperētājiem putniem. Paņemot rokās naglas un āmuru, kolosāli ceļas jauniešu pašapziņa.
Spēks muskuļos un hlorofilā
Pēdējo triju gadu laikā ir cēlusies arī vides izglītības projekta Zaļā klase pašapziņa. Daļēji tāpēc, ka laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam ir gandrīz četrkāršojies mācību ekskursiju dalībnieku skaits, proti, no 400 skolēniem līdz pat pusotram tūkstotim skolēnu gadā. Daļēji tāpēc, ka vides izglītības projekta ietvaros pie Rīgas skolām, Rīgas dārzos un parkos katru pavasari tiek izvietoti aptuveni 300 skolēnu sagatavotie putnu būri. Un daļēji tāpēc, ka gan mācību ekskursiju, gan dažādu vides zibakciju laikā Rīgas piepilsētas mežos ir savākti vairāki tūkstoši litru atkritumu. No vienas puses, tie ir tikai cipari, no otras – tie ir SIA “Rīgas meži” muskuļi un stāja.
Un tikai ar šādiem muskuļiem un stāju SIA Rīgas meži var nostāties līdzās VAS Latvijas valsts meži un AS Latvijas Finieris, iekļaujoties starptautiskajā vides izglītības programmā Learning about Forest jeb Izzini mežu, kas šobrīd aptver 17 pasaules valstis. Sadarbībā ar VAS Latvijas valsts meži, AS Latvijas Finieris, biedrību Zaļās mājas, kā arī Valsts izglītības un satura centru SIA Rīgas meži vides izglītības projektā Zaļā klase tiek nodrošinātas, pirmkārt, mācību ekskursijas 1.–6. klasēm LVM Mammasdabas meistarklases ietvaros, otrkārt, radošās darbnīcas 7.–9. klasēm LVM Tērvetes dabas parkā Meža olimpiādes ietvaros Latvijas Meža dienās un, treškārt, stipendijas diviem Rīgas skolu 10.–12. klašu audzēkņiem par radošākajiem pētījumiem LVM Bioekonomikas skolas stipendiju konkursā. Lāčplēsim spēks bija ausīs, Latvijas meža nozarē, sevišķi meža pedagoģijā, spēks ir sadarbībā!
Dabas spēks ir hlorofilā – SIA Rīgas meži īstenotais vides izglītības projekts Zaļā klase absorbē saules enerģiju un asimilē ogļskābo gāzi. Proti, tas ir efektīvs līdzeklis sabiedrības apziņas veidošanai un stereotipu laušanai par notiekošo meža nozarē. Jaunā paaudze “Zaļajā klasē” apgūst meža zinības un mežsaimnieciskos darbus, bet mājās mudina vecākus mainīt domāšanu. Plašākas zināšanas par meža nozari ļauj izprast, kā sabalansēt vides aizsardzību ar efektīvu meža resursu izmantošanu un tautsaimniecības attīstību. Un SIA Rīgas meži ir gatava turpināt celt gaismas pili meža vidū – pabeigt informācijas un apmācību centra izbūvi, attīstīt un labiekārtot tam piegulošo infrastruktūru, kā arī dažādot vides izglītības metodes, izstrādāt mācību programmas un materiālus, pielāgojot tos dažādām vecuma grupām. Jo zaļš – tas ir spēcīgs un plaukstošs. Zaļš iet kopā ar visu!
Fakti
“Mācību ekskursijas ilgums ir 2–4 stundas, garums 3–6 km. Tas ir būtiski. 2019. gadā 14. Meža pedagoģijas kongresā tika atzīts – mūsdienās bērni ārā dabā pavada mazāk laika nekā ieslodzītie savās pastaigās!”
“Pavasara sezonā ir iespēja apšaubīt Darvina teoriju, vai cilvēks patiešām ir cēlies no pērtiķa. Vienas mācību ekskursijas laikā skolēni var savākt līdz pat 1000 l atkritumu, tāpēc rodas pamatotas aizdomas, ka tikpat labi cilvēks var būt cēlies arī no cūkas.”
“Faunas mājā var uzzināt daudz jauna par Latvijas dabu. Te gan jāpārvar Zooloģiskā dārza ietekme, ka Rīgas mežos mīt ziloņi, tīģeri un flamingi, un asa sižeta trilleru ietekme, ka, satiekot mežā vilku, ir jāizsauc policija.”
“Pēdējo triju gadu laikā ir cēlusies vides izglītības projekta “Zaļā klase” pašapziņa. No 2016. līdz 2019. gadam ir gandrīz četrkāršojies mācību ekskursiju dalībnieku skaits: no 400 skolēniem līdz pat pusotram tūkstotim skolēnu gadā.”
“Vides izglītība ir efektīvs līdzeklis sabiedrības apziņas veidošanai un stereotipu laušanai par notiekošo meža nozarē. Jaunā paaudze “Zaļajā klasē” apgūst meža zinības un mežsaimnieciskos darbus, bet mājās mudina vecākus mainīt domāšanu.”
#1/4
#2/4
#3/4
