Latviešu valodu pārzina aptuveni 90% citu tautību Latvijas iedzīvotāju, secināts Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījumā par valodas situāciju Latvijā 2010.-2015.gadā, kas šodien prezentēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
LVA norādīja, ka iedzīvotāju dzimtā valoda visbiežāk atbilst nacionalitātei, savukārt krievu valodu kā savu dzimto valodu visbiežāk norāda ukraiņi, baltkrievi, poļi.
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,233 miljoniem iedzīvotāju, savukārt no Latvijas cittautiešu vidus valsts valodu prot apmēram 90% iedzīvotāju.
Latvijā kopumā dzīvo vairāk nekā 160 dažādu tautību pārstāvji, turklāt Latvijā tiek runāts vēl vairāk valodās. Arī Latvijas skolās iespējams apgūt apmēram 10-15 svešvalodas, no kurām populārākā ir angļu un krievu valoda.
Veiktajās aptaujās noskaidrots, ka vismaz pamatzināšanu līmenī latviešu valodu pārzina 91% iedzīvotāju, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Kopš 1989.gada šis rādītājs audzis aptuveni četras reizes.
LVA skaidroja, ka 1989.gadā latviešu valodu prata 23% Latvijas minoritāšu pārstāvju, uzsverot, ka situāciju izdevies uzlabot, lielā mērā pateicoties mazākumtautību izglītības procesa attīstībai 1995., 1998., 2004., 2008.gadā, panākot to, ka jaunieši lielākā vai mazākā mērā latviešu valodu pārzina.
Vērtējot latviešu valodas prasmju pašvērtējuma izmaiņas mazākumtautību vidū 2009.-2014.gadā, LVA norādīja, ka viduvēji latviešu valodu pārzina nemainīgs īpatsvars, savukārt pamatprasmju līmenī 2014.gadā īpatsvars bija pieaudzis par trim procentpunktiem, sasniedzot 15%. Tomēr latviešu valodu labā vai ļoti labā līmenī prot gandrīz katrs otrais mazākumtautību pārstāvis - 45% 2012.gadā un 44% 2014.gadā.
2008.-2010.gadā tikai 8-12% no mazākumtautību respondentiem nebija latviešu valodas prasmju vai arī tās bijušas ļoti vājas.