Vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam. Tomēr tas ir vismazāk no Baltijas valstīm –Igaunijā papildu peļņu guvuši 42% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 52%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.
Vidēji katrs trešais iedzīvotājs Baltijas valstīs, kurš līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt. Galvenais stimuls strādājošajiem ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 69% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir iespēja nodoties sev tīkamai nodarbei jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā dzīvojošo, 48% - Igaunijā un 23% Lietuvā), kā arī apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (attiecīgi 34% Latvijā, 36% Lietuvā un 28% Igaunijā dzīvojošo).
«Vairāk naudas savā vai ģimenes maciņā, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas piepelnīties. Tomēr, lai gan vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs, Lietuvas iedzīvotāji ir naskāki uz piepelnīšanos, kamēr cilvēki Latvijā papildu peļņas gūšanas iespējas joprojām izmanto samērā kūtri. Papildu peļņas gūšana, protams, prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. Taču jebkuram pelnītpriekam ir svarīgi atrast piemērotāko saimnieciskās darbības formu, lai varētu samaksāt nodokļus un darboties saskaņā ar likumdošanu. Vilcinoties ar savas darbības korektu noformēšanu, nav iespējama ilgtermiņa attīstība, līdz ar to ir arī ierobežotākas iespējas nopelnīt. Lai nopelnītu vairāk, ir svarīgi darboties likuma ietvaros un tam ir vairākas piemērotas formas,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.
Atbildot uz jautājumu, ar kādu nodarbošanos pēdējā gada laikā iedzīvotāji guvuši papildu ienākumus, biežāk minētā atbilde (11% Latvijā, 12% Igaunijā un 14% Lietuvā dzīvojošo) ir savu prasmju izmantošana, darbojoties kā frīlancerim, piemēram, veidojot datordizaina risinājumus, tulkojot tekstus, uzstājoties kā mūziķim, fotografējot un tamlīdzīgi. Nākamā populārākā joma ir dažādu ar mājsaimniecības uzturēšanu saistītu pakalpojumu sniegšana, piemēram, mājokļa uzkopšana, remonta darbi, bērnu pieskatīšana (atbildi norādījuši 7% Latvijā, 11% Lietuvā un 14% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt trešā populārākā piepelnīšanās joma ir konsultāciju sniegšana (9% Latvijā, 6% Igaunijā un 8% Lietuvā).
Atbildot uz jautājumu, cik lieli ienākumi gūti pēdējā mēneša laikā, piepelnoties līdzās pamatdarbam, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju norādījuši - līdz 50 eiro (atbildi minējuši 33% Latvijā, 36% Lietuvā un 27% Igaunijā dzīvojošo). Taču zīmīgi, ka Igaunijā cilvēki spēj nopelnīt vairāk nekā vidēji Latvijā un Lietuvā – tur katrs piektais (21%) nopelnījis 100 līdz 200 eiro, un 15% - pat līdz 400 eiro mēnesī. Turpretī Latvijā tikai katrs desmitais atzīst, ka nopelnījis vairāk 12% - no 100 līdz 200 eiro, vēl 10% - līdz 400 eiro). Līdzīgi arī Lietuvā – 16% 100 līdz 200 eiro, 9% līdz 400 eiro.
Svarīgi ņemt vērā arī tehnoloģiju attīstības laikmeta sniegtās iespējas. Papildus ienākumu gūšanas paplašināšanā un popularizēšanā aizvien nozīmīgāku lomu ieņem dažādu sociālo tīklu sniegto priekšrocību izmantošana, kas pat iesācējiem nodrošina iespēju salīdzinoši vienkārši, ātri un mērķtiecīgi sasniegt plašu potenciālo pasūtītāju loku. Interesanti, ka tieši Lietuvas iedzīvotāji visbiežāk izmantojuši sociālos medijus, lai pārdotu vai popularizētu savus pakalpojumus (28%), kamēr Igaunijā to izmantojuši 24% iedzīvotāju, bet Latvijā – vien 18%. Vispopulārākais kanāls komunikācijai ar potenciālo pircēju vai pakalpojumu izmantotāju visās Baltijas valstīs ir sociālais tīkls Facebook (to izmantojuši 27% lietuviešu, 23% igauņu un 15% latviešu).
Galvenais iemesls, kas attur Latvijā dzīvojošos no papildu peļņas gūšanas iespēju izmantošanas, ir dažādi likumdošanas un birokrātijas šķēršļi (31%), kam seko laika trūkums (29%). Interesanti, ka Lietuvā, tāpat kā Latvijā, lielākais šķērslis ir likumdošana – to norādījuši 34% iedzīvotāju, kamēr par laika trūkumu raizējas vien piektdaļa (21%). Savukārt Igaunijas iedzīvotāji daudz biežāk norāda laika šķērsli kā galveno barjeru papildu peļņas gūšanai (36%), kamēr birokrātiju nesaskata kā lielāko izaicinājumu (21%). Zīmīgi, ka trešā izplatītākā barjera iedzīvotāju redzējumā visās Baltijas valstīs ir pašu nepārliecinātība par to, vai piemītošās prasmes un zināšanas ir pārvēršamas papildu ienākumos (atbildi norādījuši 27% Latvijā un Igaunijā, kā arī 29% Lietuvā dzīvojošo).